Kas ir partijas? Kā tās darbojas? Kas finansē to darbību? Kas drīkst kandidēt vēlēšanās?

1. POLITISKĀS PARTIJAS UN
VĒLĒŠANAS
1. Kas ir partijas?
2. Kā tās darbojas?
3. Kas finansē to darbību?
4. Kas drīkst kandidēt vēlēšanās?
Jauniešu Saeima
Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!

2. Kas ir partijas?
Līdzdalības demokrātijā parlamentā ievēlētie sabiedrības
pārstāvji – deputāti - rīkojas ar mūsu naudu un arī pieņem
likumus mūsu vārdā. Mēs paši viņiem šīs tiesības esam
devuši, apliecinot savu uzticību demokrātiskās vēlēšanās.
Tajās uz vienlīdzīgiem noteikumiem par varu cīnās politiskās
partijas.
Demokrātijā vēlēšanām ir
jābūt brīvām, vienlīdzīgām,
aizklātām, vispārējām un
tiešām.
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Booths.gif

3. Vēlēšanas sākas ar priekšvēlēšanu
kampaņu
Priekšvēlēšanu kampaņa nav tikai plakātu izlīmēšana
pa visu pilsētu un apbēršana ar solījumiem. Tās laikā
veidojas visciešākā saikne starp mums – sabiedrību –
un iespējamajiem pārstāvjiem parlamentā. Notiek
dialogs, kura laikā ikvienam ir iespēja politiķus
izprašņāt, izteikt tiem savus priekšlikumus un tādējādi
ietekmēt sabiedriskos procesus
Vai esi kādreiz mēģinājis? Tas ir diezgan aizraujoši!

5. Politiķiem priekšvēlēšanu kampaņa ir
kā eksāmens I
Viņi atbild uz mūsu uzdotajiem
jautājumiem, bet mēs „liekam
viņiem atzīmi”, vēlēšanās
izdarot savu izvēli. Tā ir reāla
iespēja sajust, ka vara
patiesībā ir mūsu pašu rokās.
Taču, lai par savu izvēli mēs
būtu pārliecināti, ir vērts aktīvi
sekot līdzi politiskajām norisēm.
1. http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/2/20/Nixon_campaigns.jpg
2. http://www.flickr.com/photos/infomatique/5462733949/

6. Politiķiem priekšvēlēšanu kampaņa ir
kā eksāmens II
Iespējams, visinteresantāk ir vēlēšanas aplūkot kā aizraujošu
procesu, kurā vēlēšanu cīņas dalībnieki – politiskās partijas – cīnās
par noteiktu sabiedrības attīstības virzienu.
Katra partija pārstāv kādas noteiktas vērtības un priekšstatus par
valsts pārvaldes veidu, ko apraksta savās priekšvēlēšanu programmās.
Šo programmu pārzināšana un sekošana, vai politiķu darbi tiešām
programmām atbilst, mums var izvērsties par azartisku un aizgrābjošu
detektīva darbiņu.
Vēlēšanu rezultātu veido pilsoņu balsu summa, tādēļ katra cilvēka
piedalīšanās vēlēšanās ir ārkārtīgi nozīmīga. Tikai tā mēs varam būt
pārliecināti, ka parlamentā patiešām būs pārstāvētas plašas tautas
intereses. Arī mēs paši šādam parlamentam uzticamies daudz
labprātāk.

7. POLITISKĀS PARTIJAS
Politiskās partijas ir politiskas organizācijas, kurām ir
savs priekšstats, kā sabiedrībai būtu jādarbojas (to sauc arī
par ideoloģiju); kuras pārstāv kādas sabiedrības grupas
intereses; kā arī rūpējas, lai tās tiktu īstenotas.
Politiskās partijas no citām sabiedriskajām
organizācijām atšķir mērķis iegūt varu.
Politiskās partijas ir viens no svarīgākajiem
demokrātijas elementiem. Tajās brīvprātīgi apvienojas
cilvēki ar līdzīgām interesēm un vajadzībām. Politiskās
partijas ir kā starpnieks starp valsti un sabiedrību. Tās
veido ciešu saikni ar mums – iedzīvotājiem - un pēc tam
piedalās cīņā par varu, lai mūsu intereses un vajadzības
pārvērstu likumos.

8. Partiju galvenās funkcijas
• Politiskās partijas apkopo un izteic vārdos sabiedrības
Pārstāvniecība
intereses un prasības.
• Partijas izvēlas no sava vidus biedrus, kas kandidē vēlēšanu
Elites veidošana, valsts līderu
sarakstos un pēc ievēlēšanas ieņem nozīmīgus amatus
atlase
valsts pārvaldē.
• Partijas veido saikni starp iedzīvotājiem un politisko
Līdzdalība sistēmu, tās nodrošina indivīdu un grupu politisko
līdzdalību sabiedrības pārvaldīšanā.
• Saikne starp iedzīvotājiem un grupām (valstiskām un
nevalstiskām organizācijām) palīdz izprast politiskās varas
Leģitimācija nozīmi un nepieciešamību. Tādējādi mēs arvien vairāk
uzticamies valsts varas institūcijām.
• Politiskās partijas apkopo mūsu dažādās intereses politiskos
Politisko programmu veidošana,
konceptos un programmās, kurām mēģina panākt
prasību uzklausīšana
vairākuma atbalstu.
• Iesaistoties politiskajās partijās, cilvēki panāk savu interešu
Politiskā socializācija un
īstenošanu dzīvē, kā arī iegūst zināšanas par politiskajām
mobilizēšana
norisēm, ko sauc par politisko socializāciju.
• Darbība politiskā partijā palīdz izprast politisko sistēmu, līdz
Sociālā integrācija
ar to mazinās dažādu konfliktu iespējamība.

9. POLITISKĀS PARTIJAS
Partijas atšķiras pēc sociālpolitiskajiem mērķiem, piemēram, ir
liberālās, konservatīvās, sociāldemokrātiskās, komunistiskās
partijas.
Atkarībā no tā, kādu vietu partijas ieņem politiskajā sistēmā, tās
iedala valdošajās un opozīcijas partijās. Valdošās partijas parasti
ieņem visvairāk vietu parlamentā, un to locekļi veido valdību,
turpretī opozīcijas partijām parasti ir mazāks vietu skaits
parlamentā. Partijas var būt gan reģionālas, gan nacionāla mēroga.
Vairāk par politisko partiju iedalījumu un organizācijas atšķirībām
var lasīt UNESCO izglītības portālā
http://www.dadalos.org/int/parteien/Grundkurs2/grundkurs_2.htm

10. POLITISKĀS PARTIJAS LATVIJĀ
Latvijā politisko partiju izveidošanos un darbību regulē Politisko
partiju likums, Politisko partiju (organizāciju) finansēšanas
likums u.c.
Politiskās partijas Latvijā var dibināt Latvijas Republikas pilsoņi,
un gatavību atbalstīt partiju jāapliecina vismaz 200 Latvijas
pilsoņiem. Politiskās partijas biedri var būt 18 gadu vecumu
sasniegušie Latvijas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji. 2011.gada
aprīlī Uzņēmumu reģistrā oficiāli reģistrētas 57 politiskās
partijas un to apvienības. Taču jāatceras, ka ne visas no tām ir
politiskās partijas.
Uzņēmumu reģistra mājas lapa:
http://www.ur.gov.lv/partijas.html

11. PARTIJU IENĀKUMI UN FINANSĒŠANA
Lai partija spētu darboties, tai ir vajadzīgs birojs,
telpas, kur sapulcēties, piekļuve plašsaziņas
līdzekļiem, iespēja publicēt partijas materiālus un
daudzas citas lietas, kurām nepieciešama nauda.
Partiju iekšējā finansējuma lielāko daļu veido
ienākumi no biedru naudām. Citi partiju iekšējie
finansējuma avoti ir peļņa no saimnieciskās darbības
un dažādiem sarīkojumiem.

12. PARTIJU IENĀKUMI UN FINANSĒŠANA
Tomēr iekšējais partijas finansējums parasti nav
pietiekams, lai partiju varētu uzturēt, tādēļ arvien
nozīmīgāka loma ir arī ārējam finansējumam.
Tas var būt gan privātpersonu, gan juridisko
personu ziedojumi (Latvijā partijām ziedot drīkst tikai
privātpersonas un noteiktā apjomā) vai arī valsts
dotācijas.
Ar valsts dotācijām politisko partiju var finansēt
pilnībā vai arī daļēji, piemēram, piešķirot bezmaksas
raidlaiku sabiedriskajā televīzijā u.c. Ārējos
finansējuma avotus un veidu, kā nauda nonāk līdz
partijai, nosaka katra valsts savos likumos.

13. Politiskās partijas Latvijā drīkst
finansēt no:
• biedru naudas un iestāšanās naudas (partijas biedra
ieskaitīto iemaksu un veikto dāvinājumu (ziedojumu)
kopējais apmērs vienai partijai kalendārā gada laikā
nedrīkst pārsniegt 100 minimālās mēnešalgas);
• fizisko personu dāvinājumiem (ziedojumiem), kas
kalendārā gada laikā nepārsniedz 100 minimālās
mēnešalgas no vienas personas vienai partijai;
• ienākumiem, ko dod attiecīgās partijas saimnieciskā
darbība;
• citiem finansēšanas avotiem, izņemot tos, no kuriem ar
likumu ir aizliegts finansēt politiskās partijas.
Avots: KNAB mājas lapa: http://knab.gov.lv/lv/finances/

14. Politisko partiju saņemtie ziedojumi (latos)
2002. – 2010.gada pirmais pusgads
Avots: KNAB mājas lapa: http://knab.gov.lv/lv/finances/

15. Latvijas politisko partiju finansēšana
Latvijā pēdējo astoņu gadu laikā partiju finansēšanas
sistēma ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. 2002.gada
grozījumi likumā ierobežoja partiju tēriņus vēlēšanās,
nosakot partiju priekšvēlēšanu kampaņās izdevumu griestus.
Sākotnēji tika noteikts, ka partijas nedrīkst izlietot vairāk par
0,20 latu uz katru vēlētāju (kopā aptuveni 279 631 latu).
2008.gadā izdevumu ierobežojumiem tika noteikts
cits, elastīgāks aprēķina veids: mēneša vidējā bruto darba
samaksai piemērojot koeficientu 0,0008 uz katru attiecīgā
vēlēšanu apgabala vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.
Piemēram, 10.Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijai partijas
tēriņu ierobežojumi ir 571 211,72 lati jeb 38,32 santīmi uz
vienu vēlētāju.

16. VĒLĒŠANAS
Vēlēšanas ir process, kurā mēs tiešā veidā paužam
savu izvēli, atbalstot noteiktus kandidātus, uzticot viņiem
turpmāk visas sabiedrības vārdā rīkoties ar kopējiem
līdzekļiem un nodrošināt ikviena sabiedrības locekļa tiesību
aizsardzību. Vēlēšanās mēs labprātīgi nododam daļu no savas
brīvības ievēlētajiem pārstāvjiem. Tiesības vēlēt sauc arī par
aktīvajām vēlēšanu tiesībām.
Vēlēšanas nav tikai aizpildītās zīmes iemešana
vēlēšanu urnā. Tas ir arī krietns laika posms pirms vēlēšanām,
kurā partijas skaidro savas nostādnes, kandidāti iepazīstina ar
sevi un iecerēm ievēlēšanas gadījumā. Tā ir mūsu visu iespēja
atrast saviem uzskatiem tuvāko politisko spēku. Tādēļ varētu
teikt, ka
vēlēšanas ir demokrātijas kodols.

17. Demokrātiskās valstīs vēlēšanas raksturo
VAIRĀKAS PAZĪMES
• Vēlēšanās var piedalīties visi pilsoņi neatkarīgi no dzimuma,
Vispārīgums rases, tautības, reliģiskās vai politiskās pārliecības.
• Pirmkārt, vienlīdzīgs balsu svars, otrkārt, vienlīdzība
vēlēšanu apgabalu sadalījumā, kur deputātu mandātu
Vienlīdzīgums iegūst tie deputāti, par kuriem ir lielāks balsotāju skaits
(proporcionalitāte).
• Vēlētājs aizklātās vēlēšanās ir brīvs savā izvēlē un apzinās,
ka pēc vēlēšanām viņš par savu izvēli netiks apspiests vai
Aizklātums vajāts. Aizklātuma princips pasargā vēlētājus no balsu
uzpirkšanas.
Tiešums • Vēlēšanās pilsoņi tieši ietekmē kandidātu likteni.
• Deputātu kandidātiem ir vienādas iespējas cīnīties par varu
Vēlēšanas ir brīvas un vēlētājam. Veicot izvēli, ikvienam no mums ir tiesības uz
brīvību no jebkāda veida ietekmēm.

18. SAEIMAS VĒLĒŠANAS
Reizi četros gados, oktobra pirmajā sestdienā, Latvijas
Republikas pilsoņi ievēl Saeimu. Vēlēšanas Latvijā
norisinās piecos vēlēšanu apgabalos –
• Rīgā,
• Vidzemē,
• Latgalē,
• Zemgalē un
• Kurzemē.
Latvijā pastāv proporcionālā vēlēšanu sistēma, tādēļ no
katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts noteikts deputātu
skaits.

20. KAS DRĪKST PIEDALĪTIES?
• Latvijā vēlēšanu kārtību nosaka Saeimas vēlēšanu
likums. Ja esi Latvijas pilsonis un tev ir 18 gadu, tu esi
balsstiesīgs.
• Tu vari piedalīties Saeimas vēlēšanās arī, ja atrodies
ārvalstīs - personiski ierodoties kādā no izveidotajiem
vēlēšanu iecirkņiem vēlēšanu dienā vai arī pa pastu
likumā noteiktajā kārtībā.
• Kopš 2009.gada tie vēlētāji, kuri atrodas
apcietinājumā, var piedalīties vēlēšanās ieslodzījuma
vietā.
• Savukārt, tiesību vēlēt nav tiem, kuri likumā
paredzētajā kārtībā atzīti par rīcības nespējīgiem.

21. KAS DRĪKST KANDIDĒT?
Kandidātu sarakstus Saeimas vēlēšanām iesniedz
likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas partijas vai
partiju apvienības. Saeimā var ievēlēt ikvienu Latvijas
pilsoni, kas vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu.
Tiesības tikt ievēlētam sauc par pasīvajām vēlēšanu
tiesībām.

22. Jauniešu Saeima
Nodaļu sagatavoja: Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem –
kandidē ar savu ideju!
Biedrība
«Sabiedrība par atklātību - Delna»
Tālrunis: 67285585
E-pasts: ti@delna.lv
Internetā: www.delna.lv