Organismu barošanās, elpošana

1. SAUSIŅA 4.D.: 90-109., 141-147. lpp
POROZOVA 3.D.: 7-23. lpp.

2. Vielmaiņa jeb metabolisms:
• vielu uzņemšana,
• vielu pārveidošana,
• vielu izvadīšana.

3. Organismu iedalījums pēc
barošanās veida
(shēma 92. lpp.)

4. Autotrofi
uzņem no vides
neorganiskās vielas un
sintezē sev vajadzīgās
organiskās vielas:
fotosintēze (augi) -
izmanto gaismas
enerģiju,
hemosintēze (baktērijas) –
izmanto ķīmisko enerģiju
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.aspx@tabid=9&id=210.html

5. Heterotrofi
uzņem no vides organiskās vielas un pārveido citās
sev vajadzīgajās organiskajās vielās:
fagotrofi –
 ievada barību organismā,
 ar enzīmiem sašķeļ,
 iesaista vielmaiņā,
saprotrofi –
 ārvidē izdala gremošanas enzīmus, organiskās vielas sašķeļas,
 organisms uzņem škeļproduktus
(pūšanas baktērijas, pelējuma sēnes u.c.)

6. Miksotrofi
no ārvides uzņem gan neorganiskās, gan organiskās
vielas (kukaiņēdāji augi)
http://www.youtube.com/watch?v=LV0YhJQADgg

7. Gremošanas orgānu sistēmas
pilnveidošanās evolūcijas laikā
fagocitoze – šūnās veidojas gremošanas vakuola
(vienšūņi),
nepilnīgs gremošanas trakts ar vienu atveri
(zarndobumaini, plakantārpi),
pilnīgs gremošanas trakts ar cauruļveida uzbūvi:
mute, barības vads, kuņģis, zarna, gremošanas
dziedzeri, izvadatvere.

8. Gremošanas sistēmas
pielāgojumi barošanās veidam
pielāgojumi pārtikas ieguvei (nagi, uzvedības īpatnības
utt.),
mutes orgāni (93. lpp.)
 kukaiņiem – dūrējtipa, sūcējtipa, laizītājtipa,
lacējtipa,
 zirnekļiem – heliceras, pedipalpi,
 mugurkaulniekiem – žokļi ar pielāgotiem zobiem,
mēle;
gremošanas sistēma sapielāgojumi – guza, kuņģa
uzbūves īpatnības, aklā zarna utt.).

9. Cilvēka gremošanas sistēmas
uzbūve un funkcijas

10. Cilvēka gremošanas sistēma
mute – mehāniska barības sasmalcināšana (zobi),
ķīmiska šķelšana (siekalas),mēle,
rīkle, kurā uzbalsenis noslēdz elpceļus rīšanas laikā,
barības vads ar gļotādas krokām, gļotu dziedzeriem,
kuņģis – barības vielu šķelšana:
sālsskābe ar pH 2 – dezinficē barību, uzbriedina
(denaturē) olbaltumvielas,
pepsīns – enzīms, kas šķeļ olbaltumvielas,
gļotas – pasargā kuņģa audus,
muskulatūra ar slēdzējmuskuļiem augšā un
apakšā;

11. Cilvēka gremošanas sistēma
divpadsmitpirkstu zarna – ieplūst kuņģa saturs un
gremošanas sulas:
 žults – žultskābes sadala taukus mazos pilienos, lai tiem var
tikt klāt enzīmi,
 aizkuņģa dziedzera sula padara vidi sārmainu; amilāzes un
maltāze šķeļ ogļhidrātus, tripsīns – olbaltumvielas, lipāze –
taukus;
tievā zarna
 dziedzeršūnas izdala zarnu sulu – sārmaina, bagāta ar
enzīmiem, kas pabeidz barības vielu šķelšanu,
 ūdens un barības vielu uzsūkšanās asinīs difūzijas un aktīvās
pārneses veidā;

12. Cilvēka gremošanas sistēma
ar asinīm vielas pa aknu vārtu vēnu nonāk aknā, kur tiek
neitralizētas kaitīgās vielas, glikoze pārveidojas glikogēnā,
kas uzkrājas kā rezerves ogļhidrāts,
resnā zarna – uzsūcas ūdens un sāļi, no
nesagremotajām vielām veidojas fekāliju masa, zarnu
nūjiņas sintezē K, B vitamīnus, veicina gremošanas
procesus;
taisnā zarna ar slēdzējmuskuli,
anālā atvere.
http://www.dzm.lu.lv/skoleniem/macies_pats/macies_pats_7.-
9.klasei/biologija_9._klasei - Gremošana

13. Uzņemto vielu izmantošana
enerģētiskā vielmaiņa – enerģija rodas, sadalot
uzturvielas, uzkrājas ATP saišu veidā,
plastiskā vielmaiņa – organisma augšana un attīstība,
rezerves vielu uzkrājumi.

14. Uzturvielas:
olbaltumvielas – augšana, attīstība, dzīvības procesu
nodrošināšana un regulēšana,
ogļhidrāti – enerģijas ieguve
ogļhidrāti → glikoze  glikogēns aknās
tauki – aizsargfunkcija, termoregulācija,
siltumizolācija, bioloģiski aktīvuvielu sintēze un
šķīdināšana,
vitamīni – enzīmu sintēzei,
makroelementi un mikroelementi.

16. Sausiņa, 4. d. 141-147. lpp.

17. Elpošana ir veids, kā šūnas
iegūst enerģiju:
gāzu maiņa (pievada O2, aizvada CO2),
organisko vielu oksidēšanās šūnās:

18. Attiecībā pret prasībām pēc
skābekļa organismus iedala:
aerobi (obligāti vielu oksidēšanai izmanto skābekli),
anaerobi (elpošanai nav nepieciešams skābeklis –
prokarioti, citu dzīvnieku gremošanas traktā dzīvojošie vienšūņi,
parazītiskie tārpi):
obligāti anaerobi – spēj dzīvot tikai vidē bez
skābekļa
fakultatīvi anaerobi – spēj dzīvot gan bezskābekļa
vidē, gan vidē, kurā ir skābeklis.

19. Gāzu maiņa un elpošana augiem
gāzu maiņa gan dienā, gan naktī notiek caur
atvārsnītēm lapās un lenticelēm stumbrā
(NEJAUKT ELPOŠANU AR FOTOSINTĒZI!),
organisko vielu oksidēšanās notiek šūnās
mitohondrijos.

20. Gāzu maiņa dzīvniekiem (142-143.lpp.)
caur visu virsmu (primitīvākiem dzīvniekiem tikai šis
veids, attīstītākajiem kā papildus gāzu maiņas vieta);
elpošanas orgāni:
ārējās žaunas (varžu kurkuļiem),
iekšējās žaunas (zivīm),
trahejas (kukaiņiem),
plaušas (sauszemes dzīvniekiem).

21. Cilvēka elpošanas orgānu sistēmas
uzbūve
mute, deguna dobums,
balsene,
traheja,
bronhi,
bronhiolas,
alveolas (veido plaušas),
diafragma un ribstarpu muskuļi nodrošina plaušu
elpošanas kustības.

22. Cilvēka elpošanas orgānu
sistēmas uzbūve

23. Elpošanas fizioloģija
plaušu kustības nodrošina diafragmas un ribstarpu
muskuļu kustības (jāpievērš uzmanību pareizai
stājai),
elpošanas centrs iegarenajās smadzenēs nodrošina
elpošanas ritmiskumu,
elpošanas dziļums un biežums pieskaņojas vielmaiņas
intensitātei,
plaušu tilpums ~ 4,5-6 l, dzīvības tilpums ~ 3,5 l,
aizsargrefleksi – šķaudīšana, klepošana.

24. Elpošanas slimības
angīna,
difterija,
plaušu karsonis,
plaušu tuberkuloze,
vēzis,
plaušu emfizēma.
1 – normālas alveolas
2 – alveolas ar emfizēmu

25. Materiāli papildus mācībām
http://www.dzm.lu.lv/skoleniem/macies_pats/macies
_pats_7.-9.klasei/biologija_9._klasei
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.aspx@tabi
d=9&id=200.html
http://www.uzdevumi.lv/vs/biologija-12-klasei/
SAUSIŅA 4.D.: 90-109.lpp., 141-147. lpp. vai
POROZOVA 3.D.: 7-23. lpp.