Kvalitatīva dzīves vide mājoklī Žanna Martinsone, Rīgas Stradiņa universitāte 2020.gada 7.decembris

1. 1
Darba drošības un vides
veselības institūts
Žanna Martinsone
Rīgas Stradiņa universitāte
Darba drošības un vides veselības institūts
Higiēnas un arodslimību laboratorija
e-pasts: Zanna.Martinsone@rsu.lv
2020.gada 7. decembrī
Kvalitatīva dzīves vide mājoklī
Seminārs «Dzīvokļa īpašniek, kas tev jāzina!»

2. 2
Darba drošības un vides
veselības institūts
Kāda vide ir mūsu mājoklī?

3. 3
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼Mājokļa vide
◼Slimo ēku sindroms
◼ Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji
»Mikroklimata rādītāji
»Ķīmiskie riski
»Bioloģiskie riski
Saturs

4. 4
Darba drošības un vides
veselības institūts
Mājokļa vide

5. 5
Darba drošības un vides
veselības institūts
Aktualitāte
◼ Nelabvēlīgi iekštelpu vides apstākļi var veicināt pašsajūtas
pasliktināšanos, t.i., nogurumu, koncentrēšanās spēju zudumu,
miegainību, galvassāpes, galvas reiboņus, sausu ādu, gļotādas
kairinājumu, aizliktu degunu, sausu rīkli, sausu klepu, sausas un
apsārtušas acis, acu asarošanu, alerģiskus izsitumus, apgrūtinātu
elpošanu, saaukstēšanos u.c.
◼ Simptomi ir nespecifiski, kā arī tie nerada apdraudējumu
dzīvībai, bet var pasliktināt veselības stāvokli, radīt
diskomfortu un samazināt darba produktivitāti.

6. 6
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼ Pasaules Veselības organizācijas eksperti uzskata, ka
cilvēka veselībai un labklājībai iekštelpu gaisa
kvalitāte ir ļoti svarīga, jo tas var būt pat 4–6 reizes
vairāk piesārņots nekā ārējais gaiss.
◼ Termins slimo ēku sindroms parādījās 20. gadsimta
90. gadu sākumā. Tas bieži sastopams telpās, kuru
iekārtošanai izmantoti sintētiski un ķīmiski materiāli,
kondicionēšanas sistēmas un notiek gaisa
recirkulācija.
◼ Tās var būt arī jaunas biroju ēkas un atjaunotas
dzīvojamās ēkas.
Slimo ēku sindroms (SĒS)

7. 7
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼ acu, deguna, rīkles kairinājums vai sausums;
◼ ādas kairinājums;
◼ centrālās nervu sistēmas traucējumi;
◼ nespecifiskas, neparastas reakcijas;
◼ smaržas un garšas sajūtu izmaiņas.
Ilgstoši tika uzskatīts, ka raksturīgās slimo ēku sindroma
pazīmes izpaužas tikai biroja darbiniekiem.
Šobrīd ir pierādīts, ka slimo ēku sindroma pazīmes
izpaužas arī dzīvojamās ēkās.
Slimo ēku sindroma galvenās
simptomu grupas:

8. 8
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼ Šiem simptomiem ir subjektīvs raksturs, retāk ir arī
klīnisks apstiprinājums, bet raksturīgi ir tas, ka šie
simptomi ir vairākiem cilvēkiem un regulāri, atrodoties
konkrētajās telpās.
◼ Lai apgalvotu, ka cilvēka sūdzības ir saistītas ar
telpas gaisa problēmām un klasificētu tās kā SĒS,
simptomu biežumam jābūt vismaz 1-3 reizes nedēļā
viena mēneša laikā.
◼ Parasti visi šie simptomi ātri pāriet vai mazinās, ja
cilvēks atstāj savu telpu, vai iziet no ēkas.
Slimo ēku sindroms (2)

9. 9
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼Oglekļa dioksīds
◼Mikroklimata rādītāji: temperatūra, mitrums, gaisa
kustības ātrums
◼Putekļi (putekļu daļiņas), t.sk., nanodaļiņas
◼Gaistošie organiskie savienojumi (GOS's) -
trihloretilēns, benzols, toluols, spirti, policikliskie
aromātiskie ogļūdeņraži, pesticīdi, aldehīdi (t.sk.
formaldehīds) u.c.
◼Ozons un slāpekļa oksīdi
Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji (1):

10. 10
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼Mikroorganismi un citi bioloģiskie piesārņotāji –
vīrusi, pelējuma sēnes, baktērijas, nematodes,
amēbas, ziedputekšņi, blaugznas, un ērces.
◼Neorganiskās gāzes – amonjaks, sērūdeņradis, sēra
dioksīds
◼Oglekļa monoksīds
◼Radons
◼Azbests un sintētiskās šķiedras (minerālvates)
◼Tabakas dūmi
Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji (2):

11. 11
Darba drošības un vides
veselības institūts
Galvenie iekštelpu gaisa piesārņojuma
avoti:
◼Atmosfēras piesārņojums
◼Telpu apdares un mēbeļu materiāli
◼Antropogēnais piesārņojums, piem., antropotoksīni
(400 ķīmiskās vielas!), mikrobioloģiskais (piem.,
mikroorganismu izdalīšana aerosola veidā)
◼Kurināmā un gāzes sadegšanas galaprodukti
◼Sadzīves ķīmijas un higiēnas līdzekļi

12. 12
Darba drošības un vides
veselības institūts
Mikroklimata rādītāji 1
◼ Ķermeņa termoregulācija (siltumapmaiņa starp ķermeni un
apkārtējo vidi) ir tieši saistīta ar telpas mikroklimata
parametriem - temperatūru, gaisa mitrumu un gaisa
kustības ātrumu
◼ Augstai temperatūrai iedarbojoties uz cilvēka organismu, var
būt nosacījuma refleksu darbības un kustību koordinācijas
traucējumi, uzmanības un precizitātes samazināšanās,
piemēram, situācijā, kad gaisa temperatūra paaugstinās no +24
līdz +29°C, darba efektivitāte samazinās par 40%.
Visaugstākā darba produktivitāte ir novērota pie
temperatūras no +19 līdz +25°C (Korhonen et. al, 2005).

13. 13
Darba drošības un vides
veselības institūts
Mikroklimata rādītāji 2
◼ Relatīvais gaisa mitrums diapazonā no 40 – 60%
nodrošina optimālu ķermeņa funkcionēšanu.
◼ Paaugstināts relatīvais gaisa mitrums un paaugstināta
gaisa temperatūra palēnina sviedru iztvaikošanu no
ādas virsmas, kas var izraisīt organisma pārkaršanu.
◼ Zems relatīvais gaisa mitrums pastiprina ūdens
iztvaikošanu no ādas virsmas, kas nav saistīta ar
svīšanu, mainās termoregulācija, sausina ādu un
gļotādu, mazinot organisma aizsargspējas pret
infekciju izraisītājiem.
◼ Paaugstināts relatīvais gaisa mitrums, kā arī
paaugstināta temperatūra telpā palielina gāzu
iztvaikošanu.

14. 14
Darba drošības un vides
veselības institūts
Telpu iekšējā
gaisa relatīvais
mitrums – 55 %.

15. 15
Darba drošības un vides
veselības institūts
Oglekļa dioksīds (1)
◼ Oglekļa dioksīds ir dabiska gaisa sastāvdaļa, kas ir bezkrāsaina,
nedegoša gāze bez smaržas, kas rodas organismu vielmaiņas
procesos un sadegot fosilam kurināmam.
◼ Augstākas CO2 koncentrācijas apkārtējā vidē var tikt
konstatētas pie intensīvas transportlīdzekļu satiksmes
pārvietošanās zonās, pie rūpniecības avotiem, kur notiek
sadegšanas procesi.
◼ Vidējā koncentrācija oglekļa dioksīda atmosfērā ir aptuveni
620 mg/m3 (~340 ppm), bet tā līmeņi var būt atkarīgi no vietas
un mērījumu veikšanas laika. Iekštelpās CO2 līmeņi mēdz būt
augstāki nekā apkārtējā vidē.

16. 16
Darba drošības un vides
veselības institūts
Oglekļa dioksīds (2)
◼ Slikti vēdināmās telpās, CO2 līmenis var pārsniegt
5400 mg/m3 (3000 ppm). Paaugstinātas CO2
koncentrācijas gadījumos, parasti iekštelpu gaiss tiek
raksturots kā sastāvējies.
◼ Pašreizējās tehnoloģijas ļauj viegli un salīdzinoši lēti
kontrolēt oglekļa dioksīdu (CO2) ar īpašu CO2 sensoru
palīdzību, kas palīdz nodrošināt efektīvu ventilācijas
sistēmu darbību automātisku kontroli telpās/ēkās, it
īpaši gadījumos, kad dienas laikā CO2 koncentrācijas
var ievērojami svārstīties.

17. 17
Darba drošības un vides
veselības institūts
Oglekļa dioksīds (3)
◼ Ja ventilācijas sistēmas darbības rezultātā
nesamazinās oglekļa dioksīda koncentrācija, tad tas
nozīmē, ka arī citu ķīmisko vielu piesārņojums (t.sk.,
putekļi) un bioloģiskais piesārņojums telpās var
uzkrāties līdzīgi kā CO2.
◼ Tomēr var būt arī situācijas, kad telpās ir paaugstināts
piesārņojuma līmenis, bet CO2 līmenis ir zems.
Analizējot, CO2 koncentrāciju pīķus telpās un gaisa
pieplūde/nosūces zonās, var identificēt un risināt ar
ventilācijas sistēmām saistītās problēmas.

18. 18
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼CO2
»Subjektīvi nepatīkamas sajūtas: nogurumu, nelabuma sajūtu,
pulsa paātrinājumu, paaugstinātu asinsspiedienu un ādas
temperatūru, galvas sāpes, fizisko un garīgo darba spēju
pazemināšanos.
»Objektīvi: koncentrēšanās spēju un kognitīvo funkciju
vājināšanos (t.i. samazina spēju uztvert kompleksus
jēdzienus).
»Ieteiktās iekštelpu CO2 koncentrācijas ir jāuztur
mazākas par 1830 mg/m3 (1000 ppm), būtu
ieteicams – 1464 mg/m3 (800 ppm).
Sūdzības saistībā ar CO2

19. 19
Darba drošības un vides
veselības institūts
Iekštelpu gaiss: ķīmiskie savienojumi
◼ Iekštelpu gaisa sastāvā ir dažādu vielu maisījums, kuru
izcelsme lielākoties ir cilvēku radīta.
◼ Ķīmiskie savienojumi ar vienādas iedarbības spektru uz
veselību, piemēram, iedarbība uz centrālo nervu sistēmu,
iedarbojoties vienlaicīgi pat mazās koncentrācijās, var
summēt devu, kas var izraisīt nespecifiskus, bet raksturīgus
sliktas iekštelpu gaisa kvalitātes simptomus (galvassāpes,
nogurumu, nespēju koncentrēties galvas reiboņus utt.).

20. 20
Darba drošības un vides
veselības institūts
Cietās vielu daļiņas – putekļi
◼ Iekštelpu gaisā aizvien biežāk izvērtē cietās vielu daļiņas
(putekļus), ņemot vērā to izmērus, piemēram, PM10, PM2,5
un PM1(Particulate Matter – cietās vielu daļiņas), kuru
diametra izmērs ir attiecīgi mazāks par 10, 2,5 un 1 μm).
◼ Cieto vielu daļiņu veselības riska izvērtēšanai ir būtiski ņemt
vērā ne tikai masas koncentrāciju, bet arī dažāda izmēra
daļiņu skaitu un ķīmisko sastāvu.
◼ PM galvenā ietekme uz veselību ir saistīta ar elpošanas un
sirds-asinsvadu sistēmu funkcionāliem traucējumiem.

21. 21
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼ Putekļi – iedarbība uz organismu atkarīga no izmēra,
arī no ķīmiskā sastāva. Putekļi (cietu vielu daļiņas), kas
ir vieni no galvenajiem mikroorganismu pārneses
veidiem, jo šķaudot un klepojot ar siekalu pilieniem tie
nonāk uz putekļu virsmas.
»Pārmērīgs respirablo putekļu (PM2,5) daudzums
var izraisīt alerģiskas reakcijas, piemēram,
sausas acis, kontaktlēcu problēmas, deguna,
kakla un ādas kairinājumu, klepošanu,
šķaudīšanu u.c.
Ietekme uz veselību - putekļi

22. 22
Darba drošības un vides
veselības institūts
https://abcdust.net/how-large-is-a-corona-virus-virion-compared-to-the-mp10-2-5/

23. 23
Darba drošības un vides
veselības institūts
Ventilācijas veids Noteiktie rādītāji
Minimālā
vidējā
vērtība
Maksimālā
vidējā
vērtība
Vidējā vērtība Standartnovirze
nav ventilācijas
sistēmas
Alveolārā frakcija,
µm2/cm3 46.6 55.0 50.8 5.9
Traheobronhiālā
frakcija, µm2/cm3 13.2 15.2 14.2* 1.4
Putekļu daļiņu
skaits, daļiņas/m3 9700.0 14756.0 12228.0* 3575.1
pieplūde/nosūce
Alveolārā frakcija,
µm2/cm3 11.7 55.5 29.7 15.8
Traheobronhiālā
frakcija, µm2/cm3 2.4 13.0 5.2* 3.1
Putekļu daļiņu
skaits, daļiņas/m3 3150.0 9570.0 6161.4* 2208.5
Putekļu daļiņu rādītāju un ventilācijas
veida novērtējums
23

24. 24
Darba drošības un vides
veselības institūts
Svarīgi!
◼ Telpu vēdināšana nesamazina pētāmo putekļu
koncentrāciju gaisā.
◼ Telpā, kas netiek vēdināta, koncentrācija samazinās,
putekļiem nogulsnējoties.
◼ Putekļu daudzums var tikt palielināts gadījumā, ja telpā
cilvēki kustas (arī stipras/tiešas ventilācijas plūsmas),
kas izraisa gaisa kustību. Tāpēc svarīga ir atbilstoša telpu
uzkopšana!
◼ Mitrs gaiss samazina putekļu koncentrāciju. Tomēr
mitrums virs 60% var veicināt mikroorganismu attīstību.

25. 25
Darba drošības un vides
veselības institūts
Ķīmiskie riska faktori 3
◼ Slāpekļa oksīdi (NO, NO2) - kairina elpošanas ceļus un
pazemina organisma pretošanās spējas slimībām - sevišķi jutīgi
ir astmas slimnieki un bērni.
◼ Ozons (O3) - galvassāpes, nogurumu, mazina darba spējas.
◼ CO (oglekļa monoksīds) - rodas jebkurā nepilnīgā sadegšanas
procesā, tostarp ēdiena gatavošanā, apkures katlos vai tabakas
smēķēšanas laikā, tomēr galvenais oglekļa monoksīda avots ir
transportlīdzekļi. CO nonāk asinsritē caur plaušām un traucē
skābekļa transportu organisma audos. Lielākas oglekļa
oksīda koncentrācijas var izsaukt galvassāpes, vājumu, reiboni,
apziņas traucējumus, sliktu dūšu, orientācijas traucējumus,
redzes traucējumus, komas iestāšanos un nāvi.

26. 26
Darba drošības un vides
veselības institūts
Gaistošie organiskie savienojumi (GOS)
◼ Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) - šīm ķīmiskām
vielām piemīt augsts tvaika spiediens, kas ļauj dažām
savienojumu sastāvdaļām pastāvēt gāzveida un tvaiku stāvoklī
istabas temperatūrā.
◼ Avoti: celtniecības un telpu apdares materiāli, paklāji un
audumi, virtuves, tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi, biroja
tehnika, dezodoranti un gaisa atsvaidzinātāji, krāsas,
šķīdinātāji, līmes, higiēnas un kosmētikas līdzekļi, kā arī
biroja aprīkojums - marķieri, pildspalvas, krāsas,
šķīdinātāji, kopēšanas iekārtas.

27. 27
Darba drošības un vides
veselības institūts
Gaistošie organiskie savienojumi
(GOS) 1
◼ GOS zemās koncentrācijās var izraisīt nogurumu, galvas
sāpes, miegainību, galvas reiboņus, vājumu, redzes
traucējumus, ādas iekaisuma reakcijas un vispārējo
diskomfortu.
◼ GOS augstās koncentrācijās var izraisīt acu un elpceļu
kairinājumu, smaguma sajūtu krūškurvī, vemšanu. GOS
var radīt smaku, kas pati par sevi neizraisa toksisku
iedarbību uz veselību, bet var palielināt šādu simptomu
rašanos: galvassāpes, slikta dūša, acu un rīkles kairinājums
(Wolkoff et al. 2006).
◼ Informāciju par ķīmisko vielu ietekmi uz veselību var
saņemt datu bāzēs, piemēram, drošības datu lapās un
literatūras avotos.

28. 28
Darba drošības un vides
veselības institūts
Ķīmiskie riski - aldehīdi
◼ Aldehīdi (piemēram - formaldehīds) koncentrācija iekštelpās
var būt daudz augstāka nekā apkārtējā vidē, jo tie ir atrodami
simtiem dažādos apdares materiālos, piemēram, izolācijas
materiālos, griestu flīzēs, biroju mēbelēs, paklāju līmēs,
dažādās plastmasās, sintētisko šķiedru paklājos,
tekstilizstrādājumos, krāsās un pat papīrā, kā arī tīrīšanas
un dezinfekcijas līdzekļos.
◼ Ar aldehīdu iedarbību saistītie simptomi tiek minēti: sauss vai
iekaisis kakls, deguna asiņošana, galvassāpes, nogurums,
atmiņas un koncentrēšanās problēmas, slikta dūša,
reibonis, elpas trūkums, iekaisumus

29. 29
Darba drošības un vides
veselības institūts
Ķīmiskie riski - izocianāti
◼ Izocianāti tiek izmantoti pildījumiem, piemēram,
automobiļu sēdekļos, mīkstajās mēbelēs, kā arī
celtniecības montāžas putās, siltumizolācijas pildījumos,
sadzīves un industriālo ledusskapju siltumizolācijā,
dažādās līmēs un krāsās u.c. materiālos.
◼ Izocianātiem ir raksturīga kairinoša iedarbība uz acīm,
gastrointestinālo un elpošanas sistēmu, kā arī
sensibilizējošs efekts (alerģiju izraisošs). Personām, kas
pakļautas izociānātu iedarbībai novēro simptomus, kas ir
līdzīgi kā saaukstēšanās gadījumā (acu asarošana, iesnas,
aizsmakums, smaguma sajūta krūtīs, nespēks, drudzis).
Izocianātu kā ieelpojamu alergēnu iedarbība var izraisīt
alerģiskās iesnas vai astmu.

30. 30
Darba drošības un vides
veselības institūts
Ķīmiskie riska faktori mājoklī
◼ Veicot ēku būvniecības un telpu renovācijas darbus, tie
nedrīkstētu ietekmēt iedzīvotāju drošību un veselību.
◼ Organizējot būvdarbu vai remontdarbu procesu
mājokļos, jāņem vērā šo darbu raksturs, ilgums, kā arī
jāizvērtē paredzamo darbu ietekmi uz iedzīvotāju
veselību.

31. 31
Darba drošības un vides
veselības institūts
Ķīmiskais risks- svarīgi
◼ Būtisks iekštelpu piesārņojuma līmenis (ķīmisko vielu, trokšņa u.c.) var
rasties pat īslaicīgu un neregulāru telpu un teritorijas remontdarbu,
būvdarbu un labiekārtošanas laikā.
◼ Būvniecības, telpu apdares materiālu, mēbeļu un telpu
tīrīšanas/dezinfekcijas līdzekļiem būtu jābūt ar zemas emisijas vielu
sastāvu, kas nodrošina zemu izgarošanas risku telpās, nevajadzētu saturēt
aldehīdus.
◼ Ja nav iespējams nodrošināt zemas emisijas materiālu un mēbeļu
iegādi, tad jāorganizē būvdarbi, remontdarbi un mēbeļu izvietošana
telpās, kad tur nav iemītnieku, nodrošinot vismaz 1 nedēļu līdz pat 1
mēnesim un vairāk intensīvu telpu vēdināšanu katru dienu visas diennakts
garumā.

32. 32
Darba drošības un vides
veselības institūts
Ekosertifikāti
◼ Vislabāk izmantot apdares materiālus, mēbeles, telpu
uzkopšanas līdzekļus u.tml. ar ekosertifikātiem.
https://ekomarkejums.lv/izvele/

33. 33
Darba drošības un vides
veselības institūts
Bioloģiskie riski 1
◼ Gaisa bioloģisko piesārņojumu veido gaisa aerosolā esošie
vai uz virsmām jau nosēdušies mikroorganismi, augu vai
dzīvnieku izcelsmes sīkas daļiņas, kurus kopumā var saukt
par bioaerosolu jeb organiskiem putekļiem, kas var saturēt
gan kaitīgo, gan nepatogēno mikroorganismu sugas,
mikroorganismu toksīnus, pelējuma sēnīšu sugas, dzīvnieku un
augu izcelsmes alergēnus (ziedputekšņi).
◼ Infekcijas slimības var tikt izplatītas gaisa pilienu ceļā,
ieelpojot gaisu, kas satur patogēnos mikroorganismus vai
lietojot priekšmetus, kuri ir piesārņoti ar infekcijas slimību
izraisītājiem, vai kontakta ceļā, cieši kontaktējoties ar slimo
personu.

34. 34
Darba drošības un vides
veselības institūts
Bioloģiskais risks 2
◼ Augstāks saslimstības līmenis ir ziemas laikā, kad cilvēki
ilgstoši atrodas telpās ar zemu RGM, jo sauss gaiss sausina
deguna un mutes gļotādas, mazinot organisma pretošanās
spējas infekciju izraisītājiem.
◼ Nevēdinātā telpā uzkrājas vīrusi un patogēnās baktērijas,
kuras izplata inficētie cilvēki, t.sk. bezsimptomu nēsātāji, jo
rada pastiprinātu risku saslimšanai ar aerogēnas izplatības
infekcijas slimībām.

35. 35
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼Tomēr jāatceras, ka pat atbilstoša ventilācijas
sistēmas darbības, lielākoties, tikai samazina
ķīmisko vielu iedarbību (devu un laiku), kā arī
var kavēt mikroorganismu izplatību iekštelpu
gaisā, bet var pilnībā nenovērst to iedarbību
uz cilvēka organismu.
Svarīgi!
https://neurosciencenews.com/coronavirus-indoor-precautions-16174/

36. 36
Darba drošības un vides
veselības institūts
Paldies par uzmanību!
https://yogobe.com/fi/blog/hengityksen-fysiologiasta
Sargājiet sevi un
citus!