Projekts par metodiska uzskates līdzekļa kultūras vēsturē „XX gadsimta kultūra” izveidi īstenots sadarbībā ar Rīgas Domes Izglītības Jaunatnes un Sporta departamenta Izglītības attīstības nodaļu.

1. Māksla un vara Totalitārisma režīmos un autoritārismā

4. G.Klucis ”Strādnieki un strādnieces, [stājieties] Krievijas Komunistiskajā partijā, Iļjiča partijas, rindās!” (1924) PROPAGANDA

5. G.Klucis Sociālistiskā rekonstrukcija (1927)

6. N.Altmaņa skice Ļeņingradas (Pēterburgas) Pils laukuma svētku noformējumam (1918)

8. L.Brežņeva tikšanās ar V.Brandtu CENZŪRA Raksts un fotogrāfija ar veiktām korekcijām laikrakstā Fotogrāfija, kas uzņemta tikšanās laikā

10. Aušvicas koncentrācijas nometne VALSTS TERORS

11. Edvīna Šnores dokumentālā filma “Padomju stāsts” (“The Soviet story”) (2008)

13. Benito Musolīni

14. Benito Musolīni uzruna tautai

16. Fašistu skaidri nedefinētās valsts oficiālās mākslas vadlīnijas veicināja plurālismu. 1934.gadā Palazzo del Littorio (fašisma pils) maketu konkursā Luidži Moreti kopā ar citiem modernistiem piedāvāja funkcionālisma estētikā realizējamus projektus ar fašisma simboliem – liktorāta torni un balkonu. Komo pilsētā Ziemeļitālijā tika uzcelta Džuzepes Terranji projektētā fašistu partijas vadības ēka (1932-1936) (4.attēls)

17. Ernesto La Padula u.c. Darba tautas pils (Palazzo della Civilt à del Lavoro) jeb “četrstūrainais Kolizejs” Romas dienvidu priekšpilsētā EUR (Esposizione Universale di Roma) tika celta 1942. gada starptautiskajai Pasaules izstādei, kas kara dēļ nenotika. Ar Pasaules izstādi Romā bija paredzēts atzīmēt fašisma režīma 20-to gadadienu. EUR apbūve tika pabeigta 50.gados.

18. Vai EUR priekšpilsētas arhitektūrā ir redzama ietekme no iepriekšējo gadsimtu kultūras mantojuma? Pierādi!

20. Ādolfs Hitlers

21. Lenijas Rīfenštāles filmas “Gribas triumfs”(1934) kadri, kuros redzams ikgadējais nacistu partijas saiets Nirnbergā

22. Lenija Rīfenštāle “Gribas triumfs” (1934)

23. Lenija Rīfenštāle “Gribas triumfs” (1934)

24. Vasaras Olimpiskās spēles Berlīnē (1936) Ā.Hitlers dodas uz Berlīnes olimpisko spēļu atklāšanu mašīnu parādē cauri Brandenburgas vārtiem

25. Olimpiskās spēles Berlīnē dokumentētas L.Rīfenštāles filmā “Olimpija”(1938) L.Rīfenštāle, strādājot pie “Olimpijas”, radīja lielāko daļu no mūsdienu televīzijā izmantotajiem paņēmieniem, kā atspoguļot jebkuru sporta disciplīnu un sacensības

26. Berlīnes Olimpiskais stadions (arhitekts Verners Marhs)

29. Emīla Noldes – “deģeneratīvās mākslas” mākslinieka akvarelis Malajieša galva (1914) Riharda Kleina plakāts (1930-tie gadi)

30. Rihards Heimanis Saulaina dzīve (1939) Arno Brekers Prometejs (1937)

31. Džons Hartfilds Kā viduslaikos, tāpat arī Trešajā reihā (1934)

32. Stefans Rots ( Stephen Roth ) Nacionālā sociālisma uzraudzībā māksla ir kļuvusi ļoti spontāna un patiesa (1940)

34. Josifs Staļins

35. Sergeja Eizenšteina filma “Oktobris” (1927) atspoguļo 1917.gada oktobra revolūcijas notikumus

36. Propagandas fotogrāfijā inscenēta 1917.gada boļševiku revolūcija

37. Demonstrācija 1918.gadā, atzīmējot 1917.gada revolūcijas gadadienu

38. Gājiens 1.maija svētkos 1925.gadā

39. G.Klucis, V. Kulagina. Dņeprogress . Aģitkonstrukcija Sverdlova laukumā Maskavā 1932.gada 1.maija svētkos

41. Vladimirs Tatlins III Internacionāles torņa modelis (1920)

42. Sergejs Eizenšteins Bruņukuģis “Potjomkins” (1925)

43. V.Majakovskis Satīras logs (1920) (O кно РОСТА №70)

44. A.Ščusevs Ļeņina mauzolejs Maskavā (1924-1930)

45. A.J.Langmans PSRS Ministru padome Maskavā (1933-1936) L.V.Rubnevs, V.O.Muncs Frunzes Kara akadēmija Maskavā (1932-1937)

48. Par padomju arhitektūras varenību liecina nerealizētie projekti: Borisa Jofana Padomju pils projekts (1934) ar Ļeņina statuju ēkas torņa smailē un Karo Alabjana un Vasilija Simbirceva Padomju armijas teātris (1934-1940) Maskavā, kam plānā ir piecstūru zvaigzne.

49. Ignatjevs Ņivinskijs Par HES ( 1927) ( З A Γ ЭС ) Georgijs Pimenovs Attīstiet smago industriju! (1927) ( Даешь тяжелую индустрию !)

50. A.Deineka Petrogradas aizstāvēšana (1928)

51. K.Petrovs-Vodkins Komisāra nāve (1928)

52. K.Juons Jaunā planēta (1921)

53. S.Gerasimovs Kolhoza svētki (1937)

54. Kas raksturīgs arhitektūrai totalitārisma režīmos ? Tempelhofas lidosta Berlīnē Baznīca Sabaudijā, Itālijā Muzejs EUR, Romā Mauzolejs Maskavā

56. Kas raksturīgs glezniecībai un tēlniecībai totalitārisma režīmos?

59. Kārlis Ulmanis L.Liberts 1934.gada 15.maijs (30.gadu otrā puse)

61. Viens no vērienīgākajiem Ulmaņa laika masu pasākumiem bija uzvedums Tev mūžam dzīvot, Latvija (V.Plūdoņa un L.Breikša teksts) uz peldošas skatuves Daugavā 1936 g. vasarā pretim Prezidenta pilij. Uzveduma scenogrāfiju efektīgāku padarīja uguņošana fonā. Atzinību izpelnījās uzveduma akustisko problēmu risinājums, izvietojot skaļruņus Daugavas krastā pie skatītājiem. Scenogrāfs Jānis Muncis par šo uzvedumu 1937.gada Pasaules izstādē Parīzē saņēma zelta medaļu un goda diplomu.

62. Vadoņa vārti Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā. “Goda vārti” tika veidoti arī Latvijas laukos, kur Kārlis Ulmanis pēc valsts apvērsuma tika līdzīgi sagaidīts

63. Pirmie Latvijas lauksaimniecības kameras organizētie Latvijas zemnieku pļaujas svētki notika Koknesē. Svētki sastāvēja no darba parādes, valsts vadoņa sumināšanas, vadoņa apsveikuma runas, kas veltīta apbalvojamajiem lauksaimniekiem un laukstrādniekiem, kā arī tautai, un brīvdabas izrādes, kuras noformējumā – senču pilskalns. Nākamie lieliestudējumi – Pļaujas svētki Rēzeknē, Jelgavā, kā arī strādnieku svētki (Darba slava) 1935., 1936.un 1937.gadā Rīgā

64. Ģederts Eliass Lauku skats (1930) Ģederts Eliass ir viens no lauku darba tēmas aizsācējiem un tradīciju veidotājiem latviešu glezniecībā.

68. J.Liepiņš Vendzele (1935) A.Annuss Sievietes pie jūras (1936)

69. Zvejnieka dēls (1940) (Režisors Vilis Lapenieks) Anita – Nina Melbārde Oskars – Pēteris Lūcis

71. 1937.gadā, nojaucot namus, pie Doma baznīcas tiek izveidots 15.maija laukums (tagad – Doma laukums)

72. Pēc 1934.gada par vadošo arhitektūrā izvirzās nacionāli tautiskais virziens, kura ēku apjomos un siluetos vērojama ietekme no latviešu zemnieku sētas apbūves, bet apdarē izmantoti etnogrāfiskie motīvi. Eižens Laube. Rīgas pils Svētku zāles interjers (1938) Ansis Cīrulis. Rīgas pils vārti (1939)

73. Savukārt neoklasicisms tika atzīts par piemērotāko, lai paustu valsts varenības un vienotības ideju.

74. K.Ulmaņa laikā nepaguva realizēt ne arhitekta S.Antonova Rīgas pilsētas valdes biroju nama projektu (1.att.), ne arhitekta N.Voita piedāvāto risinājumu ar 140 m augsto torni (2.att.) vietā starp Rātslaukumu un Daugavu. Netika īstenots arī arhitekta Ā.Vīlmaņa izstrādātais Pasta krājkases nama projekts 13.janvāra ielā.