Vēlīnās šizofrēnijas klīnika.

1. VĒLĪNĀS ŠIZOFRĒNIJAS
KLĪNIKA

2. ŠIZOFRĒNIJA
Šizofrēnija ir garīga slimība, kam
raksturīgi realitātes uztveres vai
interpretācijas traucējumi. Tie
visbiežāk izpaužas kā dzirdes
halucinācijas, paranoīdi vai citādi
murgi, dezorganizēta runa un
domāšana, nozīmīgas sociālās
adaptācijas un/vai darba spēju
traucējumi.
Šizofrēnija ir pati izplatītākā un
smagākā psihiskā slimība ar kuru
slimo apmēram 1% iedzīvotāju.

3. Pazīmes Agrīna
šizofrēnija
Vēlīna
šizofrēnija
Ļoti vēlīna
šizofrēnija
Vecums <40 no 40 līdz 65 >65
Dominantais dzimums vīrieši sievietes sievietes
Paranoīdā šizofrēnija bieži ļoti bieži bieži
Negatīvie simptomi ++ + –
Domāšanas traucējumi + + –
Smadzeņu struktūru
abnormalitātes (piem.,
insults, audzējs)
– – ++
Nelielas fiziskās
anomālijas
+ + –
Progresīva kognitīvās
funkcijas pasliktināšanās
– – ++
Šizofrēnija ģimenes
anamnēzē
+ + –
Tardīvās diskinēzijas
risks
+ + ++
Neiroleptiķu diennakts
deva
augsta zema ļoti zema

4. Galvenās atšķirības starp agrīnu un vēlīnu šizofrēniju:
• vīriešiem biežāk diagnosticē agrīnu šizofrēniju, pretēji vēlīnai, ko biežāk diagnosticē
sievietēm. To saista ar estrogēnu spēju novērst psihožu rašanos (samazinoties estrogēnu
līmenim dabiskā novecošanās procesā, zūd arī estrogēnu protektīvā iedarbība),
• paranoīdā šizofrēnija biežāk konstatējama vēlīnās šizofrēnijas pacientiem,
• pacientiem ar vēlīnu šizofrēniju retāk novēro negatīvos simptomus1 un kognitīvo
funkciju traucējumus, turklāt šiem pacientiem ir labāka prognoze nekā tiem, kam
šizofrēnija diagnosticēta jaunībā.
1Raksturīga vienmuļa un trula emocionālā pasaule un emocijas, runas nabadzība, gribas un
motivācijas trūkums.

5. PARANOĪDĀ
ŠIZOFRĒNIJA
• izsekošanas, kaitēšanas, īpaša nozīmīguma,
greizsirdības murgi,
• komentējošas, draudošas, pavēlošas balsis,
• ožas, taustes, viscerālās halucinācijas,
• emociju, gribas un domāšanas traucējumi
nav tik izteikti.

6. ĀRSTĒŠANA
Antipsihotiskie medikamenti ir efektīvi jebkuras šizofrēnijas ārstēšanai.
Jaunākie atipiskie antipsihotiskie medikamenti (piemēram, risperidons, olanzapīns,
klozapīns) ir pirmās izvēles preparāti vecākiem cilvēkiem ar šizofrēniju. Šiem
medikamentiem ir retāki ekstrapiramidālās sistēmas blakusefekti (piemēram, rigiditāte,
trīce).
Tā kā vecāki cilvēki ir jutīgāki uz ekstrapiramidāliem simptomiem, antiholīnerģisku
toksicitāti un sedāciju, ir ļoti svarīgi sākumā izrakstīt preparātu mazās devās un pamazām
kāpināt devu.
Pacientiem ar vēlīnu šizofrēniju nepieciešama aptuveni puse no antipsihotisko
medikamentu devas, ko lieto pacienti, kam šizofrēnija diagnosticēta jaunībā. Turklāt,
pieaugot pacienta vecumam, devu nepieciešamības gadījumā var arī mazināt.

7. Kognitīvi biheiviorālā terapija un sociālo spēju treniņš (uzlabo funkcionēšanu,
slimības menedžmentu, garstāvokļa svārstības vecākiem pacientiem), kā arī atbalsta
psihoterapija ir svarīgas šizofrēnijas pacientu ārstēšanas sastāvdaļas.

8. IZMANTOTĀ LITERATŪRA
• E. Tērauds: Psihisko un uzvedības traucējumu mūsdienīgas terapijas principi
multidisciplinārā stacionārā un ambulatorā praksē. Rīga, 2013.
• http://www.gsk.lv/Sizofrenija.html
• Julie Loebach Wetherell, Dilip V. Jeste: Older adults with schizophrenia. ElderCare, Vol.
3, Issue 2.
• Peter A. Wynn Owen and David J. Castle: Late-onset schizophrenia. Epidemiology,
diagnosis, management and outcomes. Drugs & Aging, 15 (2), 81-89, August, 1999.