Mazi paradumi, kas uzlabo dzīvi Ģirts Beikmanis, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija žurnāls "Būvinženieris", 2020.gada augusts | Nr. 75

1. Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
rgoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Kad daudzdzīvokļu namos vadu sapulces, sa-
protu, ka iedzīvotājiem reizēm apnīk visi nor-
matīvie akti, kas ierobežo pārvaldnieka spējas
pašam risināt mājas pārvaldīšanas jautāju-
mus. Tajā brīdī uzdodu kādu provokatīvu jau-
tājumu vai sniedzu dažus ieteikumus. Šajā
numurā – daži no tiem.
Svarīga – vēdināšana
Mājokli nevajag vēdināt ziemas vai citā mistiskā
režīmā, tā siltumu izlaižam pa logu. Labāk at-
vērt logu un telpu izvēdināt ar caurvēju. Neva-
jag lieki krāsot vai aizkrāmēt radiatorus. Dau-
dziem ļoti patīk aizkari līdz grīdai, bet aiz tiem
nav brīvas telpas, gaiss nespēj viegli cirkulēt, un
siltais gaiss neiekļūst telpā. Bieži vien sildķerme-
ņi ir pilni ar putekļiem, daudzi uz tiem žāvē veļu
un brīnās, kāpēc ir vēss un mitrs.
Pirms septiņiem gadiem kāda dzīvokļa
īpašnieki nemitīgi sūdzējās, ka pēc mājas re-
novācijas viss pelē, draudēja pat ar Bez Tabu
un citiem. Piecas sešas reizes braucām uz dzī-
vokli, par laimi, izdevās pārliecināt, ka jāattai-
sa sienā esošais ventilācijas kanāls un telpas
jāvēdina. Tur dzīvoja liela ģimene – pieci seši
cilvēki, viņi gatavoja ēst, mazgāja veļu. Ieejot
koridorā, man uzreiz aizsvīda brilles. Kad vi-
ņi sāka vēdināt dzīvokli un uztaisīja remontu,
pelējuma vairs nebija.
Daudz var ietaupīt, mainot temperatūru. Ja
to samazina par vienu grādu, rēķins sarūk vis-
maz par 10%. Daudzdzīvokļu mājas iedzīvotā-
jiem svarīgi par to runāt sapulcēs, balansēt
stāvvadus un vienoties par nedaudz zemākas
temperatūras iestatīšanu. Ja guļamistabā iespē-
jams regulēt siltumu, naktī vēlams to samazi-
nāt par trim četriem grādiem – būs labāks
miegs un diezgan liels enerģijas ietaupījums.
Rūpes par koplietošanas telpām
Sabiedriskās telpās jākontrolē, vai nav sagro-
zīts termostats.
Tehniskajos koridoros nav vēlams glabāt
dažādas mantas. Pagrabus vajag iztīrīt no uz-
krātā, tā tiks sakārtoti tehniskie koridori, iz-
pildītas ugunsdrošības prasības, sanitārās
normas, un pašiem būs tīkamāk. Vienīgā
problēma – mēs to nevaram darīt, jārosina ie-
dzīvotāji. Pārvaldnieka vai kādas citas perso-
nas iznestās mantas kādam iedzīvotājam var
izrādīties ļoti vērtīgas, un var veidoties kon-
flikts par zādzību vai īpašuma sabojāšanu.
Pagrabiem jābūt slēgtiem, nav labi, ja tajos
mitinās kaķi, jo tie, meklējot siltāku vietu, var
saplēst siltumizolāciju.
Ir nācies slēgt daudzdzīvokļu māju bēniņu
lūkas, jo bēniņi nav mantu glabāšanai vai stai-
gāšanai piemērota vieta. Ir iedzīvotāji, kam
tīk uz jumta sauļoties, taču viņi bojā jumta
Mazi paradumi,
kas uzlabo dzīvi
Ģirts Beikmanis, Latvijas Namu pārvaldītāju un
apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs
Domāt un dzīvot zaļi un energoefektīvi ir populāri, tā iespējams krietni
ietaupīt līdzekļus, un viss sākas no mazām un mums zināmām lietām.
Būvinženieris Nr. 75

2. Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
segumu. Nereti tiek atstātas tukšas plast-
masas pudeles vai citas mantas, kas iekļūst
lietus kanalizācijā un kā pludiņš to aizdambē,
applūdinot visu māju.
Taupīsim ūdeni!
Izmantojot modernās tehnoloģijas, varam
efektīvāk pielāgoties savam dzīves ritmam un
analizēt, kā un ko tērējam. Svarīgi taupīt ūdeni,
tīrot zobus un mazgājoties dušā. Sākumā, kad
stāstīju par ūdenskrāna aizgriešanu, ziepējoties
vai tīrot zobus, mājinieki smīnēja, bet drīz vien
pamanīju, ka arī viņi aizgriež ūdenskrānu.
Izvēloties dušu, nevis vannu, ūdeni tērējam
piecas, septiņas reizes mazāk. Uzliekot ūdens-
krānam aeratora uzgali, liekas, ka ir liela
ūdens plūsma, bet īstenībā tur ir daudz gaisa,
un rokas var labi nomazgāt. Daudz ūdens var
ietaupīt, lietojot trauku mazgājamo mašīnu.
Tērēt mazāk elektroenerģijas
Lieki nevirinot cepeškrāsni, ledusskapim ie-
statot normālu, ne pārāk zemu temperatūru,
varam taupīt elektroenerģiju. Mazgājot drē-
bes, agrāk izvēlējos automātisko režīmu, ta-
gad domāju, ko lieku veļasmašīnā un cik kar-
stu ūdeni vajag. Izvēloties 30 – 40 0
C, tiek ie-
taupīta enerģija un drēbes tik ātri nebojājas.
Daudzi izvēlas elektrotehniku ar lielu jau-
das rezervi, lai arī bērni to var lietot, taču do-
māt ar rezervi ir ļoti nepareizi. Iededz gaismu
tad, kad lieto, un aizejot izslēdz! Uzliec pan-
nai vai katlam vāku! Ja dzer vienu krūzi kafi-
jas, tad ūdeni sildi tik, cik krūzītei vajag, nevis
pilnu kannu.
Aizauguši cauruļvadi
Man ļoti nepatīk, kā tiek risināta cīņa ar Le-
gionellas baktēriju. Likumā noteikts, ka dzī-
voklī karstā ūdens temperatūrai jābūt vismaz
+50 0
C. Iedzīvotājiem jāstāsta – ja duša ilgi
netiek lietota, ūdeni vajag notecināt. Īstenī-
bā vienalga, vai likumā minēti +50, +60 vai
+70 0
C, problēma tā netiek risināta, jo rodas
bīstami papildu efekti. Tā iespējams applaucē-
ties, vietās, kur ūdens ir nedaudz cietāks, cau-
ruļvadi aizaug ar kaļķi tieši tāpat kā tējkanna.
Temperatūra jāizvēlas gudri. Vēlami aptu-
veni +50 0
C, lai apaugums ar kaļķi ir mini-
māls. Latvijā vairākās mājās, kur agrāk bija
normāla ūdens cirkulācija, ūdensvadi ir aiz-
auguši un cirkulācijas daudzos dzīvokļos nav.
Līdz ar to risks iegūt Legionellas baktēriju ir
daudz augstāks. Ne vienmēr visi valdības lē-
mumi ir gudri, es labprāt par šiem jautāju-
miem diskutēju.
Pasauli darīt labāku
Pēc mājas renovācijas daudziem rodas vēlme
remontēt dzīvokli. Nākamajā kopsapulcē iedzī-
votāji bieži vien spriež, ko vēl darīt, lai sakārtotu
vidi. Nozīmīga ir saprātīga atkritumu šķirošana,
dažviet šim mērķim izveido kompleksus paze-
mes laukumus. Taču vēl aizvien pie daudzām
mājām saglabājušies konteineri, kuru tuvumā
uzturas mušu, kaķu un suņu bari.
Dažreiz kāpņu telpas remonts vai jumta
maiņa stimulē paveikt arī citus darbus, un pa-
mazām tiek sakārtota visa māja. Bez jebkāda
līdzfinansējuma kopā varam paveikt lielus
darbus – sakārtot bērniem domātus lauku-
mus, ierīkot sev trenažierus.
Kad Vācijā senioriem parādīja, kā izmantot
tehnoloģijas un uzlabot drošību, daudz kas mai-
nījās. Stāstot par kanalizācijas pareizu lietošanu,
ievērojami samazinājās aizsērējumi. Arvien re-
tāk no kanalizācijas izvelk dvieļus un citas man-
tas, lielākais atradums bijuši vilnas aizkari.
Pirms diviem gadiem mamma man uzdā-
vināja auduma maisiņu. Sākumā bija mazliet
neērti to lietot, bet tagad to izmantoju ar prie-
ku un esmu ievērojis, ka ļoti daudzi vairs ne-
izvēlas plastmasas maisiņus. Izturīgs un ne-
caurspīdīgs auduma maisiņš mašīnā man stāv
pa rokai. Nesot pirkumu, neviens necenšas
saskatīt, ko esmu nopircis.
Pamazām mainot paradumus, pasauli va-
ram darīt labāku. BI