Refrakcijas traucējumi - tuvredzība, tālredzība, astigmātisms, presbiopija.

1. Arnita Baklašova,
9. grupa
REFRAKCIJAS
TRAUCĒJUMI

2. TUVREDZĪBA
Tuvredzība jeb miopija ir biežākā redzes nepilnība. Pasaulē apmēram trešā daļa
cilvēku ir miopi.
Epidemioloģija:
• viena gada vecumā miopiska refrakcija sastopama 4-6% bērnu,
• pirmsskolas vecumā miopijas gadījumi nepārsniedz 2-3%,
• 11-13 gadu vecumā miopija ir 4% bērnu,
• virs 20 gadu vecuma miopija ir sastopama jau 25% gadījumu.

3. TUVREDZĪBA
Miopiju pēc tās optiskā stipruma var iedalīt trīs grupās:
• zemas (vājas) pakāpes miopija (mazāka par – 3,00 D),
• vidējas (no – 3,25 līdz – 6,00 D) un
• augstas (stipras) pakāpes miopija (virs – 6,00 D).

4. NORMĀLA REDZE
Lai skaidri redzētu, ir nepieciešams, lai attēls fokusētos uz tīklenes. To nosaka acs
optiskā sistēma: radzene un lēca, kuru kopējais optiskais stiprums ir ap +60,0
dioptriju (ap +40,0 D radzenei un ap +20,0 D lēcai) un tai atbilstošs acs garums.

5. TUVREDZĪBA
Miopijas gadījumā acs optiskās sistēmas laušanas spējas ir stiprākas un neatbilst
acs garumam. Paralēli krītošie stari acī fokusējas pirms tīklenes, tāpēc attēls uz
tīklenes ir neass. Miopiju visbiežāk izraisa acs mugurējā segmenta izstiepšanās un
acs aksiālā garuma palielināšanās. Mazāk izplatīts iemesls ir pārāk izliekta
radzene. Jo radzene ir izliektāka, jo tai ir lielāks optiskais stiprums un acs fokusē
gaismas starus daudz tuvāk pirms tīklenes.

6. TUVREDZĪBA
Iemesli:
• ģenētika – tuvredzīgiem vecākiem ļoti bieži bērni arī ir tuvredzīgi,
• ārējās vides nelabvēlīgie apstākļi (it sevišķi pie ilgstoša darba tuvumā),
• acs akomodācijas primārais vājums noved pie acs ābola izstiepšanās, lai
kompensētu tuvu esoša objekta attēla projicēšanos uz tīklenes,
• kolagēna šķiedru deģenerācija,
• nesabalansēts akomodācijas un konverģences sasprindzinājums izsauc
akomodācijas spazmu un līdz ar to sākumā rada pseidomiopiju, kas pēc tam var
pāriet īstajā miopijā,
• vitamīnu trūkums.

7. TUVREDZĪBA
Miopija visbiežāk sāk attīstīties skolas vecumā no 8 līdz 13 gadiem, tā var
pakāpeniski pastiprināties līdz 18-25 gadu vecumam. Organisma augšanai
beidzoties, miopijas progress parasti apstājas.

8. TUVREDZĪBA
Sūdzības:
• redzes miglošanās, skatoties tālumā,
• acu miegšana,
• acu un/vai galvassāpes.

9. TUVREDZĪBA
Progresējoša un ļaundabīga tuvredzība.
Tuvredzību uzskata par progresējošu, ja refrakcija pastiprinās ne mazāk par 1,00 D
gadā.
Dažos gadījumos acs ābola izstiepšanās kļūst patoloģiska un tuvredzība var
sasniegt 20,00-30,00 D un vairāk. Šādu tuvredzību sauc par smagu (myopia gravis)
vai ļaundabīgu (myopia malignans).

10. TUVREDZĪBA
Tuvredzību var koriģēt:
• brilles,
• kontaktlēcas,
• refraktīvā ķirurģija jeb acu lāzeroperācija,
• ortokeratoloģija jeb nakts lēcas.

11. TUVREDZĪBA
Ortokeratoloģija jeb refraktīvā terapija – speciālas nakts kontaktlēcas, kuras
nedaudz izmaina radzenes liekuma rādiusu, padarot to plakanāku. Radzenei
saglabājas plakanāks liekums, kā rezultātā iegūstams labs redzes asums visas
dienas garumā.

12. LASIK (ar lāzeru veikta
„in situ” keratomiloze)
PRK (fotorefraktīvā
keratoektomija)
LASEK (ar lāzeru veikta
epitēlija keratoektomija)
Tiek atvilkts plāns radzenes
audu slānis.
Tiek noņemts radzenes virsējais
slānis (epitēlijs).
Jaunāka metode, kas līdzīga
PRK.
Acs ar lāzeru tiek pārveidota
zem radzenes.
Pēc operācijas epitēlijam
jāsadzīst pašam.
Epitēlijs uz laiku tiek „atvērts”,
pēc pārveidošanas atlikts
atpakaļ, lai atvieglotu dabisko
dzīšanas procesu.
Radzenes ārējie audi tiek atlikti
atpakaļ, kas darbojas kā dabisks
pārsējs.
Kontaktlēcas darbojas kā
pārsēji.
Vēl aizvien diskutē par to, vai
šis veids atveseļošanās laika un
nepatīkamo sajūtu ziņā ir labāks
par PRK.
Salīdzinot ar citām metodēm,
acs sadzīst daudz ātrāk un
nepatīkamo sajūtu ir mazāk.
Ilgāks dzīšanas laiks un vairāk
nepatīkamu sajūtu nekā pēc
LASIK operācijām.

13. TUVREDZĪBA
OptiLASIK redzes korekcija ar lāzeru ir progresīva operācija, jo faktiski tiek
ievērots acu unikālais izliekums, tās tiek pārveidotas tuvu ideālajai, dabiskajai acs
formai (daudzas LASIK iekārtas darbojas tikai pēc datiem briļļu vai lēcu receptē).
Tā kā nav divu pilnīgi identisku acu pāru, redzes lāzerkorekcijas pielāgošana ir
ārkārtīgi svarīga.

14. TĀLREDZĪBA
ASV apmēram 11,8 miljoniem cilvēku (apmēram 10% iedzīvotāju) ir kāds no
tālredzības paveidiem. Tā veidojas daudz retāk nekā tuvredzība, un tās izplatība
palielinās līdz ar vecumu.
Hipermetropiju pēc tās optiskā stipruma var iedalīt trīs grupās:
• zemas (vājas) pakāpes miopija (mazāka par + 3,00 D),
• vidējas (no + 3,25 līdz + 6,00 D) un
• augstas (stipras) pakāpes miopija (virs + 6,00 D).

15. TĀLREDZĪBA
Hipermetropijas jeb tālredzības gadījumā acs optiskās sistēmas laušanas spējas ir
vājākas un neatbilst acs ābola ass garumam vai acs aksiālais garums ir īsāks kā
nepieciešams skaidra attēla veidošanai uz tīklenes. Paralēli ienākošie stari
acī krustojas fokusā aiz tīklenes, tāpēc skaidras redzes tālākais punkts tālredzīgie
cilvēkiem atrodas aiz acs ābola.

16. TĀLREDZĪBA
Sūdzības:
• spiediena sajūta acīs,
• trulas sāpes acu, uzacu rajonā un galvassāpes,
• asarošana, acu apsārtums,
• acu nogurums,
• bieža mirkšķināšana,
• redzes miglošanās, skatoties tuvumā,
• pie lielas pakāpes hipermetropijas var būt sūdzības par pazeminātu redzes asumu
visos attālumos.

17. TĀLREDZĪBA
Hipermetropijas cēlonis varētu būt acs ābola augšanas aizture.
• Lielākā daļa laikā piedzimušo bērnu ir ar zemas pakāpes hipermetropiju.
• Zemas pakāpes tālredzība bērniem netraucē skaidri redzēt gan tuvumā, gan
tālumā.
• Apmēram līdz 10 gadu vecumam hipermetropija samazinās.
• Ja hipermetropija ir pārmēru liela, tad tā var radīt redzes attīstības draudus. Var
tikt traucēta binokulārās redzes attīstība un var izveidoties šķielēšana, ambliopija.
• Latvijā obligātās redzes pārbaudes veic bērniem 1, 3 un 6-7 gadu vecumā.

18. TĀLREDZĪBA
Lielākās paliekošas redzes problēmas, ko rada nekoriģēta hipermetropija bērna
vecumā, ir:
• ambliopija – acs stimula vājums jeb vājredzība. Uz acs tīklenes veidojas
neskaidrs, nepareizas formas vai lieluma priekšmeta attēls. Tīklene netiek
pietiekami stipri kairināta un neattīstās,
• šķielēšana – acs kustību muskuļu traucējums,
• astenopija – acu nogurums, sāpes, asarošana, apsarkums, dedzināšana,
dubultošanās u.c.

19. TĀLREDZĪBA
Šobrīd pieejamie korekcijas veidi:
• brilles,
• kontaktlēcas,
• pie nelielas pakāpes hipermetropijas var veikt refraktīvo ķirurģiju.

20. ASTIGMĀTISMS
Astigmātisms ir redzes nepilnība, kad ir neasa redze tālumā un tuvumā, kaut gan
redzēšanas problēmu parasti vairāk izjūt tālumā. Astigmātisms var būt dažādas
pakāpes un var kombinēties ar citām refrakcijas anomālijām: tuvredzību vai
tālredzību.

21. ASTIGMĀTISMS
Astigmātisms var būt iedzimts un iegūts.
• Iegūts astigmātisms var veidoties pēc acs operācijām, ievainojumiem, acs
fizioloģisko izmaiņu (vecuma) un kataraktas progresēšanas dēļ.
• Iedzimtu astigmātismu, kas nav lielāks par 0,5-1,0 D un redzes funkciju
neietekmē, sastop bieži un uzskata par fizioloģisku. Savukārt pie lielas pakāpes
astigmātisma, korekcija ir obligāta. Īpaši bērniem, jo nekoriģēts astigmātisms var
traucēt binokulāras redzes attīstību, veicināt šķielēšanu un astigmātisma
progresēšanu.

22. ASTIGMĀTISMS
Izšķir 3 astigmātisma veidus:
• miopisks astigmātisms,
• hipermetropisks un
• jaukta tipa astigmātisms.
Astigmātisms var būt arī:
• regulārs,
• neregulārs.

23. ASTIGMĀTISMS
Sūdzības:
• neskaidra redze visos attālumos,
• var būt neliela attēla dubultošanās (burts ir vairāk izplūdis vienā virzienā nekā
otrā).

24. ASTIGMĀTISMS
Astigmātisma cēlonis ir neregulāra radzenes un/vai lēcas forma, kas rada divus
perpendikulārus liekuma rādiusus, caur kuriem gaismas stari tiek fokusēti divos
dažādos punktos.
Par astigmātisma iemeslu var kalpot arī acs lēcas neregulārā virsma.

25. ASTIGMĀTISMS
Astigmātismu koriģē ar cilindriku jeb astigmātisku stiprumu, kuram norāda
virziena asi.
Šādu korekciju var izgatavot gan briļļu lēcās, gan kontaktlēcās.
Runājot par kontaktlēcām jāatzīmē, ka vieglas pakāpes astigmātismu (līdz 2,50 D
cilindrs) var koriģēt ar mīkstajām kontaktlēcām, bet augstas pakāpes astigmātismu
labāk var izkoriģēt ar cietām gāzu caurlaidīgām kontaktlēcām (CGCKL) vai
brillēm.

26. ASTIGMĀTISMS
Astigmātisma korekcijai var izmantot arī refraktīvo ķirurģiju un ortokeratoloģiju.
Ortokeratoloģijas metodei ir ierobežojumi un to parasti iesaka, ja tuvredzība ir
līdz – 4.50 dioptrijām un astigmātisms ir vieglas pakāpes (līdz 1,50 dioptrijām).

27. PRESBIOPIJA
Līdz 40 gadu vecumam, skatoties tuvumā, acs lēca izmaina formu tā, lai
nodrošinātu pietiekamu staru laušanu un attēls uz tīklenes izveidotos skaidrs.
Vidēji pēc 40-45 gadu vecuma, acs lēcas fizioloģisko un ķīmiskā sastāva izmaiņu
rezultātā, lēca kļūst blīvāka (tajā veidojas ciets kodols) un zaudē savu elastību,
samazinās arī akomodācijas smējas. Līdz ar to kļūst grūtāk lasīt.

28. PRESBIOPIJA
Presbiopija ir organisma fizioloģiskās novecošanās sekas – ikvienam cilvēkam bū
s nepieciešama korekcija tuvumam. Atkarībā no tā, vai cilvēkam ir miopija vai
hipermetropija, šis process izpaudīsies vai nu ātrāk, vai krietni vēlāk nekā tiem
cilvēkiem, kam brilles līdz presbiopijas vecumam nav bijis nepieciešams lietot.
Nediagnosticētas vai nekoriģētas tālredzības pacientiem presbiopija sāksies
relatīvi ātrāk nekā emmetropam pacientam. Bet tuvredzīgam pacientam
presbiopijas pazīmes parādīsies relatīvi vēlāk, pēc gadiem 45. Ja tuvredzība ir
neliela, līdz 3 dioptrijām, pacients sākumā labi varēs lasīt bez brillēm.

29. PRESBIOPIJA

30. PRESBIOPIJA
Pirmās pazīmes, kas liecina par presbiopiju:
• acu nogurums,
• darbam tuvumā ir nepieciešams ļoti labs apgaismojums,
• galvassāpes pēc darba tuvumā,
• pēc lielas slodzes tuvumā, miglojas redze tālumā,
• grūtības veikt darbus ierastajā lasīšanas attālumā.

31. PRESBIOPIJA
Briļļu korekcija:
• monofokālās briļļu lēcas,
• bifokālās,
• trifokālās vai
• progresīvās briļļu lēcas (tiek nodrošināta skaidra redze visos attālumos).
Kontaktlēcu korekcija:
• monokorekcija,
• bifokālās kontaktlēcas,
• progresīvās kontaktlēcas.

32. PRESBIOPIJA
Ar LASIK operāciju var ārstēt arī presbiopiju, taču unikālā veidā. To sauc par
monoredzes LASIK, kad vienu aci saglabā mazliet tuvredzīgu lasīšanai, bet otru
aci koriģē redzei tālumā. Tāpat kā tad, ja lieto monoredzes kontaktlēcas,
smadzenes pakāpeniski pielāgojas un iemācās izvēlēties, kuru aci atbilstīgi
attālumam izmantot attiecīgajam uzdevumam.

33. VĒRES
• http://www.redzescentrs.lv/lv/Refrakcijas_kludas
• http://gallus.lv/lv/redze/miopija
• http://lv.wikipedia.org/wiki/Tuvredz%C4%ABba
• http://www.acim.lv/2010/06/tuvredziba/
• http://www.bezbrillem.lv/nearsightedness.aspx
• http://www.optometristiem.lv/2011/06/miopijas-kontrole/
• http://www.allaboutvision.com/conditions/astigmatism.htm
• http://apollo.tvnet.lv/zinas/ka-pareizi-izlasit-brillu-recepti/269035