4. Nukleīnskābes ir veidotas no NUKLEOTĪDIEM
BĀZE
F
CUKURS
FOSFĀTS + CUKURS + BĀZE = NUKLEOTĪDS
Molecular Biology of the Cell, 5th Edition
5. Nukleīnskābes ir veidotas no NUKLEOTĪDIEM
BĀZE
F
CUKURS
FOSFĀTS + CUKURS + BĀZE = NUKLEOTĪDS
BĀZES
adenīns
uracils
citozīns
guanīns
timīns PIRIMIDĪNS PURĪNS
CUKURI
riboze
ribonukleīnskābē
PENTOZE
dezoksiriboze
dezoksiribonukleīnskābē
Molecular Biology of the Cell, 5th Edition
6. Nukleīnskābes ir veidotas no NUKLEOTĪDIEM
BĀZE
F
CUKURS
FOSFĀTS + CUKURS + BĀZE = NUKLEOTĪDS
DNS = cukurs – dezoksiriboze; bāzes – A,G,C, T
RNS = cukurs – riboze; bāzes – A,G,C, U
riboze dezoksiriboze
RNS DNS
uracils timīns
Molecular Biology of the Cell, 5th Edition
7. Nukleīnskābes ir veidotas no NUKLEOTĪDIEM
BĀZE
F
fosfoestera saite glikozīdsaite
CUKURS
FOSFĀTS + CUKURS + BĀZE = NUKLEOTĪDS
CUKURS + BĀZE = NUKLEOZĪDS
FOSFĀTS
dNTF – dezoksiribonukleozīdtrifosfāti
NTF – ribonukleozīdtrifosfāti
piem., AMF – adenozīn(mono)fosfāts
piem., ADF - adenozīndifosfāts
piem., ATF –
adenozīntrifosfāts
fosfāts piešķir nukleotīdiem negatīvu lādiņu
Molecular Biology of the Cell, 5th Edition
8. [Molecular Biology of the Gene, 6th Edition]
Čargaffa likums (Erwin Chargaff, 1949)
PURĪNI = PIRIMIDĪNI
Life The Science of Biology, 7th Edition
9. Life The Science of Biology, 7th Edition
DNS paraugs
rentgenstari
rentgenstaru svina ekrāns fotoplate
avots
Rentgenstruktūranalīze - DNS ir spirāle, kas sastāv no 2 vai 3 ķēdēm
1952. gadā iegūta rentgenstaru difrakcijas aina - Maurice Wilkins un Rosalind Franklin
10. DNS ir dubultspirāle, kas veidota no divām KOMPLEMENTĀRĀM ķēdēm
DNS struktūru 1953. gadā atšifrēja Frānsiss Kriks (Francis Crick) un Džeimss Votsons (James Watson)
11. Komplementāro bāžu pāri veido
ūdeņraža saites, kas satur kopā
DNS pavedienus
Cukura-fosfāta skelets 3’gals
5’gals 3’gals 5’gals
ķēde
turpinās ķēde
turpinās Bāzes iekšpusē
Ūdeņraža saites
T-A pārim ir 2 Bāžu pāri
ūdeņraža saites
KOMPLEMENTARITĀTE
A-T (T-A)
G-C pārim ir 3 G-C (C-G)
ūdeņraža saites
Ķēdes antiparalēlas
3’gals 5’gals
Konstants diametrs
...
ķēde
turpinās ķēde
DNS pavedieni ir turpinās
antiparalēli 5’gals
3’gals
Life The Science of Biology, 7th Edition
13. DNS dubultspirāle
Kodols, ko veido
8 histoni
Histons
H1 Linkera DNS
DNS
Nukleosoma
Metafāzes
hromosomas
Life The Science of Biology, 7th Edition
14. Gēns
Terminu 1909. g. ieviesa dāņu
zinātnieks V. Johansens
Wilhelm Johannsen
(1857-1927)
Gēns – iedzimtības faktors, kuru funkcija ir
organisma specifisko īpašību nosacīšana.
Laika gaitā gēna jēdziens ir mainījies.
16. Gēni
Gēni ir NS sekvences, kuras kodē informāciju
par proteīnu vai noteiktām RNS molekulām.
Gēnu garums svārstās no 100 līdz vairāku miljonu bp.
17. Alēle - lokuss
Alēles – dažādas viena gēna alternatīvas formas,
kas nosaka pazīmju fenotipisko dažādību.
Bieži terminu gēns izmanto kā sinonīmu terminam alēle
Multiplās alēles – viena gēna vairāku alēļu (vairāk
nekā divu) sērija.
Lokuss – gēna vieta hromosomā.
18.
19. Homozigota - heterozigota
Homozigota – īpatnis, kam noteiktā gēna alēles ir
viena tipa, ar vienādu ietekmi uz pazīmju attīstību.
AA aa
Homozigotisks stāvoklis – ja noteiktā gēna alēles organismā
(šūnā) ir viena tipa, ar vienādu ietekmi uz pazīmju attīstību.
Pilna homozigota – ja homozigotiskā stāvoklī atrodas visi
organisma gēni
Heterozigota – īpatnis, kam noteikti gēni pārstāvēti
ar dažādām alēlēm. Aa
Heterozigotisks stāvoklis – ja noteiktais gēns organismā
(šūnā) ir pārstāvēts ar dažādām alēlēm.
20. Dominēšanas veidi
Pilnīgā dominēšana – alēlisko gēnu
mijiedarbība, kuras rezultātā heterozigotas Aa
fenotips neatšķiras no homozigotas AA
fenotipa.
22. Genotips - genoms
Genoms – visu gēnu kopums, kas ietilpst
organisma haploidālajā hromosomu kompleksā.
Genoms – īpatņu hromosomālo iedzimtību faktoru
kopums
ABCDEFG
Raksturīgs sugai (norma)
Genotips – visu organisma hromosomālo
gēnu kopums.
Genotips – visu organisma iedzimtības faktoru kopums,
ieskaitot plazmogēnus
ABcDeFG
aBCdeFg
Atšķirīgs katram indivīdam
23. Pazīmes, fenotips
Pazīmes – organisma morfoloģiskās,
anatomiskās, fizioloģiskās, bioķīmiskās vai
cita veida īpašības.
Fenotips – visu organisma ārējo un
iekšējo struktūru un funkciju vai pazīmju
un īpašību kopums.
24. Attiecība fenotips - genotips
• Ja izpaužas recesīvā pazīme
– tad genotips ir aa
• Ja izpaužas dominantā pazīme
– tad iespējami divi genotipi: AA un Aa
– ja genotips precīzi nav zināms, izmanto
apzīmējumu A–
• Nepilnīgas dominēšanas un kodominances
gadījumos pēc fenotipa var noteikt visus
genotipus AA, Aa un aa
27. Atkarībā no izcelsmes
• Dabiskās (10-5 – 10-6)
• Inducētās
Ari "dabiskām" ir kāds inducējošs faktors
– nejaušas
– specifika (frekvence, "karstās vietas")
28. Klasifikācija
• Virziens
– tiešās
– atgriezeniskās
• Vieta
– kodola
– citoplazmatiskās
• Šūnu tips
– ģeneratīvās
– somatiskās
31. Klasifikācija
• Punktveida
– viena nukleotīda nomaiņa
• Hromosomu pārveides
– pilni kariotipi
– atsevišķas hromosomas
– submikroskopiskas, var atšķirt no punktveida
tikai ar sekvenēšanu
32. Inducējošie aģenti
Mutagēni
• Fiziskie
– temperatūra
– starojums
• Rentgena
• ultraviolētais
• neitroni
• Ķīmiskie
– dažādas dabas
– supermutagēni
– vides mutagēni, mutagēni pārtikā
