SlideShare a Scribd company logo
1 of 22
SAUSIŅA 4.D.: 160-184.lpp.
POROZOVA 3.D.: 23-67. lpp.
 humorālā regulācija – nodrošina iekšējās
sekrēcijas dziedzeri jeb endokrīnā sistēma,
 neirālā regulācija – nodrošina nervu sistēma,
◦ kairināmība – spēja uztvert apkārtējās vides iedarbību un
reaģēt uz to,
◦ ķīmisku signālu izmantošana – šūnas iedarbojas uz citām
ar ķīmisku vielu palīdzību.
 Normālu šūnu un organisma iekšējo apstākļu
nodrošināšanu ar pašregulācijas mehānismu
palīdzību sauc par homeostāzi.
 Bioloģiski aktīvas vielas, kas sintezējas vienā
organisma daļā un pārvietojas uz citu, kur izraisa
atbildes reakciju, sauc par hormoniem.
 auksīni –augšana garumā,
 citokinīni –šūnu dalīšanās,
 giberelīni –sēklu dīgšana, pumpuru plaukšana,
augu augšana,
 etilēns – stimulē augļu nogatavošanos, kavē lapu
augšanu, veicina lapu, ziedu, augļu nobiršanu,
 abscizskābe – nodrošina sēklu un pumpuru miera
periodu, izraisa atvārsnīšu aizvēršanos.
 hormonus izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri,
 hormoni regulē attīstību (kukaiņu metamorfoze),
uzvedības īpatnības (lašu migrācija) utt.,
 hormoni ietekmē tikai mērķšūnas, kurām ir
attiecīgā hormona receptori,
 hormonu izdalīšanos regulē atgriezeniskās saites
princips,
 hormoni noārdās aknās.
 hipotalāma hormoni – regulē hipofīzes sekrēciju un
organisma funkcijas,
 hipofīze – regulē citus iekšējās sekrēcijas dziedzerus
(vairogdziedzeri, dzimumdziedzerus utt.), izdala
augšanas hormonus,
 epifīze – bēniem nomāc dzimumdziedzeru sekrēciju,
regulē sezonālos un diennakts ritmus,
 vairogdziedzeris – regulē vielmaiņu, attīstību, kalcija
līmeni asinīs,
 epitēlijķermenīši – regulē kalcija vielmaiņu,
 aizkrūts dziedzeris – regulē asinsradi,
 virsnieres
◦ garoza izdala daudzus vielmaiņu regulējošos hormonus,
dzimumhormonus,
◦ serde – adrenalīns;
 aizkuņģa dziedzeris – regulē glikozes vielmaiņu
(insulīns, glikagons),
 dzimumdziedzeri (sēklinieki, olnīcas) – ietekmē
organisma nobriešanu, dzimumpazīmju veidošanos,
organisma dzimumam raksturīgās īpatnības,
dzimumšūnu attīstību:
◦ olnīcu folikuli – estrogēni (dzimumpazīmes, dzimumcikls),
◦ dzeltenais ķermenis, nodrošina grūtniecības norisi pirmajos
mēnešos,
◦ placenta – nodrošina grūtniecības norisi,
◦ sēklinieki – testosterons – organisma augšana, attīstība,
muskuļu augšana, vīrišķās dzimumpazīmes, spermatozoīdu
veidošanās.
acumirklī reaģē uz vides pārmaiņām:
 signālu pārvadīšana: neironi pārvada impulsus
(īsie izaugumi dendrīti uz nervu šūnas ķermeni,
garais aksons prom no tā):
◦ jušanas neironi – vada impulsu no receptoriem uz
smadzenēm,
◦ starpneironi – vada impulsu no viena neirona uz otru,
◦ kustību neironi – vada impulsu no smadzenēm uz
muskuļu šūnām;
◦ neirona membrāna ir elektriski polarizēta, uzbudinājums
izraisa membrānas lādiņa izmaiņas, kas izplatās pa
membrānu uz priekšu,
◦ starp diviem neironiem veidojas sinapse (sprauga), kur
no viena neirona uz otru tiek nodotas ķīmiskas vielas,
◦ neirona ķermenis veido neirotransmisīvās vielas, kas
specifiski ietekmē blakus neirona darbību (uzbudinājums
vai kavēšana),
◦ dažādas vielas var mainīt procesus sinapsēs (indes,
atsāpinošas vielas, narkotikas);
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/anim/synapse.swf
 receptors,
 jušanas nerva šķiedra,
 jušanas neirons blakus muguras smadzenēm,
 starpneironi muguras smadzenēs,
 kustību neironi muguras smadzenēs,
 kustību nervu šķiedra,
 muskulis (efektors).
 difūzā jeb tīklveida nervu sistēma
(zarndobumaiņi),
 ganglijveida nervu sistēma – ar daudziem
punktveida šūnu sakopojumiem (slieka),
 ganglijiem apkopojoties galvas priekšpusē,
veidojas cauruļveida centrālā nervu sistēma
(CNS) un perifērā nervu sistēma (PNS).
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.aspx@tabid=9&id=310.html
 reflektorā funkcija – refleksu centri,
 vadītājfunkcija – nodrošina sakarus starp
dažādām CNS daļām,
 uzbūve:
◦ baltā viela – neironu izaugumi,
◦ pelēkā viela – neironu ķermeņi,
◦ priekšējās saknītes – kustību neironi,
◦ mugurējās saknītes – jušanas neironi,
◦ 31 muguras nervu pāris, katrs inervē (vada impulsus)
noteiktus ķermeņa muskuļus un ādu.
 iegarenās smadzenes – elpošanas, sirdsdarbības
un asinsrites regulācijas, rīšanas, klepošanas,
šķaudīšanas, vemšanas centrs,
 smadzeņu tilts – reflektorisko kustību centri,
muskuļu tonusa regulācijas centri,
 smadzenītes – kustību saskaņošana, ķermeņa
stāvokļa telpā apzināšanās; ļoti jūtīgas pret alkoholu,
 vidussmadzenes – redzes, dzirdes, orientācijas
refleksu centri, smalku kustību koordinācija;
 starpsmadzenes
◦ hipotalāms – iekšējo orgānu darbības regulācijas centrs,
homeostāzes uzturēšana, miega, bada, slāpju sajūtas,
organisma temperatūras, ūdens, līdzsvara, asinsspiediena
regulācijas centri; regulācijas centri; regulē hipofīzes darbību,
◦ talāms – pārslēgšanās vieta jušanas vadītājceļiem, sajūtu
informācijas pirmējā apstrāde, atkarībā no tā veidojas
emocionālais noskaņojums;
 gala smadzenes – divas puslodes, ko sedz 2-5 mm
biezs pelēkās vielas slānis – smadzeņu garoza.
Analizē no sajūtu orgāniem pienākošo informāciju,
veido apzināto kustību programmas un realizē tās,
funkcionālās zonas veic specifisku informācijas
apstrādi un pielietošanu – redzes zona, dzirdes zona,
sensorā zona, lasīšanas, runāšanas u.c. zonas.
 somatiskā
◦ ar kustību nervu šķiedrām inervē šķērssvītroto
muskulatūru, nodrošinot ķermeņa kustības,
◦ jušanas šķiedras pārvada uztveres kairinātājus,
◦ centrālā daļa galvas un muguras smadzenēs;
 veģetatīvā jeb autonomā nervu sistēma
inervē iekšējo orgānu gludo muskulatūru un
dziedzerus – regulē organisma iekšienē noritošos
procesus, nepakļaujas gribas kontrolei:
◦ simpātiskās nervu sistēmas nervi atiet no muguras
smadzeņu krūšu un jostas daļas, darbība vērsta uz
organisma aktivāciju un rezervju mobilizāciju,
◦ parasimpātiskās nervu sistēmas nervi atiet no
iegarenajām smadzenēm, vidussmadzenēm un muguras
smadzeņu krustu daļas. Dominē, ja organisms ir miera
stāvoklī, darbība vērsta uz organisma rezervju
atjaunošanu,
◦ abas sistēmas darbojas saskaņoti, koordināciju veic
centri CNS.
 SAUSIŅA 4.D.: 160-184.lpp.
 POROZOVA 3.D.: 23-67. lpp.
 http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/index.html

More Related Content

What's hot

What's hot (20)

B 11 7_fotosinteze+energetiska_vielamaina
B 11 7_fotosinteze+energetiska_vielamainaB 11 7_fotosinteze+energetiska_vielamaina
B 11 7_fotosinteze+energetiska_vielamaina
 
10 21 ekologiskie_faktori
10 21 ekologiskie_faktori10 21 ekologiskie_faktori
10 21 ekologiskie_faktori
 
11 24 vielu transports
11 24 vielu transports11 24 vielu transports
11 24 vielu transports
 
11 25 asinis
11 25 asinis11 25 asinis
11 25 asinis
 
11 33 manjas_balsts
11 33 manjas_balsts11 33 manjas_balsts
11 33 manjas_balsts
 
Vielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aada
Vielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aadaVielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aada
Vielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aada
 
B 11 10_dzimumsjuunu_daliisanas
B 11 10_dzimumsjuunu_daliisanasB 11 10_dzimumsjuunu_daliisanas
B 11 10_dzimumsjuunu_daliisanas
 
asinsrites un limfrites orgānu sistēmas
asinsrites un limfrites orgānu sistēmasasinsrites un limfrites orgānu sistēmas
asinsrites un limfrites orgānu sistēmas
 
B 10 9_dzivnieki
B 10 9_dzivniekiB 10 9_dzivnieki
B 10 9_dzivnieki
 
11 35 biotehnologijas
11 35 biotehnologijas11 35 biotehnologijas
11 35 biotehnologijas
 
B 11 3_olbaltumvielu_biosinteze
B 11 3_olbaltumvielu_biosintezeB 11 3_olbaltumvielu_biosinteze
B 11 3_olbaltumvielu_biosinteze
 
Darvins un evolucija
Darvins un evolucijaDarvins un evolucija
Darvins un evolucija
 
Asinis
AsinisAsinis
Asinis
 
B 10 13_suga_cilveka_evolucija
B 10 13_suga_cilveka_evolucijaB 10 13_suga_cilveka_evolucija
B 10 13_suga_cilveka_evolucija
 
Nosleguma tema fotosinteze
Nosleguma tema fotosintezeNosleguma tema fotosinteze
Nosleguma tema fotosinteze
 
10 31 udens_saalji
10 31 udens_saalji10 31 udens_saalji
10 31 udens_saalji
 
Augu šūnas, audi, orgāni
Augu šūnas, audi, orgāniAugu šūnas, audi, orgāni
Augu šūnas, audi, orgāni
 
B 11 12_genetika_monohibr_krust
B 11 12_genetika_monohibr_krustB 11 12_genetika_monohibr_krust
B 11 12_genetika_monohibr_krust
 
B 10 7_virusi_kerpji
B 10 7_virusi_kerpjiB 10 7_virusi_kerpji
B 10 7_virusi_kerpji
 
B 11 4_mutacijas
B 11 4_mutacijasB 11 4_mutacijas
B 11 4_mutacijas
 

Viewers also liked

Viewers also liked (20)

Dabas ainavas
Dabas ainavasDabas ainavas
Dabas ainavas
 
F 12 05_emv_skala_ipasibas_izmantosana
F 12 05_emv_skala_ipasibas_izmantosanaF 12 05_emv_skala_ipasibas_izmantosana
F 12 05_emv_skala_ipasibas_izmantosana
 
Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.
Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.
Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.
 
F 11 23_gaisa mitrums_varisanas_saskidrinasana
F 11 23_gaisa mitrums_varisanas_saskidrinasanaF 11 23_gaisa mitrums_varisanas_saskidrinasana
F 11 23_gaisa mitrums_varisanas_saskidrinasana
 
Kondensatori
KondensatoriKondensatori
Kondensatori
 
F 10 17_arhimeda_speks
F 10 17_arhimeda_speksF 10 17_arhimeda_speks
F 10 17_arhimeda_speks
 
Observatorijas Kanāriju salās
Observatorijas Kanāriju salāsObservatorijas Kanāriju salās
Observatorijas Kanāriju salās
 
F 11 47 Oma likums pilnai ķēdei
F 11 47 Oma likums pilnai ķēdeiF 11 47 Oma likums pilnai ķēdei
F 11 47 Oma likums pilnai ķēdei
 
Dzīvnieku daudzveidība
Dzīvnieku daudzveidībaDzīvnieku daudzveidība
Dzīvnieku daudzveidība
 
Dzīvnieku noteikšana
Dzīvnieku noteikšanaDzīvnieku noteikšana
Dzīvnieku noteikšana
 
Visuma rašanās, elementārdaļiņas
Visuma rašanās, elementārdaļiņasVisuma rašanās, elementārdaļiņas
Visuma rašanās, elementārdaļiņas
 
B 11 5_plazmatiska_membrana
B 11 5_plazmatiska_membranaB 11 5_plazmatiska_membrana
B 11 5_plazmatiska_membrana
 
Latvijas zīdītāju attēlu noteicējs
Latvijas zīdītāju attēlu  noteicējsLatvijas zīdītāju attēlu  noteicējs
Latvijas zīdītāju attēlu noteicējs
 
F 11 3_gravitacija_vilnji
F 11 3_gravitacija_vilnjiF 11 3_gravitacija_vilnji
F 11 3_gravitacija_vilnji
 
10 27 sjuunu_izpete
10 27 sjuunu_izpete10 27 sjuunu_izpete
10 27 sjuunu_izpete
 
Visuma izpēte
Visuma izpēteVisuma izpēte
Visuma izpēte
 
F 11 1_merisana_grafiki_petijums
F 11 1_merisana_grafiki_petijumsF 11 1_merisana_grafiki_petijums
F 11 1_merisana_grafiki_petijums
 
10 32 oglhidrati
10 32 oglhidrati10 32 oglhidrati
10 32 oglhidrati
 
F 10 8_pld_paatrinajums
F 10 8_pld_paatrinajumsF 10 8_pld_paatrinajums
F 10 8_pld_paatrinajums
 
Izplat seminars 27.04.2017.
Izplat seminars 27.04.2017.Izplat seminars 27.04.2017.
Izplat seminars 27.04.2017.
 

More from Daina Birkenbauma

Koučinga stratēģijas skolām
Koučinga stratēģijas skolāmKoučinga stratēģijas skolām
Koučinga stratēģijas skolāmDaina Birkenbauma
 
Kā padarīt skolu digitālāku?
Kā padarīt skolu digitālāku?Kā padarīt skolu digitālāku?
Kā padarīt skolu digitālāku?Daina Birkenbauma
 
Presentation participation process_18042018
Presentation participation process_18042018Presentation participation process_18042018
Presentation participation process_18042018Daina Birkenbauma
 
Rasisms, nedisciplinētība, bullings
Rasisms, nedisciplinētība, bullingsRasisms, nedisciplinētība, bullings
Rasisms, nedisciplinētība, bullingsDaina Birkenbauma
 
Astronomijas piedzīvojums skoleniem
Astronomijas piedzīvojums skoleniemAstronomijas piedzīvojums skoleniem
Astronomijas piedzīvojums skoleniemDaina Birkenbauma
 
Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...
Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...
Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...Daina Birkenbauma
 
Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.
Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.
Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.Daina Birkenbauma
 
Starojumi. Radioaktivitāte.
Starojumi. Radioaktivitāte.Starojumi. Radioaktivitāte.
Starojumi. Radioaktivitāte.Daina Birkenbauma
 
Gaismas difrakcija un polarizacija
Gaismas difrakcija un polarizacijaGaismas difrakcija un polarizacija
Gaismas difrakcija un polarizacijaDaina Birkenbauma
 
Gaismas ātrums, dispersija un interference
Gaismas ātrums, dispersija un interferenceGaismas ātrums, dispersija un interference
Gaismas ātrums, dispersija un interferenceDaina Birkenbauma
 

More from Daina Birkenbauma (20)

Koučinga stratēģijas skolām
Koučinga stratēģijas skolāmKoučinga stratēģijas skolām
Koučinga stratēģijas skolām
 
Kā padarīt skolu digitālāku?
Kā padarīt skolu digitālāku?Kā padarīt skolu digitālāku?
Kā padarīt skolu digitālāku?
 
erasmus projektu vadisana
erasmus projektu vadisanaerasmus projektu vadisana
erasmus projektu vadisana
 
Varia in english
Varia in englishVaria in english
Varia in english
 
Presentation participation process_18042018
Presentation participation process_18042018Presentation participation process_18042018
Presentation participation process_18042018
 
Rasisms, nedisciplinētība, bullings
Rasisms, nedisciplinētība, bullingsRasisms, nedisciplinētība, bullings
Rasisms, nedisciplinētība, bullings
 
Zvaigznes
ZvaigznesZvaigznes
Zvaigznes
 
Seminārs 27 april 2
Seminārs 27 april   2Seminārs 27 april   2
Seminārs 27 april 2
 
Seminārs 27 april 1
Seminārs 27 april  1Seminārs 27 april  1
Seminārs 27 april 1
 
Astronomijas piedzīvojums skoleniem
Astronomijas piedzīvojums skoleniemAstronomijas piedzīvojums skoleniem
Astronomijas piedzīvojums skoleniem
 
Ps 27.09.2016.
Ps 27.09.2016.Ps 27.09.2016.
Ps 27.09.2016.
 
Presentation finland
Presentation   finlandPresentation   finland
Presentation finland
 
Presentation (1)
Presentation (1)Presentation (1)
Presentation (1)
 
Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...
Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...
Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...
 
Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.
Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.
Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.
 
Kodolreakcijas
KodolreakcijasKodolreakcijas
Kodolreakcijas
 
Starojumi. Radioaktivitāte.
Starojumi. Radioaktivitāte.Starojumi. Radioaktivitāte.
Starojumi. Radioaktivitāte.
 
Atoma uzbūve
Atoma uzbūveAtoma uzbūve
Atoma uzbūve
 
Gaismas difrakcija un polarizacija
Gaismas difrakcija un polarizacijaGaismas difrakcija un polarizacija
Gaismas difrakcija un polarizacija
 
Gaismas ātrums, dispersija un interference
Gaismas ātrums, dispersija un interferenceGaismas ātrums, dispersija un interference
Gaismas ātrums, dispersija un interference
 

11 32 regulacija

  • 2.  humorālā regulācija – nodrošina iekšējās sekrēcijas dziedzeri jeb endokrīnā sistēma,  neirālā regulācija – nodrošina nervu sistēma,
  • 3. ◦ kairināmība – spēja uztvert apkārtējās vides iedarbību un reaģēt uz to, ◦ ķīmisku signālu izmantošana – šūnas iedarbojas uz citām ar ķīmisku vielu palīdzību.  Normālu šūnu un organisma iekšējo apstākļu nodrošināšanu ar pašregulācijas mehānismu palīdzību sauc par homeostāzi.  Bioloģiski aktīvas vielas, kas sintezējas vienā organisma daļā un pārvietojas uz citu, kur izraisa atbildes reakciju, sauc par hormoniem.
  • 4.  auksīni –augšana garumā,  citokinīni –šūnu dalīšanās,  giberelīni –sēklu dīgšana, pumpuru plaukšana, augu augšana,  etilēns – stimulē augļu nogatavošanos, kavē lapu augšanu, veicina lapu, ziedu, augļu nobiršanu,  abscizskābe – nodrošina sēklu un pumpuru miera periodu, izraisa atvārsnīšu aizvēršanos.
  • 5.  hormonus izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri,  hormoni regulē attīstību (kukaiņu metamorfoze), uzvedības īpatnības (lašu migrācija) utt.,  hormoni ietekmē tikai mērķšūnas, kurām ir attiecīgā hormona receptori,  hormonu izdalīšanos regulē atgriezeniskās saites princips,  hormoni noārdās aknās.
  • 6.
  • 7.  hipotalāma hormoni – regulē hipofīzes sekrēciju un organisma funkcijas,  hipofīze – regulē citus iekšējās sekrēcijas dziedzerus (vairogdziedzeri, dzimumdziedzerus utt.), izdala augšanas hormonus,  epifīze – bēniem nomāc dzimumdziedzeru sekrēciju, regulē sezonālos un diennakts ritmus,  vairogdziedzeris – regulē vielmaiņu, attīstību, kalcija līmeni asinīs,  epitēlijķermenīši – regulē kalcija vielmaiņu,  aizkrūts dziedzeris – regulē asinsradi,
  • 8.  virsnieres ◦ garoza izdala daudzus vielmaiņu regulējošos hormonus, dzimumhormonus, ◦ serde – adrenalīns;  aizkuņģa dziedzeris – regulē glikozes vielmaiņu (insulīns, glikagons),  dzimumdziedzeri (sēklinieki, olnīcas) – ietekmē organisma nobriešanu, dzimumpazīmju veidošanos, organisma dzimumam raksturīgās īpatnības, dzimumšūnu attīstību: ◦ olnīcu folikuli – estrogēni (dzimumpazīmes, dzimumcikls), ◦ dzeltenais ķermenis, nodrošina grūtniecības norisi pirmajos mēnešos, ◦ placenta – nodrošina grūtniecības norisi, ◦ sēklinieki – testosterons – organisma augšana, attīstība, muskuļu augšana, vīrišķās dzimumpazīmes, spermatozoīdu veidošanās.
  • 9. acumirklī reaģē uz vides pārmaiņām:  signālu pārvadīšana: neironi pārvada impulsus (īsie izaugumi dendrīti uz nervu šūnas ķermeni, garais aksons prom no tā): ◦ jušanas neironi – vada impulsu no receptoriem uz smadzenēm, ◦ starpneironi – vada impulsu no viena neirona uz otru, ◦ kustību neironi – vada impulsu no smadzenēm uz muskuļu šūnām;
  • 10. ◦ neirona membrāna ir elektriski polarizēta, uzbudinājums izraisa membrānas lādiņa izmaiņas, kas izplatās pa membrānu uz priekšu, ◦ starp diviem neironiem veidojas sinapse (sprauga), kur no viena neirona uz otru tiek nodotas ķīmiskas vielas, ◦ neirona ķermenis veido neirotransmisīvās vielas, kas specifiski ietekmē blakus neirona darbību (uzbudinājums vai kavēšana), ◦ dažādas vielas var mainīt procesus sinapsēs (indes, atsāpinošas vielas, narkotikas); http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/anim/synapse.swf
  • 11.  receptors,  jušanas nerva šķiedra,  jušanas neirons blakus muguras smadzenēm,  starpneironi muguras smadzenēs,  kustību neironi muguras smadzenēs,  kustību nervu šķiedra,  muskulis (efektors).
  • 12.
  • 13.  difūzā jeb tīklveida nervu sistēma (zarndobumaiņi),  ganglijveida nervu sistēma – ar daudziem punktveida šūnu sakopojumiem (slieka),  ganglijiem apkopojoties galvas priekšpusē, veidojas cauruļveida centrālā nervu sistēma (CNS) un perifērā nervu sistēma (PNS).
  • 15.  reflektorā funkcija – refleksu centri,  vadītājfunkcija – nodrošina sakarus starp dažādām CNS daļām,  uzbūve: ◦ baltā viela – neironu izaugumi, ◦ pelēkā viela – neironu ķermeņi, ◦ priekšējās saknītes – kustību neironi, ◦ mugurējās saknītes – jušanas neironi, ◦ 31 muguras nervu pāris, katrs inervē (vada impulsus) noteiktus ķermeņa muskuļus un ādu.
  • 16.  iegarenās smadzenes – elpošanas, sirdsdarbības un asinsrites regulācijas, rīšanas, klepošanas, šķaudīšanas, vemšanas centrs,  smadzeņu tilts – reflektorisko kustību centri, muskuļu tonusa regulācijas centri,  smadzenītes – kustību saskaņošana, ķermeņa stāvokļa telpā apzināšanās; ļoti jūtīgas pret alkoholu,  vidussmadzenes – redzes, dzirdes, orientācijas refleksu centri, smalku kustību koordinācija;
  • 17.  starpsmadzenes ◦ hipotalāms – iekšējo orgānu darbības regulācijas centrs, homeostāzes uzturēšana, miega, bada, slāpju sajūtas, organisma temperatūras, ūdens, līdzsvara, asinsspiediena regulācijas centri; regulācijas centri; regulē hipofīzes darbību, ◦ talāms – pārslēgšanās vieta jušanas vadītājceļiem, sajūtu informācijas pirmējā apstrāde, atkarībā no tā veidojas emocionālais noskaņojums;  gala smadzenes – divas puslodes, ko sedz 2-5 mm biezs pelēkās vielas slānis – smadzeņu garoza. Analizē no sajūtu orgāniem pienākošo informāciju, veido apzināto kustību programmas un realizē tās, funkcionālās zonas veic specifisku informācijas apstrādi un pielietošanu – redzes zona, dzirdes zona, sensorā zona, lasīšanas, runāšanas u.c. zonas.
  • 18.
  • 19.
  • 20.  somatiskā ◦ ar kustību nervu šķiedrām inervē šķērssvītroto muskulatūru, nodrošinot ķermeņa kustības, ◦ jušanas šķiedras pārvada uztveres kairinātājus, ◦ centrālā daļa galvas un muguras smadzenēs;
  • 21.  veģetatīvā jeb autonomā nervu sistēma inervē iekšējo orgānu gludo muskulatūru un dziedzerus – regulē organisma iekšienē noritošos procesus, nepakļaujas gribas kontrolei: ◦ simpātiskās nervu sistēmas nervi atiet no muguras smadzeņu krūšu un jostas daļas, darbība vērsta uz organisma aktivāciju un rezervju mobilizāciju, ◦ parasimpātiskās nervu sistēmas nervi atiet no iegarenajām smadzenēm, vidussmadzenēm un muguras smadzeņu krustu daļas. Dominē, ja organisms ir miera stāvoklī, darbība vērsta uz organisma rezervju atjaunošanu, ◦ abas sistēmas darbojas saskaņoti, koordināciju veic centri CNS.
  • 22.  SAUSIŅA 4.D.: 160-184.lpp.  POROZOVA 3.D.: 23-67. lpp.  http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/index.html