Aktualitātes ugunsdrošību un valsts ugunsdrošības uzraudzību regulējošajos normatīvajos aktos  Tomass Lausmā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības organizēšanas nodaļas priekšnieks, tālr.: 67075931, e-pasts: tomass.lausma@vugd.gov.lv 2020.gada 14.decembris

1. Aktualitātes ugunsdrošību un valsts
ugunsdrošības uzraudzību
regulējošajos normatīvajos aktos
Tomass Lausmā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības
uzraudzības organizēšanas nodaļas priekšnieks, tālr.: 67075931,
e-pasts: tomass.lausma@vugd.gov.lv
2020

2. 2
Ugunsgrēku, cietušo un bojā gājušo statistika
Gads Ugunsgrēku
skaits
Cietušo un bojā gājušo skaits
ugunsgrēkos
2019 8985 279 76
2018 9134 302 81
2017 8714 381 79
2016 9288 302 95
2015 10 311 304 88
2014 12 175 283 94

3. 3
Bojā gājušo skaits ugunsgrēkos 2020.gadā uz 5. decembri -76

4. 4
Ugunsgrēki objektos 2019.gadā
Ugunsgrēku objekti Kopā Rīga
Dzīvojamās mājas 1930 835
Nedzīvojamās ēkas / būves 989 103
Lauksaimniecības objekti 41 0
Publiskās ēkas 181 83
Ražošanas ēkas 133 30
Transporta līdzekļi, transporta
nozare 669 194
Noliktavas 28 17
Būvobjekti 14 6
Kūla 2769 176
Izgāztuves, atkritumi, sausā zāle u.c. 2231 710
Kopā 8985 2154

5. 5
Iespējamie ugunsgrēku
cēloņi 2019.gadā
Apkure
5%
Bērnu rotaļas ar
uguni
1%
Citi iemesli
2% Elektroierīces /
iekārtas
15%
Neuzmanīga
apiešanās ar uguni
62%
Tīša dedzināšana
15%

6. 6
Statistika VUGD tīmekļvietnē

7. Atbildība par ugunsdrošību
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 9.pants nosaka atbildību par
ugunsdrošību objektā (visās ēkās, būvēs un telpās).
Par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs ēkas, būves, to daļu vai zemesgabala
īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas
līgumā, bet iznomātā (izīrētā) vai lietošanā nodotā ēkā, būvē, to daļās vai
zemesgabalā par ugunsdrošību ir atbildīgs nomnieks (īrnieks) vai cits
lietotājs, ja tas paredzēts līgumā.
Vairākām personām iznomātā vai lietošanā nodotā ēkā, būvē, to daļās vai
zemesgabalā par koplietošanas ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu un
aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un
ugunsdrošību regulējošu normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs ēkas, būves,
to daļu vai zemesgabala īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas
paredzēts pārvaldīšanas līgumā.
7

8. Par ugunsdrošību atbildīgo
personu pienākumi
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 10.pants nosaka par
ugunsdrošību objektā atbildīgo personu pienākumus
Ēkas, būves, to daļu vai zemesgabala īpašniekam (valdītājam),
pārvaldniekam, nomniekam vai citam lietotājam, kas saskaņā ar līgumu
ir atbildīgs par ugunsdrošību objektā, ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību
ievērošanu;
2) nodrošināt iespēju veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību;
3) sniegt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju, ja
amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi to pieprasa;
4) veikt ugunsaizsardzības sistēmu darbspējas pārbaudi, ja
amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi to pieprasa;
5) ugunsgrēka gadījumā pildīt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un
glābšanas dienestu amatpersonu norādījumus.
8

9. Ugunsdrošības noteikumi
Ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām
jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu
to sekas neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas
nosaka Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr.238
"Ugunsdrošības noteikumi’’ (turpmāk – Ugunsdrošības noteikumi).
9

10. 10
Raksturīgākie ugunsdrošības prasību pārkāpumi

11. 11
Raksturīgākie ugunsdrošības prasību pārkāpumi

12. Par tvaika nosūcējiem
Ugunsdrošības noteikumu 89.10.apakšpunktā ietverts aizliegums:
“daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam aizliegts
daudzdzīvokļu objektā dabiskās ventilācijas kanālam pievienot
mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietota apkures iekārta un
ierīce, kurā par kurināmo izmanto gāzi, vai gāzes iekārta ēdiena
gatavošanai vai gāzes iekārta ūdens sildīšanai un nav ventilācijas, kas
nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes
novadīšanu ārpus būves”.
Telpās, kurās atrodas gāzes iekārtas (piemēram, gāzes plītis dzīvojamo
māju virtuvēs), ir paredzēta dabīgā ventilācijas sistēma, lai gāzes
noplūdes gadījumā tā izplūstu caur dabīgās ventilācijas kanālu un telpā
neveidotos bīstama gāzes koncentrācija.
12

13. Par tvaika nosūcējiem
Tehniskās prasības sašķidrinātās naftas gāzes (ogļūdeņražu vieglās
frakcijas, ko veido propāns un butāns vai to abu kombināciju gāze)
iekšējo un ārējo gāzesvadu sistēmas ar maksimālo darba spiedienu līdz
1,6 MPa (16 bar) projektēšanai, darbiem un pieņemšanai ekspluatācijā
nosaka Latvijas būvnormatīvs LBN 243-15 “Sašķidrinātās naftas gāzes
iekšējo un ārējo gāzesvadu sistēma" (apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.335).
Tehniskās prasības dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēmas
projektēšanai, darbiem un pieņemšanai ekspluatācijā nosaka Latvijas
būvnormatīvs LBN 241-15 "Dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēma"
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumiem
Nr.336).
13

14. Par tvaika nosūcējiem
Jaunbūvējamās ēkās gāzes iekārtas un aparātus ēdiena gatavošanai
atļauts uzstādīt dzīvokļa virtuvē vai citā atbilstošā telpā ar logu, kura
konstrukcija nodrošina telpas vēdināšanu.
Telpā, kurā uzstāda gāzes iekārtas, nepieciešams ventilācijas kanāls,
kas nodrošina nepārtrauktu gaisa apmaiņu (..)
14

15. Par tvaika nosūcējiem
Pieslēdzot mehānisko tvaika nosūcēju dabiskajam ventilācijas kanālam
(un visbiežāk vienīgajam), virtuvē veidojas situācija, ka tajā brīdī, kad
tvaika nosūcējs ir ieslēgts, tas novada gaisu ventilācijas kanālā,
savukārt izslēgtā stāvoklī tas pilnībā aiztaisa ciet šo ventilācijas kanālu.
Ja no gāzes iekārtas vai caurules ir minimāla noplūde (nereti pat
sākotnēji nesajūtama) gāzei nav vairs pieejama dabiskā ventilācijas
sistēma, kas šo gāzi novadītu ēkas ārpusē, līdz ar to tā krājas virtuvē
līdz vienā brīdī gāzes koncentrācija ir tik augsta, ka pie atbilstoša
katalizatora (ieslēgta gaismas slēdža vai cita) notiek sprādziens.
Šajā situācijā nopietni apdraudēti ir ne tikai konkrētā dzīvokļa, bet visas
mājas iedzīvotāji.
15

16. Par tvaika nosūcējiem
Gadījumā, ja dabīgajam ventilācijas kanālam pievienota mehāniskā
ventilācijas iekārta (tvaika nosūcējs), ugunsdrošības prasībām
neatbilstošu risinājumu novēršanai pastāv sekojošie varianti:
1) noņemt mehānisko ventilācijas iekārtu, atjaunojot ventilāciju,
kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā;
2) iegādāties tvaika nosūcēju, kura darbības princips ir gaisa
recirkulācija un kuru nav nepieciešams pievienot dabiskās ventilācijas
kanālam, un kas netraucē nodrošināt pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā;
3) pieaicināt sertificētu būvspeciālistu, lai atrastu alternatīvu
risinājumu kas nodrošina pastāvīgu nepieciešamo gaisa apmaiņu telpā.
16

17. Par dūmu detektoriem
No 2020. gada 1. janvāra visās mājās un dzīvokļos, kā arī publiskajos
objektos, kuros paredzēts izmitināt gulēšanai līdz 10 cilvēkiem, ir
jāuzstāda dūmu detektori.
Autonomais dūmu detektors ir ierīce, kas reaģē uz dūmiem un tā
darbību nodrošina baterija.
Ja mājai vai dzīvoklim ir vairāki stāvi, tad dūmu detektors
nepieciešams katrā stāvā, jo Ugunsdrošības noteikumu 120.punkts
nosaka, ka: “Viendzīvokļa objekta un daudzdzīvokļu objekta dzīvokļa
katrā stāvā izvieto vismaz vienu autonomo ugunsgrēka detektoru.
Autonomo ugunsgrēka detektoru uzstāda un uztur darba kārtībā,
ievērojot ražotāja prasības”.
17

18. 18

19. Par dūmu detektoriem
No 2008. gada 1. marta Latvijā jaunizbūvēto, rekonstruēto un renovēto
dzīvojamo ēku dzīvokļus obligāti jāaprīko ar ugunsgrēka autonomiem
detektoriem.
Detektoru cenas ir atkarīgas no ražotāja un detektorā iebūvētajām
papildus funkcijām, bet vidēji tie ir aptuveni no 2 līdz 10 eiro.
19

20. Par dūmu detektoriem
Uz dūmu detektora korpusa ir jābūt CE marķējumam un informācijai
par detektora atbilstību Eiropas standartam EN 14604.
20

21. Par ugunsdzēsības aparātiem
Ugunsdrošības noteikumu 256. punkts kopsakarā ar 517. punktu
nosaka, ka no 2020. gada 1. janvāra viendzīvokļa objektu nodrošina ar
ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz 21A 113B.
21

22. Par ugunsdzēsības aparātiem
22

23. Par ugunsdzēsības aparātiem
23

24. 24

25. Par elektroinstalācijas pārbaudēm
Prasība par elektroinstalācijas pārbaudi nav jauna prasība.
Ugunsdrošības noteikumos ir mainīts pārbaudes veikšanas biežums
(no reizi 6 gados uz reizi 10 gados).
Kopš 2017.gada 1.septembra stājās spēkā prasība vienlaicīgi ar
elektroinstalācijas pretestības pārbaudēm veikt arī elektroinstalācijas
kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaudi ar termokameru.
25

26. Par elektroinstalācijas pārbaudēm
Prasības mērķis - veikt noslogotas elektroinstalācijas pārbaudi, jo šīs
pārbaudes laikā var konstatēt kontaktsavienojuma drošību un kvalitāti,
piemēram:
! vai kontaktsavienojums netiek pārslogots (nekarst);
! vai tas ir pareizi izbūvēts (nerada bīstamu pārejas pretestību).
26

27. Par elektroinstalācijas pārbaudēm
Par elektroinstalācijas pārbaudes rezultātiem ir jānoformē pārbaudes
akts, kura veidlapa ir noteikta Ugunsdrošības noteikumu 7.pielikumā.
Minētajam pārbaudes aktam ir jāpievieno:
darba veicēja darba veikšanas tiesību apliecinošs dokuments;
mēraparāta kalibrēšanas sertifikāta kopija;
elektroinstalācijas shēma.
27

28. Par elektroinstalācijas pārbaudēm
Elektroinstalācijas pārbaude ir jānodrošina visos objektos, tai skaitā, arī
dzīvojamās mājas koplietošanas daļās, gan arī dzīvokļos.
Elektroinstalācijas pārbaudi nodrošina:
dzīvojamās mājas koplietošanas daļās - daudzdzīvokļu objekta
atbildīgā persona jeb pārvaldnieks;
dzīvokļos – dzīvokļa īpašnieks vai cits lietotājs, ja tas paredzēts
līgumā, tādējādi dzīvokļa īpašnieks vai cits lietotājs pats var izvēlēties
uzņēmumu vai personu, kas veic elektroinstalācijas pārbaudi dzīvoklī.
28

29. Par dūmvadiem
Visas cietā kurināmā apkures ierīces un dūmvadi ir jātīra pirms apkures
sezonas sākuma (līdz 1. novembrim), savukārt ilgdedzes cietā kurināmā
apkures ierīces un dūmvadus jātīra papildus vēl vienu reizi apkures
sezonas laikā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam).
Gāzes apkures ierīces jātīra vienu reizi gadā, bet, ja apkures ierīce
atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu
novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude.
Dūmvadu tehniskā stāvokļa pārbaudi jāveic ne retāk, ka reizi 5 gados
29

30. Par ventilācijas kanāliem
Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumiem Dabiskās ventilācijas kanāla
tīrīšanu un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic:
• ne retāk kā reizi piecos gados – telpās, kurās izvietota apkures iekārta vai
ierīce, kurā par kurināmo izmanto gāzi, gāzes iekārta ēdiena gatavošanai
vai gāzes iekārta karstā ūdens sildīšanai;
• ne retāk kā reizi 10 gados – daudzdzīvokļu objektā un viendzīvokļa
objektā, izņemot telpas, kurās izvietota apkures iekārta vai ierīce;
• ne retāk kā reizi piecos gados – citos objektos
Mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaude un tīrīšana
jāveic reizi 5 gados.
30

31. Ugunsdrošības noteikumu prasības
daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām
Daudzdzīvokļu objekta atbildīgā persona ar ugunsdrošības instrukciju
iepazīstina kopīpašniekus, īrniekus un nomniekus (Ugunsdrošības
noteikumu 186.punkts).
31

32. Administratīvā atbildība
Ugunsdrošības prasību mērķis nav iedzīvotāju sodīšana, bet gan drošas
vides veidošana un uzturēšana.
! Ja gadījumā pārkāpums tiek konstatēts, tad par ugunsdrošības prasību
pārkāpšanu paredzēts naudas sods:
fiziskajām personām no 30 līdz 280 euro,
juridiskajām personām no 280 līdz 1400 euro,
nosaka Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. pants.
32

33. Informatīvie materiāli
33

34. • Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.238
„Ugunsdrošības noteikumi” (redakcija ar Ministru
kabineta 15.09.2020. noteikumu Nr.585 grozījumiem) un
to piemērošana
34

35. 35
Pamata redakcija
01.09.2016.-18.09.2020.
2.2. būvobjekts – objekts vai
teritorija, kurā notiek būvniecības
process;
---------------------------------
Redakcija ar Ministru kabineta
15.09.2020. noteikumu Nr.585
grozījumiem
2.2. būvobjekts – objekts vai
teritorija, kurā notiek būvniecības
process būvdarbi;
2.1 Publiskā objektā ievēro arī tās
šajos noteikumos noteiktās
ugunsdrošības prasības, kas attiecas
uz saimnieciskās darbības objektu.

36. 36
Pamata redakcija
01.09.2016.-18.09.2020.
Redakcija ar Ministru kabineta
15.09.2020. noteikumu Nr.585
grozījumiem
6. Personu pienākums ir nepieļaut
ugunsgrēka izcelšanos vai darbības,
kas var izraisīt ugunsgrēku, kā arī,
atrodoties būvē, nekavējoties
evakuēties, atskanot ugunsgrēka
trauksmes signālam vai pamanot
ugunsgrēku.
6. Fizisko un juridisko personu
pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka
izcelšanos.
61. Atrodoties objektā, fiziskās
personas pienākums, atskanot
ugunsgrēka trauksmes signālam vai
pamanot ugunsgrēku, ir
nekavējoties evakuēties (izņemot
gadījumu, ja nodarbinātajam
noteikti pienākumi atbilstoši
ugunsdrošības instrukcijai un tos
attiecīgajā situācijā ir iespējams
veikt).

37. 37
Pamata redakcija
01.09.2016.-18.09.2020.
30. Pie katras iebrauktuves
teritorijā, kurā ir ugunsdzēsības
ūdensņemšanas vieta, izvieto
ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu
izvietojuma shēmu.
Redakcija ar Ministru kabineta
15.09.2020. noteikumu Nr.585
grozījumiem
30. Pie katras ugunsdzēsības un
glābšanas tehnikai paredzētas
iebrauktuves teritorijā, ja tās platība
ir lielāka par 6400 m2 vai ja
attālums no iebrauktuves līdz
teritorijā esošajai ugunsdzēsības
ūdensņemšanas vietai pārsniedz 80
m, izvieto ugunsdzēsības
ūdensņemšanas vietu izvietojuma
shēmu.

38. 38
Pamata redakcija
01.09.2016.-18.09.2020.
53. Būvobjektu nodrošina ar
ugunsdzēsības aparātiem un
inventāru (5. pielikums).
Redakcija ar Ministru kabineta
15.09.2020. noteikumu Nr.585
grozījumiem
53. Būvobjektā katrā būves stāvā
izvieto ugunsdzēsības aparātus
atbilstoši šādiem kritērijiem:
53.1. ja stāva platība ir līdz 800 m2,
nodrošina ugunsdzēsības aparātus ar
minimālo kopējo dzēstspēju 68A
366B;
53.2. ja stāva platība pārsniedz 800
m2, katrus nākamos stāva platības 250
m2 nodrošina ar ugunsdzēsības
aparātiem ar minimālo kopējo
dzēstspēju 21A 113B;
53.3. attālums no jebkuras vietas
būvobjektā līdz ugunsdzēsības
aparātam nedrīkst pārsniegt 40 m;
53.4. ugunsbīstamo darbu vietas
papildus nodrošina ar ugunsdzēsības
aparātiem atbilstoši šo noteikumu
309. punktam.

39. 39
Pamata redakcija
01.09.2016.-18.09.2020.
---------------------------------------
Redakcija ar Ministru kabineta
15.09.2020. noteikumu Nr.585
grozījumiem
63.1 Cietā kurināmā apkures ierīces
kurtuves priekšā degtspējīga
materiāla grīdu pārklāj ar
degtnespējīgu materiālu, kura
izmērs pārsniedz kurtuves platuma
izmērus vismaz par 150 mm no
kurtuves sānu malām un vismaz 300
mm tās priekšā. [stājas spēkā 2021.
gada 1. septembrī]

40. 40
Pamata redakcija
01.09.2016.-18.09.2020.
72. Par dūmvada, apkures ierīces un
iekārtas, gāzes aparāta, dabīgās
ventilācijas kanāla tīrīšanas
rezultātiem sastāda aktu. Aktā
norāda šādu informāciju:
Redakcija ar Ministru kabineta
15.09.2020. noteikumu Nr.585
grozījumiem
72. Par dūmvada, apkures ierīces vai
iekārtas un dabiskās ventilācijas
kanāla tīrīšanas rezultātiem sastāda
aktu. Aktu var nesastādīt, ja
viendzīvokļa objekta cietā kurināmā
apkures ierīci, tās dūmvadu un
dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanu
veic viendzīvokļa objekta atbildīgā
persona. Aktā norāda šādu
informāciju:

41. 41
Pamata redakcija
01.09.2016.-18.09.2020.
83. Objekta bēniņos dūmvadu un
sienu, kurā atrodas dūmvads,
nobalsina vai nokrāso ar gaišu
degtnespējīgu (ugunsreakcijas klase
A1) krāsu.
Redakcija ar Ministru kabineta
15.09.2020. noteikumu Nr.585
grozījumiem
83. Objekta bēniņos dūmvadu un sienu,
kurā atrodas dūmvads, nobalsina vai
nokrāso ar gaišu krāsu. Šī prasība
neattiecas uz metāla dūmvadiem.

42. 42
Pamata redakcija
01.09.2016.-18.09.2020.
---------------------------------------------
Redakcija ar Ministru kabineta
15.09.2020. noteikumu Nr.585
grozījumiem
125.1 Šo noteikumu 125. punkta
prasības neattiecas uz viendzīvokļa
objektu un daudzdzīvokļu objekta
dzīvokli.

43. 43
Pamata redakcija
01.09.2016.-18.09.2020.
190. Ugunsdrošības instruktāžu veic:
190.1. izglītības iestādēs – ne retāk
kā divas reizes gadā;
190.2. ārstniecības un aprūpes
iestādēs – ne retāk kā četras reizes
gadā;
190.3. citos objektos – ne retāk kā
reizi gadā.
Redakcija ar Ministru kabineta
15.09.2020. noteikumu Nr.585
grozījumiem
190. Ugunsdrošības instruktāžu veic:
190.1. izglītības, ārstniecības un
aprūpes iestādēs - ne retāk kā reizi sešos
mēnešos;
190.2. citos objektos - ne retāk kā reizi
gadā.

44. 44
Pamata redakcija
01.09.2016.-18.09.2020.
221. Signālkrāsojuma gredzenus
izvieto ik pēc 4 m atkarībā no
cauruļvada posmu garuma,
cauruļvada savienojumu vietās un
abās pusēs pie vārstiem, aizbīdņiem,
apkalpojamām iekārtām, sienām,
pārsegumiem, kurus šķērso
cauruļvadi, kā arī jebkurā citā vietā,
kur marķējums ir nepieciešams.
Cauruļvadus marķē ar plūsmas
virziena norādi. Šā punkta prasības
neattiecas uz publisku objektu, ja šie
cauruļvadi šķērso objektu un uz tā
nav noslēgarmatūras vai citu vadības
mezglu.
Redakcija ar Ministru kabineta
15.09.2020. noteikumu Nr.585
grozījumiem
221. Signālkrāsojuma gredzenus izvieto
ik pēc 4 m atkarībā no cauruļvada
posmu garuma, cauruļvada savienojumu
vietās un abās pusēs pie vārstiem,
aizbīdņiem, apkalpojamām iekārtām,
sienām, pārsegumiem, kurus šķērso
cauruļvadi, kā arī jebkurā citā vietā, kur
marķējums ir nepieciešams.
Cauruļvadus marķē ar plūsmas virziena
norādi. Šā punkta prasības neattiecas uz
publisku objektu, ja šie cauruļvadi
šķērso objektu un uz tā nav
noslēgarmatūras vai citu vadības
mezglu.

45. 45
Pamata redakcija
01.09.2016.-18.09.2020.
235. Publiska objekta telpās, kurās
nakšņo cilvēki, izvieto stāva
evakuācijas plānu, kurā iezīmēta
atbilstošā telpa, evakuācijas ceļi un
izejas, ugunsdzēsības līdzekļu un
ugunsgrēka izziņošanas ierīču
atrašanās vietas un sniegta
informācija par ugunsdrošības
pasākumiem un rīcību ugunsgrēka
gadījumā.
Redakcija ar Ministru kabineta
15.09.2020. noteikumu Nr.585
grozījumiem
235. Publiska objekta telpās, kurās
nakšņo cilvēki, izvieto stāva
evakuācijas plānu. Šā punkta prasības
neattiecas uz vienstāva publiska objekta
telpām, kurām ir tieša evakuācijas izeja
uz āru un kurās vienlaikus nakšņo ne
vairāk kā 10 cilvēki.

46. 46
Redakcija ar Ministru kabineta
15.09.2020. noteikumu Nr.585
grozījumiem
249.3 Serveru telpas, elektrosadalnes un citas tehniskās telpas, kas paredzētas
elektroiekārtu vai elektroierīču izvietošanai, var aprīkot ar ogļskābās gāzes (CO2)
ugunsdzēsības aparātiem, nodrošinot dzēstspēju 8B uz telpas katru 1 m2.

47. 47
Pamata redakcija
01.09.2016.-18.09.2020.
268. Atbildīgā persona nodrošina
ugunsdzēsības aparāta tehniskā
stāvokļa vizuālo apskati
(novērtējumu) ne retāk kā reizi gadā,
bet, ja ugunsdzēsības aparāts atrodas:
Redakcija ar Ministru kabineta
15.09.2020. noteikumu Nr.585
grozījumiem
268. Atbildīgā persona nodrošina
ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa
vizuālo apskati (novērtējumu) ne retāk
kā reizi gadā (izņemot gadījumu, ja
ražotājs noteicis veikt ugunsdzēsības
aparāta tehnisko apkopi ne retāk kā reizi
gadā), bet, ja ugunsdzēsības aparāts
atrodas:

48. 48
Redakcija ar Ministru kabineta
15.09.2020. noteikumu Nr.585
grozījumiem

49. 49
2020
Tomass Lausmā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības
uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības organizēšanas nodaļas
priekšnieks, tālr.: 67075931, e-pasts: tomass.lausma@vugd.gov.lv