Vīrusi, monēras, protisti, sēnes - raksturojums, nozīme

1. SAUSIŅA 1.D: 51-87.lpp.
POROZOVA 2.D.: 34-56. lpp.

2. Literatūra
Līga Sausiņa. Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai.
Bioloģija vidusskolai 1. daļa. 2. daļa (zaļā grāmata)
51-87. lpp. 34-56. lpp.

3. Vitakera klasifikācija
Valstis

5. Vīrusu evolūcija
Hipotēzes:
vīrusu attīstība noritēja paralēli šūnu attīstībai
vīruss - šūnas parazīts
vīruss – “bēguļojoša DNS”
kosmiskā izcelsme
Gripas vīruss

6. Vīrusu uzbūve
Ārējais olbaltumvielu apvalks var palīdzēt “maskēties”.

7. Uzbūves un darbības īpatnības
• Mazi izmēri
• Augsta simetrijas pakāpe
• Kristalizējas
• Vairojas tikai saimnieka organisma šūnās
• Neaug mākslīgās vidēs, barotnēs
Bakteriofāgs Tabakas mozaīkas vīruss

8. Augi Dzīvnieki
Cilvēks Baktērijas

9. Inficēšanās veidi

10. Inficēšanās un slimības gaita
Inficēšanās – vīrusa iekļūšana organismā
Latentais periods –
vīrusu piestiprināšanās pie šūnu virsmas,
iekļūšana šūnās,
vairošanās
Slimības pazīmju izpausme, imunitātes
veidošanās
Iznākums – atveseļošanās / kļūšana par
nēsātāju / nāve

13. Augiem
Slimību pazīmes:
•Dzelteni plankumi
•Krokainas lapas
•Punduraugums
•Svītraini ziedi

14. •Bakas
•Mēris
•Trakumsērga
•Gripa

15. •Bakas bakas
•Iesnas
ARS
•Masalas
•Hepatīts HIV
rinovīruss
•AIDS gripa
Herpes poliovīruss
Ebola

16. •Bakteriofāgi

17. Cīņa ar vīrusiem
Vīrusu iznīcināšana
ļoti augstas, zemas temperatūras,
liels spiediens,
UV starojums,
ķīmiska dezinfekcija
Vakcīnas (pirmā vakcīna – pret baku vīrusu 1796.g.)
Imunitātes paaugstināšana
Higiēnas pasākumi

19. Kas ir baktērijas?
Mazi vienšūnas organismi
Prokarioti (bez kodola)
Daudzveidīgi vielmaiņas tipi:
Autotrofas
 fotosintezējošas
 hemosintezējošas
Heterotrofas
 Simbiotiskas (gremošanas sistēmā)
 Patogēnas (izraisa slimības)
 Saprotrofas

20. E. coli palīdz
gremošanā.
Streptococcus E. Coli O157:H7
izraisa izraisa slimības.
iekaisumus.

21. Izskats
Trīs pamata formas
nūjiņveida (baciļi) Baciļi
apaļas (koki)
spirāliskas
Dažas eksistē pa vienai, Koki
dažas apvienojas kolonijās
Koku kolonijas Spirillas

23. Uzbūve

24. Gumiņbaktērijas uz tauriņziežu saknēm uzņem
gaisa slāpekli un nodod to augiem.

25. Patogēnās baktērijas
Salmonella
E. coli O157:H7
Staphylococcus
aureus
Campylobacter
jejuni

26. Helicobacter pylori
šūnas pie kuņģa gļotādas; atklāts 1982. g.,
ureāze izdala amoniju, kas pasārmina vidi

27. Campylobacter
jejuni –
gastroenterīta
izraisītājs
C. jejumi aug pH 4,9-8,0. Neizmanto ogļhidrātus. Veido kapsulas.
Iet bojā +25 °C, bet +4°C var izdzīvot vairākas nedēļas.
Rezervuārs – dzīvnieki, putni. Produktos nevairojas.
Producē divus termolabilus eksotoksīnus. Hemolītiska aktivitāte.
Baktērijas spēj iziet cauri zarnu epitēlijam un vairoties limfmezglos; spēj izraisīt
arī meningītu un urīnceļu infekcijas.

28. Šūnas
Dalīšanās

29. Staphylococcus
aureus – izraisa
strutojošas infekcijas
Staphylococcus spp. – uz ādas,
aug vidē ar 10 % NaCl, izdala
enterotoksīnus; pienā, gaļā,
konditorejas izstrādājumos.
Enterotoksīni (A, B, C, D, E, F tipi)
inaktivējas 100 °C 0,5-1 h.
Intoksikāciju izraisa ≥ 0,2-5 µg enterotoksīna A vai 20-25 g
enterotoksīna B.
Istabas temperatūrā 2-10 h baktērijas spēj savairotos līdz 106/g.
Koagulāzes pozitīvas sugas: S. aureus, S. intermedius, S. hyicus.

30. Pārtikā nozīmīgo baktēriju fizioloģiskās grupas

31. Infekcija Reinfekcija
Nespecifiskā Imūnā Imūnā
rezistence sistēma atmiņa
Slimība Izveseļošanās Nav slimības

32. Baktēriju izmantošana
Biotehnoloģijā (piemēram, pārtikas un dzērienu
ražošanā – jogurts, alus, citronskābe, medikamenti
utt.)
Atkritumu pārstrāde + enerģijas ražošana
Ūdeņu attīrīšana
Gēnu inženierija

33. Cīņa ar patogēnajām baktērijām
Baktēriju iznīcināšana (dezinfekcija, pasterizācija)
augsta temperatūra + spiediens,
UV starojums,
ķīmiskas vielas
Imunitātes stiprināšana (pareizs uzturs, norūdīšanās)
Higiēnas ievērošana
Ārstēšana – antibiotikas (SVARĪGI – KĀ PAREIZI
LIETOT ANTIBIOTIKAS!)

35. Aļģes – augiem līdzīgi organismi
35

36. Aļģes aug visur – ūdenī, augsnē, uz koku mizas, klintīm.
Pazīstamas apmēram 300000 aļģu sugas.
200 µm
0,2 mm
Kolonijaļģe volvoks Brūnaļģes (50 – 100m)
Aļģu izmēri var būt no dažiem mikrometriem līdz
vairākiem desmitiem metru.
36

37. Aļģu daudzveidība
Vienšūnu aļģes Kolonijaļģes Daudzšūnu aļģes
37

38. Aļģu pazīmes
Aļģēm nav izteiktu orgānu. Nekustīgas aļģu
formas piestiprinās pie ūdenstilpes dibena ar
zarotiem izaugumiem – rizoīdiem.
38

39. Aļģu daudzveidība
Ilgu laiku aļģes iedalīja pēc to krāsas:
zaļaļģes, brūnaļģes, sārtaļģes.
39

40. Zaļaļģes
Zaļaļģes ir vislīdzīgākās augiem: tās satur hlorofilu,
rezerves barības vielas uzkrāj cietes veidā, un to
šūnapvalki ir no celulozes.

41. Brūnaļģes
Brūnaļģes un kramaļģes ir bioķīmiski līdzīgas: tās
satur hlorofilu, kā arī brūno pigmentu, kas piešķir
tām raksturīgo krāsu.

42. Sārtaļģes
Sārtaļģes ir pavedienveida daudzšūnu jūras aļģes.
Daudzas no tām zarojas.

43. Aļģu nozīme
 Aļģes ir galvenais organisko
vielu ražotājs ūdenī (vairāk
nekā 80% no kopējas organisko
vielu biomasas, kas ik gadu tiek
ražota uz Zemes);
 Aļģes izdala atmosfērā vairāk
nekā pusi no kopēja skābekļa,
ko izdala visi augi gada laikā;
 Aļģes ir daudzu ūdens
dzīvnieku pamatbarība.

45. Aļģu nozīme
• Dažas aļģu sugas izmanto
pārtikā;
• kā mēslojumu un lopbarību;
• biodegvielas ražošanā,
ķīmiskā un farmaceitiskā
rūpniecībā;
• notekūdeņu attīrīšanas
procesā.

46. Vienšūņi

49. Pie vienšūņu apakšvalsts
pieder organismi, kuru
ķermenis sastāv no
vienas šūnas, kas
darbojas kā vesels
organisms.

51. Šūnu vienmēr klāj plāna
membrāna.
Membrāna
nodala šūnu no
ārvides un
regulē vielu
iekļūšanu šūnā.

52. Dažiem vienšūņiem
(čaulamēbām un
foraminīferām) veidojas
aizsargčaula.

55. Šūnu aizpilda pusšķidra
viela - citoplazma.
Citoplazmā
atrodas dažādi
sīki veidojumi
- organoīdi.

56. Kodols regulē
šūnā notiekošos
procesus. Glabā
iedzimtības
informāciju.

57. Vairums vienšūņu ir brīvi
dzīvojoši organismi.
jūrās saldūdeņos augsnē

58. Daudziem ir pārvietošanās
organoīdi.
Māņkājiņas
(pseidopodijas)
nepārtraukti
maina formu.

59. Skropstiņas ir
sīki citoplazmas
izaugumi.

60. Viciņa ir garš
citoplazmas
izaugums.

61. Daudzi vienšūņi ir parazīti.
augos
dzīvniekos

62. Vienšūņi vairojas:
Bezdzimumiski

63. Dzimumiski

65. Cepurīšsēņu uzbūve un
vairošanās
B_07_VM_06_Sēnes 65

66. Sēnes
Saprofītiskās sēnes Parazītiskās sēnes
Sadala atkritumvielas, augu un Barojas no dzīvu organismu
dzīvnieku atliekas audiem
Kļavu melnkreve
Parastā celmene (Armillaria mellea) (Rhytisma acerinum)

67. Parazītiskās sēnes
Melnie graudi Graudzāļu svītru rūsa
(Claviceps purpurea) (Puccinia graminis)
Parazītisko sēņu iznīcināšanai augkopībā izmanto
augu aizsardzības līdzekļus – fungicīdus.

68. Parazītiskās sēnes
Cilvēkiem sēnītes var izraisīt ādas slimības
Pēdu mikoze Daudzkrāsainā jeb klijveida ēde
(Trichophyton interdigitale) (Pityriasis versicolor)

69. Mikoriza
Mikoriza – savstarpēji izdevīgas attiecības starp
sēnēm un augu saknēm.
Baravikas Parastā apšubeka
(Boletus edulis) (Leccinum aurantiacum)
Skuju, jauktos un lapkoku Jauktos un lapu koku mežos,
mežos.
it īpaši zem apsēm vai to tuvumā.

70. Mikoriza
Skarbā briežtrifele Parastais lāčpurns
(Elaphomyces asperulus) (Morchella esculenta)
Veido mikorizu ar skuju (priede, Sastopams aprīlī, maijā lapkoku mežos,
egle) un lapu kokiem. parkos, dārzos, zālājos,
visbiežāk kaļķainās, mālainās,
retāk smilšainās vietās, dažkārt lielos
daudzumos degumos.

71. Ēdamās sēnes
Brūnējošā jeb siļķu Baravika Ozolu lācītis
bērzlape
Parastā gailene Lielā dižsardzene Austersēne

72. Nosacīti ēdamās sēnes
Pelēkā tintene Parastā bisīte
Stingri jāievēro to sagatavošanas un
lietošanas noteikumi!

73. Indīgās sēnes
Baltā mušmire Sarkanā mušmire
Ļoti indīgas sēnes!

74. Zaļā mušmire – (Amanita phalloides )
Indīgākā sēne Latvijā!

75. Mikroskopiskās sēnes
Penicīlijs Galvainais pelējums jeb mukors
(Penicillium sp.) (Mucor sp.)

76. Rauga sēnes (Saccharomyces sp.)

77. Sēņu izmantošana
Lieto pārtikā;
Lieto pārtikas produktu
pagatavošanai;
Izmanto medicīnā;
Izmanto kukaiņu iznīcināšanai.
B_07_VM_06_Sēnes 77

78. Sēņu nozīme dabā
Piepju sēnes izraisa
koksnes trupēšanu;
Veido mikorīzu ar koku
saknēm, palielinot
sakņu uzsūcējvirsmu;
Ķērpja laponī veido
simbiozi ar aļģēm.
B_07_VM_06_Sēnes 78

79. Sēņu nozīme dabā
Izraisa augu,
dzīvnieku un
cilvēka slimības;
Bojā pārtiku;
Izraisa smagas
saindēšanas;
Izraisa koka
konstrukciju
bojāšanos.
B_07_VM_06_Sēnes 79

80. Ķērpji

81. Ķērpji
Kladonija (Cladonia sp.) Plūmju evernija (Evernia prunastri)

82. Ķērpju uzbūve
Sēnes hifas
Aļģu slānis
Sēnes hifas
Ķērpji ir sēnes un zaļaļģu savienība.
B_07_VM_04_Ķērpji 82

83. Ķērpju morfoloģiskās grupas
Krevu ķērpji
Pelnpelēkā aspicīlija Pelēkā leprārija
B_07_VM_04_Ķērpji 83

84. Ķērpju morfoloģiskās grupas
Lapu ķērpji
Dzeltenais sienasķērpis Parmēlija
B_07_VM_04_Ķērpji 84

85. Ķērpju morfoloģiskās grupas
Krūmu ķērpji
Īsmatainā usneja Briežu ķērpis
B_07_VM_04_Ķērpji 85

86. Ķērpju nozīme un izmantošana
Dzīvnieku barība
Izmantošana medicīnā
Gaisa bioindikatori
Parfimērijas rūpniecībā
Veģetācijas pionieri
Aizsargā augsni no erozijas Islandes ķērpis
B_07_VM_04_Ķērpji 86

87. Mācību avoti:
SAUSIŅA 1.D: 51-87.lpp.
POROZOVA 2.D.: 34-56. lpp.
 http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_10/default.aspx@tabid=9&id=114.html
Krievu valodā:
 http://interneturok.ru/ru/school/biology/6-klass
 http://interneturok.ru/ru/school/biology/7-klass
 Вирусы - http://www.tiensmed.ru/illness/virus.html
 бактерии - http://www.bril2002.narod.ru/b11.html
 морские водоросли - http://ru.wikipedia.org/wiki/Морские_водоросли
 одноклеточные - http://sbio.info/list.php?c=orgodno
 грибы - http://ru.wikipedia.org/wiki/Грибы
 Лишайники - http://www.krugosvet.ru/?q=enc/nauka_i_tehnika/biologiya/LISHANIKI.html