1. Zaļais birojs – kas,
kā un kāpēc?
10:00 – 10:45 Jānis Brizga
“Zaļā biroja iespējas”
10:45 – 11:00 kafijas pauze
11:00 – 12:00 Mikko Kuiri
“Green Office – A WWF
Initiative to Reduce Ecological Footprint”

2. ZAĻĀ BIZNESA IESPĒJAS
Jānis Brizga
EKSPERTS
SIA «Smartgreen»

3. Vidējā gaisa temperatūra
Ziemeļu puslodē
Iedz.sk.
CO2
IKP
Tropisko mežu
samazināšanās
Ūdens patēriņš
Izmirstošās
sugas
Automašīnu
sk.
Zivju patēriņš
Ozona
noplicināšana
Fosfora cena
Avots: New Scientist, 2008
Reto metālu
cena
Eksponenciāla
izaugsme un tās
robežas

4. Vides problēmas
• Klimata izmaiņas
• Bioloģiskās daudzveidības
samazināšanās
• Slāpekļa un fosfora cikls
• Atkritumi un iepakojums
• Augsnes un ūdens
piesārņojums
• ...
Figure: Planetary boundaries. The inner green shading represents the proposed safe operating
space for planetary systems, and the red wedges represent the current position for each system.
Source: Rockstrom et al. (2009).A safe operating space for humanity. Nature 461, 472-475.

5. Būtiskākās vides problēmas
Latvijā (Eiropas vides aģentūra)
Bioloģisko daudzveidību ietekmē pilsētu izplešanās, infrastruktūras attīstība,
paskābināšanās, eitrofikācija, pārtuksnešošanās un lauksaimniecības un zemes
pamešanas pastiprināšanās. Klimata pārmaiņas arī palielina draudus bioloģiskajai
daudzveidībai.
Nepietiekama sabiedrības informētība par vides jautājumiem, neilgtspējīgiem
patēriņa modeļiem un to, kā sabiedrības darbības ietekme uz vidi.
Eitrofikācija iekšzemes un piekrastes ūdeņos, ko rada notekūdeņi,
lauksaimniecība un jūras transports.
Nepietiekamas investīcijas vides nozarē, jo īpaši notekūdeņu attīrīšanas un
dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai, piesārņoto vietu attīrīšanai.
Jūras un upju krastu erozija.
Zems otrreizēji pārstrādāto atkritumu īpatsvars kopējos atkritumos.
Grūtības rast kompromisu starp dabas vērtībām un ekonomiskajām interesēm.
Zema videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošana un nepietiekami
energoefektivitātes uzlabojumi.

6. Ekoloģiskā pēda
Ekoloģiskā pēda - kopīgā zemes platība, kas nepieciešamība, attiecīgās teritorijas
iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai - lai saražotu patērēto pārtiku un preces,
absorbētu atkritumus un piesārņojumu un nodrošinātu telpu infrastruktūrai.
Uz zemes pašlaik dzīvo nedaudz vairāk kā 7 miljardi cilvēku. Ja tie visi patērētu tikpat
daudz dabas resursu cik amerikāņi, būtu nepieciešami 50,4 miljardi ha, kas 4 reizes
pārsniedz pieejamo. Pasaules vidējais rādītājs – 2.7 ha.

7. Ekoloģiskā pēda Latvijā
-
2 000 000
4 000 000
6 000 000
8 000 000
10 000 000
12 000 000
1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
Preces un pakalpojumi Pārtika Mājoklis Transports

8. Latvijas ekonomikas CO2
emisijas
25%21%
21%
13%
8%
4%
3%
2%
1%
1%
1%
0%
0%
0%
0%
1%
LAUKSAIMNIECĪBA
TRANSPORTS
KOMUNĀLIE PAKALPOJUMI
APSTRĀDES RŪPNIECĪBA
CITI PAKALPOJUMI
TIRDZNIECĪBA
BŪVNIECĪBA
OPERĀCIJAS AR NEKUSTAMO
ĪPAŠUMU
VALSTS PĀRVALDE
VESELĪBA UN SOCIĀLĀ APRŪPE
IZGLĪTĪBA
IEGUVES RŪPNIECĪBA
IZMITINĀŠANA UN ĒDINĀŠANA
INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJAS
PAKALPOJUMI
FINANŠU UN APDROŠINĀŠANAS
DARBĪBAS

9. Emisiju plūsmas
Ražošana
Patēriņš
Imports
Tirdzniecībasbilance
Eksports
-
2 000 000
4 000 000
6 000 000
8 000 000
10 000 000
12 000 000
14 000 000
16 000 000
Globāliehektāri
Pārtika, būvmateriāli,
energoresursi, lauksaimniecības
produkti
Lauksaimniecība, energoapgāde,
transports, minerālresursu
rūpniecībā, pārtikas rūpniecība
Pārtikas produkti, transports,
komunālā saimniecība, apģērbs
Transports, kokapstrāde,
metālapstrāde, lauksaimniecība,
finanšu pakalpojumi

10. Ko uzņēmumi var darīt?
Ekodizains un
zaļie produkti
Atjaunojamie
energoresursi Vides pārvaldība
Eko-tehnoloģijas un
piesārņojuma
samazināšana
Eko-efektivitāte
Zaļais birojs un
zaļais iepirkums
Piegādes ķēdes
apzaļumošana

11. Kāpēc uzņēmumi izvēlas zaļo
ceļu
Ekonomiskie ieguvumi – resursu ekonomija
Lai apmierinātu augošo zaļā patēriņa pieprasījumu
Sabiedriskas spiediens – nosodījums par piesārņojumu u.tml.
Ilgtermiņa piegādes ķēdes ilgtspējība
Likumdošanas atbilstība – finanšu un regulējoši stimuli
Konkurences priekšrocības & tirgus diferenciācija – ekotūrisms
Ieinteresēto grupu (arodbiedrību, NVO, patērētāju) spiediens
Vadības iniciatīvas – vadības personīgo un biznesa mērķu sasniegšana
Kritiski notikumi – straujš enerģijas cenu lēciens
Ētiski apsvērumi – par izejvielu izcelsmi
Vides izglītība un apziņa

12. Trīs zaļā biznesa stratēģijas
Eko-
efektivitāte
Strukturālas
izmaiņas
Pietiekamīb
as stratēģija
Energoefektīvas
iekārtas
Energoefektīvu
automašīnu iegāde
Pāreja uz
atjaunojamajiem
energoresursiem
Pāreja uz sabiedrisko
transportu
Energoresursu
patēriņa samazināšana
Mobilitātes
samazināšana

13. Zaļā biznesa stratēģijas

14. Runāt vai darīt
“Well done is better than
well said”
Bendžamins Franklins

15. Zaļās pīlītes
Slēptais kompromiss – kompānija savam produktam piedēvē zaļas
īpašības, balstoties tikai uz kādu vienu vides aspektu, bet ignorējot,
ka citās jomās tas var būt kaitīgs.
Bez pierādījumiem – ir izteikts apgalvojums, kas var būt patiess,
bet trūkst pierādījumu.
Maldināšana – produkta vides aspekti tiek pasniegti tik neskaidri,
ka tie maldina patērētāju vai arī tos var saprast tikai daži speciālisti.
Neatbilstība – tiek izteikts apgalvojums, kas var būt patiess, bet
šajā gadījumā nav attiecināms, vai ir maznozīmīgs.
Pirmais – tiek apgalvots, ka esat nedaudz labāks par citiem, kuri
galīgi nav zaļi.
Mazākais no 2 ļaunumiem - videi un veselībai bīstami produkti,
piemēram, cigaretes vai lapu pūtēji, kam tiek dota zaļā iekrāsa,
piemēram, organiskās cigaretes, elektriskais lapu pūtējs.
Iedomu draudziņš – tiek izmantots marķējums, kas ļoti līdzinās
kādam vides marķējumam vai to atgādina.
Meli - nepatiesi apgalvojumi bez pamatojuma.

16. Vai patērētājiem rūp vides jautājumi?

17. Rīki zaļā biznesa
atbalstam
- Zaļais birojs (WWF)
- Ekoloģiskā vai oglekļa pēda
- Dzīves cikla analīze (LCA)
- Vides pārvaldības sistēmas (ISO 14 001; EMAS)
- Ekomarķējumi
- Zaļā biznesa komunikācijas stratēģijas (iekšējās un ārējās)
- Korporatīvā atbildība un Vides pārskati (Ilgtspējas indekss; GRI; Global
Compact)
- u.c.

18. Green business award 2012
• Pārvaldības balva - Marks & Spencer par
zaļās stratēģijas ieviešanu visā uzņēmuma
piegādes ķēdē.
• Produktu balva - Aquamarine Power par
viļņu enerģijas iekārtas izgudrošanu.
• Procesu balva – Umicore par bateriju
otrreizējās pārstrādes sistēmas ieviešanu.
• Starptautiskās sadarbības balva - INENSUS
GmbH par privātās publiskās pārvaldības
projektu Senegālā, ieviešot atjaunojamās
enerģijas sistēmu.
• Bioloģiskās daudzveidības balva - Slovenské
elektrárne par putnu aizsardzības sistēmu
elektropārvades sistēmā.

19. Paldies
Jānis Brizga
Biedrība «Zaļā brīvība»
SIA «Smartgreen»
www.zb-zeme.lv
janis@zb-zeme.lv