2. Mācību literatūra .ppt (Microsoft PowerPoint Presentation); Bioloģija (2. daļa) - Silvija Maderalatv. tulk.; Bioloģija vidusskolai (1. un 2. daļa) – L. Sausiņa; Bioloģija vidusskolai (2. un 3. daļa) – D. Porozova, J. Porozovs, L. Sausiņa
3. Prezentācijas izmantošana mācību procesā Individuāli atsūtot ziņu uz e-pastu andris_ziemelis@inbox.lv Pieeja internetā - http://www.slideshare.net/biologija_10klase
4. Pārbaudes darbi Pārbaudes darbos tikai tas, kas tiek minēts stundās; Pārbaudes darbu formas: Testi; Atbildes uz jautājumiem; Situāciju analīzes; Atpazīt organismus pēc attēliem. Pārbaudes darbs pēc katras tēmas
5. 10. klases tematika 1. Dzīvības daudzveidība 2. Uzvedība un ekoloģija 3. Evolūcija
6. 1. Dzīvības daudzveidība Dzīvo būtņu klasifikācija Vīrusi, baktērijas un arheji Protisti Sēnes Augi Dzīvnieku valsts. Ievads bezmugurkaulnieku zooloģijā Dzīvnieki. Pirmmutnieki Dzīvnieki. Otrmutnieki
10. Taksanomija Bioloģijas nozare, kas nodarbojas ar organismu raksturošanu un nosaukumu došanu tiem. Klasifikācijas grupa – taksons Pirmais par taksonomiju iedomājās Aristotelis Septiņas obligātās kategorijas: suga, ģints, dzimta, kārta (augiem – rinda), klase, tips (augiem – nodalījums) un valsts
11. Binārā sistēma 18 gs. vidū ievērojami pieauga zināmo organismu skaits; Eiropieši ceļoja uz tālām zemēm, redzēja brīnumus; Šajā laikā bināro sistēmu izveidoja Kārlis Linnejs; Bināro sistēmas sugu nosaukumi sastāv no diviem vārdiem: Ģints nosaukums; Sugas epitets. b. s. sugu nosaukums starptautiski – latīņu valodā (raksta slīprakstā italic) Piemērs, Homosapiens
12. Binārās sistēmas sugas nosaukumi PurvājuskrejvaboleCarabusmenetriesi LielāskrejvaboleCarabuscoriaceus JūrmalassmilšvaboleCicindelamaritima Cicindelasahlbergii
13. Kārlis Linnejs (1707-1778) Zviedru botāniķis un taksonomists; Taksonomijas tēvs; Viņa izveidotā binārā sistēma ir tikai nedaudz pamainīta. Nosauca lielu daļu augu un dzīvnieku sugu.
14. Termins «klasifikācija» bioloģijā Organismu iedalījums kategorijās, pamatojoties uz to filoģenēzi jeb organismu evolucionārajām saiknēm; Monofilētiska grupa – kopīga izcelšanās; Polifilētiska grupa – grupā ir organismi ar dažādu izcelsmi, piemēram, vienšūņi (protisti).
15.
16. Filoģenētiskais koks Lai veidotu ir nepieciešama informācija par organismu: Līdzīgajām ķermeņa daļām (Homoloģija); Līdzīgajiem gēniem; Kā arī fosiliju pieejamība Parāda kādas organisma grupas evolucionāro vēsturi
17. Līdzīgas ķermeņa daļas (Homoloģija) Attīstījusies, atzarojoties no kopējā senča; Embrija attīstība sniedz informāciju par homoloģiju; Homologas struktūras ir radniecīgas cita citai, jo ir kopēja izcelsme; Analogas struktūras pilda vienas un tās pašas funkcijas, bet nav radniecīgas, piemērs, kukaiņu spārni un sikspārņu spārni.
18. Homoloģijas traucējumi Konverģence un paralēlā evolūcija dažreiz apgrūtina homoloģijas atšifrēšanu; Konverģencē organismiem piemīt līdzīgas strukturālas un funkcionālas iezīmes, nevis tāpēc, ka tiem ir kopējs sencis, bet gan tāpēc, ka tie ir adaptējušies līdzīgiem vides apstākļiem. Paralēlā evolūcija ir tādu pašu vai līdzīgu kopējam sencim nepiemītošu pazīmju izveidošanās divās vai vairākās radniecīgās līnijās.
19. Kas par homoloģijas traucējumu? Eiforbija (Euphorbia) Opuncija (Opuntia) Konverģence
20. Kas par homoloģijas traucējumu? Līdzīgs radīto skaņu frekvenču augstums konstatēts dažām naktstauriņu sugām. Paralēlā evolūcija
21. Līdzīgie gēni Kad no kopējā senča atdalās divas līnijas, gēni un proteīni abās līnijās ir gandrīz identiski, bet laikam ejot, katra no līnijā uzkrāj gēnu pārmaiņas, kas noved pie RNS un proteīnu pārmaiņām; Molekulārais pulkstenis – var noteikt pirms cik ilga laika organismi atdalījušies no kopējā senča; Šī metode ir ideāla organismu radniecības noteikšanai
22. Fosiliju pieejamība Fosilijas atspoguļo organismu attīstības hronoloģiju; Var datēt senču eksistēšanas periodu; Saglabājas tikai kauli un zobi, dažreiz ķermeņa forma un struktūra;
23.
24. Sistemātikas skolas Tradicionālā – uzsver rašanos no kopējā senča un uzbūves atšķirības starp dažādām grupām, lai izveidotu filoģenētiskos kokus; Kladistiskā skola analizē primitīvās un atvasinātās pazīmes un veido kladogrammas, pamatojoties uz kkopējām atvasinātajām pazīmēm; Skaitliski fenētiskā skola sagrupē sugas pēc tā, kāds ir kopējais īpašību skaits, neatkarīgi no tā, vai tās ir konverģentas, paralēlas vai atkarīga cita no citas
25.
26. Kladogramma Ir diagramma, kas veidota, pamatojoties uz objektīvu informāciju; Kas ir objektīvs un subjektīvs? Objektīvs nozīmē reāls, ar argumentiem un pierādījumiem pamatots viedoklis; Subjektīvs nozīmē ka viedoklis nav pamatots ar faktiem, argumentiem, ar esošiem pierādījumiem, piemēram, viena cilvēka viedoklis
27.
28. Valstis No Aristoteļa – 20 gs. vidum bija augu valsts un dzīvnieku valsts; Kad izgudroja gaismas mikroskopu, tad atklāja jaunas dzīvības formas: vienšūņus; R. Vitakers 1969. gadā paplašināja klasifikācijas sistēmu līdz piecām valstīm; Izmantojot DNS un rRNS secību pētīšanas metodes (20 gs. 80 gados) ieteica izdalīt trīs domēnes: baktērijas, arhaji un eikarioti
29. Eikarioti un prokarioti Eikarioti – dzīvie organismi, kuru šūnās ir kodols; Prokarioti – dzīvie organismi bez kodola šūnā (monēri)