Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.

Evolucijas process (ievads)

1,819 views

Published on

  • Login to see the comments

  • Be the first to like this

Evolucijas process (ievads)

  1. 1. 2.tēma:Evolūcijas process
  2. 2. Evolūcija ģenētikas kontekstā
  3. 3. šūna hromosomas GĒNS DNS21 000 gēni PROTEĪNS
  4. 4. Nukleīnskābes ir veidotas no NUKLEOTĪDIEM BĀZE F CUKURS FOSFĀTS + CUKURS + BĀZE = NUKLEOTĪDS Molecular Biology of the Cell, 5th Edition
  5. 5. Nukleīnskābes ir veidotas no NUKLEOTĪDIEM BĀZE F CUKURS FOSFĀTS + CUKURS + BĀZE = NUKLEOTĪDSBĀZES adenīns uracils citozīns guanīns timīns PIRIMIDĪNS PURĪNSCUKURI riboze ribonukleīnskābē PENTOZE dezoksiriboze dezoksiribonukleīnskābē Molecular Biology of the Cell, 5th Edition
  6. 6. Nukleīnskābes ir veidotas no NUKLEOTĪDIEM BĀZE F CUKURS FOSFĀTS + CUKURS + BĀZE = NUKLEOTĪDS DNS = cukurs – dezoksiriboze; bāzes – A,G,C, T RNS = cukurs – riboze; bāzes – A,G,C, U riboze dezoksiriboze RNS DNS uracils timīns Molecular Biology of the Cell, 5th Edition
  7. 7. Nukleīnskābes ir veidotas no NUKLEOTĪDIEM BĀZE F fosfoestera saite glikozīdsaite CUKURS FOSFĀTS + CUKURS + BĀZE = NUKLEOTĪDS CUKURS + BĀZE = NUKLEOZĪDS FOSFĀTS dNTF – dezoksiribonukleozīdtrifosfāti NTF – ribonukleozīdtrifosfāti piem., AMF – adenozīn(mono)fosfāts piem., ADF - adenozīndifosfāts piem., ATF – adenozīntrifosfāts fosfāts piešķir nukleotīdiem negatīvu lādiņu Molecular Biology of the Cell, 5th Edition
  8. 8. [Molecular Biology of the Gene, 6th Edition]Čargaffa likums (Erwin Chargaff, 1949) PURĪNI = PIRIMIDĪNI Life The Science of Biology, 7th Edition
  9. 9. Life The Science of Biology, 7th Edition DNS paraugs rentgenstari rentgenstaru svina ekrāns fotoplate avots Rentgenstruktūranalīze - DNS ir spirāle, kas sastāv no 2 vai 3 ķēdēm1952. gadā iegūta rentgenstaru difrakcijas aina - Maurice Wilkins un Rosalind Franklin
  10. 10. DNS ir dubultspirāle, kas veidota no divām KOMPLEMENTĀRĀM ķēdēmDNS struktūru 1953. gadā atšifrēja Frānsiss Kriks (Francis Crick) un Džeimss Votsons (James Watson)
  11. 11. Komplementāro bāžu pāri veido ūdeņraža saites, kas satur kopā DNS pavedienus Cukura-fosfāta skelets 3’gals 5’gals 3’gals 5’gals ķēde turpinās ķēde turpinās  Bāzes iekšpusē  Ūdeņraža saites T-A pārim ir 2  Bāžu pāri ūdeņraža saites KOMPLEMENTARITĀTE A-T (T-A) G-C pārim ir 3 G-C (C-G) ūdeņraža saites  Ķēdes antiparalēlas 3’gals 5’gals  Konstants diametrs ... ķēde turpinās ķēde DNS pavedieni ir turpinās antiparalēli 5’gals 3’galsLife The Science of Biology, 7th Edition
  12. 12. Šūnas cikla laikā hromosomas eksistē atšķirīgos stāvokļos
  13. 13. DNS dubultspirāle Kodols, ko veido 8 histoni Histons H1 Linkera DNSDNS Nukleosoma Metafāzes hromosomasLife The Science of Biology, 7th Edition
  14. 14. GēnsTerminu 1909. g. ieviesa dāņuzinātnieks V. Johansens Wilhelm Johannsen (1857-1927)Gēns – iedzimtības faktors, kuru funkcija irorganisma specifisko īpašību nosacīšana.Laika gaitā gēna jēdziens ir mainījies.
  15. 15. Gēni
  16. 16. GēniGēni ir NS sekvences, kuras kodē informācijupar proteīnu vai noteiktām RNS molekulām.Gēnu garums svārstās no 100 līdz vairāku miljonu bp.
  17. 17. Alēle - lokussAlēles – dažādas viena gēna alternatīvas formas,kas nosaka pazīmju fenotipisko dažādību.Bieži terminu gēns izmanto kā sinonīmu terminam alēleMultiplās alēles – viena gēna vairāku alēļu (vairāknekā divu) sērija.Lokuss – gēna vieta hromosomā.
  18. 18. Homozigota - heterozigotaHomozigota – īpatnis, kam noteiktā gēna alēles irviena tipa, ar vienādu ietekmi uz pazīmju attīstību. AA aaHomozigotisks stāvoklis – ja noteiktā gēna alēles organismā(šūnā) ir viena tipa, ar vienādu ietekmi uz pazīmju attīstību.Pilna homozigota – ja homozigotiskā stāvoklī atrodas visiorganisma gēniHeterozigota – īpatnis, kam noteikti gēni pārstāvētiar dažādām alēlēm. AaHeterozigotisks stāvoklis – ja noteiktais gēns organismā(šūnā) ir pārstāvēts ar dažādām alēlēm.
  19. 19. Dominēšanas veidiPilnīgā dominēšana – alēlisko gēnumijiedarbība, kuras rezultātā heterozigotas Aafenotips neatšķiras no homozigotas AAfenotipa.
  20. 20. Dominēšanas veidiNepilnīgā dominēšana – tāda alēļu mijiedarbība,kuras rezultātā heterozigotas Aa fenotips irhomozigotu AA un aa starpforma. P F1 F2
  21. 21. Genotips - genomsGenoms – visu gēnu kopums, kas ietilpstorganisma haploidālajā hromosomu kompleksā.Genoms – īpatņu hromosomālo iedzimtību faktorukopumsABCDEFGRaksturīgs sugai (norma)Genotips – visu organisma hromosomālogēnu kopums.Genotips – visu organisma iedzimtības faktoru kopums,ieskaitot plazmogēnusABcDeFGaBCdeFgAtšķirīgs katram indivīdam
  22. 22. Pazīmes, fenotipsPazīmes – organisma morfoloģiskās,anatomiskās, fizioloģiskās, bioķīmiskās vaicita veida īpašības.Fenotips – visu organisma ārējo uniekšējo struktūru un funkciju vai pazīmjuun īpašību kopums.
  23. 23. Attiecība fenotips - genotips• Ja izpaužas recesīvā pazīme – tad genotips ir aa• Ja izpaužas dominantā pazīme – tad iespējami divi genotipi: AA un Aa – ja genotips precīzi nav zināms, izmanto apzīmējumu A–• Nepilnīgas dominēšanas un kodominances gadījumos pēc fenotipa var noteikt visus genotipus AA, Aa un aa
  24. 24. Krustmija un rekombinācija
  25. 25. Mutācijas• Process• Rezultāts – organismi ar mutācijām - mutanti Jaunas ģenētiskās mainības veids Pamats evolūcijai
  26. 26. Atkarībā no izcelsmes• Dabiskās (10-5 – 10-6)• Inducētās Ari "dabiskām" ir kāds inducējošs faktors – nejaušas – specifika (frekvence, "karstās vietas")
  27. 27. Klasifikācija• Virziens – tiešās – atgriezeniskās• Vieta – kodola – citoplazmatiskās• Šūnu tips – ģeneratīvās – somatiskās
  28. 28. Klasifikācija• Mijiedarbība lokusā – recesīvās – dominantās (kodominatās, ar nepilnu dominēšanu)• Nozīme – adaptīvas – negatīvas – letālas – neitrālas
  29. 29. Klasifikācija• Izpausme – morfoloģiskās – bioķīmiskās – hlorofila – …………………….. – plejotropas
  30. 30. Klasifikācija• Punktveida – viena nukleotīda nomaiņa• Hromosomu pārveides – pilni kariotipi – atsevišķas hromosomas – submikroskopiskas, var atšķirt no punktveida tikai ar sekvenēšanu
  31. 31. Inducējošie aģentiMutagēni• Fiziskie – temperatūra – starojums • Rentgena • ultraviolētais • neitroni• Ķīmiskie – dažādas dabas – supermutagēni – vides mutagēni, mutagēni pārtikā
  32. 32. Hromosomu pārveides• Pilns hromosomu komplekts – eiploīdija • haploīdija, poliploīdija • haploīds, triploīds, tetraploīds• Atsevišķu hromosomu skaits – aneiploīdija (heteroploīdija) • nulisomija, trisomija • nulisomiķis, trisomiķis• Hromosomu struktūras izmaiņas – duplikācijas – delēcijas – inversijas – translokācijas
  33. 33. Mutāciju uzskaite• fenotipiska – dominantās mutācijas – ciltskoki • ar dzimumu saistīto gēnu mutācijas• speciāli krustojumi – recesīvās mutācijas homozigotiskā stāvoklī• haploīdās šūnas• sekvenēšana

×