3. Funkcija
• ir orgānu sistēma, kuras galvenā funkcija ir
saistīta ar organismam nepieciešamo barības
vielu uzņemšanu, bet atsevišķām tās daļām ir
arī citas funkcijas.
5. Barības uzņemšana
• Barība gremošanas traktā tiek pārveidota gan
fizikāli (sasmalcināta, saberzta, sašķīdināta)
gan ķīmiski (ar siekalām, kuņģa sulu, aizkuņģa
dziedzera sulu un zarnu sulu. Ar šo sulu
fermentiem uzturvielas tiek sašķeltas līdz
uzbūves sastāvdaļām - monomēriem.
6. Dziedzeri
• siekalu dziedzeri (glandulae salivales)
• aknas (hepar)
• aizkuņģa dziedzeris (pancreas).
• Dziedzeri izdala gremošanas sulas, taču arī citi
gremošanas orgāni kas izdala sulu, piemēram,
zarnas izdala zarnu sulas.
7. Gremošanas sulas
• Sastāvā ir fermenti (bioloģiski aktīvas vielas),
kas sašķel barības vielas: olbaltumvielas,
taukvielas un ogļhidrātus līdz mazākām
daļiņām (vienai molekulai) – monomēriem;
• Parasti uzturvielas sastāv no polimēriem
savienojumiem, piemēram, olbaltumvielas var
sastāvēt no 3 aminoskābēm.
8. Mutes dobums
• Vide ir sārmaina;
• Mehāniski ar zobiem
sasmalcina barību:
– Priekšzobi –cērt, nokož;
– Dzerokļi – sasmalcina;
• Mēle – pārvieto barības
kumosu;
• Siekalu dziedzeri – izdala
siekalas, kas salipina barību un
sašķeļ barības vielas –
ogļhidrātus sadala līdz
monomēriem, to veic fermenti
– amilāze, daļa cukuru
(glikozes) uzsūcas asinīs tur pat
mutes dobumā
9. Barības vads
• Vide ir neitrāla;
• Šeit barības vielu sašķelšana
nenotiek, kā arī monomēru
uzsūkšanās nenotiek;
• Barības vada funkcija ir barības
transports
10. Kuņģis
• Vide ir ļoti skāba pH=2;
• Kuņģa sulas sastāvā ir HCl;
• Kuņģa sulas sastāvā ir arī ferments
– pepsīns;
• Pepsīns šķeļ olbaltumvielas līdz
aminoskābēm, bet kuņģī nenotiek
barības vielu uzsūkšanas procesi;
11. Tievā zarna – divpadsmitpirkstu zarna
• Šeit nonāk:
– Zarnu sula;
– Aizkuņģa sulas;
– Žultspūšļa žults
• Šeit beidzas vielu sašķelšana
un uzsūkšana
• Vide ir sārmaina!
12. Tievā zarna
• Žultspūšļa žults: emuljē
taukvielas – atvieglina
tauku sašķelšanu;
• Žultī nav fermentu.
• Žults veidojas aknās un
uzkrājas žultspūslī.
13. • Aizkuņģa dziedzera sulā
ir visu uzturvielu
šķelošie fermenti:
• Ogļhidrātiem: amilāze
un maltāze;
• Olbaltumvielām:
tripsīns;
• Taukvielām: lipāze
• Svarīgākais fermentu
dziedzeris!
14. • Zarnu sulu producē pati
zarna;
• Šeit ir fermenti, kas šķeļ
visas uzturvielas;
• Pašā zarnu sieniņā
notiek pilnīga barības
vielu uzsūkšanās asinīs;
• Nesagremotā barība
virzās tālāk un nonāk
resnajā zarnā!
15.
16. Resnā zarna
• Notiek – ūdens uzsūkšana
Mikroorganismu ietekmē
organismā !!
• Pūšanas procesi- rodas indes,
kas noārdās aknās;
• Sintezējas K un B6 vitamīni;
• Veidojas fekālijas
17. Aknu funkcijas
• no uzsūktajām aminoskābēm, citās kombinācijās
veidojas konkrētā cilvēka organismam raksturīgi
asiņu olbaltumi;
• veidojas imunobioloģiskas vielas;
• no uzsūktās glikozes veidojas glikogens;
• ir daudzu smago metālu depo, arī mikroelementu
Cu, Fe, Mn;
• tiek atindēti daudzi kaitīgi produkti, kas tikuši
cauri resnās zarnas sieniņai.
18. Pārējās žults funkcijas (arī aknu)
• ekskretorā – izdalītājfunkcija (holesterīns, žults
pigmenti, steroīdie hormoni, Fe, Ca, ūdens, dažādi
medikamenti - alkoloīdi, salicilskābes atvasinājumi, daži
sulfanilamīdu preparāti un dažas antibiotiskās vielas);
• aktivējoša ietekme uz fermentiem, īpaši lipāzi;
• emulģē taukus;
• sekmē taukskābju uzsūkšanos;
• pastiprina zarnu peristaltiku;
• bakteriostatiskas spējas. Ja traucēta žults izdalīšanās,
zarnās pastiprinās pūšanas procesi.
19. Aizkuņģa dziedzera citas funkcijas
• Hormonu veidošana:
– Insulīns – regulē cukuru (glikozes) līmeni asinīs.
20. Gremošanas orgānu garumi
• Barības vads: 25-30 cm
• Tievā zarna: 6-7 metri
• Resnā zarna: 40 cm
• Divpadsmitpirkstu zarna: 1,5 metri
21. Apetītes neirālā regulācija
• Sāta sajūta veidojas hipotalāmā!
• Apetīte rodas, rodoties siekalām un kuņģa
sulai:
• Kuņģa sula un siekalas rodas reflektoriski:
• Sajūtot smaržu, redzot vai vienkārši
darbojoties bioloģiskajam pulkstenim.
