Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.

Kvalitatīva dzīves vide mājoklī

Kvalitatīva dzīves vide mājoklī
Žanna Martinsone, Rīgas Stradiņa universitāte

2020.gada 7.decembris

  • Login to see the comments

  • Be the first to like this

Kvalitatīva dzīves vide mājoklī

  1. 1. 1 Darba drošības un vides veselības institūts Žanna Martinsone Rīgas Stradiņa universitāte Darba drošības un vides veselības institūts Higiēnas un arodslimību laboratorija e-pasts: Zanna.Martinsone@rsu.lv 2020.gada 7. decembrī Kvalitatīva dzīves vide mājoklī Seminārs «Dzīvokļa īpašniek, kas tev jāzina!»
  2. 2. 2 Darba drošības un vides veselības institūts Kāda vide ir mūsu mājoklī?
  3. 3. 3 Darba drošības un vides veselības institūts ◼Mājokļa vide ◼Slimo ēku sindroms ◼ Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji »Mikroklimata rādītāji »Ķīmiskie riski »Bioloģiskie riski Saturs
  4. 4. 4 Darba drošības un vides veselības institūts Mājokļa vide
  5. 5. 5 Darba drošības un vides veselības institūts Aktualitāte ◼ Nelabvēlīgi iekštelpu vides apstākļi var veicināt pašsajūtas pasliktināšanos, t.i., nogurumu, koncentrēšanās spēju zudumu, miegainību, galvassāpes, galvas reiboņus, sausu ādu, gļotādas kairinājumu, aizliktu degunu, sausu rīkli, sausu klepu, sausas un apsārtušas acis, acu asarošanu, alerģiskus izsitumus, apgrūtinātu elpošanu, saaukstēšanos u.c. ◼ Simptomi ir nespecifiski, kā arī tie nerada apdraudējumu dzīvībai, bet var pasliktināt veselības stāvokli, radīt diskomfortu un samazināt darba produktivitāti.
  6. 6. 6 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Pasaules Veselības organizācijas eksperti uzskata, ka cilvēka veselībai un labklājībai iekštelpu gaisa kvalitāte ir ļoti svarīga, jo tas var būt pat 4–6 reizes vairāk piesārņots nekā ārējais gaiss. ◼ Termins slimo ēku sindroms parādījās 20. gadsimta 90. gadu sākumā. Tas bieži sastopams telpās, kuru iekārtošanai izmantoti sintētiski un ķīmiski materiāli, kondicionēšanas sistēmas un notiek gaisa recirkulācija. ◼ Tās var būt arī jaunas biroju ēkas un atjaunotas dzīvojamās ēkas. Slimo ēku sindroms (SĒS)
  7. 7. 7 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ acu, deguna, rīkles kairinājums vai sausums; ◼ ādas kairinājums; ◼ centrālās nervu sistēmas traucējumi; ◼ nespecifiskas, neparastas reakcijas; ◼ smaržas un garšas sajūtu izmaiņas. Ilgstoši tika uzskatīts, ka raksturīgās slimo ēku sindroma pazīmes izpaužas tikai biroja darbiniekiem. Šobrīd ir pierādīts, ka slimo ēku sindroma pazīmes izpaužas arī dzīvojamās ēkās. Slimo ēku sindroma galvenās simptomu grupas:
  8. 8. 8 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Šiem simptomiem ir subjektīvs raksturs, retāk ir arī klīnisks apstiprinājums, bet raksturīgi ir tas, ka šie simptomi ir vairākiem cilvēkiem un regulāri, atrodoties konkrētajās telpās. ◼ Lai apgalvotu, ka cilvēka sūdzības ir saistītas ar telpas gaisa problēmām un klasificētu tās kā SĒS, simptomu biežumam jābūt vismaz 1-3 reizes nedēļā viena mēneša laikā. ◼ Parasti visi šie simptomi ātri pāriet vai mazinās, ja cilvēks atstāj savu telpu, vai iziet no ēkas. Slimo ēku sindroms (2)
  9. 9. 9 Darba drošības un vides veselības institūts ◼Oglekļa dioksīds ◼Mikroklimata rādītāji: temperatūra, mitrums, gaisa kustības ātrums ◼Putekļi (putekļu daļiņas), t.sk., nanodaļiņas ◼Gaistošie organiskie savienojumi (GOS's) - trihloretilēns, benzols, toluols, spirti, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži, pesticīdi, aldehīdi (t.sk. formaldehīds) u.c. ◼Ozons un slāpekļa oksīdi Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji (1):
  10. 10. 10 Darba drošības un vides veselības institūts ◼Mikroorganismi un citi bioloģiskie piesārņotāji – vīrusi, pelējuma sēnes, baktērijas, nematodes, amēbas, ziedputekšņi, blaugznas, un ērces. ◼Neorganiskās gāzes – amonjaks, sērūdeņradis, sēra dioksīds ◼Oglekļa monoksīds ◼Radons ◼Azbests un sintētiskās šķiedras (minerālvates) ◼Tabakas dūmi Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji (2):
  11. 11. 11 Darba drošības un vides veselības institūts Galvenie iekštelpu gaisa piesārņojuma avoti: ◼Atmosfēras piesārņojums ◼Telpu apdares un mēbeļu materiāli ◼Antropogēnais piesārņojums, piem., antropotoksīni (400 ķīmiskās vielas!), mikrobioloģiskais (piem., mikroorganismu izdalīšana aerosola veidā) ◼Kurināmā un gāzes sadegšanas galaprodukti ◼Sadzīves ķīmijas un higiēnas līdzekļi
  12. 12. 12 Darba drošības un vides veselības institūts Mikroklimata rādītāji 1 ◼ Ķermeņa termoregulācija (siltumapmaiņa starp ķermeni un apkārtējo vidi) ir tieši saistīta ar telpas mikroklimata parametriem - temperatūru, gaisa mitrumu un gaisa kustības ātrumu ◼ Augstai temperatūrai iedarbojoties uz cilvēka organismu, var būt nosacījuma refleksu darbības un kustību koordinācijas traucējumi, uzmanības un precizitātes samazināšanās, piemēram, situācijā, kad gaisa temperatūra paaugstinās no +24 līdz +29°C, darba efektivitāte samazinās par 40%. Visaugstākā darba produktivitāte ir novērota pie temperatūras no +19 līdz +25°C (Korhonen et. al, 2005).
  13. 13. 13 Darba drošības un vides veselības institūts Mikroklimata rādītāji 2 ◼ Relatīvais gaisa mitrums diapazonā no 40 – 60% nodrošina optimālu ķermeņa funkcionēšanu. ◼ Paaugstināts relatīvais gaisa mitrums un paaugstināta gaisa temperatūra palēnina sviedru iztvaikošanu no ādas virsmas, kas var izraisīt organisma pārkaršanu. ◼ Zems relatīvais gaisa mitrums pastiprina ūdens iztvaikošanu no ādas virsmas, kas nav saistīta ar svīšanu, mainās termoregulācija, sausina ādu un gļotādu, mazinot organisma aizsargspējas pret infekciju izraisītājiem. ◼ Paaugstināts relatīvais gaisa mitrums, kā arī paaugstināta temperatūra telpā palielina gāzu iztvaikošanu.
  14. 14. 14 Darba drošības un vides veselības institūts Telpu iekšējā gaisa relatīvais mitrums – 55 %.
  15. 15. 15 Darba drošības un vides veselības institūts Oglekļa dioksīds (1) ◼ Oglekļa dioksīds ir dabiska gaisa sastāvdaļa, kas ir bezkrāsaina, nedegoša gāze bez smaržas, kas rodas organismu vielmaiņas procesos un sadegot fosilam kurināmam. ◼ Augstākas CO2 koncentrācijas apkārtējā vidē var tikt konstatētas pie intensīvas transportlīdzekļu satiksmes pārvietošanās zonās, pie rūpniecības avotiem, kur notiek sadegšanas procesi. ◼ Vidējā koncentrācija oglekļa dioksīda atmosfērā ir aptuveni 620 mg/m3 (~340 ppm), bet tā līmeņi var būt atkarīgi no vietas un mērījumu veikšanas laika. Iekštelpās CO2 līmeņi mēdz būt augstāki nekā apkārtējā vidē.
  16. 16. 16 Darba drošības un vides veselības institūts Oglekļa dioksīds (2) ◼ Slikti vēdināmās telpās, CO2 līmenis var pārsniegt 5400 mg/m3 (3000 ppm). Paaugstinātas CO2 koncentrācijas gadījumos, parasti iekštelpu gaiss tiek raksturots kā sastāvējies. ◼ Pašreizējās tehnoloģijas ļauj viegli un salīdzinoši lēti kontrolēt oglekļa dioksīdu (CO2) ar īpašu CO2 sensoru palīdzību, kas palīdz nodrošināt efektīvu ventilācijas sistēmu darbību automātisku kontroli telpās/ēkās, it īpaši gadījumos, kad dienas laikā CO2 koncentrācijas var ievērojami svārstīties.
  17. 17. 17 Darba drošības un vides veselības institūts Oglekļa dioksīds (3) ◼ Ja ventilācijas sistēmas darbības rezultātā nesamazinās oglekļa dioksīda koncentrācija, tad tas nozīmē, ka arī citu ķīmisko vielu piesārņojums (t.sk., putekļi) un bioloģiskais piesārņojums telpās var uzkrāties līdzīgi kā CO2. ◼ Tomēr var būt arī situācijas, kad telpās ir paaugstināts piesārņojuma līmenis, bet CO2 līmenis ir zems. Analizējot, CO2 koncentrāciju pīķus telpās un gaisa pieplūde/nosūces zonās, var identificēt un risināt ar ventilācijas sistēmām saistītās problēmas.
  18. 18. 18 Darba drošības un vides veselības institūts ◼CO2 »Subjektīvi nepatīkamas sajūtas: nogurumu, nelabuma sajūtu, pulsa paātrinājumu, paaugstinātu asinsspiedienu un ādas temperatūru, galvas sāpes, fizisko un garīgo darba spēju pazemināšanos. »Objektīvi: koncentrēšanās spēju un kognitīvo funkciju vājināšanos (t.i. samazina spēju uztvert kompleksus jēdzienus). »Ieteiktās iekštelpu CO2 koncentrācijas ir jāuztur mazākas par 1830 mg/m3 (1000 ppm), būtu ieteicams – 1464 mg/m3 (800 ppm). Sūdzības saistībā ar CO2
  19. 19. 19 Darba drošības un vides veselības institūts Iekštelpu gaiss: ķīmiskie savienojumi ◼ Iekštelpu gaisa sastāvā ir dažādu vielu maisījums, kuru izcelsme lielākoties ir cilvēku radīta. ◼ Ķīmiskie savienojumi ar vienādas iedarbības spektru uz veselību, piemēram, iedarbība uz centrālo nervu sistēmu, iedarbojoties vienlaicīgi pat mazās koncentrācijās, var summēt devu, kas var izraisīt nespecifiskus, bet raksturīgus sliktas iekštelpu gaisa kvalitātes simptomus (galvassāpes, nogurumu, nespēju koncentrēties galvas reiboņus utt.).
  20. 20. 20 Darba drošības un vides veselības institūts Cietās vielu daļiņas – putekļi ◼ Iekštelpu gaisā aizvien biežāk izvērtē cietās vielu daļiņas (putekļus), ņemot vērā to izmērus, piemēram, PM10, PM2,5 un PM1(Particulate Matter – cietās vielu daļiņas), kuru diametra izmērs ir attiecīgi mazāks par 10, 2,5 un 1 μm). ◼ Cieto vielu daļiņu veselības riska izvērtēšanai ir būtiski ņemt vērā ne tikai masas koncentrāciju, bet arī dažāda izmēra daļiņu skaitu un ķīmisko sastāvu. ◼ PM galvenā ietekme uz veselību ir saistīta ar elpošanas un sirds-asinsvadu sistēmu funkcionāliem traucējumiem.
  21. 21. 21 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Putekļi – iedarbība uz organismu atkarīga no izmēra, arī no ķīmiskā sastāva. Putekļi (cietu vielu daļiņas), kas ir vieni no galvenajiem mikroorganismu pārneses veidiem, jo šķaudot un klepojot ar siekalu pilieniem tie nonāk uz putekļu virsmas. »Pārmērīgs respirablo putekļu (PM2,5) daudzums var izraisīt alerģiskas reakcijas, piemēram, sausas acis, kontaktlēcu problēmas, deguna, kakla un ādas kairinājumu, klepošanu, šķaudīšanu u.c. Ietekme uz veselību - putekļi
  22. 22. 22 Darba drošības un vides veselības institūts https://abcdust.net/how-large-is-a-corona-virus-virion-compared-to-the-mp10-2-5/
  23. 23. 23 Darba drošības un vides veselības institūts Ventilācijas veids Noteiktie rādītāji Minimālā vidējā vērtība Maksimālā vidējā vērtība Vidējā vērtība Standartnovirze nav ventilācijas sistēmas Alveolārā frakcija, µm2/cm3 46.6 55.0 50.8 5.9 Traheobronhiālā frakcija, µm2/cm3 13.2 15.2 14.2* 1.4 Putekļu daļiņu skaits, daļiņas/m3 9700.0 14756.0 12228.0* 3575.1 pieplūde/nosūce Alveolārā frakcija, µm2/cm3 11.7 55.5 29.7 15.8 Traheobronhiālā frakcija, µm2/cm3 2.4 13.0 5.2* 3.1 Putekļu daļiņu skaits, daļiņas/m3 3150.0 9570.0 6161.4* 2208.5 Putekļu daļiņu rādītāju un ventilācijas veida novērtējums 23
  24. 24. 24 Darba drošības un vides veselības institūts Svarīgi! ◼ Telpu vēdināšana nesamazina pētāmo putekļu koncentrāciju gaisā. ◼ Telpā, kas netiek vēdināta, koncentrācija samazinās, putekļiem nogulsnējoties. ◼ Putekļu daudzums var tikt palielināts gadījumā, ja telpā cilvēki kustas (arī stipras/tiešas ventilācijas plūsmas), kas izraisa gaisa kustību. Tāpēc svarīga ir atbilstoša telpu uzkopšana! ◼ Mitrs gaiss samazina putekļu koncentrāciju. Tomēr mitrums virs 60% var veicināt mikroorganismu attīstību.
  25. 25. 25 Darba drošības un vides veselības institūts Ķīmiskie riska faktori 3 ◼ Slāpekļa oksīdi (NO, NO2) - kairina elpošanas ceļus un pazemina organisma pretošanās spējas slimībām - sevišķi jutīgi ir astmas slimnieki un bērni. ◼ Ozons (O3) - galvassāpes, nogurumu, mazina darba spējas. ◼ CO (oglekļa monoksīds) - rodas jebkurā nepilnīgā sadegšanas procesā, tostarp ēdiena gatavošanā, apkures katlos vai tabakas smēķēšanas laikā, tomēr galvenais oglekļa monoksīda avots ir transportlīdzekļi. CO nonāk asinsritē caur plaušām un traucē skābekļa transportu organisma audos. Lielākas oglekļa oksīda koncentrācijas var izsaukt galvassāpes, vājumu, reiboni, apziņas traucējumus, sliktu dūšu, orientācijas traucējumus, redzes traucējumus, komas iestāšanos un nāvi.
  26. 26. 26 Darba drošības un vides veselības institūts Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) ◼ Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) - šīm ķīmiskām vielām piemīt augsts tvaika spiediens, kas ļauj dažām savienojumu sastāvdaļām pastāvēt gāzveida un tvaiku stāvoklī istabas temperatūrā. ◼ Avoti: celtniecības un telpu apdares materiāli, paklāji un audumi, virtuves, tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi, biroja tehnika, dezodoranti un gaisa atsvaidzinātāji, krāsas, šķīdinātāji, līmes, higiēnas un kosmētikas līdzekļi, kā arī biroja aprīkojums - marķieri, pildspalvas, krāsas, šķīdinātāji, kopēšanas iekārtas.
  27. 27. 27 Darba drošības un vides veselības institūts Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) 1 ◼ GOS zemās koncentrācijās var izraisīt nogurumu, galvas sāpes, miegainību, galvas reiboņus, vājumu, redzes traucējumus, ādas iekaisuma reakcijas un vispārējo diskomfortu. ◼ GOS augstās koncentrācijās var izraisīt acu un elpceļu kairinājumu, smaguma sajūtu krūškurvī, vemšanu. GOS var radīt smaku, kas pati par sevi neizraisa toksisku iedarbību uz veselību, bet var palielināt šādu simptomu rašanos: galvassāpes, slikta dūša, acu un rīkles kairinājums (Wolkoff et al. 2006). ◼ Informāciju par ķīmisko vielu ietekmi uz veselību var saņemt datu bāzēs, piemēram, drošības datu lapās un literatūras avotos.
  28. 28. 28 Darba drošības un vides veselības institūts Ķīmiskie riski - aldehīdi ◼ Aldehīdi (piemēram - formaldehīds) koncentrācija iekštelpās var būt daudz augstāka nekā apkārtējā vidē, jo tie ir atrodami simtiem dažādos apdares materiālos, piemēram, izolācijas materiālos, griestu flīzēs, biroju mēbelēs, paklāju līmēs, dažādās plastmasās, sintētisko šķiedru paklājos, tekstilizstrādājumos, krāsās un pat papīrā, kā arī tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļos. ◼ Ar aldehīdu iedarbību saistītie simptomi tiek minēti: sauss vai iekaisis kakls, deguna asiņošana, galvassāpes, nogurums, atmiņas un koncentrēšanās problēmas, slikta dūša, reibonis, elpas trūkums, iekaisumus
  29. 29. 29 Darba drošības un vides veselības institūts Ķīmiskie riski - izocianāti ◼ Izocianāti tiek izmantoti pildījumiem, piemēram, automobiļu sēdekļos, mīkstajās mēbelēs, kā arī celtniecības montāžas putās, siltumizolācijas pildījumos, sadzīves un industriālo ledusskapju siltumizolācijā, dažādās līmēs un krāsās u.c. materiālos. ◼ Izocianātiem ir raksturīga kairinoša iedarbība uz acīm, gastrointestinālo un elpošanas sistēmu, kā arī sensibilizējošs efekts (alerģiju izraisošs). Personām, kas pakļautas izociānātu iedarbībai novēro simptomus, kas ir līdzīgi kā saaukstēšanās gadījumā (acu asarošana, iesnas, aizsmakums, smaguma sajūta krūtīs, nespēks, drudzis). Izocianātu kā ieelpojamu alergēnu iedarbība var izraisīt alerģiskās iesnas vai astmu.
  30. 30. 30 Darba drošības un vides veselības institūts Ķīmiskie riska faktori mājoklī ◼ Veicot ēku būvniecības un telpu renovācijas darbus, tie nedrīkstētu ietekmēt iedzīvotāju drošību un veselību. ◼ Organizējot būvdarbu vai remontdarbu procesu mājokļos, jāņem vērā šo darbu raksturs, ilgums, kā arī jāizvērtē paredzamo darbu ietekmi uz iedzīvotāju veselību.
  31. 31. 31 Darba drošības un vides veselības institūts Ķīmiskais risks- svarīgi ◼ Būtisks iekštelpu piesārņojuma līmenis (ķīmisko vielu, trokšņa u.c.) var rasties pat īslaicīgu un neregulāru telpu un teritorijas remontdarbu, būvdarbu un labiekārtošanas laikā. ◼ Būvniecības, telpu apdares materiālu, mēbeļu un telpu tīrīšanas/dezinfekcijas līdzekļiem būtu jābūt ar zemas emisijas vielu sastāvu, kas nodrošina zemu izgarošanas risku telpās, nevajadzētu saturēt aldehīdus. ◼ Ja nav iespējams nodrošināt zemas emisijas materiālu un mēbeļu iegādi, tad jāorganizē būvdarbi, remontdarbi un mēbeļu izvietošana telpās, kad tur nav iemītnieku, nodrošinot vismaz 1 nedēļu līdz pat 1 mēnesim un vairāk intensīvu telpu vēdināšanu katru dienu visas diennakts garumā.
  32. 32. 32 Darba drošības un vides veselības institūts Ekosertifikāti ◼ Vislabāk izmantot apdares materiālus, mēbeles, telpu uzkopšanas līdzekļus u.tml. ar ekosertifikātiem. https://ekomarkejums.lv/izvele/
  33. 33. 33 Darba drošības un vides veselības institūts Bioloģiskie riski 1 ◼ Gaisa bioloģisko piesārņojumu veido gaisa aerosolā esošie vai uz virsmām jau nosēdušies mikroorganismi, augu vai dzīvnieku izcelsmes sīkas daļiņas, kurus kopumā var saukt par bioaerosolu jeb organiskiem putekļiem, kas var saturēt gan kaitīgo, gan nepatogēno mikroorganismu sugas, mikroorganismu toksīnus, pelējuma sēnīšu sugas, dzīvnieku un augu izcelsmes alergēnus (ziedputekšņi). ◼ Infekcijas slimības var tikt izplatītas gaisa pilienu ceļā, ieelpojot gaisu, kas satur patogēnos mikroorganismus vai lietojot priekšmetus, kuri ir piesārņoti ar infekcijas slimību izraisītājiem, vai kontakta ceļā, cieši kontaktējoties ar slimo personu.
  34. 34. 34 Darba drošības un vides veselības institūts Bioloģiskais risks 2 ◼ Augstāks saslimstības līmenis ir ziemas laikā, kad cilvēki ilgstoši atrodas telpās ar zemu RGM, jo sauss gaiss sausina deguna un mutes gļotādas, mazinot organisma pretošanās spējas infekciju izraisītājiem. ◼ Nevēdinātā telpā uzkrājas vīrusi un patogēnās baktērijas, kuras izplata inficētie cilvēki, t.sk. bezsimptomu nēsātāji, jo rada pastiprinātu risku saslimšanai ar aerogēnas izplatības infekcijas slimībām.
  35. 35. 35 Darba drošības un vides veselības institūts ◼Tomēr jāatceras, ka pat atbilstoša ventilācijas sistēmas darbības, lielākoties, tikai samazina ķīmisko vielu iedarbību (devu un laiku), kā arī var kavēt mikroorganismu izplatību iekštelpu gaisā, bet var pilnībā nenovērst to iedarbību uz cilvēka organismu. Svarīgi! https://neurosciencenews.com/coronavirus-indoor-precautions-16174/
  36. 36. 36 Darba drošības un vides veselības institūts Paldies par uzmanību! https://yogobe.com/fi/blog/hengityksen-fysiologiasta Sargājiet sevi un citus!

×