Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna

1
Darba drošības un vides
veselības institūts
Žanna Martinsone
Rīgas Stradiņa universitāte
Darba drošības un vides veselības institūts
Higiēnas un arodslimību laboratorija
e-pasts:Zanna.Martinsone@rsu.lv
2020.gada 11. augusts
Veselīga iekštelpu vide skolās:
gaisa kvalitāte un telpu higiēna
Vebinārs: «Iekštelpu gaisa un telpu higiēnas kvalitātes
nozīme veselīgas un drošas skolu vides
nodrošināšanai»

2
Skola ir darba vide gan skolas personālam, gan skolēniem,
tāpēc ir svarīgi radīt darba procesam atbilstošus vides
apstākļus, lai darba un mācību process būtu produktīvs
un kvalitatīvs, kā arī veselībai nekaitīgs un drošs.
Avots: https://www.diena.lv/raksts/skolas-diena/jaunumi/skolotajs-kura-spogulojas-visas-klase-13995121

3
◼Vadlīnijas veselīgai un drošai skolu videi
https://www.vi.gov.lv/lv/vadlinijas-vides-kvalitate-un-drosiba-skolas
◼ PVO pētījums Latvijas skolās
◼ Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji
»Mikroklimata rādītāji
»Ķīmiskie riski
»Bioloģiskie riski
◼Higiēnas prasības skolām
◼Daži fakti COVID-19 kontekstā
Saturs

4
Vadlīnijas – pamatprincipi ergonomikai
un bērnu mēbelēm izglītības iestādēs

5
Vadlīnijas – vides kvalitāte un drošība
skolās
Avots: https://www.vi.gov.lv/lv/vadlinijas-vides-kvalitate-un-drosiba-skolas

6
◼ Veselības inspekcija no 2015. gada septembra līdz 2016. gada
janvārim Pasaules Veselības organizācijas pētījuma ietvaros
veica iekštelpu vides kvalitātes apsekojumu:
»Pelējuma un mitruma klātbūtne atsevišķās skolas telpās un
to ietekme uz iekštelpu gaisu.
»Ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācija mācību telpās, veicot
mērījumus iekštelpu gaisā.
»Piekļuve sanitārajām ierīcēm skolās, pienācīga to
ekspluatācija un tehniskā apkope, skolēnu apmierinātība.
◼ Pētījumā piedalījās 14 skolas: deviņas – pilsētas skolas, divas –
piepilsētas un četras – ārpilsētas (t.s. lauku teritorijas) skolas.
Pētījums «Skolu iekštelpu gaisa
kvalitāte»
https://www.vi.gov.lv/lv/pvo-petijuma-skolu-iekstelpu-gaisa-kvalitate-apsekojuma-rezultati-
latvijas-skolas-20152016macibu-gada

7
Detalizēta informācija :
https://www.vi.gov.lv/sites/vi/files/content/image/pvo_skolu_vi
des_petijums1.jpg

8
Aktualitāte
◼ Nelabvēlīgi iekštelpu vides apstākļi var veicināt pašsajūtas
pasliktināšanos, t.i., nogurumu, koncentrēšanās spēju zudumu,
miegainību, galvassāpes, galvas reiboņus, sausu ādu, gļotādas
kairinājumu, aizliktu degunu, sausu rīkli, sausu klepu, sausas un
apsārtušas acis, acu asarošanu, alerģiskus izsitumus, apgrūtinātu
elpošanu, saaukstēšanos u.c.
◼ Simptomi ir nespecifiski, kā arī tie nerada apdraudējumu
dzīvībai, bet var pasliktināt veselības stāvokli, radīt
diskomfortu un samazināt mācību un darba produktivitāti.

9
◼Oglekļa dioksīds
◼Mikroklimata rādītāji: temperatūra, mitrums, gaisa
kustības ātrums
◼Putekļi (putekļu daļiņas), t.sk., nanodaļiņas
◼Gaistošie organiskie savienojumi (GOS's) -
trihloretilēns, benzols, toluols, spirti, policikliskie
aromātiskie ogļūdeņraži, pesticīdi, aldehīdi (t.sk.
formaldehīds) u.c.
◼Ozons un slāpekļa oksīdi
Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji (1):

10
◼Mikroorganismi un citi bioloģiskie piesārņotāji –
vīrusi, pelējuma sēnes, baktērijas, nematodes,
amēbas, ziedputekšņi, blaugznas, un ērces.
◼Neorganiskās gāzes – amonjaks, sērūdeņradis, sēra
dioksīds
◼Oglekļa monoksīds
◼Radons
◼Azbests un sintētiskās šķiedras (minerālvates)
◼Tabakas dūmi
Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji (2):

11
Galvenie iekštelpu gaisa piesārņojuma
avoti:
◼Atmosfēras piesārņojums
◼Telpu apdares un mēbeļu materiāli
◼Antropogēnais piesārņojums, piem., antropotoksīni
(400 ķīmiskās vielas!), mikrobioloģiskais (piem.,
mikroorganismu izdalīšana aerosola veidā)
◼Kurināmā un gāzes sadegšanas galaprodukti
◼Sadzīves ķīmijas un higiēnas līdzekļi

12
Mikroklimata rādītāji 1
◼ Ķermeņa termoregulācija (siltumapmaiņa starp ķermeni un
apkārtējo vidi) ir tieši saistīta ar telpas mikroklimata
parametriem - temperatūru, gaisa mitrumu un gaisa
kustības ātrumu
◼ Augstai temperatūrai iedarbojoties uz cilvēka organismu, var
būt nosacījuma refleksu darbības un kustību koordinācijas
traucējumi, uzmanības un precizitātes samazināšanās,
piemēram, situācijā, kad gaisa temperatūra paaugstinās no +24
līdz +29°C, darba efektivitāte samazinās par 40%.
Visaugstākā darba produktivitāte ir novērota pie
temperatūras no +19 līdz +25°C (Korhonen et. al, 2005).

13
Mikroklimata rādītāji 2
◼ Relatīvais gaisa mitrums diapazonā no 30 – 70%
nodrošina optimālu ķermeņa funkcionēšanu.
◼ Paaugstināts relatīvais gaisa mitrums un paaugstināta
gaisa temperatūra palēnina sviedru iztvaikošanu no
ādas virsmas, kas var izraisīt organisma pārkaršanu.
◼ Zems relatīvais gaisa mitrums pastiprina ūdens
iztvaikošanu no ādas virsmas, kas nav saistīta ar
svīšanu, mainās termoregulācija, sausina ādu un
gļotādu, mazinot organisma aizsargspējas pret
infekciju izraisītājiem.
◼ Paaugstināts relatīvais gaisa mitrums, kā arī
paaugstināta temperatūra telpā palielina gāzu
iztvaikošanu.

14

15
Oglekļa dioksīds (1)
◼ Oglekļa dioksīds ir dabiska gaisa sastāvdaļa, kas ir bezkrāsaina,
nedegoša gāze bez smaržas, kas rodas organismu vielmaiņas
procesos un sadegot fosilam kurināmam.
◼ Augstākas CO2 koncentrācijas apkārtējā vidē var tikt
konstatētas pie intensīvas transportlīdzekļu satiksmes
pārvietošanās zonās, pie rūpniecības avotiem, kur notiek
sadegšanas procesi.
◼ Vidējā koncentrācija oglekļa dioksīda atmosfērā ir aptuveni
620 mg/m3 (~340 ppm), bet tā līmeņi var būt atkarīgi no vietas
un mērījumu veikšanas laika. Iekštelpās CO2 līmeņi mēdz būt
augstāki nekā apkārtējā vidē.

16
◼ Slikti vēdināmās telpās, CO2 līmenis var pārsniegt
5400 mg/m3 (3000 ppm). Paaugstinātas CO2
koncentrācijas gadījumos, parasti iekštelpu gaiss tiek
raksturots kā sastāvējies.
◼ Pašreizējās tehnoloģijas ļauj viegli un salīdzinoši lēti
kontrolēt oglekļa dioksīdu (CO2) ar īpašu CO2 sensoru
palīdzību, kas palīdz nodrošināt efektīvu ventilācijas
sistēmu darbību automātisku kontroli telpās/ēkās, it
īpaši gadījumos, kad dienas laikā CO2 koncentrācijas
var ievērojami svārstīties.

17
◼ Ja ventilācijas sistēmas darbības rezultātā
nesamazinās oglekļa dioksīda koncentrācija, tad tas
nozīmē, ka arī citu ķīmisko vielu piesārņojums (t.sk.,
putekļi) un bioloģiskais piesārņojums telpās var
uzkrāties līdzīgi kā CO2.
◼ Tomēr var būt arī situācijas, kad telpās ir paaugstināts
piesārņojuma līmenis, bet CO2 līmenis ir zems.
Analizējot, CO2 koncentrāciju pīķus telpās un gaisa
pieplūde/nosūces zonās, var identificēt un risināt ar
ventilācijas sistēmām saistītās problēmas.

18
◼CO2
»Subjektīvi nepatīkamas sajūtas: nogurumu, nelabuma sajūtu,
pulsa paātrinājumu, paaugstinātu asinsspiedienu un ādas
temperatūru, galvas sāpes, fizisko un garīgo darba spēju
pazemināšanos.
»Objektīvi: koncentrēšanās spēju un kognitīvo funkciju
vājināšanos (t.i. samazina spēju mācīties un uztvert
kompleksus jēdzienus).
◼ Ieteiktās iekštelpu CO2 koncentrācijas ir jāuztur
mazākas par 1830 mg/m3 (1000 ppm), būtu ieteicams
– 1464 mg/m3 (800 ppm).
Sūdzības saistībā ar CO2

19
◼ Akūtas iedarbības sekas:
»1000 – 5000 ppm = CO2 aizturēšana organismā (iedarbības ilgums <4h)
»2000 – 4000 ppm = iekaisuma procesu attīstība (2h)
»1000 – 2700 ppm = kognitīvie procesi kavēti (1-6 h)
◼ Hroniska iedarbības sekas:
»Ilgstošs, zemas intensitātes iekaisums – <3000 ppm (13 dienas)
»Kaulu demineralizācija un nieru kalcifikācija - <2000 – 3000 ppm
(60 – 90 dienas)
»Uzvedības traucējumi un psiholoģiskais stress – 700 – 3000 ppm
(13 – 15 dienas)
»Oksidatīvā stresa un endotēlija disfunkcija – 3000 – 5000 (13
dienas – 6 mēneši)
CO2 iedarbība uz organismu

20
Nepieciešamais gaisa apmaiņas
biežums – telpu gaisa apmaiņai un/vai
vēdināšanai
◼ Nepieciešamais GAB klasēs nav sasniedzams ar dabiskās
ventilācijas palīdzību, logus fiksējot minimāli atvērtā pozīcijā,
bet gan tikai intensīvi vēdinot, t.i., minimums 5 minūtes ar
caurvēju, kad vien iespējams.
Vidēji aprēķinot NGAB klasē (virs 20 skolēniem) ~ 4 – 6 reizes/h!
Eglīte M., 2008. Vides veselība, izdevējs Rīgas
Stradiņa universitāte, 391. lpp.

21
Populārākais ventilācijas risinājums

22
http://hpp.tbzmed.ac.ir/Files/Inpress/hpp-32165.pdf
Ventilācijas sistēmu nozīmē gaisa kvalitātes
nodrošināšanā un filtru izvēle, ņemot vērā arī
COVID – 19 pieredzi

23
Iekštelpu gaiss: ķīmiskie
savienojumi
◼ Iekštelpu gaisa sastāvā ir dažādu vielu maisījums, kuru
izcelsme lielākoties ir cilvēku radīta.
◼ Ķīmiskie savienojumi ar vienādas iedarbības spektru uz
veselību, piemēram, iedarbība uz centrālo nervu sistēmu,
iedarbojoties vienlaicīgi pat mazās koncentrācijās, var
summēt devu, kas var izraisīt nespecifiskus, bet raksturīgus
sliktas iekštelpu gaisa kvalitātes simptomus (galvassāpes,
nogurumu, nespēju koncentrēties galvas reiboņus utt.).

24
Cietās vielu daļiņas – putekļi
◼ Iekštelpu gaisā aizvien biežāk izvērtē cietās vielu daļiņas
(putekļus), ņemot vērā to izmērus, piemēram, PM10, PM2,5
un PM1(Particulate Matter – cietās vielu daļiņas), kuru
diametra izmērs ir attiecīgi mazāks par 10, 2,5 un 1 μm).
◼ Cieto vielu daļiņu veselības riska izvērtēšanai ir būtiski ņemt
vērā ne tikai masas koncentrāciju, bet arī dažāda izmēra
daļiņu skaitu un ķīmisko sastāvu.
◼ PM galvenā ietekme uz veselību ir saistīta ar elpošanas un
sirds-asinsvadu sistēmu funkcionāliem traucējumiem.

25
◼ Putekļi – iedarbība uz organismu atkarīga no izmēra,
arī no ķīmiskā sastāva. Putekļi (cietu vielu daļiņas), kas
ir vieni no galvenajiem mikroorganismu pārneses
veidiem, jo šķaudot un klepojot ar siekalu pilieniem tie
nonāk uz putekļu virsmas.
»Pārmērīgs respirablo putekļu (PM2,5) daudzums
var izraisīt alerģiskas reakcijas, piemēram,
sausas acis, kontaktlēcu problēmas, deguna,
kakla un ādas kairinājumu, klepošanu,
šķaudīšanu u.c.
Ietekme uz veselību - putekļi

26
https://abcdust.net/how-large-is-a-corona-virus-virion-compared-to-the-mp10-2-5/

27
Ventilācijas veids Noteiktie rādītāji
Minimālā
vidējā
vērtība
Maksimālā
vidējā
vērtība
Vidējā vērtība Standartnovirze
nav ventilācijas
sistēmas
Alveolārā frakcija,
µm2/cm3 46.6 55.0 50.8 5.9
Traheobronhiālā
frakcija, µm2/cm3 13.2 15.2 14.2* 1.4
Putekļu daļiņu
skaits, daļiņas/m3 9700.0 14756.0 12228.0* 3575.1
pieplūde/nosūce
Alveolārā frakcija,
µm2/cm3 11.7 55.5 29.7 15.8
Traheobronhiālā
frakcija, µm2/cm3 2.4 13.0 5.2* 3.1
Putekļu daļiņu
skaits, daļiņas/m3 3150.0 9570.0 6161.4* 2208.5
Putekļu daļiņu rādītāju un ventilācijas
veida novērtējums
27

28
Svarīgi!
◼ Telpu vēdināšana nesamazina pētāmo putekļu
koncentrāciju gaisā.
◼ Telpā, kas netiek vēdināta, koncentrācija samazinās,
putekļiem nogulsnējoties.
◼ Putekļu daudzums var tikt palielināts gadījumā, ja telpā
cilvēki kustas (arī stipras/tiešas ventilācijas plūsmas),
kas izraisa gaisa kustību. Tāpēc svarīga ir atbilstoša telpu
uzkopšana!
◼ Mitrs gaiss samazina putekļu koncentrāciju. Tomēr
mitrums virs 60% var veicināt mikroorganismu attīstību.

29
Ķīmiskie riska faktori skolu vidē 3
◼ Slāpekļa oksīdi (NO, NO2) - kairina elpošanas ceļus un
pazemina organisma pretošanās spējas slimībām - sevišķi jutīgi
ir astmas slimnieki un bērni.
◼ Ozons (O3) - galvassāpes, nogurumu, mazina darba spējas.
◼ CO (oglekļa monoksīds) - rodas jebkurā nepilnīgā sadegšanas
procesā, tostarp ēdiena gatavošanā, apkures katlos vai tabakas
smēķēšanas laikā, tomēr galvenais oglekļa monoksīda avots ir
transportlīdzekļi. CO nonāk asinsritē caur plaušām un traucē
skābekļa transportu organisma audos. Lielākas oglekļa
oksīda koncentrācijas var izsaukt galvassāpes, vājumu, reiboni,
apziņas traucējumus, sliktu dūšu, orientācijas traucējumus,
redzes traucējumus, komas iestāšanos un nāvi.

30
Gaistošie organiskie savienojumi (GOS)
◼ Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) - šīm
ķīmiskām vielām piemīt augsts tvaika spiediens, kas ļauj
dažām savienojumu sastāvdaļām pastāvēt gāzveida un
tvaiku stāvoklī istabas temperatūrā.
◼ Avoti: celtniecības un telpu apdares materiāli, paklāji
un audumi, virtuves, tīrīšanas un dezinfekcijas
līdzekļi, biroja tehnika, dezodoranti un gaisa
atsvaidzinātāji, krāsas, šķīdinātāji, līmes, higiēnas un
kosmētikas līdzekļi, kā arī biroja aprīkojums -
marķieri, pildspalvas, krāsas, šķīdinātāji, kopēšanas
iekārtas.

31
Gaistošie organiskie savienojumi
(GOS) 1
◼ GOS zemās koncentrācijās var izraisīt nogurumu, galvas
sāpes, miegainību, galvas reiboņus, vājumu, redzes
traucējumus, ādas iekaisuma reakcijas un vispārējo
diskomfortu.
◼ GOS augstās koncentrācijās var izraisīt acu un elpceļu
kairinājumu, smaguma sajūtu krūškurvī, vemšanu. GOS
var radīt smaku, kas pati par sevi neizraisa toksisku
iedarbību uz veselību, bet var palielināt šādu simptomu
rašanos: galvassāpes, slikta dūša, acu un rīkles kairinājums
(Wolkoff et al. 2006).
◼ Informāciju par ķīmisko vielu ietekmi uz veselību var
saņemt datu bāzēs, piemēram, drošības datu lapās un
literatūras avotos.

32
Ķīmiskie riski skolu vidē - aldehīdi
◼ Aldehīdi (piemēram - formaldehīds) koncentrācija iekštelpās
var būt daudz augstāka nekā apkārtējā vidē, jo tie ir atrodami
simtiem dažādos apdares materiālos, piemēram, izolācijas
materiālos, griestu flīzēs, biroju mēbelēs, paklāju līmēs,
dažādās plastmasās, sintētisko šķiedru paklājos,
tekstilizstrādājumos, krāsās un pat papīrā, kā arī tīrīšanas
un dezinfekcijas līdzekļos.
◼ Ar aldehīdu iedarbību saistītie simptomi tiek minēti: sauss vai
iekaisis kakls, deguna asiņošana, galvassāpes, nogurums,
atmiņas un koncentrēšanās problēmas, slikta dūša,
reibonis, elpas trūkums, iekaisumus

33
Ķīmiskie riski skolu vidē - izocianāti
◼ Izocianāti tiek izmantoti pildījumiem, piemēram, automobiļu
sēdekļos, mīkstajās mēbelēs, kā arī celtniecības montāžas putās,
siltumizolācijas pildījumos, sadzīves un industriālo ledusskapju
siltumizolācijā, dažādās līmēs un krāsās u.c. materiālos.
◼ Izocianātus saturoši smidzināmi poliuretāna produkti tiek plaši
lietoti, aizsardzības nolūkos apstrādājot cementu, koku (piemēram,
cietkoka grīdas), stiklašķiedru un metāla izstrādājumus. Izocianāti
izmantoti līmes un gumijas ražošanā, sastopami grīdas segumos,
materiālos sienu apdarei, tekstilizstrādājumos.
◼ Izocianātiem ir raksturīga kairinoša iedarbība uz acīm,
gastrointestinālo un elpošanas sistēmu, kā arī sensibilizējošs efekts
(alerģiju izraisošs). Personām, kas pakļautas izociānātu iedarbībai
novēro simptomus, kas ir līdzīgi kā saaukstēšanās gadījumā (acu
asarošana, iesnas, aizsmakums, smaguma sajūta krūtīs, nespēks,
drudzis). Izocianātu kā ieelpojamu alergēnu iedarbība var izraisīt
alerģiskās iesnas vai astmu.

34
Ķīmiskie riska faktori skolu vidē
◼ Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.610 ir aizliegts veikt ēku
būvniecības un telpu renovācijas darbus izglītojamo
klātbūtnē, un tie nedrīkst ietekmēt bērnu drošību un
veselību.
◼ Organizējot būvdarbu vai remontdarbu procesu skolās,
jāņem vērā šo darbu raksturs, ilgums, kā arī jāizvērtē
paredzamo darbu ietekmi uz izglītojamo drošību un
veselību, nodrošinot, ka būvdarbi vai remontdarbi netiek
veikti izglītojamo klātbūtnē.

35
Ķīmiskais risks skolās - svarīgi
◼ Plānojot būvdarbus/remontdarbus skolas telpās un/vai teritorijā,
jāizvērtē risks ķīmisko vielu izplatībai citās skolas telpās un iekļūšanai
iekštelpās no teritorijas.
◼ Būtisks iekštelpu piesārņojuma līmenis (ķīmisko vielu, trokšņa u.c.) var
rasties pat īslaicīgu un neregulāru telpu un teritorijas remontdarbu,
būvdarbu un labiekārtošanas laikā.
◼ Būvniecības, telpu apdares materiālu, mēbeļu un telpu
tīrīšanas/dezinfekcijas līdzekļiem būtu jābūt ar zemas emisijas vielu
sastāvu, kas nodrošina zemu izgarošanas risku telpās, nevajadzētu saturēt
aldehīdus.
◼ Ja nav iespējams nodrošināt zemas emisijas materiālu un mēbeļu
iegādi, tad jāorganizē būvdarbi, remontdarbi un mēbeļu izvietošana
telpās, kad tur nav bērnu un personāla, nodrošinot vismaz 1 nedēļu
līdz pat 1 mēnesim un vairāk intensīvu telpu vēdināšanu katru dienu visas
diennakts garumā.

36
Ekosertifikāti
◼ Vislabāk izmantot apdares materiālus, mēbeles, telpu
uzkopšanas līdzekļus u.tml. ar ekosertifikātiem.
https://ekomarkejums.lv/izvele/

37
◼ Gaistošie organiskie savienojumi:
»ādas un gļotādas kairinājums,
»elpošanas sistēmas traucējumi,
»alerģijas,
»CNS darbības (galvassāpes, nogurums, reiboņi,
slikta dūša, vemšana) u.c. traucējumi.
Ietekme uz veselību – gaistošie
organiskie savienojumi

38
Bioloģiskie riski skolās 1
◼ Gaisa bioloģisko piesārņojumu veido gaisa aerosolā esošie
vai uz virsmām jau nosēdušies mikroorganismi, augu vai
dzīvnieku izcelsmes sīkas daļiņas, kurus kopumā var saukt
par bioaerosolu jeb organiskiem putekļiem, kas var saturēt
gan kaitīgo, gan nepatogēno mikroorganismu sugas,
mikroorganismu toksīnus, pelējuma sēnīšu sugas, dzīvnieku un
augu izcelsmes alergēnus (ziedputekšņi).
◼ Infekcijas slimības var tikt izplatītas gaisa pilienu ceļā,
ieelpojot gaisu, kas satur patogēnos mikroorganismus vai
lietojot priekšmetus, kuri ir piesārņoti ar infekcijas slimību
izraisītājiem, vai kontakta ceļā, cieši kontaktējoties ar slimo
personu.

39
Bioloģiskais risks skolās 2
◼ Augstāks saslimstības līmenis ir ziemas laikā, kad cilvēki
ilgstoši atrodas telpās ar zemu RGM, jo sauss gaiss sausina
deguna un mutes gļotādas, mazinot organisma pretošanās
spējas infekciju izraisītājiem.
◼ Nevēdinātā telpā uzkrājas vīrusi un patogēnās baktērijas,
kuras izplata inficētie cilvēki, t.sk. bezsimptomu nēsātāji, jo
rada pastiprinātu risku saslimšanai ar aerogēnas izplatības
infekcijas slimībām.
◼ Skolas vidē bērni var tikt pakļauti bioloģiskiem aģentiem
lielās koncentrācijās, jo ekspozīcijas līmenis skolā var būt
augstāks kā mājās.
◼ Augsts klašu noslodzes līmenis un skolēnu blīvums tajās
arī tiek saistīts ar paaugstinātu mikroorganismu un
alergēnu ekspozīciju.

40
Higiēna skolās - problēmas
◼ Higiēnas prasību nenodrošināšana skolās saistīta visbiežāk ar telpu un aprīkojuma
tehnisko stāvokli, tīrību un materiālu pieejamību.
◼ Ieteicamā telpu platība vienam bērnam skolā jābūt vismaz 2 m2.
◼ Daudzās skolās nav noteikta kārtība maiņas apavu jomā, kas ir nepieciešams pēdu
veselības un telpu tīrības nodrošināšanai.
◼ Arī ģērbtuves telpas var būt neatbilstošas higiēnas nodrošināšanai, piemēram, maza
platība, ventilācijas trūkums, pelējums, nepietiekams dušu skaits, nav karstais ūdens
utt.
◼ Tualetēs visbiežākās problēmas (skatīt arī šo vadlīniju 2.pielikumu): tualetes papīra
periodisks trūkums, bojāti klozetpodi (piemēram, nedarbojas ūdens nolaišanas
mehānisms u.c.), to vāki, roku mazgāšanai nav pieejamas vai pieejamas neregulāri
šķidrās ziepes vai putas un roku nosusināšanas iekārtas (ar gaisa plūsmu) vai papīra
salvetes, kā arī nav pieejams siltais ūdens.
◼ Nav iespējas aizvērt tualetes kabīnes durvis, nodrošinot privātumu, kā arī ir
nepieciešama biežāka telpu uzkopšana.
◼ Skolās esošie peldbaseini ir jāaprīko un jāuztur atbilstoši noteiktajām higiēnas prasībām.

41
https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/aktualitate-par-jauno-koronavi/vizualie-materiali

42
◼ Iespējami kontaminētu virsmu dezinficēšana un roku
mazgāšana ir svarīga vīrusa pārneses samazināšanai.
◼ Jaunais koronavīruss pie ļoti lielas kontaminācijas ir
infekciozs līdz pat 3 stundām aerosola veidā, līdz 4
stundām uz vara virsmām, līdz 24 stundām uz kartona un
no 2 līdz 3 dienām uz nerūsējošā tērauda un plastmasas
virsmām.
◼ Vīrusa stabilitāte vidē ir atkarīga no dažādiem vides
faktoriem – temperatūras, gaisa mitruma un virsmas
stāvokļa.
◼ Sausa vide nav labvēlīga vīrusa izdzīvošanai.
Daži fakti par COVID-19
https://bior.lv/lv/par-mums/jaunumi/covid-19-partika-vide-un-majdzivnieki

43
◼ Potenciāli piesārņotas virsmas ieteicams tīrīt ar
līdzekļiem, kas satur 70% spirta, tos var izmanto, lai
dezinficētu durvju rokturus, datora klaviatūru un citas
virsmas.
◼ Arī telefons ir uzskatāms par vīrusa pārnešanas
vektoru, jo tas tiek turēts gan rokas, gan tas saskaras
ar seju, tāpēc to un īpaši tā ekrānu būtu ieteicams
regulāri tīrīt, izmantojot dezinficējošās salvetes.
◼ Tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļu izvēle var radīt
pastiprinātu gaistošu ķīmisko savienojumu izdalīšanos
iekštelpu vidē, piemēram, aldehīdu!
Virsmu tīrīšana
https://bior.lv/lv/par-mums/jaunumi/covid-19-partika-vide-un-majdzivnieki

44
◼ Lai nodrošinātu iedarbības efektivitāti, dezinficējamās
virsmas vispirms kārtīgi jānotīra.
◼ Dezinfekcijas līdzeklis ir jāizmanto atbilstoši tā
lietošanas instrukcijai un paredzētajam mērķim
(piemēram, līdzeklis paredzēts klozetpodu
dezinfekcijai) – tas jālieto pareizā koncentrācijā (jābūt
mērtraukam) un uz dezinficējamās virsmas jātur
atbilstoši ekspozīcijas laikam.
◼ Nepieciešamā informācija ir norādīta dezinfekcijas
līdzekļa ražotāja sniegtajā lietošanas instrukcijā.
https://www.spkc.gov.lv/lv/ieteikumi-skolam-un-bernudarziem
Virsmu tīrīšanas pamatprincipi
https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/ieteikumi_pii_laboti_0406192_00
2.doc_aktualizets1.pdf

45
https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/aktualitate-par-jauno-koronavi/ieteikumi-darba-devejiem

46

47
https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/roku_deinfekcijai_ja_png1_0.png

48
https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/roku_dezinfekcija_a4_png1_0.png

49
◼ sekot savam veselības stāvoklim un nedoties uz darbu/skolu ar
elpošanas ceļu infekcijas slimības pazīmēm (klepus, sāpes
kaklā, paaugstinātā ķermeņa temperatūra);
◼ bieži mazgāt rokas ar ūdeni un ziepēm, īpaši pēc tualetes apmeklējuma, sabiedrisku vietu
apmeklēšanas, pirms ēšanas, pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi;
◼ ja nav iespējas nomazgāt rokas, nepieciešams dezinficēt rokas ar spirtu saturošiem roku
dezinfekcijas līdzekļiem;
◼ izvairīties no pieskaršanās sejai (acīm, degunam un mutei) ar nemazgātām rokām;
◼ izvairīties no tuva kontakta ar cilvēkiem, kuriem ir akūtas elpceļu infekcijas simptomi;
◼ klepojot un šķaudot nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo
salveti, kuru pēc lietošanas izmest atkritumos, un pēc tam
nomazgāt rokas;
◼ tīrīt un dezinficēt virsmas un priekšmetus, kuriem bieži pieskaras
cilvēki, ar sadzīvē lietojamiem dezinfekcijas līdzekļiem;
◼ regulāri tīrīt un vēdināt telpas.
Galvenie ieteikumi saistībā ar COVID-19
https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/aktualitate-par-jauno-koronavi/ieteikumi-darba-devejiem/

50
◼ Nodrošināt ventilācijas sistēmas darbību (vislabāk
nepārtrauktu, bez straujām plūsmām, u.tml.)
◼ Nepieļaut gaisa recirkulāciju
◼ Izvairīties no personas atrašanās tiešā gaisa plūsmā
◼ Samazināt cilvēku skaitu
!Tomēr jāatceras, ka pat atbilstoša ventilācijas sistēmas
darbības, lielākoties, tikai samazina ķīmisko vielu
iedarbību (devu un laiku), kā arī var kavēt
mikroorganismu izplatību iekštelpu gaisā, bet var pilnībā
nenovērst to iedarbību uz darbinieku organismu.
Galvenie ieteikumi saistībā ar COVID-
19 (2)
https://neurosciencenews.com/coronavirus-indoor-precautions-16174/

51
Paldies par uzmanību!
https://yogobe.com/fi/blog/hengityksen-fysiologiasta
Sargājiet sevi un
citus!

Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna

Recommended

Recommended

More Related Content

What's hot

What's hot (20)

Similar to Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna

Similar to Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna (15)

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk (20)

Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna