2. Izvadprocesi
• Izvadprocesi ir vielmaiņas beigu
posms;
• Izvadprocesi ir norises, kurās no
iekšējās vides tiek izvadītas vielas:
– vielmaiņas galaprodukti, liekais
ūdens, sāļi u.c. vielas
• Izvadprocesi nodrošina iekšējās
vides nemainīgumu
3. Izvadorgānu sistēma
• Izvadorgānu sistēma nodrošina
izvadprocesus.
• Izv.sist. ietilpst:
– urīnorgānu sistēma
– āda
– plaušas
– gremošanas orgānu sistēma
4. Urīnorgānu sistēma
Urīnorg.sist
ietilpst orgāni,
kas veido urīnu
un izvada to no
organisma.
5. Urīnorgānu sistēma
• Urīns rodas divās nierēs
un no tām pa divām
apmēram 30
centimetrus garām,
tievām caurulītēm
(urīnvadiem) nonāk
urīnpūslī.
• Urīnpūslī (V ~ no 350
cm3 līdz 500 cm3) urīns
uzkrājas un laiku pa
laikam caur
urīnizvadkanālu izkļūst
no organisma.
6. Urīnorgānu sistēma
• Diennaktī vidēji izdalās 1 – 1,5 litri
urīna.
• Urīns satur:
– ūdeni
– organiskās vielas
Galvenā organiskā viela ir urīnviela –
olbaltummaiņas galaprodukts, kas
diennaktī izdalās 30-35 g. Urīnviela
veidojas aknās no amonjaka. No asiņu
un žults pigmentiem veidojas urīna
pigmenti, kas nosaka urīna krāsu.
– neorganiskās vielas
Svarīgākā neorganiskā viela ir vārāmais
sāls, kas izdalās 10-15 g diennaktī.
8. Nieres
• Galvenais un neaizstājamais izvadorgāns.
• Nieres nav lielas (abas kopā ~ 300 g).
• Ik 8-10 minūtēs caur tām izplūst visas cilvēka
asinis. Diennaktī izplūst apmēram 1000 litri
asiņu, no kuriem nierēs rodas tikai 1-1,5 litri
urīna (koncentrēts viss liekais un kaitīgais, kas
bijis 1000 litros asiņu).
• Funkcijas: urīna veidošana, regulē osmotisko
spiedienu, izdala bioloģiski aktīvas vielas.
9. Nieru uzbūve
• Pāru orgāni, jostas
apvidū mugurkaula
abās pusēs.
• Ap nierēm ir
šķiedrains apvalks un
tauku apvalks, kas tās
pasargā no
triecieniem un neļauj
izkustēties.
10.
11. Nefrons
Nieru uzbūve
• Katra niere sastāv ~ no 1
miljona nefronu – nieres
uzbūves un funkcionālajiem
pamatelementiem.
• Nefrona galvenā sastāvdaļa
ir kapilāru kamoliņš, kas
atrodas starp diviem
asisnsvadiem (pievadošo un
aizvadošo). Gan 2 – izlocītie kanāliņi; 5 – kapilāru tīkls; 7
pievadošais, gan – pienesējvads nieres ķermenītim; 8 –
kapsula ar asinsvadu kamoliņu – nieres
aizvadošais vads ir ķermenītis; 9 – aiznesējvads; 10 –
arteriola. artērija; 11 – vēna; 12 – asinsvadu
kamoliņi.
12. Nefrons
Nieru uzbūve
• Savācējkanāliņi atveras
nieres bļodiņā. Aizvadošais
asinsvads, kas atiet no
kamoliņa, vēlreiz sadalās
kapilāros un izveido kapilāru
tīklu ap kanāliņiem.
• Kapilāru kamoliņu aptver
kamoliņa kapsula ar
dubultīgām sienām, no kuras
dobuma sākas kanāliņš. 2 – izlocītie kanāliņi; 5 – kapilāru tīkls; 7
– pienesējvads nieres ķermenītim; 8 –
Kanāliņš izveido vairākas kapsula ar asinsvadu kamoliņu – nieres
cilpas un ieplūst kādā no ķermenītis; 9 – aiznesējvads; 10 –
artērija; 11 – vēna; 12 – asinsvadu
savācējkanāliņiem. kamoliņi.
14. Urīna veidošanās
• Nefronā no asinīm veidojas
urīns.
• Urīna veidošanās procesā
piedalās visas nefrona daļas,
kurās nepārtraukti notiek trīs
dažādi porcesi:
– filtrācija
– atpakaļuzsūkšanās
– sekrēcija
15. Urīna veidošanās
• Kapilāru kamoliņos assinspiediens
pārsniedz plazmas osmotisko
spiedienu, kas cenšas plazmu
noturēt kapilārā. Tāpēc plazma
ļoti strauji filtrējas (F) jeb spiežas
cauri kapilāru un tos aptverošās
kapsulas sienām (abas sienas no 1
šūnu kārtas). Nierēs plazma
filtrējas arī caur kapsulas sienu
(dubulta šūnu kārta). Tādēļ
kapsulas dobumā rodas plazmas
ultrafiltrāts jeb pirmurīns.
• Pirmurīnā nav olbaltumvielu, jo
tās netiek cauri dubultsienai.
Tādējādi vesela cilvēka urīnā
olbaltumvielu parasti nav.
16. Urīna veidošanās
• Vienā minūtē rodas 125 ml
pirmurīna, bet diennaktī – ap 180
litru.
• Tik lielu daudzumu izvadīt no
organisma būtu izšķērdība, kā arī
pirmurīnā ir ļoti daudz organismam
vajadzīgu vielu, kas jādabū atpakaļ.
Šo uzdevumu veic atpakaļuzsūkšanās
(A).
• Pirmurīnam plūstot pa kanāliņiem,
tajā esošais ūdens, aminoskābes,
glikoze, sāļi u.c. vielas enerģētiski
uzsūcas atpakaļ kapilāros, kas apvij
kanāliņus. Glikozes atpakaļuzsūkšanās
ir pilnīga, tāpēc normālā urīnā
glikozes nav.
17. Urīna veidošanās
• Atpakaļuzsūkšanās rezultātā
no 180 litriem pirmurīna
veidojas 1 – 1,5 litri galīgā
urīna.
• Vienlaikus ar
atpakaļuzsūkšanos notiek
arī sekrēcija (S) – vielu
pāriešana no kapilāriem
kanāliņos. Sekrēcijas ceļā no
organisma izdalās, piem.,
penicilīns.
18. Urīna veidošanās
• Ja nieres nespēj veidot urīnu,
iekšējā vidē strauji uzkrājas
dažādas kaitīgas vielas.
• Visbīstamākie, kas tieši
apdraud dzīvību, ir
olbaltummaiņas galaprodukti
Mākslīgā niere sastāv no un kālija sāļi.
plānām puscaurlaidīgām
plēvītēm, kurām gar vienu pusi
plūst slimnieka asinis, bet gar • Lai slimnieka asinis attīrītu no
otru – šķīdums, kura sastāvs ir
tuvs fizioloģiskā šķīduma
šīm vielām, viņu pieslēdz
sastāvam. Slimnieka asinīs mākslīgajai nierei.
esošās kaitīgās vielas pāriet
šķīdumā.
19. Osmotiskā spiediena regulācija
Nierēm ir ļoti svarīga nozīme asiņu osmotiskā
spiediena regulēšanā.
• OSR vienlaikus ir arī izdalītā urīna daudzuma
regulēšana.
• Tā kā asiņu osmotiskais spiediens ir atkarīgs no
sāļu koncentrācijas asinīs, tad sāļu
atpakaļuzsūkšanās nieru kanāliņos to ietekmē
vistiešākajā veidā.
• Vielu atpakaļuzs. regulē humorāls mehānisms.
Atpakaļuzs. ietekmē vairāki hormoni, kuri
nodrošina normālu asiņu osmotisko spiedienu un
pareizas sāļu attiecības asiņu plazmā.
20. Osmotiskā spiediena regulācija
• Asiņu OSR piedalās hipofīzes
antidiurētiskais hormons. Šis hormons
pastiprina ūdens atpakaļuzsūkšanos
kanāliņos, tādējādi samazinot urīna
izdalīšanos.
21. Osmotiskā spiediena regulācija
• Ja samazinās uzņemtā ūdens daudzums, tad
asiņu osmotiskais spiediens paaugstinās.
Tas izraisa pastirpinātu antidiurētiskā
hormona izdalīšanos. Urīna daudzums
samazinās, organismā paliek vairāk ūdens,
un asiņu osmotiskais spiediens pazeminās.
22. Osmotiskā spiediena regulācija
• Ja asiņu osmotiskais spiediens pazeminās, šī
hormona izdalās mazāk un tāpēc urīna rodas
vairāk. Ūdens daudzums organismā
samazinās, sāļu koncentrācija asinīs pieaug,
un to osmotiskais spiediens paaugstinās.
23. Bioloģiski aktīvās vielas
Nieres izdala vairākas bioloģiski aktīvās
vielas.
• Ir divas bioloģiski aktīvas vielas, ko izdala
nieres:
– Hormons, kas veicina eritrocītu veidošanos
– Hormons, kas paaugstina arteriālo
asinsspiedienu. (Īpaši daudz izdalās cilvēkiem,
kuriem ir slimas nieres vai traucēta nieru apgāde
ar asinīm)
25. Āda
• Ādā ir ļoti daudz sviedru • Bojātu nieru gadījumā
dziedzeru, kas, tāpat kā cilvēks stipri svīst –
nieres, izvada no organisms caur sviedru
organisma dziedzeriem cenšas
olbaltummaiņas izvadīt tos vielmaiņas
galaproduktus, ūdeni un atkritumus, ko parasti
sāļus. izvada nieres.
26. Plaušas
• Caur plaušām
organisms atbrīvojas
no ogļskābās gāzes
un ūdens, kā arī no
dažām gaistošām
vielām, kas
nokļuvušas
organismā, piem., no
alkohola.
27. Gremošanas orgānu sistēma
• Daudzas vielas, piem., urīnviela, no asinīm var
pāriet gremošanas kanālā un caur to atstāt
organismu. Parasti tas notiek tad, ja traucētas
nieru funkcijas.
