SlideShare a Scribd company logo
1 of 31
Asinsrites un limfrites orgānu
sistēma
Asinsrites orgānu sistēma
• Sastāv no:
– Asinīm;
– Asinvadiem (noslēgta asinrites sistēma),
– Asinrades orgāniem,
– Centrālā orgāna - sirds
Asinis
• Asinis ir šķidri saistaudi, kuru galvenā masa
patstāvīgi kustas;
• Pieaugušam cilvēkam ir 5-6 litri asiņu;
• Sastāv no šķidrās daļas un asinsķermenīšiem;
Asiņu šķidrā daļa
• Sauc par asiņu plazmu;

• Iedzeltens,
puscaurspīdīgs
šķidrums, kas sastāv no
neorganiskajām un
organiskajām vielām.
Plazmas sastāvs
• Neorganiskās vielas:
– Ūdens;
– Sāļi (īpaši vārāmā sāls NaCl)
koncentrācija 0,9% NaCl šķīdums
ūdenī (fizioloģiskais šķīdums);
– Uz 1 l ūdens izšķīdina 9 g NaCl + 0,1 g
KCl + 0,2g CaCl + 0,2 g dzeramās
sodas.

– Ja cilvēks zaudējis daudz šķidruma, vai
asinīs ir liela kaitīgo vielu
koncentrācija, asinīs ievada
fizioloģisko šķīdumu.
Plazmas sastāvs
• Organiskās vielas ( piemēram, olbaltumvielas,
tauki, ogļhidrāti);

– Albumīni – nodrošina asiņu
osmotisko spiedienu, kas aiztur
ūdeni, jo to trūks audos veidojas
tūskas;
– Globulīni – ir pretvielas, kas veicina
cīņu pret mikrobiem;
– Fibrinogēns – vajadzīgs asinsrecei,
pasargā no noasiņošanas.
– Ja no plazmas atdala figrinogēnu,
tad paliek serums, kas nesarec, ar
visām antivielām un «labumiem».
Asinsķermenīši
• Jeb formelementi;
– Eritrocīti jeb sarkanie asins ķermenīši;

– Leikocīti jeb baltie asins ķermenīši;

– Trombocīti jeb asiņu plātnītes
Eritrocīti
• Nav kodola, ieliektas šūnas;
• 1 m3 vīriešiem– 4-5 milj., sievietēm 3,5-4,5
milj.
• 5 Litros ir apmēram 25 triljoni eritrocītu;
• Katrs eritrocīts dzīvo 60-120 dienas
• 23 sekundēs apceļo organismu( veic vienu apli
asinsritē);
Eritrocīti
• Hemoglobīns viegli saista ogļskābo gāzi (CO2),
un skābekli (O2) un viegli tas arī atdod.
• Viens eritrocīts var piesaistīt 1 000 000
skābekļa molekulu.
• Tāpēc hemoglobīna līdz ar to eritrocītu
funkcija ir transportfunkcija
• Tvana gāze CO ļoti cieši saistās ar hemoglobīnu
un cilvēks guļot tvana gāzē var iet bojā.
Leikocīti
•
•
•
•
•

Bezkrāsainas šūnas ar kodolu;
1 m3 ir 4-8 tūkstoši leikocītu;
Dzīves ilgums ir tikai 2-4 dienas;
Galvenā funkcija ir aizsargfunkcija;
Mirušie leikocīti, kas zaudē cīņā ar mikrobiem
veido strutas;
• Spēja norīt svešķermeni – fagocitoze;
• Fagocīti – leikocīti kas aprij mikrobus un mirušās
šūnas;
http://www.youtube.com/watch?v=cwputi8wE7w&feature=related
Trombocīti
• Nav šūnas, tie ir no šūnām atrāvušās
citoplazmas piciņas;
• 1m3 – 200-300 tūkstoši;
• Dzīvo dažas dienas;
• Funkcija – asinsreces nodrošināšana;
• Saskaroties ar nelīdzenu virsmu, bojājuma
gadījumā, atbrīvojas vielas, kas sašaurina
asinsvadus.
Imunitāte
• Par imunitāti sauc organisma neuzņēmību pret
slimību mikrobiem vai noteiktām indēm;
• Organismā imunitāti veido antivielas jeb
pretvielas (globulīni), izstrādā limfocīti
• Limfocīti ir īpaši audz limfmezglos;
• Pretvielas veidojas, kad limfocīti ir saskārušies
ar limfocītiem;
• Visu dēļ kā, veidojas pretvielas apzīmē ar
vārdu antigēns.
Imunitāte var būt iedzimta vai iegūta
Imunitāte
Iedzimtā

Iegūtā
Dabiski iegūtā
Aktīvā

Pasīvā

Mākslīgi iegūtā
Aktīvā

Pasīvā
Iedzimtā imunitāte
• Šo imunitātes veidu nodrošina iedzimtās
īpatnība;
• Piemēram, cilvēki neslimo ar dzīvnieku
slimībām un otrādi;
Iegūtā imunitāte
• Imunitāte kas rodas dzīves laikā, tā var tikt
iegūta dabiski vai mākslīgi;
• Dabiski un mākslīgi iegūtā var būt aktīva vai
pasīva;
Dabiski iegūtā aktīvā imunitāte
• Rodas tad, ja organisms izslimo kādu lipīgu
slimību un viņa asinīs izveidojas antivielas pret
šīs slimības mikrobiem.
• Parasti saglabājas visu mūžu;
Dabiski iegūtā pasīvā imunitāte
• Rodas kad grūtniece pārslimo slimību un savas
antivielas caur placentu nodot pēcnācējam, kā
rezultātā bērns neslimos ar šo slimību.
Mākslīgi iegūtā imunitāte
• Var būt aktīva vai pasīva;

• Aktīva – cilvēkam iepotē poti, kas ir slimības
izraisītājs mazā koncentrācijā, un cilvēks bez
komplikācijām pārslimo;
• Pasīva – kad cilvēkam ievada serumu, cita
organisma asins plazma bez fibrinogēna un ar
abtivielām.
Asiņošanas apstādināšanās mehānisms
• Asiņošanas apstāšanos sauc par hemostāzi;
• Divi mehānismi:
• 1.) ja asiņo sīkie asinsvadi –kapilāri, kuros ir
zems spiediens un maza asiņu plūsma, tad
asins vadi sašaurinās un trombocīti pielīp pie
bojātās asinsvadu virsmas un salīp piciņās un
aizsprosto bojājumu un asiņošana apstājas.
Asiņošanas apstādināšanās mehānisms
• Asiņošanas apstāšanos sauc par hemostāzi;
• Divi mehānismi:
• 2.) ja bojāti lielāki asinsvadi – fibrinogēns
veidojas par fibrīna pavedieniem, to fibrīna
veidojas tīkls kurā saķeras asinsķermenīši;
• Rodas asiņu receklis jeb trombs, kas nosedz
bojājumu
http://www.youtube.com/watch?v=--bZUeb83uU
http://www.youtube.com/watch?v=9QVTHDM90io&feature=related
Slimība
• Iedzimta ģenētiska slimība – hemofīlija,
• Slimniekiem vispār nesarec asinis;
• Sarecēšana ir organisma aizsargreakcija.
Asiņu pārliešana
• Jau izsenis cilvēki mēģināja pārliet asinis, taču
bieži tas nogalināja, bet dažreiz izglāba
dzīvību;
• Līdz 20 gs. neviens tam nesaprata
likumsakarību;
• Atklāja ka asinīm ir savas iedzimtās īpašības,
ko var iedalīt 4 grupās – 4 asinsgrupas;
Asinsgrupas
• Eritrocītos ir divējādas salipināmās vielas jeb
aglutinogēni, ko apzīmē ar burtu A un B;
• Bet plazmā ir divējādi salipinošās vielas
(aglutinini) α un ϐ;
• Ja A salipināmā viela sastopas ar α salipinošo
vielu, rodas salipšana jeb aglutinācija pāris.
• Eritrocīti salīp piciņās un izveidos trombi, kas
pārtrauc asinsteci un organisms mirts.
Asinsgrupas
nosaukums

Salipināmās vielas
(aglutinogēni)
eritrocītos

Salipinošās vielas
(aglutinini) plazmā

0 (I)
A (II)
B (III)
AB (IV)

nav
A
B
AB

αϐ
ϐ
α
nav

• Asins ziedotājs – donors;
• Pārliet drīkst vienādas asins grupas un???
Rēzus faktors
• Bez A un B salipināmajām vielām jeb
aglutinogēniem 85% cilvēkku eritrocītos ir vēl
kāds aglutinogēns – rēzus faktors.
• Cilvēkus kuriem ir rēzus fakktors sauc par
rēzus pozitīviem, tiem kuriem nav par rēzus
negatīviem.
Rēzus faktors
• Rēzus faktors no A un B aglutinogēniem
atšķiras ar to, ka asins plazma nav tam
atbilstošā aglutinīnu.
• Taču eritrocīti salīp, ja sajauc asinis ar
pretējiem rēzus faktoriem.

• Rēzus negatīvām sievietēm ir bīstami
grūtniecības laikā!

More Related Content

What's hot

What's hot (20)

11 24 vielu transports
11 24 vielu transports11 24 vielu transports
11 24 vielu transports
 
Dzimumorgānu sistēma un vairošanās
Dzimumorgānu sistēma un vairošanāsDzimumorgānu sistēma un vairošanās
Dzimumorgānu sistēma un vairošanās
 
11 32 regulacija
11 32 regulacija11 32 regulacija
11 32 regulacija
 
Skeleta muskulatūra
Skeleta muskulatūraSkeleta muskulatūra
Skeleta muskulatūra
 
Mikroskops
MikroskopsMikroskops
Mikroskops
 
Asinis
AsinisAsinis
Asinis
 
B 10 3_ievads
B 10 3_ievadsB 10 3_ievads
B 10 3_ievads
 
Balsta un kustību orgānu sistēma
Balsta un kustību orgānu sistēmaBalsta un kustību orgānu sistēma
Balsta un kustību orgānu sistēma
 
Nosleguma tema fotosinteze
Nosleguma tema fotosintezeNosleguma tema fotosinteze
Nosleguma tema fotosinteze
 
11 27 barosanas_elposana
11 27 barosanas_elposana11 27 barosanas_elposana
11 27 barosanas_elposana
 
Skelets
SkeletsSkelets
Skelets
 
Balsta un kustību orgānu sistēma_9kl
Balsta un kustību orgānu sistēma_9klBalsta un kustību orgānu sistēma_9kl
Balsta un kustību orgānu sistēma_9kl
 
Dzīvības ķīmija
Dzīvības ķīmijaDzīvības ķīmija
Dzīvības ķīmija
 
Elpošanas orgānu sistēma
Elpošanas orgānu sistēmaElpošanas orgānu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
 
Vielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aada
Vielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aadaVielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aada
Vielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aada
 
10 34 rns_dns_atp
10 34 rns_dns_atp10 34 rns_dns_atp
10 34 rns_dns_atp
 
B 11 1_atkārtojums
B 11 1_atkārtojumsB 11 1_atkārtojums
B 11 1_atkārtojums
 
Anatomija ievadtema
Anatomija ievadtemaAnatomija ievadtema
Anatomija ievadtema
 
B 10 9_dzivnieki
B 10 9_dzivniekiB 10 9_dzivnieki
B 10 9_dzivnieki
 
10 21 ekologiskie_faktori
10 21 ekologiskie_faktori10 21 ekologiskie_faktori
10 21 ekologiskie_faktori
 

Similar to asinsrites un limfrites orgānu sistēmas

Similar to asinsrites un limfrites orgānu sistēmas (9)

4.1.1. teorija.doc
4.1.1. teorija.doc4.1.1. teorija.doc
4.1.1. teorija.doc
 
Anatomija ievads - atkārtojums par šūnu un audiem
Anatomija ievads - atkārtojums par šūnu un audiemAnatomija ievads - atkārtojums par šūnu un audiem
Anatomija ievads - atkārtojums par šūnu un audiem
 
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
 
16 aprilis daina zvirgzdiņa
16 aprilis   daina zvirgzdiņa16 aprilis   daina zvirgzdiņa
16 aprilis daina zvirgzdiņa
 
DIC syndrome
DIC syndromeDIC syndrome
DIC syndrome
 
Trombembolijas
TrombembolijasTrombembolijas
Trombembolijas
 
Sunas membrana
Sunas membranaSunas membrana
Sunas membrana
 
Elektrotrauma
ElektrotraumaElektrotrauma
Elektrotrauma
 
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletuOrganus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
 

asinsrites un limfrites orgānu sistēmas

  • 1. Asinsrites un limfrites orgānu sistēma
  • 2. Asinsrites orgānu sistēma • Sastāv no: – Asinīm; – Asinvadiem (noslēgta asinrites sistēma), – Asinrades orgāniem, – Centrālā orgāna - sirds
  • 3. Asinis • Asinis ir šķidri saistaudi, kuru galvenā masa patstāvīgi kustas; • Pieaugušam cilvēkam ir 5-6 litri asiņu; • Sastāv no šķidrās daļas un asinsķermenīšiem;
  • 4. Asiņu šķidrā daļa • Sauc par asiņu plazmu; • Iedzeltens, puscaurspīdīgs šķidrums, kas sastāv no neorganiskajām un organiskajām vielām.
  • 5. Plazmas sastāvs • Neorganiskās vielas: – Ūdens; – Sāļi (īpaši vārāmā sāls NaCl) koncentrācija 0,9% NaCl šķīdums ūdenī (fizioloģiskais šķīdums); – Uz 1 l ūdens izšķīdina 9 g NaCl + 0,1 g KCl + 0,2g CaCl + 0,2 g dzeramās sodas. – Ja cilvēks zaudējis daudz šķidruma, vai asinīs ir liela kaitīgo vielu koncentrācija, asinīs ievada fizioloģisko šķīdumu.
  • 6. Plazmas sastāvs • Organiskās vielas ( piemēram, olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti); – Albumīni – nodrošina asiņu osmotisko spiedienu, kas aiztur ūdeni, jo to trūks audos veidojas tūskas; – Globulīni – ir pretvielas, kas veicina cīņu pret mikrobiem; – Fibrinogēns – vajadzīgs asinsrecei, pasargā no noasiņošanas. – Ja no plazmas atdala figrinogēnu, tad paliek serums, kas nesarec, ar visām antivielām un «labumiem».
  • 7. Asinsķermenīši • Jeb formelementi; – Eritrocīti jeb sarkanie asins ķermenīši; – Leikocīti jeb baltie asins ķermenīši; – Trombocīti jeb asiņu plātnītes
  • 8. Eritrocīti • Nav kodola, ieliektas šūnas; • 1 m3 vīriešiem– 4-5 milj., sievietēm 3,5-4,5 milj. • 5 Litros ir apmēram 25 triljoni eritrocītu; • Katrs eritrocīts dzīvo 60-120 dienas • 23 sekundēs apceļo organismu( veic vienu apli asinsritē);
  • 9. Eritrocīti • Hemoglobīns viegli saista ogļskābo gāzi (CO2), un skābekli (O2) un viegli tas arī atdod. • Viens eritrocīts var piesaistīt 1 000 000 skābekļa molekulu. • Tāpēc hemoglobīna līdz ar to eritrocītu funkcija ir transportfunkcija • Tvana gāze CO ļoti cieši saistās ar hemoglobīnu un cilvēks guļot tvana gāzē var iet bojā.
  • 10.
  • 11. Leikocīti • • • • • Bezkrāsainas šūnas ar kodolu; 1 m3 ir 4-8 tūkstoši leikocītu; Dzīves ilgums ir tikai 2-4 dienas; Galvenā funkcija ir aizsargfunkcija; Mirušie leikocīti, kas zaudē cīņā ar mikrobiem veido strutas; • Spēja norīt svešķermeni – fagocitoze; • Fagocīti – leikocīti kas aprij mikrobus un mirušās šūnas;
  • 13. Trombocīti • Nav šūnas, tie ir no šūnām atrāvušās citoplazmas piciņas; • 1m3 – 200-300 tūkstoši; • Dzīvo dažas dienas; • Funkcija – asinsreces nodrošināšana; • Saskaroties ar nelīdzenu virsmu, bojājuma gadījumā, atbrīvojas vielas, kas sašaurina asinsvadus.
  • 14.
  • 15. Imunitāte • Par imunitāti sauc organisma neuzņēmību pret slimību mikrobiem vai noteiktām indēm; • Organismā imunitāti veido antivielas jeb pretvielas (globulīni), izstrādā limfocīti • Limfocīti ir īpaši audz limfmezglos; • Pretvielas veidojas, kad limfocīti ir saskārušies ar limfocītiem; • Visu dēļ kā, veidojas pretvielas apzīmē ar vārdu antigēns.
  • 16. Imunitāte var būt iedzimta vai iegūta Imunitāte Iedzimtā Iegūtā Dabiski iegūtā Aktīvā Pasīvā Mākslīgi iegūtā Aktīvā Pasīvā
  • 17. Iedzimtā imunitāte • Šo imunitātes veidu nodrošina iedzimtās īpatnība; • Piemēram, cilvēki neslimo ar dzīvnieku slimībām un otrādi;
  • 18. Iegūtā imunitāte • Imunitāte kas rodas dzīves laikā, tā var tikt iegūta dabiski vai mākslīgi; • Dabiski un mākslīgi iegūtā var būt aktīva vai pasīva;
  • 19. Dabiski iegūtā aktīvā imunitāte • Rodas tad, ja organisms izslimo kādu lipīgu slimību un viņa asinīs izveidojas antivielas pret šīs slimības mikrobiem. • Parasti saglabājas visu mūžu;
  • 20. Dabiski iegūtā pasīvā imunitāte • Rodas kad grūtniece pārslimo slimību un savas antivielas caur placentu nodot pēcnācējam, kā rezultātā bērns neslimos ar šo slimību.
  • 21. Mākslīgi iegūtā imunitāte • Var būt aktīva vai pasīva; • Aktīva – cilvēkam iepotē poti, kas ir slimības izraisītājs mazā koncentrācijā, un cilvēks bez komplikācijām pārslimo; • Pasīva – kad cilvēkam ievada serumu, cita organisma asins plazma bez fibrinogēna un ar abtivielām.
  • 22. Asiņošanas apstādināšanās mehānisms • Asiņošanas apstāšanos sauc par hemostāzi; • Divi mehānismi: • 1.) ja asiņo sīkie asinsvadi –kapilāri, kuros ir zems spiediens un maza asiņu plūsma, tad asins vadi sašaurinās un trombocīti pielīp pie bojātās asinsvadu virsmas un salīp piciņās un aizsprosto bojājumu un asiņošana apstājas.
  • 23. Asiņošanas apstādināšanās mehānisms • Asiņošanas apstāšanos sauc par hemostāzi; • Divi mehānismi: • 2.) ja bojāti lielāki asinsvadi – fibrinogēns veidojas par fibrīna pavedieniem, to fibrīna veidojas tīkls kurā saķeras asinsķermenīši; • Rodas asiņu receklis jeb trombs, kas nosedz bojājumu
  • 26. Slimība • Iedzimta ģenētiska slimība – hemofīlija, • Slimniekiem vispār nesarec asinis; • Sarecēšana ir organisma aizsargreakcija.
  • 27. Asiņu pārliešana • Jau izsenis cilvēki mēģināja pārliet asinis, taču bieži tas nogalināja, bet dažreiz izglāba dzīvību; • Līdz 20 gs. neviens tam nesaprata likumsakarību; • Atklāja ka asinīm ir savas iedzimtās īpašības, ko var iedalīt 4 grupās – 4 asinsgrupas;
  • 28. Asinsgrupas • Eritrocītos ir divējādas salipināmās vielas jeb aglutinogēni, ko apzīmē ar burtu A un B; • Bet plazmā ir divējādi salipinošās vielas (aglutinini) α un ϐ; • Ja A salipināmā viela sastopas ar α salipinošo vielu, rodas salipšana jeb aglutinācija pāris. • Eritrocīti salīp piciņās un izveidos trombi, kas pārtrauc asinsteci un organisms mirts.
  • 29. Asinsgrupas nosaukums Salipināmās vielas (aglutinogēni) eritrocītos Salipinošās vielas (aglutinini) plazmā 0 (I) A (II) B (III) AB (IV) nav A B AB αϐ ϐ α nav • Asins ziedotājs – donors; • Pārliet drīkst vienādas asins grupas un???
  • 30. Rēzus faktors • Bez A un B salipināmajām vielām jeb aglutinogēniem 85% cilvēkku eritrocītos ir vēl kāds aglutinogēns – rēzus faktors. • Cilvēkus kuriem ir rēzus fakktors sauc par rēzus pozitīviem, tiem kuriem nav par rēzus negatīviem.
  • 31. Rēzus faktors • Rēzus faktors no A un B aglutinogēniem atšķiras ar to, ka asins plazma nav tam atbilstošā aglutinīnu. • Taču eritrocīti salīp, ja sajauc asinis ar pretējiem rēzus faktoriem. • Rēzus negatīvām sievietēm ir bīstami grūtniecības laikā!