2. humorālā regulācija – nodrošina iekšējās
sekrēcijas dziedzeri jeb endokrīnā sistēma,
neirālā regulācija – nodrošina nervu sistēma,
3. ◦ kairināmība – spēja uztvert apkārtējās vides iedarbību un
reaģēt uz to,
◦ ķīmisku signālu izmantošana – šūnas iedarbojas uz citām
ar ķīmisku vielu palīdzību.
Normālu šūnu un organisma iekšējo apstākļu
nodrošināšanu ar pašregulācijas mehānismu
palīdzību sauc par homeostāzi.
Bioloģiski aktīvas vielas, kas sintezējas vienā
organisma daļā un pārvietojas uz citu, kur izraisa
atbildes reakciju, sauc par hormoniem.
4. auksīni –augšana garumā,
citokinīni –šūnu dalīšanās,
giberelīni –sēklu dīgšana, pumpuru plaukšana,
augu augšana,
etilēns – stimulē augļu nogatavošanos, kavē lapu
augšanu, veicina lapu, ziedu, augļu nobiršanu,
abscizskābe – nodrošina sēklu un pumpuru miera
periodu, izraisa atvārsnīšu aizvēršanos.
5. hormonus izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri,
hormoni regulē attīstību (kukaiņu metamorfoze),
uzvedības īpatnības (lašu migrācija) utt.,
hormoni ietekmē tikai mērķšūnas, kurām ir
attiecīgā hormona receptori,
hormonu izdalīšanos regulē atgriezeniskās saites
princips,
hormoni noārdās aknās.
6.
7. hipotalāma hormoni – regulē hipofīzes sekrēciju un
organisma funkcijas,
hipofīze – regulē citus iekšējās sekrēcijas dziedzerus
(vairogdziedzeri, dzimumdziedzerus utt.), izdala
augšanas hormonus,
epifīze – bēniem nomāc dzimumdziedzeru sekrēciju,
regulē sezonālos un diennakts ritmus,
vairogdziedzeris – regulē vielmaiņu, attīstību, kalcija
līmeni asinīs,
epitēlijķermenīši – regulē kalcija vielmaiņu,
aizkrūts dziedzeris – regulē asinsradi,
8. virsnieres
◦ garoza izdala daudzus vielmaiņu regulējošos hormonus,
dzimumhormonus,
◦ serde – adrenalīns;
aizkuņģa dziedzeris – regulē glikozes vielmaiņu
(insulīns, glikagons),
dzimumdziedzeri (sēklinieki, olnīcas) – ietekmē
organisma nobriešanu, dzimumpazīmju veidošanos,
organisma dzimumam raksturīgās īpatnības,
dzimumšūnu attīstību:
◦ olnīcu folikuli – estrogēni (dzimumpazīmes, dzimumcikls),
◦ dzeltenais ķermenis, nodrošina grūtniecības norisi pirmajos
mēnešos,
◦ placenta – nodrošina grūtniecības norisi,
◦ sēklinieki – testosterons – organisma augšana, attīstība,
muskuļu augšana, vīrišķās dzimumpazīmes, spermatozoīdu
veidošanās.
9. acumirklī reaģē uz vides pārmaiņām:
signālu pārvadīšana: neironi pārvada impulsus
(īsie izaugumi dendrīti uz nervu šūnas ķermeni,
garais aksons prom no tā):
◦ jušanas neironi – vada impulsu no receptoriem uz
smadzenēm,
◦ starpneironi – vada impulsu no viena neirona uz otru,
◦ kustību neironi – vada impulsu no smadzenēm uz
muskuļu šūnām;
10. ◦ neirona membrāna ir elektriski polarizēta, uzbudinājums
izraisa membrānas lādiņa izmaiņas, kas izplatās pa
membrānu uz priekšu,
◦ starp diviem neironiem veidojas sinapse (sprauga), kur
no viena neirona uz otru tiek nodotas ķīmiskas vielas,
◦ neirona ķermenis veido neirotransmisīvās vielas, kas
specifiski ietekmē blakus neirona darbību (uzbudinājums
vai kavēšana),
◦ dažādas vielas var mainīt procesus sinapsēs (indes,
atsāpinošas vielas, narkotikas);
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/anim/synapse.swf
11. receptors,
jušanas nerva šķiedra,
jušanas neirons blakus muguras smadzenēm,
starpneironi muguras smadzenēs,
kustību neironi muguras smadzenēs,
kustību nervu šķiedra,
muskulis (efektors).
12.
13. difūzā jeb tīklveida nervu sistēma
(zarndobumaiņi),
ganglijveida nervu sistēma – ar daudziem
punktveida šūnu sakopojumiem (slieka),
ganglijiem apkopojoties galvas priekšpusē,
veidojas cauruļveida centrālā nervu sistēma
(CNS) un perifērā nervu sistēma (PNS).
15. reflektorā funkcija – refleksu centri,
vadītājfunkcija – nodrošina sakarus starp
dažādām CNS daļām,
uzbūve:
◦ baltā viela – neironu izaugumi,
◦ pelēkā viela – neironu ķermeņi,
◦ priekšējās saknītes – kustību neironi,
◦ mugurējās saknītes – jušanas neironi,
◦ 31 muguras nervu pāris, katrs inervē (vada impulsus)
noteiktus ķermeņa muskuļus un ādu.
16. iegarenās smadzenes – elpošanas, sirdsdarbības
un asinsrites regulācijas, rīšanas, klepošanas,
šķaudīšanas, vemšanas centrs,
smadzeņu tilts – reflektorisko kustību centri,
muskuļu tonusa regulācijas centri,
smadzenītes – kustību saskaņošana, ķermeņa
stāvokļa telpā apzināšanās; ļoti jūtīgas pret alkoholu,
vidussmadzenes – redzes, dzirdes, orientācijas
refleksu centri, smalku kustību koordinācija;
17. starpsmadzenes
◦ hipotalāms – iekšējo orgānu darbības regulācijas centrs,
homeostāzes uzturēšana, miega, bada, slāpju sajūtas,
organisma temperatūras, ūdens, līdzsvara, asinsspiediena
regulācijas centri; regulācijas centri; regulē hipofīzes darbību,
◦ talāms – pārslēgšanās vieta jušanas vadītājceļiem, sajūtu
informācijas pirmējā apstrāde, atkarībā no tā veidojas
emocionālais noskaņojums;
gala smadzenes – divas puslodes, ko sedz 2-5 mm
biezs pelēkās vielas slānis – smadzeņu garoza.
Analizē no sajūtu orgāniem pienākošo informāciju,
veido apzināto kustību programmas un realizē tās,
funkcionālās zonas veic specifisku informācijas
apstrādi un pielietošanu – redzes zona, dzirdes zona,
sensorā zona, lasīšanas, runāšanas u.c. zonas.
18.
19.
20. somatiskā
◦ ar kustību nervu šķiedrām inervē šķērssvītroto
muskulatūru, nodrošinot ķermeņa kustības,
◦ jušanas šķiedras pārvada uztveres kairinātājus,
◦ centrālā daļa galvas un muguras smadzenēs;
21. veģetatīvā jeb autonomā nervu sistēma
inervē iekšējo orgānu gludo muskulatūru un
dziedzerus – regulē organisma iekšienē noritošos
procesus, nepakļaujas gribas kontrolei:
◦ simpātiskās nervu sistēmas nervi atiet no muguras
smadzeņu krūšu un jostas daļas, darbība vērsta uz
organisma aktivāciju un rezervju mobilizāciju,
◦ parasimpātiskās nervu sistēmas nervi atiet no
iegarenajām smadzenēm, vidussmadzenēm un muguras
smadzeņu krustu daļas. Dominē, ja organisms ir miera
stāvoklī, darbība vērsta uz organisma rezervju
atjaunošanu,
◦ abas sistēmas darbojas saskaņoti, koordināciju veic
centri CNS.