Ugunsdrošības noteikumu ievērošana Tomass Lausmā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Seminārs "Ēkas dzīve pēc atjaunošanas" 2020.gada 6./7.februāris, Jelgava, Liepāja

1. Ugunsdrošības noteikumu ievērošana
Tomass Lausmā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības
normatīvu nodaļas vecākais inspektors, tālr.67075931, e-pasts:
tomass.lausma@vugd.gov.lv
2020

2. 2
Ugunsgrēku, cietušo un bojā gājušo statistika
Gads Ugunsgrēku
skaits
Cietušo un bojā gājušo skaits
ugunsgrēkos
2019 8985 279 76
2018 9134 302 81
2017 8714 381 79
2016 9288 302 95
2015 10 311 304 88
2014 12 175 283 94

3. 3
Bojā gājušo skaits ugunsgrēkos 2020.gadā uz 6. februāri -16

4. 4
Ugunsgrēki objektos 2019.gadā
Ugunsgrēku objekti Kopā Rīga
Dzīvojamās mājas 1930 835
Nedzīvojamās ēkas / būves 989 103
Lauksaimniecības objekti 41 0
Publiskās ēkas 181 83
Ražošanas ēkas 133 30
Transporta līdzekļi, transporta
nozare 669 194
Noliktavas 28 17
Būvobjekti 14 6
Kūla 2769 176
Izgāztuves, atkritumi, sausā zāle u.c. 2231 710
Kopā 8985 2154

5. 5
Iespējamie ugunsgrēku
cēloņi 2018.gadā
Apkure
5%
Bērnu rotaļas ar
uguni
1%
Citi iemesli
2% Elektroierīces /
iekārtas
15%
Neuzmanīga
apiešanās ar uguni
62%
Tīša dedzināšana
15%

6. 6
Statistika VUGD tīmekļvietnē

7. Atbildība par ugunsdrošību
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 9.pants nosaka atbildību par
ugunsdrošību objektā (visās ēkās, būvēs un telpās).
Par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs ēkas, būves, to daļu vai zemesgabala
īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas
līgumā, bet iznomātā (izīrētā) vai lietošanā nodotā ēkā, būvē, to daļās vai
zemesgabalā par ugunsdrošību ir atbildīgs nomnieks (īrnieks) vai cits
lietotājs, ja tas paredzēts līgumā.
Vairākām personām iznomātā vai lietošanā nodotā ēkā, būvē, to daļās vai
zemesgabalā par koplietošanas ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu un
aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un
ugunsdrošību regulējošu normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs ēkas, būves,
to daļu vai zemesgabala īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas
paredzēts pārvaldīšanas līgumā.
7

8. Par ugunsdrošību atbildīgo
personu pienākumi
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 10.pants nosaka par
ugunsdrošību objektā atbildīgo personu pienākumus
Ēkas, būves, to daļu vai zemesgabala īpašniekam (valdītājam),
pārvaldniekam, nomniekam vai citam lietotājam, kas saskaņā ar līgumu
ir atbildīgs par ugunsdrošību objektā, ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību
ievērošanu;
2) nodrošināt iespēju veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību;
3) sniegt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju, ja
amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi to pieprasa;
4) veikt ugunsaizsardzības sistēmu darbspējas pārbaudi, ja
amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi to pieprasa;
5) ugunsgrēka gadījumā pildīt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un
glābšanas dienestu amatpersonu norādījumus.
8

9. Ugunsdrošības noteikumi
Ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām
jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu
to sekas neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas
nosaka Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr.238
"Ugunsdrošības noteikumi’’ (turpmāk – Ugunsdrošības noteikumi).
9

10. 10
Raksturīgākie ugunsdrošības prasību pārkāpumi

11. 11
Raksturīgākie ugunsdrošības prasību pārkāpumi

12. Par tvaika nosūcējiem
Ugunsdrošības noteikumu 89.10.apakšpunktā ietverts aizliegums:
“daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam aizliegts
pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes
aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu
telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves”.
Telpās, kurās atrodas gāzes iekārtas (piemēram, gāzes plītis dzīvojamo
māju virtuvēs), ir paredzēta dabīgā ventilācijas sistēma, lai gāzes
noplūdes gadījumā tā izplūstu caur dabīgās ventilācijas kanālu un telpā
neveidotos bīstama gāzes koncentrācija.
12

13. Par tvaika nosūcējiem
Tehniskās prasības sašķidrinātās naftas gāzes (ogļūdeņražu vieglās
frakcijas, ko veido propāns un butāns vai to abu kombināciju gāze)
iekšējo un ārējo gāzesvadu sistēmas ar maksimālo darba spiedienu līdz
1,6 MPa (16 bar) projektēšanai, darbiem un pieņemšanai ekspluatācijā
nosaka Latvijas būvnormatīvs LBN 243-15 “Sašķidrinātās naftas gāzes
iekšējo un ārējo gāzesvadu sistēma" (apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.335).
Tehniskās prasības dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēmas
projektēšanai, darbiem un pieņemšanai ekspluatācijā nosaka Latvijas
būvnormatīvs LBN 241-15 "Dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēma"
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumiem
Nr.336).
13

14. Par tvaika nosūcējiem
Jaunbūvējamās ēkās gāzes iekārtas un aparātus ēdiena gatavošanai
atļauts uzstādīt dzīvokļa virtuvē vai citā atbilstošā telpā ar logu, kura
konstrukcija nodrošina telpas vēdināšanu.
Telpā, kurā uzstāda gāzes iekārtas, nepieciešams ventilācijas kanāls,
kas nodrošina nepārtrauktu gaisa apmaiņu (..)
14

15. Par tvaika nosūcējiem
Pieslēdzot mehānisko tvaika nosūcēju dabiskajam ventilācijas kanālam
(un visbiežāk vienīgajam), virtuvē veidojas situācija, ka tajā brīdī, kad
tvaika nosūcējs ir ieslēgts, tas novada gaisu ventilācijas kanālā,
savukārt izslēgtā stāvoklī tas pilnībā aiztaisa ciet šo ventilācijas kanālu.
Ja no gāzes iekārtas vai caurules ir minimāla noplūde (nereti pat
sākotnēji nesajūtama) gāzei nav vairs pieejama dabiskā ventilācijas
sistēma, kas šo gāzi novadītu ēkas ārpusē, līdz ar to tā krājas virtuvē
līdz vienā brīdī gāzes koncentrācija ir tik augsta, ka pie atbilstoša
katalizatora (ieslēgta gaismas slēdža vai cita) notiek sprādziens.
Šajā situācijā nopietni apdraudēti ir ne tikai konkrētā dzīvokļa, bet visas
mājas iedzīvotāji.
15

16. Par tvaika nosūcējiem
Gadījumā, ja dabīgajam ventilācijas kanālam pievienota mehāniskā
ventilācijas iekārta (tvaika nosūcējs), ugunsdrošības prasībām
neatbilstošu risinājumu novēršanai pastāv sekojošie varianti:
1) noņemt mehānisko ventilācijas iekārtu, atjaunojot ventilāciju,
kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā;
2) iegādāties tvaika nosūcēju, kura darbības princips ir gaisa
recirkulācija un kuru nav nepieciešams pievienot dabiskās ventilācijas
kanālam, un kas netraucē nodrošināt pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā;
3) pieaicināt sertificētu būvspeciālistu, lai atrastu alternatīvu
risinājumu kas nodrošina pastāvīgu nepieciešamo gaisa apmaiņu telpā.
16

17. Par dūmu detektoriem
No 2020. gada 1. janvāra visās mājās un dzīvokļos, kā arī publiskajos
objektos, kuros paredzēts izmitināt gulēšanai līdz 10 cilvēkiem, ir
jāuzstāda dūmu detektori.
Autonomais dūmu detektors ir ierīce, kas reaģē uz dūmiem un tā
darbību nodrošina baterija.
Ja mājai vai dzīvoklim ir vairāki stāvi, tad dūmu detektors
nepieciešams katrā stāvā, jo Ugunsdrošības noteikumu 120.punkts
nosaka, ka: “Viendzīvokļa objekta un daudzdzīvokļu objekta dzīvokļa
katrā stāvā izvieto vismaz vienu autonomo ugunsgrēka detektoru.
Autonomo ugunsgrēka detektoru uzstāda un uztur darba kārtībā,
ievērojot ražotāja prasības”.
17

18. Par dūmu detektoriem
Ārvalstu pieredze liecina, ka dūmu detektoru uzstādīšana mājokļos līdz
pat 75% samazina ugunsgrēkos bojā gājušo skaitu. Viena no valstīm,
kur šāda prasība ir pierādījusi savu efektivitāti un ievērojami
samazinājusi bojā gājušo skaitu, ir Igaunija.
Igaunijā obligātā prasība par dūmu detektoriem stājās spēkā 2009.
gadā, bet Lietuvā no 2018. gada 1. maija. Statistika liecina, ka,
piemēram, Igaunijā ugunsgrēkos bojāgājušo cilvēku skaits no 2009.
gada ilgtermiņā ir krietni samazinājies un šāda pati aina domājams ir
sagaidāma arī Lietuvā.
18

19. 19

20. Par dūmu detektoriem
No 2008. gada 1. marta Latvijā jaunizbūvēto, rekonstruēto un renovēto
dzīvojamo ēku dzīvokļus obligāti jāaprīko ar ugunsgrēka autonomiem
detektoriem.
Detektoru cenas ir atkarīgas no ražotāja un detektorā iebūvētajām
papildus funkcijām, bet vidēji tie ir aptuveni no 2 līdz 10 eiro.
20

21. Par dūmu detektoriem
Uz dūmu detektora korpusa ir jābūt CE marķējumam un informācijai
par detektora atbilstību Eiropas standartam EN 14604.
21

22. Par ugunsdzēsības aparātiem
Ugunsdrošības noteikumu 256. punkts kopsakarā ar 517. punktu
nosaka, ka no 2020. gada 1. janvāra viendzīvokļa objektu nodrošina ar
ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz 21A 113B.
22

23. Par ugunsdzēsības aparātiem
23
Skaitlis nozīmē, cik lielu ugunsgrēku iespējams nodzēst, bet burts
ugunsgrēka klasi: A – kad deg cieti, organiskas izcelsmes materiāli, B
– kad deg šķidrumi, kūstoši cieti priekšmeti).

24. Par ugunsdzēsības aparātiem
Uzturot ugunsdzēsības aparātu, mājas saimniekam būs jāveic tā
vizuālā apskate (vai aparāts nav bojāts un ir atbilstošs spiediena
rādījums), bet tehniskā apkope jāveic sertificētos apkopes
punktos saskaņā ar ražotāja noteikto termiņu vai arī, ja termiņš
nav noteikts, tad reizi piecos gados.
24

25. 25

26. Par elektroinstalācijas pārbaudēm
Prasība par elektroinstalācijas pārbaudi nav jauna prasība.
Ugunsdrošības noteikumos ir mainīts pārbaudes veikšanas biežums
(no reizi 6 gados uz reizi 10 gados).
Kopš 2017.gada 1.septembra stājās spēkā prasība vienlaicīgi ar
elektroinstalācijas pretestības pārbaudēm veikt arī elektroinstalācijas
kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaudi ar termokameru.
26

27. Par elektroinstalācijas pārbaudēm
Prasības mērķis - veikt noslogotas elektroinstalācijas pārbaudi, jo šīs
pārbaudes laikā var konstatēt kontaktsavienojuma drošību un kvalitāti,
piemēram:
! vai kontaktsavienojums netiek pārslogots (nekarst);
! vai tas ir pareizi izbūvēts (nerada bīstamu pārejas pretestību).
27

28. Par elektroinstalācijas pārbaudēm
Kontaktu atbilstības kritērijus un elektroietaišu termiskā stāvokļa
novērtēšanai ir jāpielieto:
Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumu Nr.294
“Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 "Ēku iekšējā
elektroinstalācija"" prasības;
Latvijas Elektrotehniskajā komisijā apstiprinātais Latvijas
energostandarts LEK 038 “Elektroietaišu termogrāfisko pārbaužu
normas un apjomi”.
Minētais energostandarts ir pieejams tīmekļvietnē:
http://www.latvenergo.lv/files/text/energostandarti/LEK_038.pdf.
28

29. Par elektroinstalācijas pārbaudēm
Elektroinstalācijas pārbaudi un elektroinstalācijas kontaktu
savienojumu kvalitātes pārbaudi ar termokameru var veikt:
persona, kura atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 8.oktobra
noteikumu Nr.1041 “Noteikumi par obligāti piemērojamo
energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas
organizatoriskās un tehniskās drošības prasības” prasībām ir saņēmusi
attiecīgu apmācību un ieguvusi pielaidi attiecīgai elektrodrošības
grupai, ko apliecina atbilstoši minēto noteikumu 3.pielikumam tai
izsniegta apliecība;
persona, kura attiecīgi apmācīta un sertificēta Latvijas
Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijā vai Latvijas Elektriķu
brālībā.
Abām institūcijām ir dots deleģējums ar Ministru kabineta rīkojumu
veikt šo sertifikāciju.
29

30. Par elektroinstalācijas pārbaudēm
Par elektroinstalācijas pārbaudes rezultātiem ir jānoformē pārbaudes
akts, kura veidlapa ir noteikta Ugunsdrošības noteikumu 7.pielikumā.
Minētajam pārbaudes aktam ir jāpievieno:
darba veicēja darba veikšanas tiesību apliecinošs dokuments;
mēraparāta kalibrēšanas sertifikāta kopija;
elektroinstalācijas shēma.
30

31. Par elektroinstalācijas pārbaudēm
Elektroinstalācijas pārbaude ir jānodrošina visos objektos, tai skaitā, arī
dzīvojamās mājas koplietošanas daļās, gan arī dzīvokļos.
Elektroinstalācijas pārbaudi nodrošina:
dzīvojamās mājas koplietošanas daļās - daudzdzīvokļu objekta
atbildīgā persona jeb pārvaldnieks;
dzīvokļos – dzīvokļa īpašnieks vai cits lietotājs, ja tas paredzēts
līgumā, tādējādi dzīvokļa īpašnieks vai cits lietotājs pats var izvēlēties
uzņēmumu vai personu, kas veic elektroinstalācijas pārbaudi dzīvoklī.
31

32. Par dūmvadiem
Visas cietā kurināmā apkures ierīces un dūmvadi ir jātīra pirms apkures
sezonas sākuma (līdz 1. novembrim), savukārt ilgdedzes cietā kurināmā
apkures ierīces un dūmvadus jātīra papildus vēl vienu reizi apkures
sezonas laikā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam).
Gāzes apkures ierīces jātīra vienu reizi gadā, bet, ja apkures ierīce
atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu
novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude.
Dūmvadu un ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudi jāveic ne
retāk, ka reizi 5 gados
32

33. Par ventilācijas kanāliem
Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumiem dabiskās ventilācijas kanāls
jāpārbauda un jātīra ne retāk kā reizi 5 gados, savukārt, ja objektā ir gāzes
aparāts, – ne retāk kā reizi 3 gados.
Mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaude un tīrīšana
jāveic reizi 5 gados.
33

34. Ugunsdrošības noteikumu prasības
daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām
Daudzdzīvokļu objekta bēniņus, pagrabu vai tehnisko telpu noslēdz, lai
nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu (Ugunsdrošības noteikumu
15.punkts).
Daudzdzīvokļu objekta atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības
instrukcijas izstrādi koplietošanas telpām un teritorijai.
Ugunsdrošības instrukcijā iekļauj Ugunsdrošības noteikumu 180.1.5.,
180.2., 180.4. un 180.7. apakšpunktā minēto informāciju (Ugunsdrošības
noteikumu 177.punkts).
34

35. Ugunsdrošības noteikumu prasības
daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām
Daudzdzīvokļu objekta atbildīgā persona ar ugunsdrošības instrukciju
iepazīstina kopīpašniekus, īrniekus un nomniekus (Ugunsdrošības
noteikumu 186.punkts).
35

36. Administratīvā atbildība
Ugunsdrošības prasību mērķis nav iedzīvotāju sodīšana, bet gan drošas
vides veidošana un uzturēšana.
! Ja gadījumā pārkāpums tiek konstatēts, tad par ugunsdrošības prasību
pārkāpšanu paredzēts naudas sods:
fiziskajām personām no 30 līdz 280 euro,
juridiskajām personām no 280 līdz 1400 euro,
nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants.
36

37. Informatīvie materiāli
37

38. 38
2020
Tomass Lausmā, VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes
Ugunsdrošības normatīvu nodaļas vecākais inspektors,
tālr.67075931, e-pasts: tomass.lausma@vugd.gov.lv