3. Sūkļu tips
• Primitīvākie daudzšūnu organismi;
• Sēdoši – nekustīgi, piestiprinājušies ūdenstilpnes
dibenā;
• Caur ķermeni nepārtraukti cirkulē ūdens – filtrētāji;
4. Sūkļu tips
• Divas šūnu kārtas, starp tām ir mezogleja;
• Organismu veido daţādas šūnas – šūnām
“iekšpusē” ir vica;
• Vicas šūnas izraisa ūdens kustības
• Barību satver citas šūnas – amēbveida šūnas
5. Amēbveida šūnu funkcijas
• Spēja veidot cita veida šūnas, piemēram, dzimumšūnas;
• Nodrošina sūkļu ķermeľa atjaunošanos pēc bojājuma.
6.
7. Iekšējais skelets
• Veido starp šūnām izvietotas kaļķa vai citu minerālvielu
adatas.
• Sūklim ejot bojā, cietais un elastīgais iekšējais skelets
saglabājas.
• Skeletus izmanto mazgāšanās sūkļu izgatavošanā!!!
8. Vairošanās
• Vairojas dzimumiski un bezdzimumiski;
• Bezdzimumvairošanās notiek pumpurojoties;
• Pumpurs nenodalās no mātes organisma un veidojas
kolonija;
• Dzimumšūnas (olšūnas un spermatozīdi) attīstās no
amēbveida šūnām vienā un tajā pašā organismā;
• Hermafrodīti – organismi ar abu dzimumu dzimumšūnām
12. Zarndomumaiľu tips
• Šūnas veido audus, bet vēl nav īstu orgānu;
• Ūdensdzīvnieki;
• Dobs maiss – gremošanas jeb zarnu dobums;
• Audi – šūnu kopums ar līdzīgu uzbūvi un funkcijām;
13. Zarndomumaiľu tips
• Divi šūnu slāľi: ektoderma un entoderma;
• Starp ektodermu un entodermu atrodas mezogleja (nav
šūnu);
• Ir kaļķa vai ragvielas skelets;
• Pastāv divas dzīves formas – polips un medūza;
• Polips – nekustīgs, sēdošs;
• Medūza – brīvi peldoša, producē dzimumšūnas.
17. Hidrozoju klase
• Pazīstamākie - hidras
• Dzīves forma – gan polips gan medūza, bet hidrām tikai
polips;
• Dzīvo jūrās un saldūdeľos;
• Primitīva nervu sistēma – tīklveida nervu sistēma;
• Reaģē uz kairinājumiem;
• Ir dzeļšunas, tās neatjaunojas;
• Vairojas dzimumiski un pumpurojoties;
• Reģenerējas;
21. Scifozoju klase
• Dzīves forma – medūzas, polipu paaudze vāji
attīstīta;
• Pazīstamākā – ausainā aurēlija;
• Sastopamas tikai jūrās;
• No apaugļotās olšūnas veidojas kāpurs – planula;
• Planula nolaiţas jūras dibenā un no tā izveidojas
polips, vēlāk izveidojas mazas medūziľas;
32. Plakantārpu tips
• Divpusēji (bilaterāli) simetriski dzīvnieki;
• Muguras-vēdera virzienā saplacināts ķermenis;
• Ektoderma, endoderma + mezoderma;
• Svarīgākā īpatnība – ādas-muskuļu maiss;
• Ķermenī nav dobuma;
• Primitīva gremošanas sistēma – galazarnas un ānusa nav!
• Nav asinsrites un elpošanas orgānu;
• Nervu sistēma sastāv no viena smadzeľu ganglija;
• Ir izvadorgāni;
• Dzimumsistēma ir hermafrodītiska;
• Pieder 5 klases, 4 no tām parazītiskas
39. Skropstiľtārpu klase
• Brīvi peldoši tārpi jūrās un saldūdeľos, retumis augsnē;
• Visu ķermeni klāj skropstiľepitēlijs;
• Mute novietota apakšpusē, nevis galā;
• No 1 mm – 50 cm gari īpatľi, atkarībā no sugas;
• Gan rāpo, gan peld (peld ar skropstiľu palīdzību);
• Vairums ir plēsoľas;
44. Sūcējtārpu klase
• Dzīvnieku parazīti;
• Līdzīgi skropstiľtārpiem;
• Raksturīgi piesūcekľi;
• Parasti divi piesūcekľi – mutes un vēdera;
• Ir mute un gremošanas sistēma;
52. Lenteľu klase
• Dzīvnieku parazīti;
• Daţu milimetru biezi, taču garumā var sasniegt 30
metrus;
• Nav gremošanas sistēmas un mutes;
• Ķermenis sadalīts posmos – proglotīdos;
• Ļoti labi attīstīta dzimumsistēma;
• Ar “adatiľām” klāta galva.
73. Veltľtārpu tips
• dzīvnieki., kuriem ir primārais ķermeľa dobums;
• Ķermenis nav posmots;
• Šķirtdzimuma dzīvnieki ar vienkāršiem dzimumorgāniem;
• Asinsrites un elpošanas nav;
• Izvadsistēmas nav vai tā ir vāja;
• Ir galazarna un ānuss;
• Mātītes no tēviľiem atšķiras – dzimumdimorfisms;
• 5 klases: nematoţu klase, vēderskropstaiľu klase,
virpotāju klase, kinorinhu klase, matoľu klase
74. Veltľtārpu tips
• Nematoţu klase
• Vēderskropstaiľu klase
• Virpotāju klase
• Kinorinhu klase
• Matoľu klase
75. Nematoţu klase
• Tārpi ar slaidu cilindrisku,
abos galos nosmailotu
ķermeni. Daudzas sugas ir
parazītiskas
77. Virpotāju klase
• Sīki ~ 1,5 mm gari tārpi. Ķermeľa priekšgalā tiem ir
skropstiľu aparāts, kas kalpo kustībām un mutei
pievada barību. Dzīvo ūdenī, augsnē, mitrās sūnās.
78. Kinorinhu klase
• Sīki ~ 0,5 mm gari tārpi, kuru ķermenis klāts
dzelkšľiem. Dzīvo jūrās.
79. Matoľu klase
• Matveida tārpi, kuru ķermeľa garums var būt no
daţiem cm līdz pat 1,5 m . Latvijā sastopamie
matoľi ir 10-15 cm gari. Dzīvo ūdenī, cilvēkam nav
bīstami!
94. Posmtārpu tips
• Ķermenis sastāv no galvas daivas (prostomija),
segmentēta jeb posmota vidukļa, pakaļējās anālās daivas
(pignīdija);
• Labi attīstīts ādas-muskuļu maiss;
• Ir sekundārais ķermeľa dobums jeb celoms, katram
posmam ir savs celoma maiss, galvai anālai daivai nav;
• Gremošanas sistēma: mutes dobums, rīkle, viduszarna,
un galazarna, kas atveras ar ānusu anālās daivas galā;
• Ir slēgta asinsrites sistēma;
• Ir izvadorgāni - nefrīdiji
95. Posmtārpu tips
• Ir maľu orgāni- acis. Oţas bedrītes un taustekļveidīgas
piedevas;
• Primitīvākie posmtārpi ir šķirtdzimuma;
• Attīstība ar metamorfozi (kāpurs ir trohofora);
• Trīs klases:
• Daudzsartārpi –
• Mazsartārpi –
• Dēles –
96. Daudzsartārpi
• Labi attīstītas parapodijas. Ķermenis sastāv no 5 – 800
posmiem. Barojas ar detrītu, augiem. Vairums sugu dzīvo
jūrā. Plēsīgas sugas uzbrūk dzīvniekiem vai to mazuļiem.
Sķirtdzimumu dzīvnieki
97. Mazsartārpi
• No parapodijām saglabājušās tikai sariľu pušķi.
Ķermeni veido 5-600 posmiem. Dzīvo galvenokārt
augsnē un saldūdenī. Pārtiek no detrīta.
Hermafrodītiski dzīvnieki.
98. Dēles
• Vairumam sugu nav ne parapodiju, ne sariľu.
• Raksturīga pazīme – viens vai divi piesūcekľi.
• Dēles dzīvo galveno kārt saldūdeľos, reti jūrās vai
uz sauszemes.
• Daļas sugu plēsīgas, citas – pusparazītiskas.
Hermafrodītiski dzīvnieki.
