SlideShare a Scribd company logo
1 of 24
Download to read offline
Kvalitatīva dzīves vide mājoklī
Aneka Kļaviņa
Rīgas Stradiņa universitāte
Darba drošības un vides veselības institūts
Higiēnas un arodslimību laboratorija
e-pasts: Aneka.Klavina@rsu.lv
2021.gada 17. jūnijā
Vebinārs
«Privātmāju energoefektivitāte»
Rūpes par ēku pēc atjaunošanas
Kāda vide ir mūsu mājoklī?
Saturs
Mājokļa vide
Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji
● Mikroklimata rādītāji
● Ķīmiskie riski
● Bioloģiskie riski
Mājokļa vide
Aktualitāte
Nelabvēlīgi iekštelpu vides apstākļi var veicināt pašsajūtas pasliktināšanos, t.i.,
nogurumu, koncentrēšanās spēju zudumu, miegainību, galvassāpes, galvas reiboņus,
sausu ādu, gļotādas kairinājumu, aizliktu degunu, sausu rīkli, sausu klepu, sausas un
apsārtušas acis, acu asarošanu, alerģiskus izsitumus, apgrūtinātu elpošanu,
saaukstēšanos u.c.
Simptomi ir nespecifiski, kā arī tie nerada apdraudējumu dzīvībai, bet var pasliktināt
veselības stāvokli, radīt diskomfortu un samazināt darba produktivitāti.
Iekštelpu gaisa kvalitāti ietekmē:
Telpas mikroklimats - telpas gaisa temperatūra, gaisa
relatīvais mitrums, gaisa kustības ātrums;
Ārējais gaisa piesārņojums - satiksmes izplūdes gāzes, rūpniecības
emisijas u.c.;
Iekštelpu piesārņotāji - telpu apdares materiāli, mēbeles u.c.;
Cilvēka darbības rādītas piesārņojums – smēķēšana, kosmētikas,
ķīmija produktu lietošana, ēdiena gatavošana u.c.;
Bioloģiskais piesārņojums – pelējuma sēnes, putekļu ērcītes u.c.;
Nozīmīgākie mājas gaisa piesārņotāji (1)
(bieži izmantots gaisa kvalitātes noteikšanas indikators) -
slikta mājokļa uzturēšana, celtniecības materiāli, dūmi,
paklāju šķiedras u.c.;
Cieto vielu daļiņas
dīzeļdzinējos, malkas krāsnīs
Policikliskie
aromātiskie
ogļūdeņraži
cilvēks elpojot, degšanas procesi
Ogļskābā gāze
nepilnīgās koksnes, dabasgāzes, ogļu sadegšanas rezultātā
krāsnīs
Oglekļa
monoksīds
biomasas, biodegvielas un fosilā kurināmā nepilnīgās
sadegšanas rezultātā.
Metāns
Nozīmīgākie mājas gaisa piesārņotāji (2)
zeme zem ēkām, būvmateriāli, gruntsūdeņi
Radons
krāsas, keramikas, santehnikas materiālu, cauruļu, kosmētikas
produktu u.c., piesārņotos putekļos
Svins
celtniecības materiāli, piemēram, grīdas flīzes, apmetums
Azbests
tabakas dūmi, krāsas, līmes, lakas, mēbeles, kosmētiskie
produkti, uzkopšanas līdzekļi u.c
Gaistošie organiskie
savienojumi
dzīvnieki, augsts mitrums mājās, ūdens bojāti materiāli u.c.
Mikroorganismi,
bioloģiskie
piesārņotāji
Mājokļa vidi raksturo:
Gaisa sastāvs - mājas apstākļos biežs piesārņotājs - CO2
(Līdz 1000 ppm);
Putekļu un baktēriju koncentrācija;
Temperatūra - 15 - 25°C;
Relatīvais mitrums - 30 - 70 %;
Gaisa kustības ātrums - gaisa apmaiņas biežums 2 - 3 reizes
stundā.
Mikroklimats kā mājokļa vidi ietekmējošais rādītājs
Ķermeņa termoregulācija (siltumapmaiņa starp ķermeni un apkārtējo vidi) ir tieši
saistīta ar telpas mikroklimata parametriem - temperatūru, gaisa mitrumu un gaisa
kustības ātrumu
Augstai temperatūrai iedarbojoties uz cilvēka organismu, var būt nosacījuma
refleksu darbības un kustību koordinācijas traucējumi, uzmanības un precizitātes
samazināšanās, piemēram, situācijā, kad gaisa temperatūra paaugstinās no +24 līdz
+29°C, darba efektivitāte samazinās par 40%. Visaugstākā darba produktivitāte ir
novērota pie temperatūras no +19 līdz +25°C (Korhonen et. al, 2005).
Paaugstināta gaisa temperatūra - apkures dēļ, siltuma izdale no sadzīves
elektrotehnikas; slikta mājas telpu vēdināšana;
Mikroklimats kā mājokļa vidi ietekmējošais rādītājs
Paaugstināts gaisa relatīvais mitrums - bojājumi ūdensapgādes un apkures
sistēmas caurulēs; kondensācija uz aukstām virsmām vai celtniecības materiālu
iekšienē; mitrums no lietus vai sniega kušanas ūdeņiem, kas izsūcas caur jumtiem
vai sienām; cilvēka darbības rezultātā - no virtuves, dušas, vannasistabas;
Relatīvais gaisa mitrums diapazonā no 40 – 60% nodrošina optimālu ķermeņa
funkcionēšanu.
Paaugstināts relatīvais gaisa mitrums un paaugstināta gaisa temperatūra palēnina
sviedru iztvaikošanu no ādas virsmas, kas var izraisīt organisma pārkaršanu.
Zems relatīvais gaisa mitrums pastiprina ūdens iztvaikošanu no ādas virsmas, kas
nav saistīta ar svīšanu, mainās termoregulācija, sausina ādu un gļotādu, mazinot
organisma aizsargspējas pret infekciju izraisītājiem.
Paaugstināts relatīvais gaisa mitrums, kā arī paaugstināta temperatūra telpā palielina
gāzu iztvaikošanu
Pazemināts gaisa kustības ātrums - neregulāra, slikta vēdināšana, ventilācijas
sistēmas filtru piesārņojums.
Telpu iekšējā
gaisa relatīvais
mitrums – 55 %.
Oglekļa dioksīds kā mājokļa vidi ietekmējošais rādītājs
Oglekļa dioksīds ir dabiska gaisa sastāvdaļa, kas ir bezkrāsaina, nedegoša gāze bez
smaržas, kas rodas organismu vielmaiņas procesos un sadegot fosilam kurināmam.
Augstākas CO2 koncentrācijas apkārtējā vidē var tikt konstatētas pie intensīvas
transportlīdzekļu satiksmes pārvietošanās zonās, pie rūpniecības avotiem, kur notiek
sadegšanas procesi.
Pašreizējās tehnoloģijas ļauj viegli un salīdzinoši lēti kontrolēt oglekļa dioksīdu (CO2)
ar īpašu CO2 sensoru palīdzību, kas palīdz nodrošināt efektīvu ventilācijas sistēmu
darbību automātisku kontroli telpās/ēkās, it īpaši gadījumos, kad dienas laikā CO2
koncentrācijas var ievērojami svārstīties.
Par ko liecina oglekļa dioksīda līmenis?
250 - 400 ppm: āra gaisa CO2 līmenis, protams atkarīgs vai esam pilsētvidē vai atrodamies
lauku reģionā vai arī piemēram Īslandē, kur ir vulkāniska aktivitāte.
400 - 800 ppm: tipisks CO2 līmenis iekštelpās ar ļoti labu gaisa apmaiņas sistēmu vai mazu
iedzīvotāju skaitu.
800 - 1000 ppm: biežāk sastopamais CO2 līmenis iekštelpās, joprojām uzskatāms par labu
gaisa kvalitātes rādītāju
1,000 - 2,000 ppm: CO2 līmenis, kas tiek asociēts ar miegainību un nogurumu un sliktu
iekštelpu gaisa kvalitāti.
2,000 - 5,000 ppm: līmenis, kas tiek asociēts ar galvassāpēm, miegainumu (apātisku varētu
teikt), šādā līmenī gaiss liekas sastāvējies, sasmacis, smags. Šādos apstākļos pasliktinās
koncentrēšanās spējas, palielinās sirds darbības ritms, parādās vielgi reiboņi un pat slikta
dūša, Ilgstoši atrodoties šādos apstākļos zūd darba spējas.
5,000 ppm: tas norāda uz neparastiem gaisa apstākļiem, kur varētu būt arī daudz citu gāzu.
Norāda uz toksicitāti jeb tas var atstāt saindēšanās pazīmes organismā vai skābekļa trūkumu.
Šī ir arī Arodekspozīcijas robežvērība, darbā, kurā ikdienā var būt saskare ar CO2.
Ķīmiskie riska faktori mājoklī
Veicot ēku būvniecības un telpu renovācijas darbus, tie
nedrīkstētu ietekmēt iedzīvotāju drošību un veselību.
Organizējot būvdarbu vai remontdarbu procesu mājokļos, jāņem
vērā šo darbu raksturs, ilgums, kā arī jāizvērtē paredzamo darbu
ietekmi uz iedzīvotāju veselību.
Ķīmiskais risks pēc renovācijas - svarīgi
Būtisks iekštelpu piesārņojuma līmenis (ķīmisko vielu, trokšņa
u.c.) var rasties pat īslaicīgu un neregulāru telpu un teritorijas
remontdarbu, būvdarbu un labiekārtošanas laikā.
Būvniecības, telpu apdares materiālu, mēbeļu un telpu
tīrīšanas/dezinfekcijas līdzekļiem būtu jābūt ar zemas emisijas
vielu sastāvu, kas nodrošina zemu izgarošanas risku telpās,
nevajadzētu saturēt aldehīdus.
Ja nav iespējams nodrošināt zemas emisijas materiālu un mēbeļu
iegādi, tad jāorganizē būvdarbi, remontdarbi un mēbeļu izvietošana
telpās, kad tur nav iemītnieku, nodrošinot vismaz 1 nedēļu līdz
pat 1 mēnesim un vairāk intensīvu telpu vēdināšanu katru dienu
visas diennakts garumā.
Ekosertifikāti
Vislabāk izmantot apdares materiālus, mēbeles, telpu uzkopšanas līdzekļus
u.tml. ar ekosertifikātiem.
https://ekomarkejums.lv/izvele/
Bioloģiskie riski
Gaisa bioloģisko piesārņojumu veido gaisa aerosolā esošie vai uz virsmām jau
nosēdušies mikroorganismi, augu vai dzīvnieku izcelsmes sīkas daļiņas, kurus kopumā
var saukt par bioaerosolu jeb organiskiem putekļiem, kas var saturēt gan kaitīgo, gan
nepatogēno mikroorganismu sugas, mikroorganismu toksīnus, pelējuma sēnīšu sugas,
dzīvnieku un augu izcelsmes alergēnus (ziedputekšņi).
Infekcijas slimības var tikt izplatītas gaisa pilienu ceļā, ieelpojot gaisu, kas satur
patogēnos mikroorganismus vai lietojot priekšmetus, kuri ir piesārņoti ar infekcijas
slimību izraisītājiem, vai kontakta ceļā, cieši kontaktējoties ar slimo personu.
Augstāks saslimstības līmenis ir ziemas laikā, kad cilvēki ilgstoši atrodas telpās ar zemu
RGM, jo sauss gaiss sausina deguna un mutes gļotādas, mazinot organisma pretošanās
spējas infekciju izraisītājiem.
Nevēdinātā telpā uzkrājas vīrusi un patogēnās baktērijas, kuras izplata inficētie cilvēki,
t.sk. bezsimptomu nēsātāji, jo rada pastiprinātu risku saslimšanai ar aerogēnas izplatības
infekcijas slimībām.
Vispārējie alerģiskie simptomi saskaroties ar mikrobioloģisko
piesārņojumu
• Deguna aizsprostojums
• Kakla kairinājums
• Klepošana un sēkšana
• Acu un ādas kairinājums
Cilvēkiem ar astmu un alerģiju no pelējuma:
Drudzis
Elpas trūkums
Sliktas gaisa kvalitātes īslaicīgas
iedarbības efekti uz veselību
Klepošana;
Šķaudīšana;
Acu asarošana;
Nogurums;
Galvas reiboņi;
Galvassāpes;
Augšējo elpceļu iekaisums.
Avots: https://www.epa.gov/indoor-air-quality-iaq/introduction-indoor-air-quality#longterm
Gaisa kvalitātes uzlabošana mājās:
Novērst piesārņojuma avotu;
Nesmēķēt mājās;
Izmantot gaisa attīrītājus, jonizatorus;
Kontrolēt gaisa mitrumu mājās, lai novērstu pelējuma
augšanu:
● Regulāri pārbaudīt vai santehnikas caurulēs nav
kondensāta;
● Vannas istabā, virtuvē uzstādīt izplūdes ventilatorus;
● Izmantot gaisa sausinātājus;
● Turēt atvērtus aizkarus, žalūzijas, lai novērstu
kondensāta veidošanos uz logiem;
● Pēc iespējas žāvēt mitro apģērbu, veļu ārā;
Gaisa kvalitātes uzlabošana mājās:
Veikt mitro, sauso uzkopšanu;
Mazāk lietot grīdas paklājus;
Istabu ventilācijas uzlabošana:
● Regulāri istabās veikt ventilāciju ar atvērtiem
logiem, durvīm;
● Uzstādīt elektroventilācijas telpas logos vai
sienās;
Mikroklimata kontrolei uzstādīt iekštelpu gaisa
kvalitātes sensoru;
Svarīgi!
Tomēr jāatceras, ka pat atbilstoša ventilācijas
sistēmas darbības, lielākoties, tikai samazina
ķīmisko vielu iedarbību (devu un laiku), kā arī
var kavēt mikroorganismu izplatību iekštelpu
gaisā, bet var pilnībā nenovērst to iedarbību
uz cilvēka organismu.
https://neurosciencenews.com/coronavirus-indoor-precautions-16174/
Paldies par uzmanību!
https://yogobe.com/fi/blog/hengityksen-fysiologiasta
Mājas tā nav tikai vieta,
tās ir arī sajūtas!

More Related Content

Similar to Kvalitatīva dzīves vide mājoklī

Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēnaVeselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēnaEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu mājām
Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu mājāmVentilācijas risinājumi daudzdzīvokļu mājām
Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu mājāmElektrumlv
 
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēnaVeselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēnaEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Ceļš uz pareizas ventilācijas sistēmas izvēli
Ceļš uz pareizas ventilācijas sistēmas izvēliCeļš uz pareizas ventilācijas sistēmas izvēli
Ceļš uz pareizas ventilācijas sistēmas izvēliElektrumlv
 
Kā izvēlēties viedos risinājumus mājokļa mikroklimata kontrolei
Kā izvēlēties viedos risinājumus mājokļa mikroklimata kontroleiKā izvēlēties viedos risinājumus mājokļa mikroklimata kontrolei
Kā izvēlēties viedos risinājumus mājokļa mikroklimata kontroleiEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Ilgtspējīgas būvniecības kritēriji, veicot mājokļu siltināšanu
Ilgtspējīgas būvniecības kritēriji, veicot mājokļu siltināšanuIlgtspējīgas būvniecības kritēriji, veicot mājokļu siltināšanu
Ilgtspējīgas būvniecības kritēriji, veicot mājokļu siltināšanuEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 

Similar to Kvalitatīva dzīves vide mājoklī (14)

Kvalitatīva dzīves vide mājoklī
Kvalitatīva dzīves vide mājoklīKvalitatīva dzīves vide mājoklī
Kvalitatīva dzīves vide mājoklī
 
Kvalitatīva dzīves vide mājoklī
Kvalitatīva dzīves vide mājoklīKvalitatīva dzīves vide mājoklī
Kvalitatīva dzīves vide mājoklī
 
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēnaVeselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
 
Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu mājām
Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu mājāmVentilācijas risinājumi daudzdzīvokļu mājām
Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu mājām
 
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēnaVeselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
 
Kā rūpēties par veselīgu klimatu mājoklī?
Kā rūpēties par veselīgu klimatu mājoklī?Kā rūpēties par veselīgu klimatu mājoklī?
Kā rūpēties par veselīgu klimatu mājoklī?
 
Ventilācija daudzdzīvokļu mājā
Ventilācija daudzdzīvokļu mājā Ventilācija daudzdzīvokļu mājā
Ventilācija daudzdzīvokļu mājā
 
Ventilācija un mikroklimats
Ventilācija un mikroklimats Ventilācija un mikroklimats
Ventilācija un mikroklimats
 
Ventilācija daudzdzīvokļu mājā
Ventilācija daudzdzīvokļu mājā Ventilācija daudzdzīvokļu mājā
Ventilācija daudzdzīvokļu mājā
 
Vadlīnijas "Vides kvalitāte un drošība skolās"
Vadlīnijas "Vides kvalitāte un drošība skolās"Vadlīnijas "Vides kvalitāte un drošība skolās"
Vadlīnijas "Vides kvalitāte un drošība skolās"
 
Ventilācijas gaisa daudzuma noteikšana pēc LVS EN 16798-1:2021
Ventilācijas gaisa  daudzuma noteikšana pēc  LVS EN 16798-1:2021Ventilācijas gaisa  daudzuma noteikšana pēc  LVS EN 16798-1:2021
Ventilācijas gaisa daudzuma noteikšana pēc LVS EN 16798-1:2021
 
Ceļš uz pareizas ventilācijas sistēmas izvēli
Ceļš uz pareizas ventilācijas sistēmas izvēliCeļš uz pareizas ventilācijas sistēmas izvēli
Ceļš uz pareizas ventilācijas sistēmas izvēli
 
Kā izvēlēties viedos risinājumus mājokļa mikroklimata kontrolei
Kā izvēlēties viedos risinājumus mājokļa mikroklimata kontroleiKā izvēlēties viedos risinājumus mājokļa mikroklimata kontrolei
Kā izvēlēties viedos risinājumus mājokļa mikroklimata kontrolei
 
Ilgtspējīgas būvniecības kritēriji, veicot mājokļu siltināšanu
Ilgtspējīgas būvniecības kritēriji, veicot mājokļu siltināšanuIlgtspējīgas būvniecības kritēriji, veicot mājokļu siltināšanu
Ilgtspējīgas būvniecības kritēriji, veicot mājokļu siltināšanu
 

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk

Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanaiAtbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanaiEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidēAktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidēEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēksBIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēksEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Ar naudu un tehnoloģijām vien energoefektivitāti nesasniegt jeb cik būtisk...
Ar naudu un tehnoloģijām vien  energoefektivitāti nesasniegt  jeb  cik būtisk...Ar naudu un tehnoloģijām vien  energoefektivitāti nesasniegt  jeb  cik būtisk...
Ar naudu un tehnoloģijām vien energoefektivitāti nesasniegt jeb cik būtisk...Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolās
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolāsMūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolās
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolāsEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Latvijas panākumi būvniecības digitalizācijas jomā novērtēti starptautiski
Latvijas panākumi  būvniecības digitalizācijas  jomā novērtēti starptautiskiLatvijas panākumi  būvniecības digitalizācijas  jomā novērtēti starptautiski
Latvijas panākumi būvniecības digitalizācijas jomā novērtēti starptautiskiEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk (20)

Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā
Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība RīgāDaudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā
Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā
 
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanaiAtbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
 
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidēAktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
 
Vides pieejamība: standarti, risinājumi un prakse
Vides pieejamība:  standarti, risinājumi  un prakseVides pieejamība:  standarti, risinājumi  un prakse
Vides pieejamība: standarti, risinājumi un prakse
 
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēksBIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēks
 
Ar naudu un tehnoloģijām vien energoefektivitāti nesasniegt jeb cik būtisk...
Ar naudu un tehnoloģijām vien  energoefektivitāti nesasniegt  jeb  cik būtisk...Ar naudu un tehnoloģijām vien  energoefektivitāti nesasniegt  jeb  cik būtisk...
Ar naudu un tehnoloģijām vien energoefektivitāti nesasniegt jeb cik būtisk...
 
Dati – ilgtspējīga mikroklimata pamatā
Dati  –  ilgtspējīga  mikroklimata  pamatāDati  –  ilgtspējīga  mikroklimata  pamatā
Dati – ilgtspējīga mikroklimata pamatā
 
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolās
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolāsMūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolās
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolās
 
Iekštelpu mikroklimats, Liepājas pieredze
Iekštelpu mikroklimats, Liepājas pieredzeIekštelpu mikroklimats, Liepājas pieredze
Iekštelpu mikroklimats, Liepājas pieredze
 
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...
 
Mācību vide: Dienasgaismas ietekme .
Mācību   vide:  Dienasgaismas  ietekme .Mācību   vide:  Dienasgaismas  ietekme .
Mācību vide: Dienasgaismas ietekme .
 
Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums
Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījumsIzglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums
Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums
 
Akustika skolās - ietekme uz skolnieku un skolotāju
Akustika skolās - ietekme uz skolnieku un skolotājuAkustika skolās - ietekme uz skolnieku un skolotāju
Akustika skolās - ietekme uz skolnieku un skolotāju
 
Latvijas panākumi būvniecības digitalizācijas jomā novērtēti starptautiski
Latvijas panākumi  būvniecības digitalizācijas  jomā novērtēti starptautiskiLatvijas panākumi  būvniecības digitalizācijas  jomā novērtēti starptautiski
Latvijas panākumi būvniecības digitalizācijas jomā novērtēti starptautiski
 
Pareizs risinājums pareizajai vietai
Pareizs  risinājums   pareizajai  vietaiPareizs  risinājums   pareizajai  vietai
Pareizs risinājums pareizajai vietai
 
Energoefektivitāte un termiskais komforts gan ziemā, gan vasarā
Energoefektivitāte un  termiskais komforts  gan ziemā, gan vasarāEnergoefektivitāte un  termiskais komforts  gan ziemā, gan vasarā
Energoefektivitāte un termiskais komforts gan ziemā, gan vasarā
 
Preiļu BJSS – augsta energoefektivitāte un jauna identitāte
Preiļu BJSS – augsta  energoefektivitāte un  jauna identitātePreiļu BJSS – augsta  energoefektivitāte un  jauna identitāte
Preiļu BJSS – augsta energoefektivitāte un jauna identitāte
 
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšana
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanaDzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšana
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšana
 
Pareiza saules paneļu sistēmas modelēšana
Pareiza saules paneļu sistēmas modelēšanaPareiza saules paneļu sistēmas modelēšana
Pareiza saules paneļu sistēmas modelēšana
 
Inženiertīkliem piemērojamais būvniecības process
Inženiertīkliem piemērojamais būvniecības processInženiertīkliem piemērojamais būvniecības process
Inženiertīkliem piemērojamais būvniecības process
 

Kvalitatīva dzīves vide mājoklī

  • 1. Kvalitatīva dzīves vide mājoklī Aneka Kļaviņa Rīgas Stradiņa universitāte Darba drošības un vides veselības institūts Higiēnas un arodslimību laboratorija e-pasts: Aneka.Klavina@rsu.lv 2021.gada 17. jūnijā Vebinārs «Privātmāju energoefektivitāte» Rūpes par ēku pēc atjaunošanas
  • 2. Kāda vide ir mūsu mājoklī?
  • 3. Saturs Mājokļa vide Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji ● Mikroklimata rādītāji ● Ķīmiskie riski ● Bioloģiskie riski
  • 5. Aktualitāte Nelabvēlīgi iekštelpu vides apstākļi var veicināt pašsajūtas pasliktināšanos, t.i., nogurumu, koncentrēšanās spēju zudumu, miegainību, galvassāpes, galvas reiboņus, sausu ādu, gļotādas kairinājumu, aizliktu degunu, sausu rīkli, sausu klepu, sausas un apsārtušas acis, acu asarošanu, alerģiskus izsitumus, apgrūtinātu elpošanu, saaukstēšanos u.c. Simptomi ir nespecifiski, kā arī tie nerada apdraudējumu dzīvībai, bet var pasliktināt veselības stāvokli, radīt diskomfortu un samazināt darba produktivitāti.
  • 6. Iekštelpu gaisa kvalitāti ietekmē: Telpas mikroklimats - telpas gaisa temperatūra, gaisa relatīvais mitrums, gaisa kustības ātrums; Ārējais gaisa piesārņojums - satiksmes izplūdes gāzes, rūpniecības emisijas u.c.; Iekštelpu piesārņotāji - telpu apdares materiāli, mēbeles u.c.; Cilvēka darbības rādītas piesārņojums – smēķēšana, kosmētikas, ķīmija produktu lietošana, ēdiena gatavošana u.c.; Bioloģiskais piesārņojums – pelējuma sēnes, putekļu ērcītes u.c.;
  • 7. Nozīmīgākie mājas gaisa piesārņotāji (1) (bieži izmantots gaisa kvalitātes noteikšanas indikators) - slikta mājokļa uzturēšana, celtniecības materiāli, dūmi, paklāju šķiedras u.c.; Cieto vielu daļiņas dīzeļdzinējos, malkas krāsnīs Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži cilvēks elpojot, degšanas procesi Ogļskābā gāze nepilnīgās koksnes, dabasgāzes, ogļu sadegšanas rezultātā krāsnīs Oglekļa monoksīds biomasas, biodegvielas un fosilā kurināmā nepilnīgās sadegšanas rezultātā. Metāns
  • 8. Nozīmīgākie mājas gaisa piesārņotāji (2) zeme zem ēkām, būvmateriāli, gruntsūdeņi Radons krāsas, keramikas, santehnikas materiālu, cauruļu, kosmētikas produktu u.c., piesārņotos putekļos Svins celtniecības materiāli, piemēram, grīdas flīzes, apmetums Azbests tabakas dūmi, krāsas, līmes, lakas, mēbeles, kosmētiskie produkti, uzkopšanas līdzekļi u.c Gaistošie organiskie savienojumi dzīvnieki, augsts mitrums mājās, ūdens bojāti materiāli u.c. Mikroorganismi, bioloģiskie piesārņotāji
  • 9. Mājokļa vidi raksturo: Gaisa sastāvs - mājas apstākļos biežs piesārņotājs - CO2 (Līdz 1000 ppm); Putekļu un baktēriju koncentrācija; Temperatūra - 15 - 25°C; Relatīvais mitrums - 30 - 70 %; Gaisa kustības ātrums - gaisa apmaiņas biežums 2 - 3 reizes stundā.
  • 10. Mikroklimats kā mājokļa vidi ietekmējošais rādītājs Ķermeņa termoregulācija (siltumapmaiņa starp ķermeni un apkārtējo vidi) ir tieši saistīta ar telpas mikroklimata parametriem - temperatūru, gaisa mitrumu un gaisa kustības ātrumu Augstai temperatūrai iedarbojoties uz cilvēka organismu, var būt nosacījuma refleksu darbības un kustību koordinācijas traucējumi, uzmanības un precizitātes samazināšanās, piemēram, situācijā, kad gaisa temperatūra paaugstinās no +24 līdz +29°C, darba efektivitāte samazinās par 40%. Visaugstākā darba produktivitāte ir novērota pie temperatūras no +19 līdz +25°C (Korhonen et. al, 2005). Paaugstināta gaisa temperatūra - apkures dēļ, siltuma izdale no sadzīves elektrotehnikas; slikta mājas telpu vēdināšana;
  • 11. Mikroklimats kā mājokļa vidi ietekmējošais rādītājs Paaugstināts gaisa relatīvais mitrums - bojājumi ūdensapgādes un apkures sistēmas caurulēs; kondensācija uz aukstām virsmām vai celtniecības materiālu iekšienē; mitrums no lietus vai sniega kušanas ūdeņiem, kas izsūcas caur jumtiem vai sienām; cilvēka darbības rezultātā - no virtuves, dušas, vannasistabas; Relatīvais gaisa mitrums diapazonā no 40 – 60% nodrošina optimālu ķermeņa funkcionēšanu. Paaugstināts relatīvais gaisa mitrums un paaugstināta gaisa temperatūra palēnina sviedru iztvaikošanu no ādas virsmas, kas var izraisīt organisma pārkaršanu. Zems relatīvais gaisa mitrums pastiprina ūdens iztvaikošanu no ādas virsmas, kas nav saistīta ar svīšanu, mainās termoregulācija, sausina ādu un gļotādu, mazinot organisma aizsargspējas pret infekciju izraisītājiem. Paaugstināts relatīvais gaisa mitrums, kā arī paaugstināta temperatūra telpā palielina gāzu iztvaikošanu Pazemināts gaisa kustības ātrums - neregulāra, slikta vēdināšana, ventilācijas sistēmas filtru piesārņojums.
  • 13. Oglekļa dioksīds kā mājokļa vidi ietekmējošais rādītājs Oglekļa dioksīds ir dabiska gaisa sastāvdaļa, kas ir bezkrāsaina, nedegoša gāze bez smaržas, kas rodas organismu vielmaiņas procesos un sadegot fosilam kurināmam. Augstākas CO2 koncentrācijas apkārtējā vidē var tikt konstatētas pie intensīvas transportlīdzekļu satiksmes pārvietošanās zonās, pie rūpniecības avotiem, kur notiek sadegšanas procesi. Pašreizējās tehnoloģijas ļauj viegli un salīdzinoši lēti kontrolēt oglekļa dioksīdu (CO2) ar īpašu CO2 sensoru palīdzību, kas palīdz nodrošināt efektīvu ventilācijas sistēmu darbību automātisku kontroli telpās/ēkās, it īpaši gadījumos, kad dienas laikā CO2 koncentrācijas var ievērojami svārstīties.
  • 14. Par ko liecina oglekļa dioksīda līmenis? 250 - 400 ppm: āra gaisa CO2 līmenis, protams atkarīgs vai esam pilsētvidē vai atrodamies lauku reģionā vai arī piemēram Īslandē, kur ir vulkāniska aktivitāte. 400 - 800 ppm: tipisks CO2 līmenis iekštelpās ar ļoti labu gaisa apmaiņas sistēmu vai mazu iedzīvotāju skaitu. 800 - 1000 ppm: biežāk sastopamais CO2 līmenis iekštelpās, joprojām uzskatāms par labu gaisa kvalitātes rādītāju 1,000 - 2,000 ppm: CO2 līmenis, kas tiek asociēts ar miegainību un nogurumu un sliktu iekštelpu gaisa kvalitāti. 2,000 - 5,000 ppm: līmenis, kas tiek asociēts ar galvassāpēm, miegainumu (apātisku varētu teikt), šādā līmenī gaiss liekas sastāvējies, sasmacis, smags. Šādos apstākļos pasliktinās koncentrēšanās spējas, palielinās sirds darbības ritms, parādās vielgi reiboņi un pat slikta dūša, Ilgstoši atrodoties šādos apstākļos zūd darba spējas. 5,000 ppm: tas norāda uz neparastiem gaisa apstākļiem, kur varētu būt arī daudz citu gāzu. Norāda uz toksicitāti jeb tas var atstāt saindēšanās pazīmes organismā vai skābekļa trūkumu. Šī ir arī Arodekspozīcijas robežvērība, darbā, kurā ikdienā var būt saskare ar CO2.
  • 15. Ķīmiskie riska faktori mājoklī Veicot ēku būvniecības un telpu renovācijas darbus, tie nedrīkstētu ietekmēt iedzīvotāju drošību un veselību. Organizējot būvdarbu vai remontdarbu procesu mājokļos, jāņem vērā šo darbu raksturs, ilgums, kā arī jāizvērtē paredzamo darbu ietekmi uz iedzīvotāju veselību.
  • 16. Ķīmiskais risks pēc renovācijas - svarīgi Būtisks iekštelpu piesārņojuma līmenis (ķīmisko vielu, trokšņa u.c.) var rasties pat īslaicīgu un neregulāru telpu un teritorijas remontdarbu, būvdarbu un labiekārtošanas laikā. Būvniecības, telpu apdares materiālu, mēbeļu un telpu tīrīšanas/dezinfekcijas līdzekļiem būtu jābūt ar zemas emisijas vielu sastāvu, kas nodrošina zemu izgarošanas risku telpās, nevajadzētu saturēt aldehīdus. Ja nav iespējams nodrošināt zemas emisijas materiālu un mēbeļu iegādi, tad jāorganizē būvdarbi, remontdarbi un mēbeļu izvietošana telpās, kad tur nav iemītnieku, nodrošinot vismaz 1 nedēļu līdz pat 1 mēnesim un vairāk intensīvu telpu vēdināšanu katru dienu visas diennakts garumā.
  • 17. Ekosertifikāti Vislabāk izmantot apdares materiālus, mēbeles, telpu uzkopšanas līdzekļus u.tml. ar ekosertifikātiem. https://ekomarkejums.lv/izvele/
  • 18. Bioloģiskie riski Gaisa bioloģisko piesārņojumu veido gaisa aerosolā esošie vai uz virsmām jau nosēdušies mikroorganismi, augu vai dzīvnieku izcelsmes sīkas daļiņas, kurus kopumā var saukt par bioaerosolu jeb organiskiem putekļiem, kas var saturēt gan kaitīgo, gan nepatogēno mikroorganismu sugas, mikroorganismu toksīnus, pelējuma sēnīšu sugas, dzīvnieku un augu izcelsmes alergēnus (ziedputekšņi). Infekcijas slimības var tikt izplatītas gaisa pilienu ceļā, ieelpojot gaisu, kas satur patogēnos mikroorganismus vai lietojot priekšmetus, kuri ir piesārņoti ar infekcijas slimību izraisītājiem, vai kontakta ceļā, cieši kontaktējoties ar slimo personu. Augstāks saslimstības līmenis ir ziemas laikā, kad cilvēki ilgstoši atrodas telpās ar zemu RGM, jo sauss gaiss sausina deguna un mutes gļotādas, mazinot organisma pretošanās spējas infekciju izraisītājiem. Nevēdinātā telpā uzkrājas vīrusi un patogēnās baktērijas, kuras izplata inficētie cilvēki, t.sk. bezsimptomu nēsātāji, jo rada pastiprinātu risku saslimšanai ar aerogēnas izplatības infekcijas slimībām.
  • 19. Vispārējie alerģiskie simptomi saskaroties ar mikrobioloģisko piesārņojumu • Deguna aizsprostojums • Kakla kairinājums • Klepošana un sēkšana • Acu un ādas kairinājums Cilvēkiem ar astmu un alerģiju no pelējuma: Drudzis Elpas trūkums
  • 20. Sliktas gaisa kvalitātes īslaicīgas iedarbības efekti uz veselību Klepošana; Šķaudīšana; Acu asarošana; Nogurums; Galvas reiboņi; Galvassāpes; Augšējo elpceļu iekaisums. Avots: https://www.epa.gov/indoor-air-quality-iaq/introduction-indoor-air-quality#longterm
  • 21. Gaisa kvalitātes uzlabošana mājās: Novērst piesārņojuma avotu; Nesmēķēt mājās; Izmantot gaisa attīrītājus, jonizatorus; Kontrolēt gaisa mitrumu mājās, lai novērstu pelējuma augšanu: ● Regulāri pārbaudīt vai santehnikas caurulēs nav kondensāta; ● Vannas istabā, virtuvē uzstādīt izplūdes ventilatorus; ● Izmantot gaisa sausinātājus; ● Turēt atvērtus aizkarus, žalūzijas, lai novērstu kondensāta veidošanos uz logiem; ● Pēc iespējas žāvēt mitro apģērbu, veļu ārā;
  • 22. Gaisa kvalitātes uzlabošana mājās: Veikt mitro, sauso uzkopšanu; Mazāk lietot grīdas paklājus; Istabu ventilācijas uzlabošana: ● Regulāri istabās veikt ventilāciju ar atvērtiem logiem, durvīm; ● Uzstādīt elektroventilācijas telpas logos vai sienās; Mikroklimata kontrolei uzstādīt iekštelpu gaisa kvalitātes sensoru;
  • 23. Svarīgi! Tomēr jāatceras, ka pat atbilstoša ventilācijas sistēmas darbības, lielākoties, tikai samazina ķīmisko vielu iedarbību (devu un laiku), kā arī var kavēt mikroorganismu izplatību iekštelpu gaisā, bet var pilnībā nenovērst to iedarbību uz cilvēka organismu. https://neurosciencenews.com/coronavirus-indoor-precautions-16174/