2. Ekoloģija
• Bioloģijas apakšnozare (zinātne) – kas pēta
organisma/u mijiedarbību ar apkārtējo vidi;
• Specifiski vides apstākļi, «piespiež» adaptēties
3. Pētījumu mērogi jeb līmeņi (virzieni)
• Organisms • Biocenoze
• Populācija • Ekosistēma
4. Piemērs
Kur ir organisma līmenis?
Kur ir populāciju līmenis?
Kur ir biocenozes līmenis?
Kur ir ekosistēmas līmenis?
5. Piemērs
Kur ir organisma līmenis?
Kur ir populāciju līmenis?
Kur ir biocenozes līmenis?
Kur ir ekosistēmas līmenis?
6. Piemērs
Kur ir organisma līmenis?
Kur ir populāciju līmenis?
Kur ir biocenozes līmenis?
Kur ir ekosistēmas līmenis?
7. augsta temperatūra visu gadu;
+ vides apstākļi
Piemērs zems nokrišņu daudzums
Kur ir organisma līmenis?
Kur ir populāciju līmenis?
Kur ir biocenozes līmenis?
Kur ir ekosistēmas līmenis?
9. Populācijas blīvums un teritoriālā
struktūra
• Nejaušs izvietojums
• Grupveida izvietojums
• Vienmērīgs izvietojums
10. Kāpēc tā? Kāpēc, piemēram,
tieši šeit nav
sastopami indivīdi?
11. Limitējošie faktori
• Tie ir faktori, kas ierobežo indivīdu skaitu;
• Tie var būt, piemēram,:
– Barība, plēsēji (biotiskie faktori)
– Mitrums, temperatūra (abiotiskie faktori)
Kāds faktors tika aizmirsts?
Cilvēka ietekme (antropogēnais faktors)!!
12. Kā noteikt cik liela ir skudru
populācija skudru pūznī?
Nevar!
Var iegūt tikai
aptuveno skaitu!
13. Kādas metodes var izmantot, lai
noteikt aptuveno populācijas
lielumu?
14. Metodes
• Noteikt nelielā laukumā indivīdu skaitu un
ekstrapolēt uz visu laukumu (izmantot, tikai ja
populācijas teritoriālā struktūra ir
vienmērīga)
~ 4 x 6 = 24
Saskaitot sanāk 20
15. Metodes
• Iezīmēšanas un atkārtotās ķeršanas metode (Pētersena metode) :
• Organismus, kad noķer pirmo reizi tad, iezīmē un palaiž atpakaļ
savvaļā;
• Otro reizi noķer un nosaka attiecību, starp iezīmētajiem un
neiezīmētajiem indivīdiem, un to ekstrapolē uz kopējo iezīmēto
indivīdu skaitu pirmajā reizē! (organismiem ir jābūt mobīliem, nedrīkst būt
imigrācijas un emigrācijas)
N – kopējais populācijas lielums Pirmo reizi noķer un iezīmē 200
M – pirmajā reizē iezīmēto ind. Otrreiz noķer 100 iezīmētos un 400 neiezīmētos
Skaits 𝑀𝐶 Iegūst attiecību 1:4
𝑁=
C – Kopējais ind. Skaits otrreiz 𝑅 To pielīdzina sākotnējiem un iegūst, ka
R – Ind. Skaits, kas iezīmēts pirmajā populācijas lielums ir 800 indivīdi
reiē un konstatēts otrreiz
http://en.wikipedia.org/wiki/Mark_and_recapture
17. Metodes
• Putnu populācijas blīvumu var noteikt pēc
skaņas, pēc dziesmām (šādu metodi var izmantot arī
citiem dzīvniekiem, kas aktīvi veido skaņu, piemēram, sienāži,
siseņi)
Sisenis
Sienāzis
Čunčiņš
21. Populācijas pieaugums r
• Verā ņem tikai dzimstību un mirstību, jo
emigrācija un imigrācija ir aptuveni vienādas
(līdzīgas);
• Nosaka, lai veiktu populācijas lieluma
prognozēšanu laikā.
23. Populācijas augšanas tipi
Eksponenciālā augšana
Ekoloģiskā kapacitāte
Sigmoidālā jeb loģiskā augšana
24. Eksponenciālā augšana
• Modelis, kurā nav
ņemta vērā limitējošie Lag fāze
Eksponenciālā augšana
faktori;
• Atspoguļo pieauguma
koeficientu laikā,
paaudzēs
25. Loģiskā augšana
• Modelis, kurā ņemta K
vērā vides ekoloģiskā
kapacitāte,
• Pieauguma koeficients
strauji pieaug, tad
samazinās un ir 1.
26. Loģiskā sastāv no eksponenciālās
Stabilizācija
Limitācija
Eksponenciāla augšana
Lag
28. Kohorta izdzīvošanas līknes
• I – Kad visu dzīves
laiku mirstība ir zema,
palielinās tikai dzīves
Izdzīvojušo skaits
laika beigās
Kaijas
Maura skarene
Vecums, %
Cilvēks
29. Kohorta izdzīvošanas līknes
• II – izdzīvotība visu
laiku samazinās
Izdzīvojušo skaits
Sarkanrīklitis, koraļi
Vecums, %
30. Kohorta izdzīvošanas līknes
• III – Populācija, kurā
indivīdi mirst ļoti jauni
Izdzīvojušo skaits
Vecums, %
Augi, gliemenes
31. Šelforda diagrama
Stress Stress
Optimuma zona
Nepanesība Nepanesība
Indivīdu skaits populācijā
Vides faktori
39. Sentpolas (Saint Paul) salas gadījums
• 1911. gadā Sentpolas salā, Beringa jūrā netālu
no Aļaskas introducēja ziemeļbriežus
(Rangifer sp.): 4 tēviņus un 21 mātīti.
• Uz salas nenotika medības un tur nebija
plēsēju!
41. Vides ekoloģiskās kapacitātes
pārsniegšana
Ekoloģiskās kapacitātes pārsniegšana
Ekoloģiskā kapacitāte
Populācijas lielums
Ekoloģiskās kapacitātes
degradēšana
Laiks
42. Faktori, kas ietekmē populācijas
lielumu
• Tie ir vides faktori:
– No populācijas blīvuma neatkarīgie;
• Ugunsgrēks; (abiotiskie faktori)
• Plūdi;
• Temperatūra;
• u.c.
– No populācijas blīvuma atkarīgie; (biotiskie faktori)
• Parazītisms;
• Konkurence;
• Plēsonība;
• u.c.
43. No populācijas blīvuma neatkarīgie
faktori, piemērs....
• Tas notiks jebkurā gadījumā, neatkarīgi no
populācijas blīvuma.
44. No populācijas blīvuma atkarīgie
faktori, piemērs....
• Parazītisms, vairāk izplatīts būs, tad kad
populācijas blīvums būs lielāks
45. Kādi vēl faktori var būtiski
ietekmēt populācijas blīvumu?
Iekšējie faktori!
46. Iekšējie faktori
Piemēri
• Anatomija;
• Fizioloģija;
• Uzvedība – īpaši teritorialitāte, imigrācija un
emigrācija.
Iepriekš apskatītie faktori ir definējami, kā ārējie
faktori!
47. Piemērs par lielo zīlīti (Parus major)
• Zīlīšu skaits ik gadu mainās, taču dējums
paliek nemainīgs;
• Tas liek meklēt jaunas hipotēzes, par to, kas
tad ietekmē populācijas lielumu!
• Svarīgi ārējie faktori ir klimatiskie, patvērums,
barība;
• Taču šajā gadījumā ietekmē iekšējie faktori –
uzvedība - teritorialitāte
49. Kopsavilkums
• Dabisko populācijas dinamiku ietekmē dažādi
faktori, tajā skaitā no populācijas blīvuma
atkarīgie faktori.
• Vairums šo faktoru attiecībā pret organismu ir
ārēji, tomēr, iespējams, ka nozīme populāciju
dinamiku ir arī iekšējiem faktoriem, piemēram,
teritorialitātei putniem!
50. Nobeigumā
• Kā varētu izskaidrot šīs populācijas izmaiņas
(fluktuācijas)?
(L.Puriņa un A.Ozoliņš, 2012)
51. Populāciju attīstības modeļi
r stratēģi K stratēģi
• Mazi indivīdi • Lieli indivīdi
• Īss dzīves cikls • Garš dzīves cikls
• Ātri sasniedz • Lēni sasniedz
dzimumgatavību dzimumgatavību
• Daudz pēcnācēju • Maz pēcnācēju
• Par pēcnācējiem nerūpējas • Rūpējas par pēcnācējiem
52. Kā r stratēģi patērē enerģiju?
• Enerģiju patērē uz pēcnācēju radīšanu!
• Neizlieto visu ekoloģisko kapacitāti, tāpēc
bieži populācijas blīvums ir salīdzinoši
zemāks;
• Populācijas lielums atrodas lag vai
eksponenciālās augšanas fāzē;
53. r stratēģu priekšrocības
• To populācijas blīvumu un pieauguma
koeficientu principā neietekmē ārējie no
populācijas blīvuma atkarīgie vides faktori
(piemēram, konkurence un plēsonība)
• Tie var ātri izplatīties kā arī ātrāk pielāgoties,
jo lielāka mutāciju veidošanās iespēja.
54. r stratēģis, piemērs,
• Skropstaiņi (Ciliophora)
Ķermeņa izmēri – < 3 mm
Īss dzīves cikls – mērāms stundās
Ātri nobriest – dažās stundās
Daudz pēcnācēju ?? Dalās uz pusēm u.t.t.
Par pēcnācējiem nerūpējas
55. Kā K stratēģi patērē enerģiju?
• Enerģiju patērē savai attīstībai tādā veidā
nodrošinot efektīvu pēcnācēju radīšanu;
• Izlieto maksimālo ekoloģisko kapacitāti, to
normāli nepārniedzot
• Populācijas lielums atrodas visbiežāk
limitācijas un stabilizācijas fāzē;
56. K stratēģu priekšrocības
• Ir augsta konkurētspēja un izkonkurē r
stratēģus;
• Tie ir vairāk specializējušies (??) – vairāk
trūkumu
57. K stratēģis, piemērs,
• Floridas puma (Felis (or Puma) Concolor Coryi)
Ķermeņa izmēri – 2 m
Garš dzīves cikls– gadu desmiti
Lēni nobriest – 2 gadu vecumā spēj vairoties
Maz pēcnācēju – vidēji 2
Par pēcnācējiem rūpējas
58. Pie kādas stratēģijas modeļa pieder.... ?
• Lentenis (Cestoda)
Ķermeņa izmēri – garumā līdz 60 metri
Garš dzīves cikls– gadu desmiti
Ātri nobriest – mēnešos
Daudz pēcnācēju – katrs posms
Par pēcnācējiem nerūpējas
59. Pie kādas stratēģijas modeļa pieder.... ?
• Menca (Gadus morhua)
Ķermeņa izmēri – garumā līdz 2 metri
Garš dzīves cikls– gadu desmiti
Ātri nobriest – mēnešos
Daudz pēcnācēju – miljoni
Par pēcnācējiem nerūpējas
60. Pie kādas stratēģijas modeļa pieder.... ?
• Kailsēkļi un segsēkļi
Ķermeņa izmēri – garumā līdz 30 metri
Garš dzīves cikls– gadu desmiti
Lēni nobriest – gados
Daudz pēcnācēju – daudz sēklu
Par pēcnācējiem rūpējas, jo pasargā gametofītu
Priede (Pinus sylvestris)
Ozols (Quercus robur)
61. Tātad dabā liela daļa organismu
patiesībā ir iedalāmi kaut kur pa vidu
starp r un K stratēģiem!!
74. Bangladeša
Latvija
144 000 km2
64 589 km2
131 000 000 cilvēki
2 385 000 cilvēki
1.59% pieaugums gadā
-0.81% gadā)
75. Bangladešas problēmas:
• Meži izcirsti
• Augsne noplicināta
• Veģetāciju izzudusi.
• Cilvēku migrācija uz dienvidiem pie upju grīvām
• Ikgadējie plūdi apdraud piekrastes reģionus.
76. Visapdzīvotākas pilsētas:
1968 2000
1. New York City, U.S. 1. Seoul, South Korea
2. Tokyo, Japan 2. São Paulo, Brazil
3. Paris, France 3. Bombay (Mumbai), India
4. London, England 4. Jakarta, Indonesia
5. Shanghai, China 5. Moscow, Russia
6. Buenos Aires, Argentina 6. Istanbul, Turkey
7. Los Angeles, U.S 7. Mexico City, Mexico
8. Moscow, Russia 8. Shanghai, China
9. Calcutta India 9. Tokyo, Japan
10. Chicago, U.S. 10. New York City, U.S.
86. Salīdzinot patēriņu ASV un Indijā,
tipiskais Amerikānis izmanto
50 reizes vairāk tērauda
56 vairāk enerģijas resursus
170 reizes vairāk papīru
250 reizes vairāk benzīnu
300 reizes vairāk plastmasa
90. Kā samazināt pieaugumu neattīstās valstīs?
Šķēršļi:
1. Psiholoģiskie
bērni palīdz ar darbiem
bērnu skaits (it sevišķi puišu skaits) norādu uz tēvu bagātību
(rietumos – bērni radīs finansiālās problēmas)
2. Izglītība
3. Reliģija
pret pretapaugļošanās līdzekļiem
4. diametrāli pretēji uzskati par dzīvi
5. bēgļi
91. Iespējamie uzdevumi un risinājumi
Modeļi
Ģimenes plānošana
Piespiedu metodes – nodokļi, Ķīnas metode
Uzlabo ekonomiku trūcīgās valstīs
Uzlabo tehnoloģijas trūcīgās valstīs
Integrēt demogrāfisko politiku ar resursu un pārtikas politiku
Uzlabo izglītības līmeni
Ierobežot humāno palīdzību
Integrēt demogrāfisko politiku ar resursu un pārtikas politiku
Veicināt zinātne psiholoģijas un sociālām sfērās par tēmu, kā
izmainīt tradīcijas. Izskaidrot kādēļ nabags grib 8 bērnus, kā
iemācīt ka labāk būtu ar vienu vai diviem bērniem
