1. Kvalitatīva dzīves vide mājoklī
Aneka Kļaviņa
Rīgas Stradiņa universitāte
Darba drošības un vides veselības institūts
Higiēnas un arodslimību laboratorija
e-pasts: Aneka.Klavina@rsu.lv
2021.gada 17. jūnijā
Vebinārs
«Privātmāju energoefektivitāte»
Rūpes par ēku pēc atjaunošanas
5. Aktualitāte
Nelabvēlīgi iekštelpu vides apstākļi var veicināt pašsajūtas pasliktināšanos, t.i.,
nogurumu, koncentrēšanās spēju zudumu, miegainību, galvassāpes, galvas reiboņus,
sausu ādu, gļotādas kairinājumu, aizliktu degunu, sausu rīkli, sausu klepu, sausas un
apsārtušas acis, acu asarošanu, alerģiskus izsitumus, apgrūtinātu elpošanu,
saaukstēšanos u.c.
Simptomi ir nespecifiski, kā arī tie nerada apdraudējumu dzīvībai, bet var pasliktināt
veselības stāvokli, radīt diskomfortu un samazināt darba produktivitāti.
6. Iekštelpu gaisa kvalitāti ietekmē:
Telpas mikroklimats - telpas gaisa temperatūra, gaisa
relatīvais mitrums, gaisa kustības ātrums;
Ārējais gaisa piesārņojums - satiksmes izplūdes gāzes, rūpniecības
emisijas u.c.;
Iekštelpu piesārņotāji - telpu apdares materiāli, mēbeles u.c.;
Cilvēka darbības rādītas piesārņojums – smēķēšana, kosmētikas,
ķīmija produktu lietošana, ēdiena gatavošana u.c.;
Bioloģiskais piesārņojums – pelējuma sēnes, putekļu ērcītes u.c.;
7. Nozīmīgākie mājas gaisa piesārņotāji (1)
(bieži izmantots gaisa kvalitātes noteikšanas indikators) -
slikta mājokļa uzturēšana, celtniecības materiāli, dūmi,
paklāju šķiedras u.c.;
Cieto vielu daļiņas
dīzeļdzinējos, malkas krāsnīs
Policikliskie
aromātiskie
ogļūdeņraži
cilvēks elpojot, degšanas procesi
Ogļskābā gāze
nepilnīgās koksnes, dabasgāzes, ogļu sadegšanas rezultātā
krāsnīs
Oglekļa
monoksīds
biomasas, biodegvielas un fosilā kurināmā nepilnīgās
sadegšanas rezultātā.
Metāns
8. Nozīmīgākie mājas gaisa piesārņotāji (2)
zeme zem ēkām, būvmateriāli, gruntsūdeņi
Radons
krāsas, keramikas, santehnikas materiālu, cauruļu, kosmētikas
produktu u.c., piesārņotos putekļos
Svins
celtniecības materiāli, piemēram, grīdas flīzes, apmetums
Azbests
tabakas dūmi, krāsas, līmes, lakas, mēbeles, kosmētiskie
produkti, uzkopšanas līdzekļi u.c
Gaistošie organiskie
savienojumi
dzīvnieki, augsts mitrums mājās, ūdens bojāti materiāli u.c.
Mikroorganismi,
bioloģiskie
piesārņotāji
9. Mājokļa vidi raksturo:
Gaisa sastāvs - mājas apstākļos biežs piesārņotājs - CO2
(Līdz 1000 ppm);
Putekļu un baktēriju koncentrācija;
Temperatūra - 15 - 25°C;
Relatīvais mitrums - 30 - 70 %;
Gaisa kustības ātrums - gaisa apmaiņas biežums 2 - 3 reizes
stundā.
10. Mikroklimats kā mājokļa vidi ietekmējošais rādītājs
Ķermeņa termoregulācija (siltumapmaiņa starp ķermeni un apkārtējo vidi) ir tieši
saistīta ar telpas mikroklimata parametriem - temperatūru, gaisa mitrumu un gaisa
kustības ātrumu
Augstai temperatūrai iedarbojoties uz cilvēka organismu, var būt nosacījuma
refleksu darbības un kustību koordinācijas traucējumi, uzmanības un precizitātes
samazināšanās, piemēram, situācijā, kad gaisa temperatūra paaugstinās no +24 līdz
+29°C, darba efektivitāte samazinās par 40%. Visaugstākā darba produktivitāte ir
novērota pie temperatūras no +19 līdz +25°C (Korhonen et. al, 2005).
Paaugstināta gaisa temperatūra - apkures dēļ, siltuma izdale no sadzīves
elektrotehnikas; slikta mājas telpu vēdināšana;
11. Mikroklimats kā mājokļa vidi ietekmējošais rādītājs
Paaugstināts gaisa relatīvais mitrums - bojājumi ūdensapgādes un apkures
sistēmas caurulēs; kondensācija uz aukstām virsmām vai celtniecības materiālu
iekšienē; mitrums no lietus vai sniega kušanas ūdeņiem, kas izsūcas caur jumtiem
vai sienām; cilvēka darbības rezultātā - no virtuves, dušas, vannasistabas;
Relatīvais gaisa mitrums diapazonā no 40 – 60% nodrošina optimālu ķermeņa
funkcionēšanu.
Paaugstināts relatīvais gaisa mitrums un paaugstināta gaisa temperatūra palēnina
sviedru iztvaikošanu no ādas virsmas, kas var izraisīt organisma pārkaršanu.
Zems relatīvais gaisa mitrums pastiprina ūdens iztvaikošanu no ādas virsmas, kas
nav saistīta ar svīšanu, mainās termoregulācija, sausina ādu un gļotādu, mazinot
organisma aizsargspējas pret infekciju izraisītājiem.
Paaugstināts relatīvais gaisa mitrums, kā arī paaugstināta temperatūra telpā palielina
gāzu iztvaikošanu
Pazemināts gaisa kustības ātrums - neregulāra, slikta vēdināšana, ventilācijas
sistēmas filtru piesārņojums.
13. Oglekļa dioksīds kā mājokļa vidi ietekmējošais rādītājs
Oglekļa dioksīds ir dabiska gaisa sastāvdaļa, kas ir bezkrāsaina, nedegoša gāze bez
smaržas, kas rodas organismu vielmaiņas procesos un sadegot fosilam kurināmam.
Augstākas CO2 koncentrācijas apkārtējā vidē var tikt konstatētas pie intensīvas
transportlīdzekļu satiksmes pārvietošanās zonās, pie rūpniecības avotiem, kur notiek
sadegšanas procesi.
Pašreizējās tehnoloģijas ļauj viegli un salīdzinoši lēti kontrolēt oglekļa dioksīdu (CO2)
ar īpašu CO2 sensoru palīdzību, kas palīdz nodrošināt efektīvu ventilācijas sistēmu
darbību automātisku kontroli telpās/ēkās, it īpaši gadījumos, kad dienas laikā CO2
koncentrācijas var ievērojami svārstīties.
14. Par ko liecina oglekļa dioksīda līmenis?
250 - 400 ppm: āra gaisa CO2 līmenis, protams atkarīgs vai esam pilsētvidē vai atrodamies
lauku reģionā vai arī piemēram Īslandē, kur ir vulkāniska aktivitāte.
400 - 800 ppm: tipisks CO2 līmenis iekštelpās ar ļoti labu gaisa apmaiņas sistēmu vai mazu
iedzīvotāju skaitu.
800 - 1000 ppm: biežāk sastopamais CO2 līmenis iekštelpās, joprojām uzskatāms par labu
gaisa kvalitātes rādītāju
1,000 - 2,000 ppm: CO2 līmenis, kas tiek asociēts ar miegainību un nogurumu un sliktu
iekštelpu gaisa kvalitāti.
2,000 - 5,000 ppm: līmenis, kas tiek asociēts ar galvassāpēm, miegainumu (apātisku varētu
teikt), šādā līmenī gaiss liekas sastāvējies, sasmacis, smags. Šādos apstākļos pasliktinās
koncentrēšanās spējas, palielinās sirds darbības ritms, parādās vielgi reiboņi un pat slikta
dūša, Ilgstoši atrodoties šādos apstākļos zūd darba spējas.
5,000 ppm: tas norāda uz neparastiem gaisa apstākļiem, kur varētu būt arī daudz citu gāzu.
Norāda uz toksicitāti jeb tas var atstāt saindēšanās pazīmes organismā vai skābekļa trūkumu.
Šī ir arī Arodekspozīcijas robežvērība, darbā, kurā ikdienā var būt saskare ar CO2.
15. Ķīmiskie riska faktori mājoklī
Veicot ēku būvniecības un telpu renovācijas darbus, tie
nedrīkstētu ietekmēt iedzīvotāju drošību un veselību.
Organizējot būvdarbu vai remontdarbu procesu mājokļos, jāņem
vērā šo darbu raksturs, ilgums, kā arī jāizvērtē paredzamo darbu
ietekmi uz iedzīvotāju veselību.
16. Ķīmiskais risks pēc renovācijas - svarīgi
Būtisks iekštelpu piesārņojuma līmenis (ķīmisko vielu, trokšņa
u.c.) var rasties pat īslaicīgu un neregulāru telpu un teritorijas
remontdarbu, būvdarbu un labiekārtošanas laikā.
Būvniecības, telpu apdares materiālu, mēbeļu un telpu
tīrīšanas/dezinfekcijas līdzekļiem būtu jābūt ar zemas emisijas
vielu sastāvu, kas nodrošina zemu izgarošanas risku telpās,
nevajadzētu saturēt aldehīdus.
Ja nav iespējams nodrošināt zemas emisijas materiālu un mēbeļu
iegādi, tad jāorganizē būvdarbi, remontdarbi un mēbeļu izvietošana
telpās, kad tur nav iemītnieku, nodrošinot vismaz 1 nedēļu līdz
pat 1 mēnesim un vairāk intensīvu telpu vēdināšanu katru dienu
visas diennakts garumā.
18. Bioloģiskie riski
Gaisa bioloģisko piesārņojumu veido gaisa aerosolā esošie vai uz virsmām jau
nosēdušies mikroorganismi, augu vai dzīvnieku izcelsmes sīkas daļiņas, kurus kopumā
var saukt par bioaerosolu jeb organiskiem putekļiem, kas var saturēt gan kaitīgo, gan
nepatogēno mikroorganismu sugas, mikroorganismu toksīnus, pelējuma sēnīšu sugas,
dzīvnieku un augu izcelsmes alergēnus (ziedputekšņi).
Infekcijas slimības var tikt izplatītas gaisa pilienu ceļā, ieelpojot gaisu, kas satur
patogēnos mikroorganismus vai lietojot priekšmetus, kuri ir piesārņoti ar infekcijas
slimību izraisītājiem, vai kontakta ceļā, cieši kontaktējoties ar slimo personu.
Augstāks saslimstības līmenis ir ziemas laikā, kad cilvēki ilgstoši atrodas telpās ar zemu
RGM, jo sauss gaiss sausina deguna un mutes gļotādas, mazinot organisma pretošanās
spējas infekciju izraisītājiem.
Nevēdinātā telpā uzkrājas vīrusi un patogēnās baktērijas, kuras izplata inficētie cilvēki,
t.sk. bezsimptomu nēsātāji, jo rada pastiprinātu risku saslimšanai ar aerogēnas izplatības
infekcijas slimībām.
19. Vispārējie alerģiskie simptomi saskaroties ar mikrobioloģisko
piesārņojumu
• Deguna aizsprostojums
• Kakla kairinājums
• Klepošana un sēkšana
• Acu un ādas kairinājums
Cilvēkiem ar astmu un alerģiju no pelējuma:
Drudzis
Elpas trūkums
20. Sliktas gaisa kvalitātes īslaicīgas
iedarbības efekti uz veselību
Klepošana;
Šķaudīšana;
Acu asarošana;
Nogurums;
Galvas reiboņi;
Galvassāpes;
Augšējo elpceļu iekaisums.
Avots: https://www.epa.gov/indoor-air-quality-iaq/introduction-indoor-air-quality#longterm
21. Gaisa kvalitātes uzlabošana mājās:
Novērst piesārņojuma avotu;
Nesmēķēt mājās;
Izmantot gaisa attīrītājus, jonizatorus;
Kontrolēt gaisa mitrumu mājās, lai novērstu pelējuma
augšanu:
● Regulāri pārbaudīt vai santehnikas caurulēs nav
kondensāta;
● Vannas istabā, virtuvē uzstādīt izplūdes ventilatorus;
● Izmantot gaisa sausinātājus;
● Turēt atvērtus aizkarus, žalūzijas, lai novērstu
kondensāta veidošanos uz logiem;
● Pēc iespējas žāvēt mitro apģērbu, veļu ārā;
22. Gaisa kvalitātes uzlabošana mājās:
Veikt mitro, sauso uzkopšanu;
Mazāk lietot grīdas paklājus;
Istabu ventilācijas uzlabošana:
● Regulāri istabās veikt ventilāciju ar atvērtiem
logiem, durvīm;
● Uzstādīt elektroventilācijas telpas logos vai
sienās;
Mikroklimata kontrolei uzstādīt iekštelpu gaisa
kvalitātes sensoru;
23. Svarīgi!
Tomēr jāatceras, ka pat atbilstoša ventilācijas
sistēmas darbības, lielākoties, tikai samazina
ķīmisko vielu iedarbību (devu un laiku), kā arī
var kavēt mikroorganismu izplatību iekštelpu
gaisā, bet var pilnībā nenovērst to iedarbību
uz cilvēka organismu.
https://neurosciencenews.com/coronavirus-indoor-precautions-16174/