Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.

Biocenozu ekologija

3,365 views

Published on

  • Login to see the comments

  • Be the first to like this

Biocenozu ekologija

  1. 1. 7. tēma: Biocenožu ekoloģija
  2. 2. Biocenoze• Savstarpējā mijiedarbībā esošu un vienā vidē mītošu populāciju kopums
  3. 3. Vai šīs biocenozes ir atšķirīgas? Lietusmežs Boreālais mežs Jā, protams!!
  4. 4. Kā varētu raksturot biocenozes? Pēc sugu sastāva un daudzveidības!
  5. 5. Kāda ir atšķirība starp sugusastāvu un daudzveidību? Daudzveidībā tiek iekļautas katras populācijas indivīdu skaits!
  6. 6. Sugu daudzveidība• Piemēram, biotopā ir sastopamas divas koku sugas: 76 tulpjkoki un 1 Amerikas goba• Liksies, ka sastopami tikai tulpjkoki• Bet, ja ir 36 tulpjkoki un 41 Amerikas goba, tad liksies, ka daudzveidība ir lielāka, taču sugu skaits ir identisks
  7. 7. Piemērs par daudzveidību Nejaukt ar bioloģisko daudzveidību!!!
  8. 8. Kādi faktori nodrošina dažādupopulāciju atrašanos vienlaikus vienā un tajā pašā vietā?
  9. 9. Kā redzams attēlā, virzienā uz ekvatoru ir lielāks sugu skaits, tas nozīmē, ka mitrums un siltums – tātad abiotiskie faktori ietekmē biocenozes sugu sastāvu?
  10. 10. H. Glisons 20. gs. izvirzīja ideju, kabiocenozes populācijas atrodas tieši tur, kur tās ir, jo biotops izpilda to abiotiskās prasības Izveidota individuālistiskā hipotēze, kas nosaka, ka katrai sugai ir sava optimuma zona
  11. 11. F.Klementss 20. gs. izvirzīja ideju, ka biocenozeir augstāks organizētības līmenis, kā populācija un biocenozi pielīdzina pie vienotas nedalāmas organizācijas, kur sugas ir atkarīgas viena no otras, piemēram, kā orgāni vienā veselā organismā (biocenoze ir stabila)
  12. 12. R.Makarturs un E.Vilsons izveidoja salu bioģeogrāfijas teoriju
  13. 13. Salu bioģeogrāfija• Lielākā salā būs lielāks sugu skaits;• Tuvāk esošā salā būs lielāks sugu skaits:
  14. 14. Salu bioģeogrāfijaĢinšu skaits Salas platība
  15. 15. Konstatēto sugu skaits pret iespējamo sugu skaitu tuvākai salaiAttālums starp salām Salu bioģeogrāfija
  16. 16. Salu bioģeogrāfija Kopējais sugu skaits ar Austrāliju Sugu skaits
  17. 17. Vai ezeri var būt salas?
  18. 18. Salu bioģeogrāfijas teorijas praktiska izmantošana dabas aizsardzībā Labāks-sliktāks Labāks-sliktāks
  19. 19. Salu bioģeogrāfijas teorijas praktiska izmantošana dabas aizsardzībā
  20. 20. Salu bioģeogrāfijas teorijas praktiska izmantošana dabas aizsardzībā• Fragmentēts meža nogabals!• Kā labāk aizsargāt meža sugas?• Kā jāmodulē teritorija?
  21. 21. Biocenožu struktūra
  22. 22. Vai populācijas mijiedarbojas biocenozē? Protams, ka jā!
  23. 23. Nosauc mijiedarbības veidus!
  24. 24. Kā mijiedarbība izpaužas? Piemēram, barošanās ķēdēs
  25. 25. Kā mijiedarbība izpaužas? Plēsējs Zālēdājs Augi Plēsējs Zālēdājs Augi
  26. 26. Biotops un ekoloģiskā niša• Katra suga ieņem noteiktu vietu ekosistēmā: gan funkcionāli, gan fiziski;• Biotops ir vides daļa, kur organisms mīt un šajā vietā ir noteikti vides apstākļi (biocenoze), piemēram, sauss mežs, kalcifīla pļava;• Mikrobiotops ir vides daļa, kur organisms mīt un šajā vietā ir noteikts mikroklimats, piemēram, atmirusi koksne, koka dobums, ēna u.t.t.
  27. 27. Biotops un ekoloģiskā niša• Ekoloģiskā niša ir organisma vieta biocenozē atkarībā gan no apdzīvotā biotopa, mikrobiotopa, gan attiecībām ar citiem organismiem;• Ekoloģiskā niša ietver sevī arī resursu nepieciešamību organismam.
  28. 28. Ekoloģiskā nišaRodas konkurence! • Kas notiek, kad divām sugām pārklājas ekoloģiskās nišas?
  29. 29. Ekoloģiskā niša• Atceries! Divām sugām nevar būt viena un tā pati ekoloģiskā niša!• Viena suga izmirst• vai rodas jauna suga! Kas notiks, ja vienā biotopā dzīvos paralēlās evolūcijas pārstāvji?
  30. 30. .........Tātad.......• Biotops, mikrobiotops ir vieta, kur organisms dzīvo fiziski;• Ekoloģiskā niša ir organisma funkcionālā vieta biocenozē (atkarībā gan no biotopa, gan attiecībām ar citiem un resursiem).
  31. 31. Konkurence• Iedalās: – Starpsugu konkurencē Ekoloģiskā niša – Iekšsugas konkurencē Populācijas līmenī, cīņā par vides ekoloģisko kapacitāti (K)
  32. 32. Starpsugu konkurence • Rodas, ja divas vai vairākas sugas izmanto vienu un to pašu resursu un resursa daudzums ir ierobežots;
  33. 33. Konkurences mazināšanās • Notiek tad, kad sugai ir ekoloģiskā specializēšanās Pazīmju novirzes (ja dzīvo vienā biocenozē un ir vērojamas lielākas specializēšanās nekā citās biocenozēs)
  34. 34. Ekoloģiskā specializēšanās• Samazina konkurenci starp populācijām;• Paaugstina bioloģisko daudzveidību, piemēram, lietus mežos ir daudz specializējušos sugu
  35. 35. Ekoloģiskā specializēšanās
  36. 36. Ekoloģiskā specializēšanāsAttēlo augu ziedēšanas periodus! Kā to saprasts?
  37. 37. Ekoloģiskā specializēšanās
  38. 38. Ekoloģiskā specializēšanās
  39. 39. Plēsonība• Plēsoņu daudzums palielinās, bet upuru skaits samazinās???? (Madera 1998)• Tas tā ir?
  40. 40. Plēsonība
  41. 41. Kas ir plēsonība un kas ir plēsoņa?
  42. 42. Plēsonība• Attiecības, kad viena suga gūst labumu, bet otra suga ciešs (+/-). (klasiskais uzskats)????? It kā jā!• Plēsoņa regulē sava upura skaitu populācijā, tāpat upuru skaits (resursi) nosaka plēsoņu populācijas lielumu! (Ekoloģisks novērojums)• Atceries Sentpolas salas gadījumu par ziemeļbriežiem?
  43. 43. Plēsonība• Atceries Sentpolas salas gadījumu par ziemeļbriežiem? Kāds bija pamats?
  44. 44. Kādas attiecības ir starp plēsoņu un upuri? Tas lai paliek jūsu ziņā!
  45. 45. Kas tas ir?
  46. 46. Kas tas ir? Šī skarabeja (vaboles) dibens!
  47. 47. Kas tas ir?NĒ .... tā ir ziedu muša (Divi spārni un acis pa visu galvu)
  48. 48. Kas tas ir? Tauriņš - stiklspārnis
  49. 49. Sugu pielāgošanās, lai samazinātu plēsoņu ietekmi• Mimikrija – Sugas attēlo dzīvu, kustīgu objektu izskatu.
  50. 50. Ko tu saskati?Te ir vardīte...
  51. 51. Ko tu saskati?Te ir plekste jeb bute!
  52. 52. Sugu pielāgošanās, lai samazinātu plēsoņu ietekmi ©Uģis Pitarāns • Kamuflāža – Sugas attēlo nedzīvus, nekustīgus objektus!
  53. 53. Morfoloģiski pielāgojumi• Atbaida un kavē plēsoņu;• Relīzeri - kavētājstimuli.
  54. 54. Kas ir simbiotiskas attiecības? Ciešas divu dažādu populāciju attiecības! Un kādas var būt šīs attiecības?
  55. 55. Parazītisms• Līdzīgs plēsonībai ar to, ka viens organisms - parazīts iegūst barību no otra organisma – saimnieka (+/-);• Parazīti atšķirībā no plēsoņām, aimnieku izmanto kā dzīves vietu un ar to palīdzību izplatās un vairojās.
  56. 56. Nosauc kādu parazītu?• Visi vīrusi; Pārstāv visas «lielās»• Baktērijas; taksonomiskās grupas• Vienšūņi;• Sēnes;• Augi;• Dzīvnieki;
  57. 57. Vīrusi
  58. 58. Baktērijas
  59. 59. Vienšūņi
  60. 60. Sēnes
  61. 61. Augi
  62. 62. Dzīvnieki
  63. 63. Komensālisms• Simbiotiskas attiecības, kurās viens organisms iegūst labumu, bet otru organismu neietekmē. (+/0); Sūnas pie koka piestiprinās ar rizoīdiem un barības vielas no koka nepaņem, taču gūst ievērojumu labumu!
  64. 64. Komensālisms
  65. 65. Mutuālisms• Abi iesaistītie organismi gūst labumu viens no otra (+/+)!
  66. 66. Mutuālisms
  67. 67. Mutuālisms• Akācijas + skudras
  68. 68. Mutuālisms
  69. 69. Biocenozes var mainīties laika gaitā? Jā, īpaši pēc pārveidošanas!
  70. 70. Ekoloģiskā sukcesija• Primārā sukcesija – veidojas tur, kur vēl nav izveidojusies augsne (vulkāna izvirdums, atkāpjas ledājs);• Sekundārā sukcesija – atjaunošanā pēc traucējuma (izpostīšanas)
  71. 71. Primārā sukcesija
  72. 72. Sekundārā sukcesija
  73. 73. «Pirmās sugas» jeb pioniersugas• Sugas kuras parādās pirmās vietā, kur ir bijis traucējums (postījums); Šaurlapu ugunspuķe (Epilobium angustifolium)
  74. 74. Sekundārā sukcesija
  75. 75. Sekundārā sukcesija
  76. 76. Sekundārā sukcesija
  77. 77. Klimaksa biocenoze• 1916. gadā F.Klements izveidoja sukcesijas monoklimaksa modeli – modelis, kas nosaka, ka noteiktos klimatiskos apstākļos veidojas noteikta klimaksa biocenoze – tuksnesis, savvana vai mežs.
  78. 78. Klimaksa biocenoze - mežs
  79. 79. Poliklimaksa modeļi• Nomākšanas modelis;• Tolerances modelis;• Nejaušības modelis;• «Uzlabošanas» modelis;• Izmaiņas sugu sastāvā nosaka: Nomākšana, Tolerance, Nejaušība un «Uzlabošana»
  80. 80. Kopsavilkums• Pēc biocenozes izjaukšanas noris ekoloģiskā sukcesija – sarežģīts process, kura galarezultāts nav precīzi prognozējams
  81. 81. Traucējumi• Traucējums – process, kas izjauc biocenozi un to stabilitāti, piemēram, ugunsgrēks mežā.
  82. 82. sukcesijaTraucējumi Konkurence
  83. 83. Biocenozes sastāv no šūniņām (nogabaliņi), kuri veidojastraucējumu rezultātā. Sugu sastāvu nosaka kolonizācijas unizdzīvošanas spējas – izlozes princips.
  84. 84. Periodiski traucējumi ietekmē populācijas. tipi īpašības 1. uguns 2. izzāģēšana1. intensitāte 3. vējš2. lielums 4. kaitēkļi3. frekvence 5. sniegs 6. sausums 7. plūdi
  85. 85. Vidējo traucējumu hipotēze• Nosaka, ka lai biocenoze būtu daudzveidīgāka traucējumiem ir jābūt, bet ne pārāk daudz!
  86. 86. Kā mēs varam palielinātbiocenozes daudzveidību? Mēs vispār varam? Teorētiski varam!
  87. 87. Veidojot nelielus traucējumus
  88. 88. Veidojot pēc iespējas lielākas aizsargājamas teritorijas, kas pēc iespējas ir mazāk izolētas• Salu bioģeogrāfijas teorija
  89. 89. Neizjaukt vietējo sugu sastāvu Cilvēku ievesta tai vietai neraksturīga• Neievest invazīvas sugas! suga, kas negatīvi ietekmē vietējās sugas• Kas ir invazīva suga?• Neiznīcināt atsevišķas sugas!
  90. 90. Pēc nedēļas pārbaudes darbs par 7. tēmu: Biocenožu ekoloģija

×