3. Lipīdi
Lipīdi ir dažādas ūdenī nešķīstošas vielas, kas šķīst
organiskajos šķīdinātājos:
tauki,
eļļas,
fosfolipīdi,
vaski,
steroīdi.
4. Tauki un eļļas
Tauki un eļļas sastāv no vienas glicerīna
molekulas un trim taukskābju molekulām:
tauki satur pārsvarā piesātinātās taukskābes (starp
oglekļa atomiem nav dubultsaišu), tāpēc parasti istabas
temperatūrā ir cieti; atrodas galvenokārt dzīvnieku
valsts produktos),
eļļas satur pārsvarā nepiesātinātās taukskābes (starp
oglekļa atomiem ir dubultsaites), tāpēc parasti istabas
temperatūrā ir šķidras; atrodas galvenokārt augu valsts
produktos un zivīs.
http://www.dzm.lu.lv/kim/IT/K_12/default.aspx@tabid=21&id=310.html
5. Tauki un eļļas
Nepiesātinātajos taukos ir dubultsaites starp C
atomiem, piesātinātajos – nav.
6. Tauku un eļļu nozīme
organismā:
enerģētiski bagāta uzturviela,
rezerves enerģijas uzkrāšana,
siltumizolācija,
orgānu mehāniska aizsardzība,
hidroizolācija (piemēram, ūdensputni spalvas
ietauko).
7. Fosfolipīdi
Molekulā pie glicerīna piesaistītas divas taukskābes
un fosfāta grupa;
taukskābju „astes” ir hidrofobas jeb ūdenī nešķīstošas,
„galva” hidrofīla jeb ūdenī šķīstoša,
tāpēc ūdens šķīdumā molekulas veido dubultslāni ar
„galvām” uz āru – tā veidotas visu šūnu membrānas
8.
9. Vaski
taukskābes saistītas ar augstākā spirta molekulu.
Nešķīst ūdenī, ir plastiski.
augu vaski pārklāj stumbru, lapas un augļus, pasargājot
no mehāniskiem bojājumiem, pārmērīga mitruma vai
iztvaikošanas,
aitu vasks lanolīns ietauko vilnu,
bišu vasks – bites no tā veido šūnas, kurās dēj olas un
uzkrāj medu,
kašalotiem galvā spermaceta orgāns, kas satur daudz
vaska, palīdz ienirt līdz 3100 m dziļumam, jo ļauj peldēt,
mainoties ūdens temperatūrai un spiedienam.
10.
11. Steroīdi
saliktas molekulas:
holesterīns – ietilpst dzīvnieku šūnu membrānu
sastāvā, ir izejviela vitamīnu un hormonu (piemēram,
dzimumhormonu) sintēzei,
anaboliskie steroīdi - sintētiski medikamenti, kas ir
līdzīgi vīrišķajiem hormoniem, piemēram,
testosteronam,
kortisteroīdi – zāles, ko izmanto dažādu iekaisumu
ārstēšanā.
14. Olbaltumvielas jeb proteīni
ir biopolimēri, kas satur ne tikai oglekli,
ūdeņradi un skābekli, bet arī slāpekli,
fosforu, sēru un citus elementus.
To sastāvā var būt 20 dažādas
aminoskābes.
15. Aminoskābes
saīsināti apzīmē ar trim pirmajiem nosaukuma
burtiem angļu valodā (Val, Leu, Ile utt.):
12 aminoskābes cilvēka organisms spēj sintezēt,
tās sauc par aizstājamām aminoskābēm,
8 aminoskābes cilvēka organisms nespēj sintezēt,
tās sauc par neaizstājamām aminoskābēm –
tās ir dzīvnieku izcelsmes produktos, bet nav
visos augu izcelsmes produktos;
16. Aminoskābes
organismos atrodas arī aminoskābes, kas nav
olbaltumvielu sastāvā – tās veic regulatoros funkciju,
ietilpst vitamīnu sastāvā, augos ir aminoskābes, kas
atbaida kukaiņus vai zālēdājus;
aminoskābes lieto
medicīnā (ar metionīnu ārstē aknu slimības),
pārtikas rūpniecībā (glutamīnskābe piešķir gaļas
garšu),
lopkopībā (lizīns veicina mājputnu un liellopu
augšanu);
17. Olbaltumvielu struktūra:
pirmējā – aminoskābju sakārtojums taisnā virknē
(polipeptīds),
otrējā – aminoskābju virkne telpiski savijas spirālē vai
salokas plākšņveida; struktūru satur ūdeņraža saites
starp aminoskābju molekulām (matu un nagu keratīns,
irdeno saistaudu elastīns),
trešējā struktūra – otrējā struktūra izliecas vai savijas,
satur ūdeņraža un disulfīda saites starp aminoskābju
sānu ķēdēm. Šāda struktūra ir vairumam olbaltumvielu,
ceturtējā struktūra – vairākas olbaltumvielu molekulas
savijas, veidojot vienotu kompleksu (hemoglobīns,
kolagēns.
19. Olbaltumvielu struktūras
izmaiņas (denaturāciju) izraisa
augsta temperatūra virs 60 oC,
pH izmaiņas,
ultravioletais starojums,
rentgenstarojums.
20. Olbaltumvielu funkcijas organismos:
olbaltumvielas ir enzīmi (fermenti) –kas paātrina
organismos notiekošās ķīmiskās reakcijas (lielu ķīmisko
molekulu sadalīšanās mazākās); var izmantot arī veļas
pulveros, zobu pastās utt.;
organismu uzbūves vienība - kolagēns cīpslās,
keratīns ādā, matos, nagos utt.);
receptori šūnu membrānās – spēj saistīties ar
signālvielām, piemēram, hormoniem (adrenalīns izraisa
gludo muskuļu saraušanos), var piesaistīt arī
medikamentus un indes (botulisma nūjiņas izdalītā
inde bloķē receptorus, kas izraisa muskuļu saraušanos,
un izraisa to paralīzi);
21. Olbaltumvielu funkcijas organismos:
signālfunkcija –regulē organisma darbību (hormoni);
aizsargfunkcija (imunoglobulīns iznīcina slimību
izraisītājus);
kustību nodrošināšana (aktīns un miozīns – muskuļos);
vielu transporta nodrošināšana (hemoglobīns);
gaismas uztveršana (acs tīklenē rodopsīns gaismas
iedarbībā ierosina nervu impulsa rašanos);
enerģijas avots (organisms izmanto, ja izlietotas ogļhidrātu
un lipīdu rezerves);
organisma rezerves barības vielas (sēklās, sakneņos,
pākšaugos, pienā, olās).