Jauniešu politiskā līdzdalība Latvijā.
•Download as PPTX, PDF•
0 likes•812 views
Jauniešu politiskā līdzdalība Latvijā. Fakti un interpretācijas. A.Laķe. Aptauju īsteno Latvijas Jaunatnes padome. Jauniešu [15-25] aptauja tika īstenota 2014.gada rudenī, kopumā sasniedzot 1500 respondentu izlasi. Anketa sastāvēja no aptuveni 30 jautājumiem, no kuriem daļa tiek izmantoti šajā prezentācijā. Pētījums tiek turpināts, plānojot diskusijas un intervijas ar politikas veidotājiem, politikas ekspertiem, politologiem un jauniešiem. 2015.gada rudenī tiks veikta vēl viena jauniešu aptauja, vērtējot izmaiņas, kādas būs notikušas jauniešu attieksmēs šī gada laikā, kā arī padziļināti analizējot līdzdalības specifiskus aspektus (piemēram, kā līdzdalību ietekmē jaunie mediji, sociālie tīkli). Pētījuma gala ziņojums tiek gatavots un būs pieejams 2015.gada rudenī.
Recommended
Recommended
More Related Content
More from Latvijas Jaunatnes padome
More from Latvijas Jaunatnes padome (20)
Jauniešu politiskā līdzdalība Latvijā.
- 1. JAUNIEŠU POLITISKĀ LĪDZDALĪBA LATVIJĀ: FAKTI UN INTERPRETĀCIJAS ◦ Anda Laķe ◦ LKA Zinātniskās pētniecības centra vadītāja ◦
- 2. «Jaunākie pētījumi liecina - ir maldinoši domāt, ka jaunieši nav ieinteresēti politikā. Gluži pretēji - viņi ir vieni no tiem, kurus visvairāk uztrauc politiski jautājumi.» «Jaunatne jūtas atsvešināta no valsts, tai raksturīga samērā negatīva attieksme pret varas struktūrām un neuzticēšanās politiskajām partijām. Līdzdalība vēlēšanās ir zema un neregulāra, visneaktīvākie balsotāji ir jaunieši no 18 līdz 24 gadiem, vairums jauniešu nepiedalās nevienā no politiskajām aktivitātēm.»
- 3. C I K Ļ O T I J A U N I E Š U S I N T E R E S Ē P O L I T I K A ? ( % ) 10 5 8 8 16 12 17 13 4 6 1 Nemaz neinteresē 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Ļoti interesē V I D Ē J A I S V Ē R T Ē J U M S 1 0 P U N K T U S K A L Ā – 5 , 5
- 4. C I K B I E Ž I J A U N I E Š I S E K O Z I Ņ Ā M PA R P O L I T I K U ? ( % ) 25 40 15 8 12 Katru dienu Dažas reizes nedēļā Dažas reizes mēnesī Retāk Grūti pateikt
- 5. J A U N I E Š U P I R M Ā A S O C I Ā C I J A A R V Ā R D U « P O L I T I K A »
- 6. K U R U C I LV Ē K U V I E D O K Ļ O S PA R P O L I T I K U J A U N I E Š I I E K L A U S Ā S ? ( % ) 31 18 13 10 5 5 4 3 3 2 2 2 2 1 1 Nav atbildes Nevienā neklausos Artuss Kaimiņš Vecāki Draugi, paziņas Ģimene Skolotāji Vaira Vīķe - Freiberga Politologi Vecvecāki Ivars Ījabs Aivars Lembergs Universitātes pasniedzēji Valdis Dombrovskis Laimdota Straujuma
- 7. K U R Ā M I N S T I T Ū C I J Ā M J A U N I E Š I U Z T I C A S / N E U Z T I C A S ? ( % ) -19 -32 -38 -36 -51 -39 -41 -54 -61 -62 -73 -78 63 39 36 34 33 29 26 19 17 16 9 6 Latvijas armijai Jauniešu organizācijām Eiropas Savienībai Policijai Baznīcai Pašvaldībai Valsts iestādēm Nevalstiskajām organizācijām Valsts Prezidentam Ministru Prezidentei Saeimai Politiskajām partijām Neuzticas Uzticas
- 8. J A U N I E Š U A P M I E R I N Ā T Ī B A A R VA L D Ī B A S U N PA Š VA L D Ī B A S D A R B U ( % ) 1 13 41 32 12 8 42 26 10 14 Pilnībā apmierināts/-a Drīzāk apmierināts/-a Drīzāk neapmierināts/-a Pilnībā neapmierināts/-a Grūti pateikt Valdība Pašvaldība
- 9. K A S I R E F E K T Ī V Ā K I E V E I D I , K Ā I E T E K M Ē T P O L I T I Ķ U L Ē M U M U S ? ( % ) 48 42 41 41 38 31 29 26 26 25 23 19 16 14 14 13 12 8 Piedalīšanās referendumos Piedalīšanās pašvaldības vēlēšanās Piedalīšanās Saeimas vēlēšanās Piedalīšanās streikā Parakstu vākšana kādai iniciatīvai Personīga kontaktēšanās ar politiķiem (internetā, personīgi) Piedalīšanās miermīlīgās protesta akcijās Dalība partijas darbā Pārtikas produktu, rūpniecības preču boikots politisku iemeslu dēļ Piedalīšanās vardarbīgās protesta akcijās Politiskas petīcijas parakstīšana Dalība nevalstiskās organizācijas darbā Diskusijas par politiku ar skolotājiem, pasniedzējiem Diskusijas par politiku ar draugiem, paziņām Naudas ziedošana politiskai partijai vai iniciatīvai Diskusijas par politiku ar ģimenes locekļiem Politisku drukas materiālu izplatīšana (avīzes, bukleti u.tml.) Politisku komentāru rakstīšana internetā
- 10. K Ā D A S A K T I V I T Ā T E S PA Š I J A U N I E Š I V E I C ? ( % ) 48 42 41 41 38 31 29 26 26 25 23 19 16 14 14 13 12 8 43 56 65 10 41 24 17 7 17 6 22 19 64 78 6 74 10 36 Piedalīšanās referendumos Piedalīšanās pašvaldības vēlēšanās Piedalīšanās Saeimas vēlēšanās Piedalīšanās streikā Parakstu vākšana kādai iniciatīvai Personīga kontaktēšanās ar politiķiem (internetā, personīgi) Piedalīšanās miermīlīgās protesta akcijās Dalība partijas darbā Pārtikas produktu, rūpniecības preču boikots politisku iemeslu dēļ Piedalīšanās vardarbīgās protesta akcijās Politiskas petīcijas parakstīšana Dalība nevalstiskās organizācijas darbā Diskusijas par politiku ar skolotājiem, pasniedzējiem Diskusijas par politiku ar draugiem, paziņām Naudas ziedošana politiskai partijai vai iniciatīvai Diskusijas par politiku ar ģimenes locekļiem Politisku drukas materiālu izplatīšana (avīzes, bukleti u.tml.) Politisku komentāru rakstīšana internetā Ir efektīvi Pats piedalās
- 11. K U R Ā M S O C I Ā L A J Ā M G R U P Ā M J A U N I E Š I U Z T I C A S / N E U Z T I C A S ? ( % ) -8 -9 -17 -21 -39 -46 -45 -55 80 75 58 50 30 20 20 19 Radiniekiem Draugiem Skolotājiem/pasniedzējiem Latviešiem Kaimiņiem Ārzemniekiem Savas pilsētas/pagasta iedzīvotājiem Krieviem Neuzticas Uzticas
- 12. «Jaunieši izvēlas jaunas politiskās līdzdalības formas. Politisko aktivitāšu raksturs ir būtiski mainījies: tās ir individuālākas, specializētas, tematiskas un arvien mazāk saistītas ar tradicionālām līdzdalības formām. Izmantojot jaunas līdzdalības formas (izteikšanās sociālajos tīklos, interešu grupu veidošana tiešsaistē, flashmob pasākumi, komunikācija ar politiķiem internetā u.tml.), jaunieši jūt daudz lielākas iespējas ietekmēt politiskos lēmumus tieši un nepastarpināti.»
- 13. G A LV E N I E VA L D Ī B A I R I S I N Ā M I E J A U T Ā J U M I J A U N I E Š U J O M Ā ( % ) 32 27 15 8 6 5 5 4 4 4 4 Nav atbildes Darba iespējas jauniešiem Izglītības sistēmas sakārtošana Pasargāt jauniešus no atkarību veicinošām vielām Bezdarbs Papildu nodarbināšana ārpus skolas Brīvā laika pavadīšanas iespējas Pienācīgas algas jauniešiem Studiju maksa Iesaistīšana politiskos pasākumos Emigrācijas risināšana
- 14. ◦ Paldies! ◦
Editor's Notes
- Par aptauju [to īsteno Latvijas Jaunatnes padome, sadarbībā ar SIA «Excolo Latvia», pētniekiem Gintu Klāsonu un Andu Laķi]: Jauniešu [15-25] aptauja tika īstenota 2014.gada rudenī, kopumā sasniedzot 1500 respondentu izlasi. Anketa sastāvēja no aptuveni 30 jautājumiem, no kuriem daļa tiek izmantoti šajā prezentācijā. Šobrīd pētījums tiek turpināts, plānojot diskusijas un intervijas ar politikas veidotājiem, politikas ekspertiem, politologiem, arī pašiem jauniešiem. Šī gada rudenī tiks veikta vēl viena jauniešu aptauja, vērtējot izmaiņas, kādas būs notikušas jauniešu attieksmēs šī gada laikā, kā arī padziļināti analizējot līdzdalības specifiskus aspektus (piemēram, kā līdzdalību ietekmē jaunie mediji, sociālie tīkli). Pētījuma gala ziņojums tiek gatavots un būs pieejams šī gada septembrī-oktobrī.
- Teorētiskajos un lietišķajos pētījumos varam atrast ļoti pretrunīgas interpretācijas jauniešu līdzdalībai. Šeit divi konkrēti piemēri, kur viens norāda, ka jaunatne ir pasīva un neaktīva, bet otrs apgalvo tieši pretējo. Sekojoši – interpretācijas jauniešu līdzdalības jautājumiem ir ļoti dažādas. Un mēs varam sniegt savu, balstoties tajos datos, kuri mums ir pieejami. Šajā prezentācijā sniegsim vispārīgu pārskatu par to, kāda ir Latvijas jauniešu līdzdalība, kas to raksturo, un kāda varētu būt iespējas to stiprināt.
- Viens no bieži popularizētiem pieņēmumiem ir, ka jauniešus politika neinteresē. Mūsu aptaujas dati to apliecina tikai daļēji – vidējais intereses rādītājs 10 punktu skalā ir 5,5. Varam teikt, ka jauniešu interese par politiku Latvijā ir vidēji izteikta.
- Lai gan interese par politiku jauniešiem nav izteikti augsta, ziņām par politiku viņi tomēr seko.
- Tai pat laikā mēs varam novērot diezgan izteikti kritisku attieksmi pret politiku. Visbiežāk jauniešiem politika asociējas ar Saeimu, valsti un deputātiem, bet redzam, ka izteikti bieži minēti tādi vārdi kā meli, korupcija, nauda, kas norāda uz lielā mērā negatīvām politikas asociācijām. Interesanti arī, ka jauniešu vidū ir izteikts līderis politiķu vidū, ar kuru jauniešiem asociējas politika – Artuss Kaimiņš, kuram acīmredzot lielā mērā var pateikties par jauniešu intereses par politiku rosināšanu kopumā.
- Attēloti tikai tie, kurus nosauca vairāk nekā 1%! Artusa Kaimiņa ietekmi uz jauniešiem apliecina arī dati par to, kuru cilvēku viedokļos jaunieši ieklausās. Tai pat laikā šie dati arī apliecina, ka Kaimiņa ietekmi nav pamata pārspīlēt, jo viņu kā viedokļa līderi identificē tikai 13% jauniešu, kas gan tai pat laikā ir vairāk, nekā par ietekmes personām tiek minēti vecāki.
- Vērtējumi tika sniegti 10 punktu skalā. Uzticas = 7-10, neuzticas = 1-4, vidējās vērtības nav attēlotas, tāpēc summa nav 100%. Uzticēšanās valsts institūcijām ir kritiski zema, sekojoši nav pamata sagaidīt, ka jauniešiem būs interese iesaistīties to darbībā. Pozitīvā ziņa ir tā, ka pašvaldībām uzticēšanās līmenis nav tik kritiski zems kā valsts institūcijām, sekojoši – pašvaldību līmenis varētu būt tas, kurā sekmēt jauniešu līdzdalību [arī citi dati mūsu aptaujā liecina, ka jauniešu attieksme pret pašvaldību ir daudz pozitīvāka kā pret valsti]. Pie tam – vissekmīgāk to varētu darīt sadarbībā ar jauniešu organizācijām, kurām ir salīdzinoši ļoti augsts uzticēšanās līmenis.
- To, ka pašvaldības būtu efektīvākais līdzdalību rosinošais līmenis, apliecina arī jauniešu visumā pozitīvie novērtējumi pašvaldības darbam [kopumā 50% ir apmierināti], kamēr izteikti negatīvs ir vērtējums par valdības darbu [73% ir neapmierināti].
- Lai gan jaunieši neuzticas politiķiem un valsts institūcijām kā tādām, vēlēšanas un referendumus tomēr atzīst par visefektīvākajiem politiskās ietekmes veidiem. Interesanti, ka par efektīvu atzīst arī streikus! Tai pat laikā būtiski, ka vardarbīgas protesta akcijas jaunieši uzskata par mazāk efektīvām nekā miermīlīgas protesta akcijas – agresīvu līdzdalības formu gatavība jauniešu vidū nav augsta Latvijā. Tāpat interesanti, ka politisku komentāru rakstīšanu internetā tikai retais jaunietis uzskata par efektīvu veidu politiskajā līdzdalībā.
- Šeit savukārt redzams, ko paši jaunieši ir darījuši pēdējo trīs gadu laikā, un, kā redzams, ne vienmēr jaunieši iesaistās tādās aktivitātēs, kuras paši uzskata par efektīvākajām. Piemēram, lai gan liela daļa iesaistās diskusijās par politiku, tikai nedaudz biežāk kā katrs desmitais jaunietis arī uzskata, ka tā ir efektīva forma, kā ietekmēt politiskos lēmumus. Tāpat interesanti, ka lai gan kopumā 36% raksta politiskus komentārus internetā, tikai 8% uzskata, ka tā ir efektīva politiskās līdzdalības forma. Tai pat laikā novērojams, ka ir arī tādas līdzdalības formas, kuras jaunieši uzskata par efektīvām, bet paši tajās nepiedalās. Piemēram 41% jauniešu uzskata, ka streiki ir efektīvi, lai ietekmētu politiku, tomēr tikai 10% ir tādos piedalījušies. 26% uzskata, ka efektīva ir dalība politiskajās partijās, bet tikai 7% tajās piedalās. Sekojoši – novērojams, ka jaunieši savās politiskajās aktivitātēs nevadās pēc tā, ko viņi uzskata par efektīvāko, bet drīzāk pēc tā, kas viņiem ir vieglāk pieejams un pašiem vairāk interesants, kā, piemēram, diskusijas ar draugiem un paziņām vai izteikšanās internetā.
- [[Vērtējumi tika sniegti 10 punktu skalā. Uzticas = 7-10, neuzticas = 1-4, vidējās vērtības nav attēlotas, tāpēc summa nav 100%.]] Ja līdera esamība ir viens no spēcīgiem līdzdalību sekmējošiem faktoriem, tad sadarbība un kopdarbība ir būtiska platforma, kas sekmē ilgtermiņa iesaisti. Sadarbības iespējas savukārt nosaka tā sauktais sociālais kapitāls. Jo zemāka uzticēšanās citiem, jo mazāka iespēja kopīgām darbībām, sadarbībai, iesaistei. Tuvākajam sociālajam lokam [radinieki, ģimene, draugi, arī skolotāji] uzticēšanās ir izteikta, bet uzticēšanās citiem cilvēkiem – izteikti zema, pat kaimiņu vidū. Tāpat īpaši iezīmējas nacionālais jautājums un neuzticēšanās ārzemniekiem. Sekojoši – ir būtiski veidot aktivitātes, kas sekmē sociālā kapitāla audzēšanu. Dažādus sadarbības [īpaši starptautisku, starp-nacionālu utml.] projektu īstenošana, iecietību rosinošu utml.
- Runājot par politisko līdzdalību, svarīgi paplašināt šī jēdziena lietojumu. Šodien tas nenozīmē vairs tikai došanos balsot un piedalīšanos referendumos vai streikos, šodien politiskā līdzdalība daudz vairāk izpaužas savas attieksmes paušanā sociālajos tīklos, spontānu domubiedru grupu veidošanā internetā, arī tādās aktivitātēs kā ManaBalss.lv u.tml. Tāpēc mēs nevaram apgalvot, ka jauniešu politiskā līdzdalība krītas. Bet mēs varam noteikti apgalvot, ka tā būtiski mainās. Tas, protams, prasa arī atbilstošas darbības no politikas veidotāju puses – arvien paplašinot politiskās līdzdalības mehānismus un platformas, adaptējot jauno tehnoloģiju un mediju iespējas līdzdalības nodrošināšanai.
- Jauniešu atbildes uz jautājumu par to, kādi ir galvenie jautājumi jauniešu jomā, kas jārisina Latvijas valdībai.