Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.

Tautas ataudzes mērķi NAP2020 un to sasniegšanas gaita

619 views

Published on

PKC ekspertes Sigitas Sniķeres prezentācija par tautas ataudzi Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdē 2015. gada 20. janvārī.

Published in: Government & Nonprofit
  • Login to see the comments

  • Be the first to like this

Tautas ataudzes mērķi NAP2020 un to sasniegšanas gaita

  1. 1. Tautas ataudzes mērķi NAP2020 un to sasniegšanas gaita Sigita Sniķere Pārresoru koordinācijas centrs 2015.gada 20.janvāris
  2. 2. Tautas ataudze NAP2020  Gādājot par cilvēku drošumspēju, pozitīvi ietekmēt demogrāfiju, lai tautas saimniecības izaugsmes apstākļos Latvija būtu vieta, kur dzimst gaidīti bērni, kur vecāki var viņiem nodrošināt aprūpi un attīstības perspektīvas [..] Tādā veidā tiek veidota spēcīga vidusšķira un nodrošināta tautas ataudze. Konkrētie mērķi:  Ieviešot kompleksu atbalsta sistēmu ģimenēm, panākt, ka katru gadu dzimst vairāk bērnu nekā iepriekšējā gadā  Panākt, ka bērni dzīvo labvēlīgā ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē, un vardarbība ģimenē samazinās  Ar kompleksas ģimeņu atbalsta sistēmas palīdzību, kas veicina darba un ģimenes dzīves savienošanu, mazināt bērnu nabadzības risku Politikas rezultāti: - 2020.gadā dabiskā pieauguma rādītājs tuvojas vai sasniedz 0 vērtību - Jaundzimušo skaits 2020.gadā sasniedz 28 000 (24 000) gadā - Ģimenēs, kur viens pieaugušais audzina bērnus nabadzības riska indekss samazinās no 39% 2010.gadā uz 30% 2020.gadā - Daudzbērnu ģimenēs nabadzības riska indekss samazinās no 37% 2010.gadā uz 27% 2020.gadā - Nabadzības riska indekss bērniem (0-17 g.v.) kopumā samazinās no 24,8% 2010.gadā uz 19% 2020.gadā
  3. 3. Dabiskā pieauguma tendences  2014.gadā dabiskais pieaugums – 6906 Salīdzinājumam: 2013.gadā tas bija - 8095  Faktiskie novērojumi dabiskā pieauguma rādītājā visus gadus ļoti tuvi t.s. NAP2020 vēlamai prognozei, kamēr jaundzimušo skaits tuvāks ir t.s. reālistiskai prognozei  Dabiskā pieauguma mērķa vērtību šobrīd lielā mērā palīdz sasniegt par prognozēto zemāka mirstība jeb diezgan būtisks nodzīvoto mūža gadu skaita pieaugums
  4. 4. Dabiskais pieaugums: prognozes un faktiskie novērojumi -20000 -15000 -10000 -5000 0 5000 1990 1992 1994 1996 1998 2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 2020 Faktiskie novērojumi Reālistiskā prognoze Ekonomikas ministrijas ilgtermiņa daraspēka prognoze Vēlamā prognoze Avots: PKC, CSP
  5. 5. Jaundzimušo skaits: prognozes un faktiskie novērojumi 15 000 17 000 19 000 21 000 23 000 25 000 27 000 29 000 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 reālistiskā prognoze vēlamā prognoze faktiskie novērojumi Faktiski Reālistiskā prognoze Vēlamā prognoze 2012 19 897 19 700 20 000 2013 20 596 20 500 22 000 2014 21 532 21 300 23 000 Avots: PKC (NAP2020), CSP
  6. 6. Tendences jaundzimušo skaita izmaiņām  Jaundzimušo skaits ar katru gadu pieaug par aptuveni 700- 1000 bērniem salīdzinājumā pret iepriekšējo gadu  Katru gadu aptuveni 350 no reģistrētajiem bērniem dzimuši un visticamāk dzīvo ārvalstīs  Otro bērnu īpatsvars jaundzimušo kopskaitā sasniedzis apmēru, kāds bija ‘dzimstības buma’ laikā 80.gadu vidū. Absolūtos skaitļos tas ir atgriezies pirmskrīzes līmenī  Trešo bērnu īpatsvars jaundzimušo kopskaitā – augstākais pēdējo 30 gadu laikā. Arī absolūtos skaitļos tas ir augstākais kopš 1993.gada  Dzimstība joprojām nav sasniegusi pirmskrīzes vai 90.gadu sākuma līmeni – jaundzimušo skaits nav pietiekams  Pēdējo četru gadu laikā samazinājies pirmo bērnu skaits
  7. 7. Tendences jaundzimušo skaita izmaiņām 0 2000 4000 6000 8000 10000 12000 14000 16000 18000 20000 1980 1982 1984 1986 1988 1990 1992 1994 1996 1998 2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 Jaundzimušo skaits Pirmais bērns Otrais bērns Trešais bērns 0,0 5,0 10,0 15,0 20,0 25,0 30,0 35,0 40,0 1980 1982 1984 1986 1988 1990 1992 1994 1996 1998 2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 Jaundzimušo īpatsvars Otrais bērns Trešais bērns Avots: CSP
  8. 8. Tendences vecāku demogrāfiskiem rādītājiem  Pēdējo desmit gadu laikā par diviem gadiem pieaudzis mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam (no 24.9 uz 26.9). Salīdzinājumam: mātes vidējā vecuma pieaugums, piedzimstot otrajam un trešajam bērnam, nav tik strauji mainījies (no 29.3 uz 30.8; no 32.7 uz 33.7).  Tomēr tikai lēmuma atlikšana par pirmā bērna radīšanu vien neizskaidro salīdzinoši nelielo jaundzimušo skaitu, jo dzimstības vecumkoeficients sievietēm 15-49 g.v. sasniedzis pirmskrīzes vērtību un ir 44,56  Vērojamas pozitīvas izmaiņas dzimstības vecumkoeficientā 25-29 g.v. sievietēm – kopš 2011.gada tas pamazām pieaug  Vērojama tieša korelācija starp dzimstības vecumkoeficientu 15-49 g.v. un laulībā dzimušo bērnu īpatsvaru (r=0,844)  Tāpat vērojama tieša korelācija starp dzimstības vecumkoeficientu 15- 49 g.v. un teritorijas attīstības indeksa vērtību
  9. 9. 0 20 40 60 80 100 120 140 160 180 200 1980 1982 1984 1986 1988 1990 1992 1994 1996 1998 2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 Dzimstības vecumkoeficienti 20–24 25–29 30–34 35–39 Tendences vecāku demogrāfiskiem rādītājiem 0 10 20 30 40 50 60 70 Dzimstības vecumkoeficients sievietēm 15- 49.g.v. Avots: CSP
  10. 10. Nabadzības risks ģimenēs ar bērniem  Tendences nabadzības riska rādītājos liecina par virzību uz NAP2020 mērķu sasniegšanu  Tomēr rādītāju prognozes liek domāt par mērķētāku risinājumu nepieciešamību šajās divās sabiedrības grupās 0,0 10,0 20,0 30,0 40,0 50,0 60,0 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 LV Daudzbērnu ģimene LV Vientuļie vecāki EE Daudzbērnu ģimene EE Vientuļie vecāki LV Daudzbērnu ģimene prognoze LV Vientuļie vecāki prognoze
  11. 11. Labā prakse nabadzības risku mazināšanai Viena vecāka ģimenes Bērna kopšanas atvaļinājums citai sociāli apdrošinātai personai Rotaļu istabas vai īstermiņa auklīšu palīdzība ģimenei krīzes situācijās Atbalsts bērnu ēdināšanai Atvieglojumu par apgādājamajiem palielināšana Daudzbērnu ģimenes Daudzbērnu ģimeņu atlaižu kartes transportam Atbalsts apkures rēķina segšanai Atbalsts bērnu ēdināšanai un bērnudārzam Atbalsts atkarībā no bērnu skaita ģimenē, pārskatot un diferencējot ģimenes valsts pabalstu Atvieglojumu par apgādājamajiem palielināšana Ģimenes ar zemām pamatprasmēm Ģimenes centri vai Kopienas mammu programma Pilnvērtīga ārpusstundu darba organizācija skolā Visiem Minimālās darba algas palielināšana Palīdzības sniegšana ģimenēm krīzes situācijās, mazinot šķiršanās risku
  12. 12. Mirstības tendences  Mirstības koeficients visās vecuma grupās pēc 65 g.v. pēdējo desmit gadu laikā samazinājies straujāk nekā iepriekš  Dzimstību un dabisko pieaugumu negatīvi ietekmē priekšlaicīgas nāves cēloņi – aptuveni katrs ceturtais mirst priekšlaicīgi, bet aptuveni katrs piektais no priekšlaicīgi mirušiem ir 20-44 g.v.  Šo iemeslu dēļ īpaši jāvērš uzmanība to riska faktoru ietekmes mazināšanai, kas ir par pamatu priekšlaicīgas nāves cēloņiem (gan ārējiem cēloņiem, gan slimībām)
  13. 13. Identificētās problēmas tautas ataudzes nodrošināšanai  Joprojām nepietiekams jaundzimušo skaits, kas saistīts ar:  sieviešu skaitu fertilā vecumā – tas samazinās, t.sk. arī emigrācijas rezultātā  iespējams, salīdzinoši lielu sieviešu skaitu pēc 35 g.v., kurām nav bērnu  Iespējams, jaundzimušo skaitu ietekmē arī laulību institūcijas nepopularitāte sabiedrībā, kā arī nestabilitāte partnerattiecībās  Nozīmīgs faktors dzimstībai ir arī ekonomiski attīstītai, perspektīvai videi, kā arī pietiekamiem ienākumiem ģimenē  Veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaits nepieaug tikpat strauji kā dzīvildze
  14. 14. Šķēršļi dzimstībai 46% 40% 39% 25% 19% 13% 11% 8% 8% 8% 6% 4% 3% 0% 5% 10% 15% 20% 25% 30% 35% 40% 45% 50% nepietiekami ienākumi nestabilitāte ienākumos nestabila valsts/pašvaldības atbalsta politika nestabilitāte darbā nepiemērots mājoklis nav stabilu partnerattiecību problēmas ar savu veselību nav piemērota partnera grūti tikt galā ar jau esošajiem bērniem nav gatavs tik lielai atbildībai partneris nevēlas karjeras plāni nākotnē problēmas ar partnera veselību Apstākļi, kas traucē sasniegt vēlamo bērnu skaitu Avots: Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte
  15. 15. Secinājumi  Ekonomiskā augšupeja kombinācijā ar īstenotajām iniciatīvām demogrāfijas jomā ir devusi rezultātu. Tam pierādījums - pozitīvās izmaiņu tendences pēdējos gados.  Diemžēl pagaidām nav identificējamas katras iniciatīvas t.s. ‘tīrā’ ietekme uz politikas rezultātu, kas liedz veikt izmaiņas/ pārskatīt atbalsta intensitāti  Tautas ataudzes kontekstā būtiski vērst uzmanību reemigrācijas veicināšanai  Nepieciešamas inovatīvas pieejas pirmā bērna dzimstības atbalstam sievietēm pēc 35 g.v.  Pārbaudīt, cik būtiska ir laulību institūcijas nozīme sabiedrībā un kā to stiprināt – iespējams, tas var būt par pamatu otrā un trešā bērna dzimstībai  Nepieciešamas papildus iniciatīvas nabadzības risku mazināšanai daudzbērnu ģimenēs un vientuļo vecāku ģimenēs  Nepieciešami mērķēti risinājumi veselīga dzīvesveida paradumu nostiprināšanai sabiedrībā un slimību profilaksei, tādējādi pagarinot veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu, kā arī samazinot to gadījumu skaitu, kad lēmums par bērna radīšanu tiek atlikts veselības problēmu dēļ
  16. 16. Fiskālā telpa tautas ataudzei NAP2020 FISKĀLĀ TELPA TAUTAS ATAUDZEI [269], [270], [271] 256 116 900 EUR no tiem iztērēts (2014.-2016.) 203 721 968 EUR Brīvpusdienas 1.-3.klasei 17 440 825 EUR Atvieglojumu par apgādībā esošu personu palielināšana 104 100 000 EUR Bērna kopšanas pabalsta apmēra palielināšana sociāli neapdrošinātiem vecākiem 62 412 547 EUR Bērna kopšanas pabalsta izmaksu nodrošināšana vecāku pabalsta saņēmējiem līdz bērna viena g.v. Bērna kopšanas pabalsta apmēra palielināšana par bērnu vecumā no viena līdz 1,5 g.v. Bērna kopšanas pabalsta izmaksu nodrošināšana sociāli apdrošinātām personām 2014.gadā 331 536 EUR Vecāku pabalsta minimālā apmēra paaugstināšana sociāli apdrošinātām personām 20014.gadā 451 232 EUR Pabalsts 100 EUR par bērna kopšanu no viena līdz 1,5 gadiem vecākiem, kuriem vecāku pabalsts piešķirts līdz 30/09/2014 6 991 280 EUR Uzturlīdzekļu izmaksas apmēra palielināšana 11 994 548 EUR ATLIKUMS (2016.-2020.) 52 394 930 EUR
  17. 17. www.pkc.gov.lv @NAP2020

×