2. 2
1. Traheostoma ir viena no vecākajām ķirurģiskajām
procedūrām;
2. Traheotoma ir attēlota uz ēģiptiešu sienu
gleznojumiem, kas datēti 3600gadus pirms Kristus;
3. Asklēpijs no Persijas tiek uzskatīts par pirmo, kurš
veica traheotomiju 100 gadus pirms Kristus;
4. Brasovala uzlika pirmo veiksmīgo traheostomu
15.gadsimtā.
Vēsture
3. 3
1. Toye un Weinstein (1969) izgudroja moderno
perkutāno traheostomu (PCT);
2. Tajā pašā gadā amerikāņu ķirurgs Ciaglia izgudroja
PCT ar vadītājstiepli;
4. 4
1. Augšējo elpceļu obstrukcijas, kas radušās pēc
a. Traumas un apdegumiem;
b. Svešķermeņa;
c. Balsenes disfunkcijas;
d. Infekcijām, iekaisumiem, neoplazmas;
2. Pieeja plaušu sanācijai (pulmonary toilet);
3. Ilgtermiņa mehāniskās ventilācijas nodrošināšana;
4. Elpceļu aizsardzība komatoziem pacientiem un pēc
neiroķirurģiskām operācijām.
Indikācijas
5. 5
1. Absolūtas:
a. Neatliekama elpceļu caurlaidības nodrošināšana;
b. Pediatrijā – traheomalācija;
2. Relatīvas:
a. PEEP >8cm H2O, FiO2 > 50%;
b. Nekoriģēta koagulopātija;
c. Nestabili mugurkaula kakla daļas skriemeļi;
d. ↑ intrakraniālais spiediens
Kontrindikācijas
7. 7
1. Tās raksturo iekšējais, ārējais
diametrs, proksimālais un
distālais garums, liekums vai
leņķis;
2. Tās var būt no:
a. Polivinilhlorīda vai silikona, sudraba
vai nerūsējošā tērauda;
b. ar/bez manšetes;
c. ar/bez iekšējās kaniles;
d. Ar fenestrācijām.
Traheostomas caurules
8. 8
Metāla caurules plaši nelieto, jo tās ir dārgas, rigidas, bez manšetes, grūti savienojamas ar
ventilatoru. Polivinilhlorīds ir termolabils un ķermeņa temperatūrā kļūst mīkstāks, piemērojoties
trahejas anatomijai, caurules distālais gals novietojas trahejas centrālajā daļā
11. 11
1. Ja iekšējais diametrs ir par mazu:
a. Tas palielina gaisa pretestību;
b. Apgrūtina sanāciju;
c. Nepieciešams palielināt spiedienu manšetē;
2. Ja ārējais diametrs ir par lielu:
a. Apgrūtina runāšanu;
b. Trahejas membranālās daļas kompresija.
12. 12
Pieejamas standarta garuma traheostomas caurules un
pagarinātas traheostomas caurules.
Var tikt pagarināts
proksimālais (horizontālais) – pie aptaukošanās
distālais (vertikālais) garums – pie traheomalācijas,
trahejas anomālijām.
13. 13
Gaiss plūst pa fenestrācijām un gar spraugu
strap traheostomu un trahejas sienu, kad
manšete nopūsta, izņemta iekšējā kanile un
obturēta traheostomas atvere. Tas dod iespēju
runāt, sajust smaržas, sagatavot pacientu dekanulācijai.
Var būt nepieciešama papildus O2 pievade!
Fonācijai noder Passy – Muir vārstuļi (PMV).
15. 15
Manšete aizsargā no aspirācijas un iespējams pielietot pozitīva spiediena ventilāciju. Bet nav
iespējams runāt, pirms nav nopūsta manšete.
Optimālais spiediens manšetē 20–25 mmHg (25–35 cm H2O)
16. 16
1. Izmantojot vadītājstiepli un Kohēra knaibles(Griggs technique);
2. Izmantojot vienu smailu, konusveidīgu dilatatoru (BlueRhino);
3. Izvadot dilatatoru no trahejas iekšpuses uz ārpusi (Fantoni`s
technique);
4. Izmantojot skrūvei līdzīgu ierīci, lai izveidotu atveri trahejā
(PercTwist).
Perkutānās traheostomas (PCT)
17. 17
1. PCT ir alternatīva ķirurģiskām traheostomām, kritiski
slimiem pacientiem, kas atrodas ITN.
2. Veicot PCT, iesaka lietot fibro-opstisko bronhoskopu,
lai izvairītos no trahejas mugurējās sienas
ievainojumu vai trahejas laterālu pozīciju. Monitorē
SpO2, EtCO2 and ECG. Procedūru vajadzētu atlikt,
ja
a. INR>1.4,
b. APTL>45 seconds
c. Trombocīti< 75,000⁄ ml.
18. 18
1. Pozicionē kā ĶT. Identificē pirmos 3
trahejas skrimšļus. Apstrādā ādu ar
povidonjodu un apklāj ar steriliem
palagiem. Āda un 2.trahejas skrimslis
ir subkutāni infiltrēts ar 3-5 ml
1%ksilokaīnu un epinefrīnu (1:200
000). Veic vertikālu 1,5 cm garu ādas
incīziju un trulu disekciju, kas atklāj
pretraheālu fasciju.
2. Palpē trahejas priekšējo sienu un
punktē ar 14G i/V kanili (starp
1.un2.skrimsli uz leju un mugurpusi).
3. Kaniles pozīciju intra-traheāli
pārbauda, ievelkot gaisu špricē, kas
pildīts ar fizioloģisko šķidrumu.
19. 19
1. Caur kanili ievada
vadītājstiepli. Kanili
izņem. Pa vadītājstieples
gaitu trahejas atvere tiek
dilatēta līdz vēlamajam
diametram, lai ievietotu
traheostomas cauruli.
2. Veids, kādā tiek dilatēta
atvere atšķiras dažādās
tehnikās.
20. 20
1. Trahejas atvere tiek
dilatēta ar plastikāta
dilatatoriem, kuri tiek
virzīti pa vadītājstieples
gaitu
Ciagila technique
21. 21
1. Ar i/v katetru tiek punktēta
traheja, tad caur katetru
ievadīta vadītājstieple. Pa
vadītājstieples gaitu tiek
virzīts Kohers knaibles.
2. Ar šo metodi ir liels risks
traumēt traheju.
Griggs Technique
22. 22
1. Viens dilatators.
2. Ir nepieciešams
spēks, lai ievietotu
dilatatoru un
traheostomas
cauruli, tāpēc
traheja var saplakt,
plīst skrimšļi,
traumēt trahejas
mugurējo sienu.
Blue Rhino dilatators
26. 26
1. Veic operāciju zālē vispārējā anestēzijā vai pie
pacientu gultas ITN;
2. Pacientu pozicionē (A attēls);
3. Āda un dziļie audi tiek infiltrēti ar anestētiķi un
vazokonstrikotoru;
4. Identificē trahejas 2.skrimsli. Veic vertikāls ādas
griezienu 2-3cm garumā. Asā ceļā pārdala
platizmu.
Ķirurģiskā traheostoma
27. 27
1. Truli pārdala submuskulāros audus paralēli trahejas gareniskajai asij, ar
retraktoriem pietur audus līdz vizualizē un identificē isthums gl.thyroidea.
Atbīda to uz augšu;
2. Veic 2laterālas incīzijas trahejas 2.skrimslī, izņem centrālo gabaliņu no šī
skrimļša.
3. Ir aprakstītas 2 laterālas trahejas šuves, aiz kurām velk, ievietojot
traheostomu. Piepūš manšeti.
4. Uzliek 2 ādas šuves. Traheju fiksē ap kaklu ar lentu.
28. 28
Agrīnas Vēlīnas
Asiņošana (pamostoties no
anestēzijas ↑TA un klepojot);
Asiņošana (tracheoinnominate
fistula TIF);
Aizsprostošana ar gļotām; Traheo un laringomalācija;
Traheīts; Stenoze;
Celulīts; Traheoezofageāla fistula (TEF);
Subkutāna emfizēma; Traheokutāna fistula
Atelektāze; Granulācijas;
Dislokācija. Rētas;
Neveiksmīga dekanulācija.
Komplikācijas