SlideShare a Scribd company logo
1 of 3
Download to read offline
Skābais lietus
        Skābais lietus — jebkurš nokrišņu veids, kurš ir piesārņots ar skābajiem
oksīdiem un tam ir zems pH līmenis.
        Dažādu skābo oksīdu (N0, N02, SO2, SO3) nokļūšanu palielinātos daudzumos
atmosfērā nosaka to, ka atmosfēras nokrišņu pH var pazemināties, kā arī atmosfēras
nokrišņu sastāvs var ievērojami mainīties. Šādiem nokrišņiem nonākot uz Zemes, var
tikt ietekmēti ūdeņi, kā arī augsne. Tīra ūdens pH ir ~ 5.7. To nosaka atmosfēras
ogļskābās gāzes izšķīšana un vājas skābes - ogļskābes veidošanās. Jūras sāļu aerosolu
ietekmes rezultātā, kā arī atmosfērā nokļūstot augsnes erozijas rezultātā veidotiem
aerosoliem, atmosfēras nokrišņu pH var pieaugt, sasniedzot pat vērtības līdz pH 8.
Industriālā piesārņojuma rezultātā tipiski var veidoties skābie nokrišņi, kuru pH ir
zem 5.6. Var uzskatīt, ka nokrišņu paskābināšanās ir problēma, kura kļuva aktuāla
tikai pēc II Pasaules kara.
        Neatkarīgi no tā, kur lietus nolīst - pār mežu, ezeru vai lauku, augsni un ūdeni
tas pakāpeniski padara skābāku. Ja vide kļūst stipri skāba, tad tas var kaitēt kokiem,
zivīm, augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem.
        Ir būtiski, cik daudz sērskābes un slāpekļskābes ir skābajā lietū. Jo vairāk gāzu
ir gaisā, jo skābāks ir lietus. Lietus skābumu nosaka pēc vairākiem rādītājiem:
Pirmais: cik daudz sēra oksīda un slāpekļa oksīdu paceļas gaisā no skursteņiem ogļu
un naftas sadedzināšanas rezultātā.
Otrais: cik ilgi šīs gāzes saglabājas gaisā un kādā mērā tās reaģē ar gaisa mitrumu.
        Ja gāzes atrodas gaisā vairākas dienas, un vējš tās nav izkliedējis vai ilgi nav
bijis lietus, tad tās radīs daudz vairāk skābju. Ja tomēr ir nedaudz nolijis lietus, tad
daļa skābju jau ir aizskalojusies projām, un atlikušais lietus vairs nav tik skābs.
        Kad skābie lieti nonāk uz augu lapām un iekļūst audos, augu valstī tiek
traucēta hlorofila veidošanās. Lapas var sākt dzeltēt, un jutīgāko augu lapas var aiziet
bojā.
        Augi, kuri nav nodrošināti ar nepieciešamo kalcija devu, ir jutīgāki pret sēņu
izraisītajām slimībām, jo kalcija deficīts izsauc pārmaiņas šūnu sieniņās, līdz ar to
sēņu fermentu izplatība ir atvieglota, jo šūnu membrānas kļūst caurlaidīgākas.
Tādējādi skābais lietus ietekmē sēņu slimību izplatību kultūraugu sējumos.
        Dažādas augu sugas ir ar atšķirīgu jutību pret piesārņojošām vielām. Tā pret
piesārņojumu ar sēra dioksīdu īpaši jūtīga ir lucerna, kvieši, īves, priedes. Pret
piesārņojumu ar fluora savienojumiem jūtīgas ir aprikozes, gladiolas, persiki utt.
Konkrēto gaisu piesārņojošo vielu iedarbība izsauc dažādām augu sugām atšķirīgus
simptomus. Arī augsnes paskābināšanās rada ražas samazinājumu un papildus
izdevumus tās kaļķošanai.
       Īpaši nelabvēlīgi skābais lietus ietekmē skuju kokus. Tas tāpēc, ka skuju koki
ar vienām un tām pašām skujām dzīvo sešus – astoņus gadus, un tās šajā laikā bojājas
arvien vairāk. Slima koka skujas sāk nodzeltēt un nobirst. Koka galotne kļūst arvien
retāka, kas liecina par to, ka koks ir pakļauts gaisa piesārņojumam vai skābā lietus
ietekmei.35% no Vācijas mežiem ir skābo lietu bojāti.
       Mūsdienās ļoti aktuāla ir kļuvusi ūdenstilpju paskābināšanās, kuru izsauc
atmosfēras nokrišņu pH izmaiņas.
       Ūdenskrātuvēs intensīvākā skābo ūdeņu pieplūdes periodā (rudenī, bet it īpaši
pavasarī, sniega kušanas laikā) iespējama strauja pH pazemināšanās. Šos procesus
kaut kādā mērā spēj kompensēt tikai bāzisko iežu pastiprināta šķīšana.
       Pat īslaicīga ūdeņu pH pazemināšanās rada nopietnas ekoloģiskas sekas –
notiek negatīva ietekme uz bentosa organismiem, zivju ikriem un citiem ūdens
organismiem jau to attīstības sākumstadijā.
       Ņemot vērā piesārņojuma apjomus mūsdienās, ir izpētīta piesārņojošo vielu
iedarbība arī uz neorganiskajiem materiāliem. Dzelzs, čuguna un tērauda korozija
norit paralēli ar dažādiem elektroķīmiskiem procesiem, kurus iniciē pašos metāla
izstrādājumos esošie piemaisījumi, kā arī uz metāla virsmas nokļuvušās aerosolu un
putekļu daļiņas. Galvenā loma šo procesu norisē ir SO2 oksidēšanas rezultātā
izveidotajai sērskābei un sulfātiem.
       Krāsainiem metāliem gaisa piesārņojumā ar sēra dioksīdu rodas tieša virsmas
slāņa korozija. Skābā lietus ietekmē bojājas pat stikls.
       Atmosfēras nokrišņu paskābināšanās tieši ietekmē arī dažādus celtniecībā
izmantotos materiālus, bet vispirms tādus, kas satur karbonātus. Kaļķakmeni saturoši
materiāli skābā vidē šķīst (sadēd).
       Īpaši katastrofāla gaisa piesārņojuma ietekme ir uz arhitektūras pieminekļiem.
Kā tipiskus piemērus skābo lietu postam var minēt Akropoli Atēnās un Ķelnes
katedrāli Vācijā.
       Itālijā, Francijā un Vācijā ir veikti plaši un dārgi pasākumi, lai aizsargātu brīvā
dabā izvietotos pieminekļus no atmosfēras piesārņojuma postošās iedarbības.
Piesārņojuma novēršanas pasākumi.
       Latvijā veic gaisa piesārņojuma monitoringu un piesārņojuma novēršanas
pasākumus, samazinot galveno gaisu piesārņojošo vielu (SO2 , NOx, CO, gaistošie
organiskie savienojumi, smagie metāli) izmešus.

More Related Content

What's hot

Senieji lietuvių liaudies instrumentai kursai.tinklas.lt
Senieji lietuvių liaudies instrumentai kursai.tinklas.ltSenieji lietuvių liaudies instrumentai kursai.tinklas.lt
Senieji lietuvių liaudies instrumentai kursai.tinklas.ltDalia Vėlavičienė
 
Leksikas īpatnējie slāņi
Leksikas īpatnējie slāņiLeksikas īpatnējie slāņi
Leksikas īpatnējie slāņiUzdevumi.lv
 
Uzruna. Uzrunas grupa
Uzruna. Uzrunas grupaUzruna. Uzrunas grupa
Uzruna. Uzrunas grupaUzdevumi.lv
 
Valodas funkcionālie stili
Valodas funkcionālie stiliValodas funkcionālie stili
Valodas funkcionālie stiliUzdevumi.lv
 
Gremošanas orgānu sistēmas
Gremošanas orgānu sistēmasGremošanas orgānu sistēmas
Gremošanas orgānu sistēmasAndris Ziemelis
 
Kalevipoeg esitlus
Kalevipoeg esitlusKalevipoeg esitlus
Kalevipoeg esitlusAili Lomp
 
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletuOrganus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletuAndris-Ziemelis
 
Kalevipoeg I osa
Kalevipoeg  I osaKalevipoeg  I osa
Kalevipoeg I osaRuth Maal
 
Vielmaiņa energija un enzimi
Vielmaiņa energija un enzimiVielmaiņa energija un enzimi
Vielmaiņa energija un enzimibiologija_11klase
 
Rudolfs Blaumanis
Rudolfs BlaumanisRudolfs Blaumanis
Rudolfs BlaumanisSandro1497
 
Lietvārda deklinācijas
Lietvārda deklinācijasLietvārda deklinācijas
Lietvārda deklinācijasUzdevumi.lv
 

What's hot (20)

Lipīdi
LipīdiLipīdi
Lipīdi
 
10 32 oglhidrati
10 32 oglhidrati10 32 oglhidrati
10 32 oglhidrati
 
Senieji lietuvių liaudies instrumentai kursai.tinklas.lt
Senieji lietuvių liaudies instrumentai kursai.tinklas.ltSenieji lietuvių liaudies instrumentai kursai.tinklas.lt
Senieji lietuvių liaudies instrumentai kursai.tinklas.lt
 
Leksikas īpatnējie slāņi
Leksikas īpatnējie slāņiLeksikas īpatnējie slāņi
Leksikas īpatnējie slāņi
 
Uzruna. Uzrunas grupa
Uzruna. Uzrunas grupaUzruna. Uzrunas grupa
Uzruna. Uzrunas grupa
 
Valodas funkcionālie stili
Valodas funkcionālie stiliValodas funkcionālie stili
Valodas funkcionālie stili
 
Gremošanas orgānu sistēmas
Gremošanas orgānu sistēmasGremošanas orgānu sistēmas
Gremošanas orgānu sistēmas
 
Kalevipoeg esitlus
Kalevipoeg esitlusKalevipoeg esitlus
Kalevipoeg esitlus
 
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletuOrganus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
 
Kalevipoeg I osa
Kalevipoeg  I osaKalevipoeg  I osa
Kalevipoeg I osa
 
Asinsrite
AsinsriteAsinsrite
Asinsrite
 
šūNu uzbūve un funkcijas
šūNu uzbūve un funkcijasšūNu uzbūve un funkcijas
šūNu uzbūve un funkcijas
 
F 10 4_pld_veiksana
F 10 4_pld_veiksanaF 10 4_pld_veiksana
F 10 4_pld_veiksana
 
11 31 vairosanas
11 31 vairosanas11 31 vairosanas
11 31 vairosanas
 
Vielmaiņa energija un enzimi
Vielmaiņa energija un enzimiVielmaiņa energija un enzimi
Vielmaiņa energija un enzimi
 
Olbaltumvielas
OlbaltumvielasOlbaltumvielas
Olbaltumvielas
 
Rudolfs Blaumanis
Rudolfs BlaumanisRudolfs Blaumanis
Rudolfs Blaumanis
 
11 24 vielu transports
11 24 vielu transports11 24 vielu transports
11 24 vielu transports
 
Lietvārda deklinācijas
Lietvārda deklinācijasLietvārda deklinācijas
Lietvārda deklinācijas
 
Dzīvības ķīmija
Dzīvības ķīmijaDzīvības ķīmija
Dzīvības ķīmija
 

Viewers also liked

Viewers also liked (13)

10 24 cilveks un vide
10 24 cilveks un vide10 24 cilveks un vide
10 24 cilveks un vide
 
Acid Rain Powerpoint presentation
Acid Rain Powerpoint presentationAcid Rain Powerpoint presentation
Acid Rain Powerpoint presentation
 
acid rain
acid rainacid rain
acid rain
 
acid rain ppt
acid rain pptacid rain ppt
acid rain ppt
 
Sēņu vispārīgs raksturojums
Sēņu vispārīgs raksturojumsSēņu vispārīgs raksturojums
Sēņu vispārīgs raksturojums
 
B 10 7_virusi_kerpji
B 10 7_virusi_kerpjiB 10 7_virusi_kerpji
B 10 7_virusi_kerpji
 
B 11 9_sjuunu_daliisanaas
B 11 9_sjuunu_daliisanaasB 11 9_sjuunu_daliisanaas
B 11 9_sjuunu_daliisanaas
 
šūNu dalīšanās
šūNu dalīšanāsšūNu dalīšanās
šūNu dalīšanās
 
Sēņu klasifikācija
Sēņu klasifikācijaSēņu klasifikācija
Sēņu klasifikācija
 
10 21 ekologiskie_faktori
10 21 ekologiskie_faktori10 21 ekologiskie_faktori
10 21 ekologiskie_faktori
 
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (2.daļa)
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (2.daļa)Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (2.daļa)
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (2.daļa)
 
Acid rain
Acid rainAcid rain
Acid rain
 
Acid rain
Acid rain Acid rain
Acid rain
 

Skābais lietus

  • 1. Skābais lietus Skābais lietus — jebkurš nokrišņu veids, kurš ir piesārņots ar skābajiem oksīdiem un tam ir zems pH līmenis. Dažādu skābo oksīdu (N0, N02, SO2, SO3) nokļūšanu palielinātos daudzumos atmosfērā nosaka to, ka atmosfēras nokrišņu pH var pazemināties, kā arī atmosfēras nokrišņu sastāvs var ievērojami mainīties. Šādiem nokrišņiem nonākot uz Zemes, var tikt ietekmēti ūdeņi, kā arī augsne. Tīra ūdens pH ir ~ 5.7. To nosaka atmosfēras ogļskābās gāzes izšķīšana un vājas skābes - ogļskābes veidošanās. Jūras sāļu aerosolu ietekmes rezultātā, kā arī atmosfērā nokļūstot augsnes erozijas rezultātā veidotiem aerosoliem, atmosfēras nokrišņu pH var pieaugt, sasniedzot pat vērtības līdz pH 8. Industriālā piesārņojuma rezultātā tipiski var veidoties skābie nokrišņi, kuru pH ir zem 5.6. Var uzskatīt, ka nokrišņu paskābināšanās ir problēma, kura kļuva aktuāla tikai pēc II Pasaules kara. Neatkarīgi no tā, kur lietus nolīst - pār mežu, ezeru vai lauku, augsni un ūdeni tas pakāpeniski padara skābāku. Ja vide kļūst stipri skāba, tad tas var kaitēt kokiem, zivīm, augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem. Ir būtiski, cik daudz sērskābes un slāpekļskābes ir skābajā lietū. Jo vairāk gāzu ir gaisā, jo skābāks ir lietus. Lietus skābumu nosaka pēc vairākiem rādītājiem: Pirmais: cik daudz sēra oksīda un slāpekļa oksīdu paceļas gaisā no skursteņiem ogļu un naftas sadedzināšanas rezultātā. Otrais: cik ilgi šīs gāzes saglabājas gaisā un kādā mērā tās reaģē ar gaisa mitrumu. Ja gāzes atrodas gaisā vairākas dienas, un vējš tās nav izkliedējis vai ilgi nav bijis lietus, tad tās radīs daudz vairāk skābju. Ja tomēr ir nedaudz nolijis lietus, tad daļa skābju jau ir aizskalojusies projām, un atlikušais lietus vairs nav tik skābs. Kad skābie lieti nonāk uz augu lapām un iekļūst audos, augu valstī tiek traucēta hlorofila veidošanās. Lapas var sākt dzeltēt, un jutīgāko augu lapas var aiziet bojā. Augi, kuri nav nodrošināti ar nepieciešamo kalcija devu, ir jutīgāki pret sēņu izraisītajām slimībām, jo kalcija deficīts izsauc pārmaiņas šūnu sieniņās, līdz ar to sēņu fermentu izplatība ir atvieglota, jo šūnu membrānas kļūst caurlaidīgākas. Tādējādi skābais lietus ietekmē sēņu slimību izplatību kultūraugu sējumos. Dažādas augu sugas ir ar atšķirīgu jutību pret piesārņojošām vielām. Tā pret piesārņojumu ar sēra dioksīdu īpaši jūtīga ir lucerna, kvieši, īves, priedes. Pret
  • 2. piesārņojumu ar fluora savienojumiem jūtīgas ir aprikozes, gladiolas, persiki utt. Konkrēto gaisu piesārņojošo vielu iedarbība izsauc dažādām augu sugām atšķirīgus simptomus. Arī augsnes paskābināšanās rada ražas samazinājumu un papildus izdevumus tās kaļķošanai. Īpaši nelabvēlīgi skābais lietus ietekmē skuju kokus. Tas tāpēc, ka skuju koki ar vienām un tām pašām skujām dzīvo sešus – astoņus gadus, un tās šajā laikā bojājas arvien vairāk. Slima koka skujas sāk nodzeltēt un nobirst. Koka galotne kļūst arvien retāka, kas liecina par to, ka koks ir pakļauts gaisa piesārņojumam vai skābā lietus ietekmei.35% no Vācijas mežiem ir skābo lietu bojāti. Mūsdienās ļoti aktuāla ir kļuvusi ūdenstilpju paskābināšanās, kuru izsauc atmosfēras nokrišņu pH izmaiņas. Ūdenskrātuvēs intensīvākā skābo ūdeņu pieplūdes periodā (rudenī, bet it īpaši pavasarī, sniega kušanas laikā) iespējama strauja pH pazemināšanās. Šos procesus kaut kādā mērā spēj kompensēt tikai bāzisko iežu pastiprināta šķīšana. Pat īslaicīga ūdeņu pH pazemināšanās rada nopietnas ekoloģiskas sekas – notiek negatīva ietekme uz bentosa organismiem, zivju ikriem un citiem ūdens organismiem jau to attīstības sākumstadijā. Ņemot vērā piesārņojuma apjomus mūsdienās, ir izpētīta piesārņojošo vielu iedarbība arī uz neorganiskajiem materiāliem. Dzelzs, čuguna un tērauda korozija norit paralēli ar dažādiem elektroķīmiskiem procesiem, kurus iniciē pašos metāla izstrādājumos esošie piemaisījumi, kā arī uz metāla virsmas nokļuvušās aerosolu un putekļu daļiņas. Galvenā loma šo procesu norisē ir SO2 oksidēšanas rezultātā izveidotajai sērskābei un sulfātiem. Krāsainiem metāliem gaisa piesārņojumā ar sēra dioksīdu rodas tieša virsmas slāņa korozija. Skābā lietus ietekmē bojājas pat stikls. Atmosfēras nokrišņu paskābināšanās tieši ietekmē arī dažādus celtniecībā izmantotos materiālus, bet vispirms tādus, kas satur karbonātus. Kaļķakmeni saturoši materiāli skābā vidē šķīst (sadēd). Īpaši katastrofāla gaisa piesārņojuma ietekme ir uz arhitektūras pieminekļiem. Kā tipiskus piemērus skābo lietu postam var minēt Akropoli Atēnās un Ķelnes katedrāli Vācijā. Itālijā, Francijā un Vācijā ir veikti plaši un dārgi pasākumi, lai aizsargātu brīvā dabā izvietotos pieminekļus no atmosfēras piesārņojuma postošās iedarbības.
  • 3. Piesārņojuma novēršanas pasākumi. Latvijā veic gaisa piesārņojuma monitoringu un piesārņojuma novēršanas pasākumus, samazinot galveno gaisu piesārņojošo vielu (SO2 , NOx, CO, gaistošie organiskie savienojumi, smagie metāli) izmešus.