Elektroinstalācija daudzīvokļu dzīvojamās ēkās: aktuālākās problēmas, to diagnostika un remonta risinājumi
Gunārs Valdmanis, Latvijas elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija
2020.gada 10.decembris
2. Esošā situācija un iemesli rīcībai
Liela daļa daudzdzīvokļu ēku būvētas jau PSRS laikos, un to materiāli novecošanas un nolietojuma
dēļ nereti var nebūt pietiekami droši. Dzīvokļos elektroinstalācija daudzos gadīūjumos nav mainīta,
notikuši tikai īpašnieku pielāgojumi, kuri visbiežāk nav attiecīgi projektēti un dokumentēti plānos,
faktiski nenotiek arī aktīva dzīvojamo ēku elektroinstalāciju uzraudzība.
Vēsturiski būvētajās ēkās elektroinstalācija veidota ar atšķirīgiem apsvērumiem un aprēķiniem,
nekā mūsdienās, piemēram, paredzot mazāku slodzi un patērinu, bieži vien nemarķējot instalācijas
elementus, kā arī neparedzot norādes lietotājiem par pieļaujamo slodzi.
Līdzīgi, kā citās nozarēs, arī elektroinstalācijas būvniecības izstrādājumu tirgū notiek modernizācija,
iekārtu pilnveidošana, izejmateriālu maiņa – piemēram, kabeļu izolācija un kabeļu dzīslu
izejmateriāls. Atsevišķi materiāli ilggadējā ekspluatācijā vairs netiek atzīti par pietiekami drošiem
dažiem pielietojuma veidiem.
3. Elektroinstalācija – viens no biežākajiem
ugunsnelaimju cēloņiem!
Pērn no aptuveni 9000 ugunsgrēkiem 3300 gadījumi izcēlās
dzīvojamās ēkās, un aptuveni 1000 gadījumi no tiem bija saistīti
tieši ar elektroinstalācijas vai elektroierīču bojājumiem.
Mājokļu īpašnieku ir izpratne, ka no likuma viedokļa atbildība par
viņu īpašumā notikušu ugunsnelaimi, kuras cēlonis ir aplama
elektroinstalācijas vai iekārtu lietošana, kā arī elektrotīklu
neapsaimniekošana, gulsies tieši uz viņiem, tomēr tas bieži vien
netiek ņemts vērā, slēdzot apdrošināšanas līgumus u.t.t.
4. Akūtākās problēmas daudzdzīvokļu mājokļu
elektroinstalācijās
• Drošinātāju tehniskais stāvoklis
• Aplama ekspluatācija – pārslodze gada
tumšākajā laikā, nevērīga attieksme pret
automātslēdžu izslēgšanos
• Nekorekti izbūvēti pieslēgumi un pielāgojumi
mājoklī, nekvalitatīvs zemējums visai ēkai.
• Mitruma, nepareizas ekspluatācijas,
mehāniskas iedarbības izraisīti bojājumi
• Nepareizs, neapdomāts materiālu un iekārtu
pielietojums
• Piesārņojums un ugunsdrošības risks
kāpņutelpās
10. Praktiskie diagnostikas un renovācijas
plānošanas soļi
• Elektroapgādes projektēšanu dzīvoklī uzticēt profesionālim,
meklēt atsauksmes, pārliecināties, vai speciālistam ir
attiecīgas jomas sertifikāts;
• Elektroinstalācijas vizuālā apsekošana un dokumentēšana,
drošinātāju pārbaude
• Faktiskie mērījumi (papildus Ugunsdrošības noteikumos
noteiktajiem, ieteicama arī pārbaudi zem slodzes un
termogrāfiju).
• Gan jaunbūvētai, gan ekspluatācijā esošai elektroinstalācijai
ir jāveic sākotnēji un turpmāki, regulāri mērījumi, lai laicīgi
pamanītu iespējamās problēmas. Obligāti saglabājams
plāns!
• Jāizvēlas konkrētajai telpu grupai piemēroti materiāli,
domājot arī par iespējamo ugunsnelaimju riskiem.
11. Kā sākt pārbaudes
Esošās situācijas
apzināšana un
dokumentēšana:
Esošo un nākotnē
plānoto vajadzību un
nosacījumu apzināšana:
• Kur dzīvoklī fiziski izvietota
instalācija?
• Kādi ir instalācijas elementi un
tehniskais stāvoklis?
• Kādi ir to pieļaujamie tehniskie
parametri
• Šobrīd nepieciešamās jaudas, to
izvietojums telpās, lietošanas
īpatnības.
• Iespējas transformēt telpu
pielietojumu un iekārtu izvietojumu,
pieslēgt jaunas iekārtas.
12. Tālredzīgas plānošanas nozīme
Elektroinstalācija
lielākajā daļā mājokļu ir
iebūvēta citās
konstrukcijas, tāpēc
racionāli ir remontus
plānot un īstenot
apvienoti
Iespēja piekļūt
ekonomiski izdevīgākam
finansējumam
gadījumos, ja tiek veikta
ēkas energoefektivitātes
uzlabošana
Iespēja īstenot
rekonstrukciju, ieviešot
jaunas komunikācijas un
iekārtas – signalizācijas,
ventilācijas, dzesēšanas
sistēmas.
13. Kam svarīgi pievērst uzmanību, plānojot
ilgtermiņā?
Precīza elektrosistēmas plānošana jāuztic profesionāļiem, tomēr ir būtiski
svarīgākos apsvērumus apzināties arī pašam, lai nodrošinātu precīzāku darba
uzdevuma iesniegšanu projektētājam un būvniekam, jo tieši pats lietotājs
vislabāk pārzina savas iespējamās nākotnes ieceres un lietošanas ieradumus.
• Koka ēkas – iespējamā ēkas deformācijas un sēšanās
ietekmes novērtēšana, it īpaši uz ievadiem ēkā.
• Paredzamo mitruma un temperatūras izmaiņu
ietekmes novērtējums, piemērotu materiālu un
elementu izvēle.
• Slodzes un nepieciešamās aizsardzības pārdomāts un
piesardzīgs novērtējums –piemēram, pietiekams
skaits rozešu ar zemējumu, rozešu izvietojums
vairākās telpas sienās.
14. Kādas attīstības tendences vēlams ņemt vērā?
Pieprasījums pēc elektriskās apsildes un dzesēšanas sistēmām, klimata iekārtām, pirtīm,
signalizācijām, automātiskajiem vārtiem, elektromobiļu uzlādes u.c.
Viedā elektrisko iekārtu vadība apkures sistēmā, signalizācijai, elektriskajiem vārtiem,
u.c.
Iekārtu jaudas samazinājums, vienlaikus pieaugot to skaitam un lietošanas intensitātei
Neizbēgami tiks saglabāts princips, ka arī uzstādītā pieslēguma jauda ir pakalpojums un
resurss, un sistēmas izmaksas vairs nebūs draudzīgas ļoti zemu noslogotiem
pieslēgumiem, liekām jaudām, u.c.