2. Zinātnes nozare
• Etoloģija - salīdzinoši jauna zinātne, kas pēta
dzīvnieku uzvedību un izturēšanos.
• Uzvedība ir iedzimto un iegūto aktivitāšu
kopums, kas nepieciešams savstarpējo sakaru
uzturēšanai ar ārējo vidi un sugas indivīdiem.
• Principā, uzvedība ir organisma atbildes
reakcija uz kairinājumu vai stimulu , kas vērsta
uz āru
10. Takses
• Orientēta, specifiskas kustības, kas rodas atbildes reakcijā
uz stimuliem;
• Var būt pozitīva vai negatīva
Gaisma
Magnētiskais lauks
ķīmiskais
31. Iedzimstošās uzvedības formas
• Relīzeri (Palaidējstimuli)
• Sudrabkaiju mazuļu ietekmējošie stimuli;
• Kāpēc tā? Kas ietekmē vairāk?
32. Atbilde
• Ietekmē sarkanā krāsa, bet vairāk punkts uz knābja;
• Sarkans punkts uz knābja ir pieaugušā putna pazīme
33. Relīzeri, stimuli, kas kavē vai uzbudina
• Daudzu primātu tēviņi,
sargādami savu baru vai
ģimenes grupu, sēž labi
redzamā vietā un, ieplētuši
kājas, demonstrē daļēji
ereģēto dzimumlocekli
34. • Padevības poza
• Dominējošais tēviņš
uzrāpjas tam mugurā,
imitējot pārošanos;
• Agresīviem pieaugušiem šī simboliskā
ceremonija palīdz izvairīties no asinsizliešanas
35.
36. Ķīmiskie relīzeri
• Feromoni – dziedzeru izdalītas ķīmiskas vielas ,
kas saglabā informāciju par indivīdu, sociālai
saziņai (visbiežāk dzimuminformāciju)
• Relīzerferomoni – liek mainīt uzvedību,
piemēram trušiem krūšu feromons izraisa
tūlītēju mazuļu uzvedību, zīšanu!
44. Pierašana
• Ar laiku atbilde uz vienu un to pašu kairinātāju
samazinās;
• Piemēram, ja izveidojat neparastu skaņu suņa
virzienā – tad suns atskatīsies, taču ja
turpināsiet šo pašu skaņu veidot, tad suns sāks
ignorēt skaņu!
• Ja skaņa ir tiešām ilgstoša, tad tas spēj vispār
nereaģēt nedēļām vai mēnešiem ilgi.
45. Nosacījuma reflekss
• Veidojas mijiedarbojoties vairākiem stimuliem,
ar laiku organisms pierod pie abiem stimuliem,
ja rodas viens stimuls, tad organisms sagaida
arī otru stimulu.
46. Imprintings
• Piemēram, Tikko izšķīlušies putni kustīgus
organismus, kas ir normālā lielumā un izdala
attiecīgās skaņas, pieņem kā savu māti.
47.
48. Insaits
• ir pēkšņa problēmas risinājuma izpratne, bez
iepriekšējas pieredzes
57. Apmācības veidi
• Uzvedības stimulācija:
– Pakāpeniska stimulu-atbildes saistības pastiprināšana;
– Piemēram, žurka atrisina uzdevumu un iegūst balvu –
barību
– B.Skiners pat iemācīja baložus spēlēt galda tenisu;
• Iegaumēšana:
– Piemēram, cālēni vai pīlēni iegaumē pirmo kkustīgo
objektu un to pieņem par savu māti
• Uztveres periods:
– Ir laika periods, kurā izveidojas noteikta uzvedība, K.
Lorencs pierādīja, ka vecāki parāda pareizo uzvedību, ko
mazuļi iegaumē uztveres periodā
68. Dienvidkorejas policijas suņi
• Klonētais dzīvnieks bija talantīgs narkotiku
meklētājs;
• Klonēti 9 suņi?
• Izmaksas - $239,000
69. Tēviņu loma vairošanās procesā
• Lai spētu vairoties ar mātīti ir jābūt:
– Dominējošajam tēviņam;
– Skaistam, košam,
Šīs pazīmes nosaka labu (spēcīgu) gēnu nodošanu.
72. Mātītes loma
• Mērķis - izdzīvot un pabarot pēcnācējus;
• Mazuļiem būs lielākas iespējas izdzīvot, ja tēvs
būs spēcīgāks;
• Parasti mātītes ir neuzkrītošas (lai plēsoņa
nepamana) un dažās taksonomiskās grupās arī
proporcionāli ir lielākas par tēviņiem.
77. Arī cilvēks
Dabīgi
Mazliet mākslīgi
Kāds ir bioloģiskais iemesls šai uzvedībai?
Stipri mākslīgi, pie tam tā ir sieviete
78. Tēviņu cīņas
• Sagatavo organismu cīņai ar pretinieku (citu
sugu);
• Atlasa labākos gēnus (nodod pēcnācējiem);
• Labāko gēnu atlasīšana nozīmē, ka labums būs
visam baram.
81. Teritorialitāte
• Uzvedības, kas saistīta ar savas teritorijas
aizsardzību;
• Parasti vien ar dusmām atbaida, bet dažreiz ar
cīņām.
• Piemēram, putni dzied lai “parādītu” savu
teritoriju.
83. “Parastais modelis”
• Tēviņi aizsargā teritoriju no
konkurentiem;
• Labākais tēviņš iegūst
labāko vietu;
• Labāko – ar lieliem barības
resursiem;
• Labi barības resursi korelē
ar vairāk mātītēm;
• Labāka teritorija ir arī tāda
kur ir piemērotu slēpņu no
plēsējiem un kaimiņu
tēviņiem
Tilapia mossambica
86. Attiecība starp ieguvumu un
zaudējumiem
Based on discussion in Brown (1964), Davies &
Houston (1984) and Krebs & Davies (1993).
C – (cost), zaudējumi
Zaudējumi vai ieguvumi
B – (benefits), ieguvumi
Optimuma zona - teritorijas
lielums atspēko ieguvumus
Teritorijas lielums
88. Ja uzlabojas resursu kvalitāte!
Based on discussion in Brown (1964), Davies &
Houston (1984) and Krebs & Davies (1993). C – (cost), zaudējumi
Zaudējumi vai ieguvumi
B – (benefits),sākotnēji ieguvumi
B` – pēc resursu uzlabošanās
Optimuma zona –
jāsamazina aizsargājamās
teritorijas lielums no X uz X1
Teritorijas lielums
90. Ja paaugstinās konkurence –
paaugstinās izmaksas
Based on discussion in Brown (1964), Davies &
Houston (1984) and Krebs & Davies (1993). C – (cost), sākotnējie zaudējumi
C` - zaudējumi pēc konkurences
Zaudējumi vai ieguvumi
palielināšanās
Optimuma zona –
jāsamazina aizsargājamās
teritorijas lielums no X uz X1
Teritorijas lielums
95. Sazināšanās
• Dzīvnieka darbība, kas ietekmē cita dzīvnieka
uzvedību;
• Sazināšanās var būt un var nebūt mērķtiecīga;
• Piemēram, sikspārņi raida ultraskaņu
(eholokācija), lai meklētu barību, bet dažas
naktstauriņu sugas spēj uztvert to un var
laikus izvairīties! Vai viņi mērķtiecīgi sazinās?
96. Ķīmiskā sazināšanās
• Tiek izmantoti feromoni – ķīmiski signāli, kas
nes noteiktu informāciju par indivīdu.
• Priekšrocības – saglabājas salīdzinoši ilgu laiku,
darbojas gan dienā gan naktī
97. Sazināšanās ar skaņām
http://www.soundboard.com
• Sazinās izmantojot skaņas, kas rodas balsenē,
bet ne tikai, piemēram, sienāži berž spārnus,
zivis izmanto peldpūsli u.t.t.
Kas tas?
Zaļā kokvarde Circenis Briedis
Grieze
• Cilvēkiem ir izteikta verbālā runa, radot
nesalīdzināmi vairāk skaņu nekā citi dzīvnieki;
• Priekšrocības- darbojas gan dienā, gan naktī, notiek ātrāk nekā
ķīmiskā
102. Ieguvumi, zaudējumi dzīvošanai barā
Ieguvumi Zaudējumi
Lielāka iespēja iegūt pārtiku Lielāka konkurentu ietekme
Mazāka iespēja tikt nomedītam Lielāka iespēja saslimt
Bars var nomedīt lielāku upuri Lielāka iespēja savas olas iedēt citur,
iespēja “adoptēt” mazuli un pazaudēt
vīru
Samulsina plēsēju Iespēja, ka barības uzkrājumus u.t.t.
Izlietos cits indivīds
Uzlabo termoregulāciju Pēcnācēji var būt kaimiņu apēsti
(kanibālisms)
Vieglāk lidot vai peldēt (fizikas likumi) Lielāks inbrīdinga risks
Uzskata, ka ir vairāk priekšrocību nekā zaudējumu
103. Uzbrukumu skaits uz vienu indivīdu 5 min
Ieguvums
Ūdensmērītāju grupas lielums
108. Laika sadale un optimāls bara lielums
Patērētais laiks procentos
Barojas
Cīnās par barību
Uzmanās no plēsējiem
Bara lielums
Optimālais bara lielums
Tad kad, maz laiks paiet uz konkurenci
110. Plēsēja ietekme palielinās
Patērētais laiks procentos
Barojas
Cīnās par barību
Palielināta uzmanīšanās
no plēsēju
Bara lielums
Optimālais bara lielums
Tas nozīmē, ka baram jākļūst lielākam
112. Indivīdi agresīvāki – palielinās
konkurence
Barojas
Patērētais laiks procentos
Palielinās agresija
Uzmanās no plēsējiem
Bara lielums
Optimālais bara lielums
Tas nozīmē, ka baram jākļūst mazākam
114. Hierarhija
• Ir noteikta rangu kārtība grupā, kas rodas
dzīvnieku sadursmju rezultātā. Tas ir dzīvnieku
savstarpējās konkurences rezultāts.
115. Altruisms
• 1. Dzīvnieks upurē vai
apdraud savu dzīvību
vai vairošanos spējas
par labu citam
indivīdam!
• 2. Nesavtīga rīcība cita
labā (samazinot sev,
bet palielinot citam
izdzīvošanas vai
vairošanās spējas!
116. Altruisms
• Piemēram, skudru pūznī
• Karaliene – vairojas;
• Pārējās skudras ir pakļautas un nodrošina
karalienes un pēcnācēju izdzīvošanu;
• Iznāk, ka pūznis uztur vienu vienīgu karalieni
117. Altruisms
• Piemēram, ķīvītes, kas pie ligzdas tuvojas
plēsoņa tēlo ievainotu un attālina plēsēju no
ligzdas. Kad plēsējs ir pietiekami tālu, tad
ķīvīte aizlido prom!
