Ēnu ekonomikas ierobežošanas stratēģija 2015.-2020.gadam

1. Ēnu ekonomikas ierobežošanas stratēģija
2015-2020

2. 29.07.2015 2
30,6
28,0 27,7
26,2 25,8
24,8 24,3 23,6 23,3 23,3
22,4 21,9
20,6
18,3 18,2 17,6
16,2
15,1
14,1
13,2 12,4 12,3 12,2 12,0 11,3
9,4 9,0 8,3 8,2
0,0
5,0
10,0
15,0
20,0
25,0
30,0
35,0
Ēnu ekonomikas apjomi ES, 2015
BALTIC 25,2% SCAN 12,5%
F.Schneider, Size of the Shadow Economy of 31 European Countrie, 2015

3. 29.07.2015 3
Kopš 2010. gada ēnu ekonomika Latvijā pakāpeniski
un konsekventi samazinās
27,3
26,1 25,5
24,7
23,6
38,1
30,2
21,1
23,8 23,5
21,2 20,8
16
10,0
15,0
20,0
25,0
30,0
35,0
40,0
2010 2011 2012 2013 2014 2015
Aplēse par ēnu ekonomikas apjomu Latvijā
2003.-2014.gadā (% no IKP)
Frīdriha Šneidera pētījuma dati
REA pētījuma dati
Centrālās statistikas pārvaldes dati*
27,1%
27,3%
26,5%
26,1%
25,5%
24,7%
23,6%
23%
24%
25%
26%
27%
28%
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Latvijas ēnu ekonimikas indekss (F.Šneidera dati)
1,1%
0,6%
2013 2014 2015
IKP 23 222 24 058 24 847
Pret iepriekšējo gadu 3,6% 3,3%
Nodokļu ieņēmumi 6 622 6 931 7 219
Pret iepriekšējo gadu 4,7% 4,2%
Korekcija -0,4%
Papildus ieņēmumi no ēnu
ekonomikas* 46,8 63,6
• Par ēnu ekonomikas mazināšanos liecina ne tikai akadēmiskie
pētījumi, bet arī tas, ka pie salīdzināma nodokļu sloga, nodokļu
ieņēmumi aug straujāk nekā IKP un PCI
0,8%

4. 29.07.2015 4
Valsts ieņēmumu dienesta klientu zāle 01062015

5. 29.07.2015 5
Nodokļu Nomaksas Morāle (Tax Morale)
• Morāle (franču morale 'tikumība' — no latīņu moralis 'tikumīgs')
Vēsturiski mainīga sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas
regulē cilvēka rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem. (LLLV 2009)
• Dažādos avotos nodokļu nomaksas morāle tiek definēta kā „morāls pienākums
maksāt nodokļus” vai arī „pārliecība par ieguldījumu sabiedrības
funkcionēšanā, maksājot nodokļus” arī kā „būtiskas motivācijas maksāt
nodokļus eksistence” (Togler 2003,Togler and Scheider 2009)
Nodokļu Nomaksas Atbilstība (Tax Compliance)
• Visbiežāk nodokļu nomaksas atbilstība tiek definēta, kā “nodokļu maksātāju
spēju, izpildot nodokļu likumu prasības, katru gadu korekti deklarēt savus
ienākumus un paredzētajā laikā un atbilstošā apjomā nomaksāt nodokļus”

6. 29.07.2015 6
Nodokļu Nomaksas Morāle
(Tax Morale)
Institucionālie un
Socio-ekonomiskie faktori:
• Ticība demokrātijas institūtiem
• Uzticēšanās valdībai
• Vecums
• Dzimums
• Reliģiskā piederība
• Izglītības līmenis
Izšķirīgie institucionālie faktori:
• Apmierinātība ar publisko
pakalpojumu kvalitāti
• Uzticēšanās valdībai
• Korupcijas uztvere
Nodokļu Nomaksas Atbilstība
(Tax Compliance)
Ekonomiskās atturēšanas modelis
Sankcijas & Pārliecināšana
Ekonomiskie faktori:
• Nodokļu sistēmas komplicētība
• VID informācijas sistēmu sofistikācijas
līmenis
• Deklarēšanas procedūru vienkāršība
• Iesniedzēja atbildība un potenciālās
sankcijas
• Nodokļu audita varbūtības līmenis
• Nodokļu sloga līmenis
• Nodokļu nomaksas neatbilstības sankciju
smagums

7. 29.07.2015 7

8. 29.07.2015
Drīzāk neticu
18.7%
Neticu
76.8%
Ticu
0.5%
Drīzāk ticu
1.8%
Grūti pateikt
2.2%
Bāze: iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 45 gadiem, n=1005
"Vai Jūs ticat, ka valsts Jums vecumdienās spēs nodrošināt pietiekami lielu pensiju?"
8
13 15 11 10 14 13 17 12 12 13 13
6 9 8 13 10 13
16
16 16 11 18
18
20 22 18 15
10 10 13
15
13 13
39
46
47
42 42
40 36 41 40 43
40
31
37
40
40
40
45
32
23 26 32 34 29 29 27 26 27 32
53
45 39
32 37
29
16
0
20
40
60
80
100
06.1997. 09.1999. 09.2000. 09.2001. 09.2002. 09.2003. 09.2004. 09.2005. 09.2006. 09.2007. 09.2008. 09.2009. 09.2010. 09.2011. 09.2012. 09.2013. 09.2014.
pilnīgi nepiekrīt
drīzāk nepiekrīt
grūti pateikt
piekrīt
Attieksme pret apgalvojumu "Kopumā Latvijā tiek pareizi izlietoti
iekasētie nodokļi": aptauju datu salīdzinājums (%) (visi respondenti)
%
SKDS datiBāze: ~ 1000 respondenti katrā no aptaujām
1 1 1 1 1 1 1
15
8 12 13 13 17 19
12
3
7 5 9 7 8
46
37
41 41
40 41
45
26
51
39 40 37 35
27
0%
25%
50%
75%
100%
11.2008. 11.2009. 11.2010. 11.2011. 11.2012. 11.2013. 11.2014.
Nemaz neticu
Drīzāk neticu
Grūti pateikt
Drīzāk ticu
Pilnībā ticu
Ticība amatpersonu teiktajam
Q: "Kad Latvijas valsts augstākās amatpersonas runā par stāvokli valstī, valsts finanšusistēmas stabilitāti un
tamlīdzīgām tēmām, cik lielā mērā Jūs ticat viņuteiktajam?"
Aptauju datu salīdzinājums
Bāze: visi respondenti,katrāno aptaujāmn=~1000 SKDS dati
41.3 38.0 40.9 40.8 41.5
48.4 49.8 51.3 48.2 46.9 44.5
12.2
13.2
11.9
14.4 15.7
15.3
18.9 18.4 16.1
15.2 15.5 13.7
11.6 17.2
14.9
46.7
40.2 40.7 42.5
36.4 34.7 35.0 40.3 35.9 40.6
35.1 39.5 44.342.3
40.043.248.646.5 51.7
0%
20%
40%
60%
80%
100%
03.2000. 03.2001. 03.2002. 03.2003. 03.2004. 03.2005. 03.2006. 03.2007. 03.2008. 03.2009. 03.2010. 03.2011. 03.2012. 03.2013. 04.2014.
Nepiekrīt
Grūti pateikt
Piekrīt
Attieksme pret apgalvojumu "Pašreizējā situācijā ir attaisnojama daļēja nodokļu
nemaksāšana" (%) (visi respondenti)
SKDS datiBāze: Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem, n=>1000
>44% aptaujāto uzskata, ka
nodokļu nemaksāšana ir
akceptējama rīcība
>70% aptaujāto apgalvo, ka
netic Latvijas amatpersonu
teiktajam
>70% aptaujāto uzskata, ka
iekasētie nodokļi Latvijā netiek
pareizi izlietoti
>90% aptaujāto apgalvo, ka
netic Latvijas pensiju
sistēmai

9. 29.07.2015 9
Patiesībā sabiedrībai pastāv tikai divas alternatīvas,
kā mēģināt kontrolēt ēnu ekonomikas ietekmi:
pastiprināt sodus un kriminālvajāšanu, vai paļauties
uz ekonomisko izaugsmi un izglītību”
(Schneider 2004)

10. Stratēģijas izstrādes pamatpieņēmumi
• Iedzīvotāju pieprasījums pēc kvalitatīviem publiskajiem pakalpojumiem un nepieciešamība pēc
valsts ieguldījumiem nākotnes attīstībā un drošībā tikai pieaugs
• Ēnu ekonomikas ierobežošana ir viena no būtiskākajām valdības darba prioritātēm
un progress ēnu ekonomikas ierobežošanā ir nepietiekams
• Sekmīgai Latvijas konkurētspējai investīciju piesaistē un produktivitātes pieaugumā, maksimāli
jāsamazina ēnu ekonomikas negatīvā ietekme uz tautsaimniecības attīstību
• Valdībai jādefinē sava, Valdības koordinēta ēnu ekonomikas ierobežošanas stratēģija
• Valdības ēnu ekonomikas ierobežošanas stratēģijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir mainīt
sabiedrības normas un attieksmi, fokusējot uzmanību uz uzvedības modeļu un attieksmju
maiņu ietekmējošiem pasākumiem
• Prioritāšu izvēles pamatā ir pārliecība, ka attieksmes un sabiedrības normu izmaiņas
visefektīvāk novedīs pie nepieciešamajiem fiskālajiem un uzņēmējdarbības vides
uzlabojumiem.
29.07.2015 10

11. 29.07.2015 11
Vīzija 2020
• Godprātīga nodokļu nomaksa ir Latvijas sabiedrības atbildīga un pašsaprotama
rīcības norma
• Latvijas uzņēmējdarbības vidē valda veselīga (godīga) konkurence – to nodrošina
gan sabiedrības izpratne un morālie uzstādījumi, gan atbildīgo dienestu
konsekventa rīcība
• Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā sasniegs Eiropas Savienības vidējo ēnu ekonomikas
līmeni

12. 29.07.2015 12
• Pilnīgu nodokļu nomaksas atbilstību par pareizu izvēli uzskata
vairāk kā 70% Latvijas iedzīvotāju (SKDS2014 41%)
• Nodokļu nomaksas atbilstību par akceptējamu un izpildāmu normu uzskata
vairāk kā 70 % Latvijas uzņēmēju (A.Sauka 2013 – 64/10%?)
• Ikgadējs būtisks ēnu ekonomikas samazinājums Top 5 ēnu ekonomikas
visvairāk skartajās nozarēs. Ēnu ekonomikas ietekme <20%
(2014.gads - būvniecība, mazumtirdzniecība/ vairumtirdzniecība, viesmīlības
pakalpojumi, sabiedriskā ēdināšana un sabiedriskais transports)
• Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā sasniedz 18,6%
Mērķi 2020

13. 27,3%
26,5%
26,1%
25,5%
24,7%
23,6%23,6%
22,6%
21,6%
20,6%
19,6%
18,6%
17,6%
16,6%
15,6%
14,6%
13,6%
18,3%
12,5%
10%
15%
20%
25%
30%
2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022 2024 2026
Latvijas ēnu ekonimikas indekss (F.Šneidera dati) Mērķis
ES vidējais līmenis (2015.gadā) Skandināvijas vidējais līmenis 2015.gadā)
Līdz 2020 gadam ēnu ekonomika jāsamazina par 5%
Ēnu ekonomikas mazināšanas plāns -1% gadā

14. 29.07.2015 14
Nodokļu nomaksas veicināšana - horizontāla valsts
pārvaldes iestāžu darbības prioritāte
• Noteikt nodokļu nomaksas atbilstību, kā horizontālu Valsts pārvaldes prioritāti,
kā pašsaprotams „higiēnas faktoru” visu ar tautsaimniecību saistīto nozaru
politiku veidošanā.
• Ciešāka un labi koordinēta sadarbība ēnu ekonomikas ierobežošanā starp
Ministriju nozares politiku veidotājiem un nozares pārstāvjiem, nozarei
specifisku risinājumu izstrādē un piemērošanā;
• Vienotu stratēģisku mērķu un prioritāšu noteikšana valsts kontrolējošām
institūcijām
Rīcības virzieni:

15. 29.07.2015 15
Kompleksi risinājumi ēnu ekonomikas visvairāk skarto
nozaru rehabilitācijai
Īpašu «Valdības ēnu ekonomikas ietekmes mazināšanas
projektu» realizācija nozarēs ar vislielāko nodokļu
nomaksas neatbilstību
– Projektiem jākalpo kā efektīvai nodokļu administrācijas un nozares politikas
veidotāju ilgtermiņa dialoga platformai ar nozares dalībniekiem
– Projektu vadības komandās maksimāli iesaistot nozares politiku veidotājus
un iesaistīto ministriju un padotības iestāžu pārstāvjus
– Kā projekta galveno uzdevumus paredzot:
a. rūpīgu situācijas analīzi,
b. ciešu sadarbību ar nozari reprezentējošām asociācijām,
c. nepieciešamo izmaiņu normatīvajā bāzē veikšanu,
d. nozares dalībnieku uzvedības modeļu maiņu,
e. pakāpenisku nozares izvešanu no ēnu ekonomikas
Rīcības virzieni:

16. 29.07.2015 16
Rīcības virzieni:
Kompleksi risinājumi ēnu ekonomikas visvairāk skarto
nozaru rehabilitācijai
Projekta dalībnieki:
SM+FM+VARAM+TM+IeM+VID+AuD+VDI+LPS…
Valdības, ēnu ekonomikas ietekmes
ierobežošanas projekts:
«Sabiedriskā transporta pārvadājumu drošība
un godīga konkurence nozarē»
Projekta vadītājs:
Autotransporta direkcija
Valdes priekšsēdētājs
Projekta izpildes termiņš:
24-36 mēneši
Projekta mērķis:
Samazināt ēnu ekonomikas ietekmi nozarē līdz 20%

17. 29.07.2015 17
Nodokļu nomaksas morāles izmaiņa, caur efektīvu
informācijas apmaiņas, komunikācijas un izglītošanas
procesu
• Atbalsts nodokļu nomaksas pašnovērtējumu stimulējošiem risinājumiem
Turpināt darbu pie publiski pieejamu, strukturētu dažādu veidu ērti
izmantojamu nodokļu maksātāju datubāžu attīstības, nozaru nodokļu
nomaksas atbilstības analīžu publiskošanas un paplašinātiem valsts nodokļu
ieņēmumu gada pārskatiem un analīzes
• Atbalsta pakete godprātīgiem nodokļu maksātājiem
• Ģenerēt precīzas komunikāciju stratēģijas un aktivitātes;
a. kuras veicinātu izpratni par valsts budžeta izlietojuma mehānismiem un atdevi,
b. kuras veicinātu neiecietību pret ēnu ekonomikas aģentiem
c. realizēt ikgadēju iedzīvotāju apmierinātības aptauju par nodokļu izlietojumu un
sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti.
Rīcības virzieni:

18. 29.07.2015 18
Valsts ieņēmumu dienesta un citu kontrolējošo iestāžu
kapacitātes stiprināšana
• Ieņēmumu dienestā (iespējams FM) izveidojama atsevišķa, ēnu ekonomikas
analīzes vienība, kuras pienākumos ietilptu:
a. padziļināta ēnu ekonomikas visvairāk ietekmēto nozaru un tās dalībnieku
motivāciju un uzvedības modeļu analīze
b. padziļināta pētījumu veikšana(pasūtīšana) nodokļu maksātāju profilu un
motivāciju modeļu noteikšanā
• atsevišķu resursu iezīmēšana IKT resursu attīstībai
Rīcības virzieni:

19. 29.07.2015 19
Efektīva strīdu izskatīšanas un sodu sistēma
• Izvērtēt sankciju mehānismu efektivitāti nozarēs ar vislielāko nodokļu
nomaksas neatbilstību un veikt izmaiņas, lai nodrošinātu sodu sistēmas
sabalansētību
• Mediācijas procesa ieviešana nodokļu nomaksas strīdu lietās
• Tieslietu sistēmas atbalsts, kam jānodrošina profesionālo kapacitāti un tiesu
sistēmas spēju saprātīgā laikā izskatīt iesniegtās lietas un piemērot efektīvus
sodus.
Rīcības virzieni:

20. 29.07.2015 20
Efektīva nodokļu politika
• Īstermiņā – turpināt darbu pie nodokļu pretizvairīšanās un labprātīgas nodokļu
nomaksas veicināšanas normām; pilnveidot mikrouzņēmumu nodokļa
piemērošanu; uzlabot arī normatīvos aktus, kas sekmē ēnu ekonomikas
mazināšanu.
• Vidējā termiņā– līdz 2016.gada beigām Finanšu ministrijai izstrādāt Nodokļu un
nodokļu administrēšanas politikas pamatnostādnes, kas definētu skaidru un
saprotamu ilgtermiņa nodokļu politiku, kā arī atvieglotu administratīvo slogu
un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, paredzot īpašus politikas
risinājumus maziem komersantiem.
Rīcības virzieni:

21. 29.07.2015 21
Kopsavilkums un turpmākie soļi

22. 29.07.2015 22
• Ēnu ekonomikas samazināšanas temps par 1% gadā ir ambiciozs un optimāls
• Palielinot ēnu ekonomikas ierobežošanas tempu, jārēķinās ar izmaksu pieaugumu (ne vairāk kā 0,5% IKP)
• Balstoties uz 2015.gada datiem, Jāņem arī vērā, ka nodokļu ieņēmumu prognozēs ir jau daļēji iekļauts ēnu
ekonomikas mazinājums
82 85 88
106
117
1,5% 1,5%
1,3%
1,5%
1,6%
0,0%
0,2%
0,4%
0,6%
0,8%
1,0%
1,2%
1,4%
1,6%
1,8%
0
20
40
60
80
100
120
140
2011 2012 2013 2014 2015
Valdības nodokļu iekasēšanas izmaksas
VID budžets (milj.eiro)
VID budžets % no nodokļu ieņēmumiem
1% ēnu ekonomikas samazinājums var dot
papildus ienākumu starp 50 un 70 milj. eiro
<0,5%
IKP
20,0%
20,5%
21,0%
21,5%
22,0%
22,5%
23,0%
23,5%
24,0%
0
50
100
150
200
250
300
350
2014 2015 2016 2017 2018 2019
Turpmāko gadu novērtējums
Papildus ieņēmumi budžetā no ēnu ekonomikas mazināšanas ik gadu
par 1% - reāls vērtējums
Papildus ieņēmumi budžetā no ēnu ekonomikas mazināšanas ik gadu
par 1%- maksimālais vērtējums
Ēnu ekonomikas indekss

23. 29.07.2015 23
• Noteikt ēnu ekonomikas ierobežošanas stratēģisko mērķi - līdz 2020.gadam
samazināt ēnu ekonomiku līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim
(2015.gads Latvija - 23.6%, ES vidējais - 18.3%).
• Likumprojekta “Par valsts budžetu 2016.gadam” un likumprojekta “Par vidēja
termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam” sagatavošanas ietvaros
noteikt ēnu ekonomikas ierobežošanu kā horizontālo valdības prioritāti
• Ministrijām un to pakļautības iestādēm savas kompetences ietvaros sniegt
maksimālu atbalstu ēnu ekonomikas mazināšanai, it īpaši šādās prioritārajās
nozarēs, kā būvniecība, mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, sabiedriskie
pārvadājumi un pakalpojumu sektors.
Nākamie soļi, vienoties par sekojošo:

24. 29.07.2015 24
1. Nodokļu nomaksas veicināšana - horizontāla valsts
pārvaldes iestāžu darbības prioritāte
2. Kompleksi risinājumi ēnu ekonomikas visvairāk skarto
nozaru rehabilitācijai
3. Nodokļu nomaksas morāles maiņa, caur efektīvu
informācijas apmaiņas, komunikācijas un izglītošanas
procesu
4. Efektīva strīdu izskatīšanas un sodu sistēma
5. Valsts ieņēmumu dienesta un citu kontrolējošo iestāžu
kapacitātes stiprināšana
6. Efektīva nodokļu un nodokļu administrēšanas politika
Rīcības virzieni ēnu ekonomikas mazināšanas
pasākumu plānam

25. 29.07.2015 25
• Ēnu ekonomikas mazināšanā organizēt ekspertu tikšanās par problēmām
šādās nozarēs:
– Būvniecība;
– Sabiedriskais transports;
– Mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība;
– Pakalpojumi (viesnīcu pakalpojumi, sabiedriskā ēdināšana, u.c.);
• Veiksmīga ēnu ekonomikas apkarošana iespējama sadarbojoties ministrijām,
sociālajiem partneriem, tai skaitā nozaru asociācijām. No ministrijām
izšķirošā loma ir:
– Ekonomikas ministrijai;
– Finanšu ministrijai;
– Iekšlietu ministrijai;
– Labklājības ministrija;
– Satiksmes ministrijai;
– Tieslietu ministrijai;
– Veselības ministrijai
Nākamie soļi

26. 29.07.2015 26
Pasākumi Pasākuma
nepieciešamības
pamatojums
Izpildes
termiņi
Atbildīgā
institūcija
Iesaistītās
institūcijas
MK
protokols/likuma
deleģējums
1. Biedrību un
nodibinājumu
saimnieciskās darbības
regulējuma
pārskatīšana
Nodalīt biedrību un
nodibinājumu
saimniecisko darbību
no pamatdarbības,
nosakot, kādos
apmēros un pie
kādiem kritērijiem
pieļaujama
saimnieciskā darbība.
01.09.
2015.
TM FM, VID 10.11.2014.
MK sēdes prot.
Nr. 61 7.punkts
Nākamie soļi
Ministrijas un sociālie partneri līdz 29.jūnijam Finanšu ministrijai iesniedz
priekšlikumus ēnu ekonomikas mazināšanai:

27. 29.07.2015 27
• Finanšu ministrija apkopo iesniegtos priekšlikumus un iesniedz izskatīšanai Ēnu
ekonomikas apkarošanas padomes locekļiem.
• Ēnu ekonomikas apkarošanas padome līdz 4.augustam apstiprina Ēnu
ekonomikas mazināšanas pasākumu plānu 2016. – 2020.gadam ar konkrētiem
uzdevumiem ministrijām un lemj par tālāko virzību.
• Gatavojot 2016.gada valsts budžetu un 2016.- 2018.gada ievaru ēnu
ekonomikas mazināšanu uzskatīt kā horizontālu prioritāti.
Turpmākā rīcība: