Prezentācija konferencei par Eiropas Padomes konvenciju "Par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (Stambulas konvencija) 2016.gada 11.februārī.

1. Latvijas normatīvā regulējuma
atbilstība Stambulas
konvencijas ieteikumiem
TM parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks
2016.gada 11.februārī

2. Aplūkotie jautājumi:
2
• Normatīvajos aktos veiktās izmaiņas, kas
atbilst Stambulas konvencijas ieteikumiem
• Vēl neieviestās, bet nepieciešamās izmaiņas
• Spēkā esošais Krimināllikuma regulējums
cīņai pret vardarbību pret sievietēm un
vardarbību ģimenē
• Pieņemtie lēmumi attiecībā uz Latvijas
iespējamo pievienošanos Stambulas
konvencijai; papildu juridiskās analīzes
nepieciešamība

3. 3
Valsts pienākums: cīnīties
pret vardarbību ģimenē un
vardarbību pret sievietēm,
neatkarīgi no pievienošanās
vai nepievienošanās kādiem
starptautiskiem
dokumentiem

4. Kas izdarīts pēdējā laikā? (1)
4
 Grozījumi Civilprocesa likumā (2014.g. marts)
• Iespēja izolēt no ģimenes (mājokļa)
fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai
ekonomiskas vardarbības veicēju
(mājoklis, saskarsme, saziņa)
• Nekavējoša (1 darbadienas laikā) pagaidu
aizsardzība
• Atvieglota pierādījumu nasta vardarbības
upuriem, vienlaikus pastiprinot atbildību
par nepatiesu ziņu sniegšanu tiesai

5. Kas izdarīts pēdējā laikā? (2)
5
 Grozījumi likumā Par policiju (2014.g. marts)
Tiesības policijai izsaukuma laikā, ja pastāv
tūlītēji draudi, pieņemt lēmumu personai, kas
rada draudus, nekavējoties atstāt mājokli uz laiku
līdz 8 dienām.
 Grozījumi Bāriņtiesu likumā (2014.g. marts)
Iespēja bāriņtiesai patstāvīgi vērsties tiesā par
pagaidu aizsardzību pret vardarbību (kas vērsta
pret bērnu vai personu, kas pastāvīgi dzīvo ar to
kopā), ja bērna vecāks vai aizbildnis objektīvi ir
kavēts to darīt

6. Kas izdarīts pēdējā laikā? (3)
6
 2015.gada augustā paplašinātas Juridiskās
palīdzības administrācijas funkcijas, nodrošinot
cietušo personu konsultēšanu
• Funkcijas īstenošanai noslēgts līdzdarbības
līgums ar krīžu un konsultāciju centru
«Skalbes»
• Aktivizēts tālruņa numurs 116006
«palīdzības dienests noziegumu upuriem»
 2015.gada jūlijā nosacīti pirms termiņa
atbrīvotajiem ieviesta elektroniskā uzraudzība

7. Kas izdarīts pēdējā laikā? (4)
7
 Grozījumi Civilprocesa likumā (2015.g.
decembris)
Pieņemot lēmumu par aizgādības un
saskarsmes tiesībām, tiesai jāņem vērā,
vai iepriekš nav bijuši gadījumi, kad
persona lietojusi vardarbību pret bērnu vai
bērna vecāku.

8. Kas vēl jāizdara? (1)
8
 Ieviešot «cietušo direktīvu»
(2012/29/ES) Saeima 2.lasījumā
pieņēmusi grozījumus
Kriminālprocesa likumā, kas paredz
vairākus jaunus cietušo tiesību
aizsardzības mehānismus, pratināšanas
īpatnības, īpaši aizsargājamas cietušo
kategorijas (nepilngadīgie,
dzimumnoziegumu upuri, no tuvinieku
vardarbības cietušie u.c.).

9. Kas vēl jāizdara? (2)
9
 Krimināllikuma darba grupa šobrīd vērtē:
• Iespējamos grozījumus likumā Par
Krimināllikuma spēkā stāšanās kārtību, kas
noteiktu psiholoģiskas dabas traucējumu
gradāciju.
• Iespēju krimināli sodīt personu par vajāšanu
(stalking).
• Iespēju kā atbildību pastiprinošu apstākli
noteikt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu bērna
klātbūtnē.

10. Kas vēl jāizdara? (3)
1
0
 Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepcija
• Pieņemta MK 2013.gada 4.jūnijā
• Šobrīd darba grupa strādā pie Preventīvo
piespiedu līdzekļu likumprojekta, kas ieviestu
jaunus preventīvus mehānismus vardarbības
riska un vardarbības novēršanai
• Bērnu antisociālas uzvedības prevencijas
likumprojekts, kura mērķis ir veicināt bērnu un
jauniešu atturēšanos no pretlikumīgām
darbībām, veidot un nostiprināt bērnos
sabiedrībā pieņemtu vērtību orientāciju utt.

11. Krimināllikuma regulējums (1)
1
1
• Latvijā krimināltiesiskais regulējums ir balstīts
uz dzimumneitralitāti.
• Krimināllikuma regulējums, kas attiecas uz
fizisko un seksuālo vardarbību, jau šobrīd atbilst
Stambulas konvencijas prasībām.
• Attiecībā uz emocionālo (psiholoģisko)
vardarbību KL 132.pantā paredzēta
kriminālatbildība par draudiem izdarīt
slepkavību vai smagus miesas bojājumus, ja ir
bijis pamats baidīties, ka draudi var tikt izpildīti.

12. Krimināllikuma regulējums (2)
1
2
Ķelnes Jaungada nakts notikumu piemērs:
• Izvarošana (KL 159.p.): cietums 4-10 gadi
+probācijas uzraudzība līdz 5 gadi;
grupā vai pret nepilngadīgo: mūža ieslodzījums
vai cietums 5-20 gadi +probācija līdz 5 gadi.
• Seksuāla vardarbība (saskare ar cietušā
ķermeni, bet nekvalificējas kā izvarošana) (KL
160.p.): cietums līdz 7 gadi +probācija līdz 5
gadi; grupā vai pret nepilngadīgo: cietums 3-12
gadi +probācija līdz 5 gadi.
• Kriminālatbildība arī atbalstītājiem (KL 20.p.)

13. Latvijas iespējamā pievienošanās
Stambulas konvencijai (1)
1
3
• Konvencija «Par vardarbības pret sievietēm
un vardarbības ģimenē novēršanu un
apkarošanu» pieņemta 2011.gada 11.maijā
Stambulā.
• Konvenciju ratificējušas 19 Eiropas Padomes
valstis (11 ES); parakstījušas, bet vēl nav
ratificējušas 20 EP valstis (13 ES). No ES
valstīm to nav parakstījušas Latvija, Čehija
un Bulgārija.

14. Latvijas iespējamā pievienošanās
Stambulas konvencijai (2)
1
4
• Labklājības ministrijas konceptuālajā ziņojumā
par Latvijas pievienošanos Stambulas
konvencijai paredzēta tās parakstīšana
2016.gadā, bet ratificēšana līdz 2018.gadam.
• 2015.gada 29.decembrī Asociācija «Ģimene» un
Latviešu identitātes atbalsta biedrība lūdza
veikt konvencijas juridisko analīzi, ņemot vērā
bažas par diskutabliem elementiem tās tekstā.
• 2016.gada 2.februārī MK uzdeva TM līdz
30.aprīlim veikt juridisko analīzi par Stambulas
konvencijas ietekmi uz Latvijas normatīvo aktu
sistēmu.

15. Latvijas iespējamā pievienošanās
Stambulas konvencijai (3)
1
5
 Juridiskas izpētes vērtās bažas par konvenciju:
• Termina «sociālais dzimums (dzimte)»
lietojums līdztekus [bioloģiskajam]
dzimumam; Latvijas normatīvie akti
nepazīst šādu terminu; jāsaprot tā
lietošanas mērķis un konsekvences.

16. Latvijas iespējamā pievienošanās
Stambulas konvencijai (4)
1
6
 Juridiskas izpētes vērtās bažas par konvenciju:
• «Diskriminācija» lietojums kontekstā ar
personām, kas «identificē sevi ar dzimumu,
kurš neatbilst dzimumam, kas konstatēts,
viņiem piedzimstot», to attiecinot uz
«transpersonām, transseksuālām personām,
pretējā dzimuma apģērba nēsātājiem,
transvestītiem un citām tādu personu grupām,
kas neatbilst priekšstatam, kāds sabiedrībā
izveidojies par to, kas pieklājas „vīrietim” vai
„sievietei”.» (paskaidrojums pie 4.panta)

17. Latvijas iespējamā pievienošanās
Stambulas konvencijai (5)
1
7
 Juridiskas izpētes vērtās bažas par konvenciju:
• Dalībvalstu pienākums veicināt «izmaiņas
sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu
un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust
aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu
citu praksi, kuras pamatā ir ideja (..) par
sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par
stereotipiem.» (12.panta 1.daļa)
• Dalībvalstu pienākums «visu izglītības līmeņu
mācību programmās iekļaut mācību vielu par
(..) tādām dzimumu sociālajām lomām, kas nav
padarītas par stereotipiem». (14.panta 1.daļa)

18. Tēzes:
1
8
 Pievienošanās konvencijai pati
par sevi nerisina problēmas;
svarīgi ir konkrēti pasākumi
 Neatkarīgi no pievienošanās
konvencijai, valsts pienākums
ir cīnīties pret vardarbību
ģimenē un vardarbību pret
sievietēm

19. Paldies par uzmanību!
TM parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks
janis.iesalnieks@tm.gov.lv, 67036788