1. Bioloģija 10. klasei

2. Mācību literatūra
• Skolotāja prezentācijas;
• Bioloģija (2. daļa) - Silvija Madera latv. tulk.;
• Bioloģija vidusskolai (1. un 2. daļa) – L. Sausiņa;
• Bioloģija vidusskolai (2. un 3. daļa) – D. Porozova,
J. Porozovs, L. Sausiņa

3. Prezentācijas izmantošana
mācību procesā
• Pieeja internetā -
http://www.slideshare.net/biologija_10klase

4. Pārbaudes darbi
• Pārbaudes darbos tikai tas, kas tiek minēts
stundās;
• Pārbaudes darbu formas:
– Testi;
– Atbildes uz jautājumiem;
– Situāciju analīzes;
– Atpazīt organismus pēc attēliem.
• Pārbaudes darbs pēc katras tēmas

5. 10. klases tematika
1. Dzīvības daudzveidība 1.semestris
2. Uzvedība un ekoloģija 2.semestris
3. Evolūcija

6. 1. Dzīvības daudzveidība
• Dzīvo būtņu klasifikācija
• Vīrusi, baktērijas un arheji
• Protisti
• Sēnes
• Augi
• Dzīvnieki

7. 1.TĒMA
DZĪVO BŪTŅU
KLASIFIKĀCIJA (2 ST.)

8. Kas tie tādi ir?
Nu redziet jūs arī izmantojat klasifikācijas sistēmu!

9. Vēl viens piemērs
Kaut gan tas ir viens un tas pats cilvēks!

10. Organismu klasificēšana
• Kādus kritērijus izmantot iedalot grupās?
– Krāsu;
– Lielumu;
– Personisko attieksmi.
Tā ir viena suga!!

11. Kādās grupās jūs iedalīsiet šos
organismus?

12. Taksonomija
• Bioloģijas nozare, kas nodarbojas ar
organismu raksturošanu un nosaukumu došanu
tiem.
• Klasifikācijas grupa – taksons
• Pirmais par taksonomiju iedomājās Aristotelis
• Septiņas obligātās kategorijas: suga, ģints,
dzimta, kārta (augiem – rinda), klase, tips
(augiem – nodalījums) un valsts

13. Klasificēšanas vēsture
• Pirms Linneja
• Linneja laika
• Pēc Linneja

14. Pirms Linneja
• 3000 g. p.m.ē. Ķīnas impērijas
imperators, medicīnas tēvs Shen
Nung, izglītoja iedzīvotājus par
agrakultūru un medicīnu;
• Viņš pārbaudīju simtiem augu uz
medicīnisku izmantošanu;
• Iedalīja augus, minerālus un
dzīvniekus

15. Pirms Linneja
• Senajā Grieķijā Aristotelis
(384–322 p.m.ē) pirmais
iedalīja visus dzīvos
organismus, dažas grupas
izmanto arī mūsdienās;
• Piemēram, izmantojam
mugurkaulniekus un
bezmugurkaulniekus, ko viņš
dēvēja par dzīvniekiem ar
asinīm un bez asinīm;

16. Pirms Linneja
• Senajā Grieķijā Teofrasts (370–
285 p.m.ē), kas bija Aristoteļa
un Platona skolnieks uzraktīja
grāmatu De Historia Plantarum
kur tika aprakstītas 480 augu
sugas;
• Mūsdienās atpazīst daudzas
ģintis, piemēram, narcises,
nosaukums saglabājies līdz
mūsdienām, jo to saglabāja
Linnejs

17. Pirms Linneja
• Senajā Romā Plinijs (23–79)
bija izcils dabas pētnieks,
iesaistījās Romas armijā, lai
varētu «redzēt» iekarotās
zemes, uzrakstījis vairākas
grāmatas, pirmais piemin bināru
sugas nosaukumu latīņu valodā
Balto apsi Populus alba un
Piramidālo papeli Populus nigra
• Plinijs mira Pompejā vulkāna
izvirduma laikā

18. Kārlis Linnejs (1707-1778)
• Zviedru botāniķis un
taksonomists;
• Taksonomijas tēvs;
• Viņa izveidotā binārā
sistēma ir tikai nedaudz
pamainīta.
• Aprakstīja 8530 ziedaugu
sugu + daudz dzīvnieku un
citu augu
• Ieviesa botāniku un
zooloģiju kā zinātni

19. Binārā sistēma
• 18 gs. vidū ievērojami pieauga zināmo organismu skaits;
• Eiropieši ceļoja uz tālām zemēm, redzēja brīnumus;
• Šajā laikā bināro sistēmu izveidoja Kārlis Linnejs;
• Bināro sistēmas sugu nosaukumi sastāv no diviem
vārdiem:
– Ģints nosaukums; Piemērs, Homo sapiens
– Sugas epitets.
• b. s. sugu nosaukums starptautiski – latīņu valodā (raksta
slīprakstā italic)

20. Binārās sistēmas sugas nosaukumi
Lielā skrejvabole Carabus coriaceus Purvāju skrejvabole Carabus menetriesi
Jūrmalas smilšvabole Cicindela maritima Cicindela sahlbergii

21. Termins «klasifikācija» bioloģijā
• Organismu iedalījums kategorijās,
pamatojoties uz to filoģenēzi jeb organismu
evolucionārajām saiknēm;
• Monofilētiska grupa – kopīga izcelšanās;
• Polifilētiska grupa – grupā ir organismi ar
dažādu izcelsmi, piemēram, vienšūņi (protisti).

22. Pēc Linneja
Evolūcijas teorija Ģenētiski pētījumi

24. Filoģenētiskais koks
• Lai veidotu ir nepieciešama informācija par
organismu:
– Līdzīgajām ķermeņa daļām (Homoloģija);
– Līdzīgajiem gēniem;
– Kā arī fosiliju pieejamība
• Parāda kādas organisma grupas evolucionāro
vēsturi

25. Līdzīgas ķermeņa daļas (Homoloģija)
• Attīstījusies, atzarojoties no kopējā senča;
• Embrija attīstība sniedz informāciju par
homoloģiju;
• Homologas struktūras ir radniecīgas cita citai,
jo ir kopēja izcelsme;
• Analogas struktūras pilda vienas un tās pašas
funkcijas, bet nav radniecīgas, piemērs,
kukaiņu spārni un sikspārņu spārni.

26. Homoloģijas traucējumi
• Konverģence un paralēlā evolūcija dažreiz
apgrūtina homoloģijas atšifrēšanu;
• Konverģencē organismiem piemīt līdzīgas
strukturālas un funkcionālas iezīmes, nevis tāpēc,
ka tiem ir kopējs sencis, bet gan tāpēc, ka tie ir
adaptējušies līdzīgiem vides apstākļiem.
• Paralēlā evolūcija ir tādu pašu vai līdzīgu
kopējam sencim nepiemītošu pazīmju
izveidošanās divās vai vairākās radniecīgās
līnijās.

27. Kas par homoloģijas traucējumu?
Opuncija (Opuntia) Eiforbija (Euphorbia)
Konverģence

28. Kas par homoloģijas traucējumu?
• Līdzīgs radīto skaņu frekvenču augstums
konstatēts dažām naktstauriņu sugām.
Paralēlā evolūcija

29. Līdzīgie gēni
• Kad no kopējā senča atdalās divas līnijas, gēni un
proteīni abās līnijās ir gandrīz identiski, bet
laikam ejot, katra no līnijā uzkrāj gēnu
pārmaiņas, kas noved pie RNS un proteīnu
pārmaiņām;
• Molekulārais pulkstenis – var noteikt pirms cik
ilga laika organismi atdalījušies no kopējā senča;
• Šī metode ir ideāla organismu radniecības
noteikšanai

30. Fosiliju pieejamība
• Fosilijas atspoguļo organismu attīstības
hronoloģiju;
• Var datēt senču eksistēšanas periodu;
• Saglabājas tikai kauli un zobi, dažreiz ķermeņa
forma un struktūra;

32. Sistemātikas skolas
• Tradicionālā – uzsver rašanos no kopējā senča un
uzbūves atšķirības starp dažādām grupām, lai
izveidotu filoģenētiskos kokus;
• Kladistiskā skola analizē primitīvās un
atvasinātās pazīmes un veido kladogrammas,
pamatojoties uz kopējām atvasinātajām pazīmēm;
• Skaitliski fenētiskā skola sagrupē sugas pēc tā,
kāds ir kopējais īpašību skaits, neatkarīgi no tā,
vai tās ir konverģentas, paralēlas vai atkarīga cita
no citas

34. Kladogramma
• Ir diagramma, kas veidota, pamatojoties uz
objektīvu informāciju;
• Kas ir objektīvs un subjektīvs?
– Objektīvs nozīmē reāls, ar argumentiem un
pierādījumiem pamatots viedoklis;
– Subjektīvs nozīmē ka viedoklis nav pamatots ar
faktiem, argumentiem, ar esošiem pierādījumiem,
piemēram, viena cilvēka viedoklis

36. Valstis
• No Aristoteļa – 20 gs. vidum bija augu valsts
un dzīvnieku valsts;
• Kad izgudroja gaismas mikroskopu, tad atklāja
jaunas dzīvības formas: vienšūņus;
• R. Vitakers 1969. gadā paplašināja
klasifikācijas sistēmu līdz piecām valstīm;
• Izmantojot DNS un rRNS secību pētīšanas
metodes (20 gs. 80 gados) ieteica izdalīt trīs
domēnes: baktērijas, arhaji un eikarioti

37. Eikarioti un prokarioti
• Eikarioti – dzīvie organismi, kuru šūnās ir
kodols;
• Prokarioti – dzīvie organismi bez kodola šūnā
(monēri)

40. NĀKAMĀ TĒMA:
VĪRUSI, BAKTĒRIJAS UN
ARHEJI
PĒC NEDĒĻAS PĀRBAUDES DARBS!