Dzirdes diena 2016. RSU studentes Evas Šankovas veidotais plakāts "Pēkšņs dzirdes zudums".

1. Pēkšņs dzirdes zudums
Pēkšņs dzirdes zudums – dzirdes pasliktināšanās vairāk par 30dB vismaz 3sekojošās
audiometriskās frekvencēs, kas parādās 72 stundu periodā vai ātrāk (parasti pamostoties no rīta).
Lielākā skaitā gadījumu parādās vecumā no 30 līdz 60 gadiem.
Visbiežāk pēkšņs dzirdes zudums ir vienā ausī (unilaterāls), ļoti reti abās (bilaterāls), un var variēt no nelielas
dzirdes pasliktināšanās līdz pilnīgam dzirdes zudumam.[4]
Iedalāms 2 grupās – sensoneirāls un konduktīvs pēkšņs dzirdes zudums.
Darba autors: Eva Šankova, MFIV studente
• Pēkšņs sensoneirāls dzirdes zudums (PSDZ)
Bojājums iekšējā ausī, bojāts auss nervs.
Simptomi:
• Tinnitus jeb džinkstēšana ausī >90%
• Vertigo jeb reibonis, līdzsvara zudums ~40%
Cēloņi:
Līdz 90% idiopātisks (nezināms)
• Infekcija (apmēram 60%)– meningīts, labirintīts, Herpes
simplex vīruss, Laima slimība, epidēmiskais parotīts
(cūciņas)
• Trauma – galvas ievainojums, barotrauma, akustiska
• Neoplastisks – Vestibulāra švannoma, leikēmija, mieloma
• Imunoloģisks – poliartrīts, Wegenera granulomatoze,
poliartrīts, Cogan sindroms
• Ototoksiks - medikamenti
• Neiroloģisks – multiplā skleroze
• Metabolisks – nieru mazspēja/dialīze
• Menjera slimība[1] [7]
Ārstēšana:
Lielai daļai gadījumu ir novērota spontāna izveseļošanās 2 nedēļu laikā,
taču tas ir stipri individuāli katram pacientam.
Pastāv vairākas ārstēšanas metodes:
• sistēmiskie un topiskie kortikosteroīdi,
• antivirālie līdzekļi,
• hiperbārā oksigenācija,
• Citi medikamenti (trombolītiķi, antioksidanti u.c.)
• vidusauss operācija perilimfātiskās fistulas gadījumā,
• novērošana.[7]
• Pēkšņs konduktīvs dzirdes zudums
Bojājums skar ārējo vai vidusausi.
Cēloņi:
• Sēra korķis
• Akūts ārējās vai vidusauss iekaisums (šķidrums
vidusausī)
• Trauma – traumēta auss eja, bungplēvīte, auss
kauliņi
• Otoskleroze
Ārstēšana:
Sēra korķa likvidācija,
Antibiotiku terapija – akūtas ārējās vai vidusauss infekcijas
gadījumā,
Ķirurģiska – traumas gadījumā.[8]
1.att. Auss anatomija. http://www.hearinglink.org/what-is-conductive-hearing-loss
Sadzīves situācijas, kas var izraisīt
pēkšņu dzirdes zudumu!
2.att.
http://www.chandr
ajayasuriya.com/?q
=node/22
Ausu kociņi ir smaili,
tāpēc var izraisīt
bungādiņas perforāciju ar
sekojošu dzirdes kauliņu
bojājumu un hematomu.
Iespējams arī dislocēt vai
lauzt dzirdes kauliņus –
rodas pēkšņs konduktīvs
dzirdes zudums.[3]
Ototoksiski
medikamenti – dzirdes
zudums var parādīties pat
dienas laikā, īpaši, ja ir
pārdozēts. Antibiotikas ir
viens no biežākajiem
medikamentiem, kas
ietekmē dzirdi.[4]
Galvas trauma – ar
deniņkaula lūzumu vai smagu
smadzeņu satricinājumu var
izraisīt pēkšņu dzirdes
zudumu. [4]
Sēra korķis – sērs sablīvējas un
veido korķi, kuram pastāvīgi
pievienojas no jauna producētais
sērs. Korķis sastāv no dziedzeru
sekrēta, deskvamētā epitēlija,
putekļiem un citām daļiņām. Sēra
korķis var izraisīt pēkšņu
konduktīvu dzirdes zudumu. [2]
Barotrauma– audu bojājums, kas radies, strauji mainoties
apkārtējās vides spiedienam. Tas mainās tik strauji, ka nespēj izlīdzināt
spiedienu abpus bungplēvītei (no auss ārējas ejas puses un
bungdobuma puses). Tā var ietekmēt ārējo, vidusausi vai iekšējo ausi.
Barotraumu var izraisīt!
• Sprādzieni;
• Lidošana ar lidmašīnu;
• Niršana ar akvalangu.
Spiedienam strauji mainoties, bungplēvīte tiek izspiesta uz vienu pusi.
Spiediena ietekmei turpinoties, var izveidoties bungplēvītes plīsums.
Pēkšņas lielas spiediena svārstības vidusausī var ietekmēt arī iekšējās
auss funkcijas.
Normā spiedienu starp iekšējo un ārējo ķermeņa vidi regulē Eistahija
kanāls. Barotraumas gadījumā Eistahija kanāls ir aizvērts un nenotiek
spiediena regulēšanas funkcija.
Simptomi – sāpes ausī, dzirdes zudums, reibonis, tinnitus, spiediena
sajūta ausī, auss asiņošana.[5]
Ārstēšana - vairākumā gadījumu pāriet pati no sevis. Pie ārsta
vajadzētu griezties, ja simptomi izpaužas ilgāk par 2-3 stundām.
Deguna dekongestanti, lai mēģinātu atvērt Eistahija kanālu.
Barotraumas izraisītā bungplēves ruptūra parasti sadzīst pati apmēram
2 mēnešu laikā.
Ja izveidojusies ruptūra (plīsums) starp vidusausi un iekšējo ausi,
jāapsver ķirurģiska ārstēšana. [6]
Kā izvairīties no barotraumas lidojuma laikā un nirstot?
• Žāvāšanās
• Košļājamā gumija vai ledenes sūkāšana
• Deguna dekongestantu lietošana
Izmantotā literatūra:
1. Ballenger`s Otorhinolaryngology Head and Neck Surgery. 17th Edition. Page 300-303
2. Isaacson JE, Vora NM. Differential diagnosis and treatment of hearing loss. Am Fam Physician. 2003.
3. http://emedicine.medscape.com/article/858684-overview
4. http://www.merckmanuals.com/professional/ear,-nose,-and-throat-disorders/hearing-loss/sudden-
deafness
5. http://american-hearing.org/disorders/barotrauma/
6. https://www.merckmanuals.com/home/injuries-and-poisoning/diving-and-compressed-air-
injuries/barotrauma
7. American Academy of Otolaryngology – Head and Neck Surgery: Clinical practice guidlines: sudden
hearing loss, 2012. (https://www.entnet.org/sites/default/files/SHL-talking-points-physicians.pdf)
8. www.chicagoear.com/Medical%20Info/hearing_loss.html
9. www.dizziness-and-balance.com/disorders/hearing/shl.htm