Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.

11 32 regulacija

4,789 views

Published on

Organismu regulācijas veidi. Dzīvnieku un cilvēka humorālā un neirālā regulācija

Published in: Education
  • Login to see the comments

  • Be the first to like this

11 32 regulacija

  1. 1. SAUSIŅA 4.D.: 160-184.lpp. POROZOVA 3.D.: 23-67. lpp.
  2. 2.  humorālā regulācija – nodrošina iekšējās sekrēcijas dziedzeri jeb endokrīnā sistēma,  neirālā regulācija – nodrošina nervu sistēma,
  3. 3. ◦ kairināmība – spēja uztvert apkārtējās vides iedarbību un reaģēt uz to, ◦ ķīmisku signālu izmantošana – šūnas iedarbojas uz citām ar ķīmisku vielu palīdzību.  Normālu šūnu un organisma iekšējo apstākļu nodrošināšanu ar pašregulācijas mehānismu palīdzību sauc par homeostāzi.  Bioloģiski aktīvas vielas, kas sintezējas vienā organisma daļā un pārvietojas uz citu, kur izraisa atbildes reakciju, sauc par hormoniem.
  4. 4.  auksīni –augšana garumā,  citokinīni –šūnu dalīšanās,  giberelīni –sēklu dīgšana, pumpuru plaukšana, augu augšana,  etilēns – stimulē augļu nogatavošanos, kavē lapu augšanu, veicina lapu, ziedu, augļu nobiršanu,  abscizskābe – nodrošina sēklu un pumpuru miera periodu, izraisa atvārsnīšu aizvēršanos.
  5. 5.  hormonus izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri,  hormoni regulē attīstību (kukaiņu metamorfoze), uzvedības īpatnības (lašu migrācija) utt.,  hormoni ietekmē tikai mērķšūnas, kurām ir attiecīgā hormona receptori,  hormonu izdalīšanos regulē atgriezeniskās saites princips,  hormoni noārdās aknās.
  6. 6.  hipotalāma hormoni – regulē hipofīzes sekrēciju un organisma funkcijas,  hipofīze – regulē citus iekšējās sekrēcijas dziedzerus (vairogdziedzeri, dzimumdziedzerus utt.), izdala augšanas hormonus,  epifīze – bēniem nomāc dzimumdziedzeru sekrēciju, regulē sezonālos un diennakts ritmus,  vairogdziedzeris – regulē vielmaiņu, attīstību, kalcija līmeni asinīs,  epitēlijķermenīši – regulē kalcija vielmaiņu,  aizkrūts dziedzeris – regulē asinsradi,
  7. 7.  virsnieres ◦ garoza izdala daudzus vielmaiņu regulējošos hormonus, dzimumhormonus, ◦ serde – adrenalīns;  aizkuņģa dziedzeris – regulē glikozes vielmaiņu (insulīns, glikagons),  dzimumdziedzeri (sēklinieki, olnīcas) – ietekmē organisma nobriešanu, dzimumpazīmju veidošanos, organisma dzimumam raksturīgās īpatnības, dzimumšūnu attīstību: ◦ olnīcu folikuli – estrogēni (dzimumpazīmes, dzimumcikls), ◦ dzeltenais ķermenis, nodrošina grūtniecības norisi pirmajos mēnešos, ◦ placenta – nodrošina grūtniecības norisi, ◦ sēklinieki – testosterons – organisma augšana, attīstība, muskuļu augšana, vīrišķās dzimumpazīmes, spermatozoīdu veidošanās.
  8. 8. acumirklī reaģē uz vides pārmaiņām:  signālu pārvadīšana: neironi pārvada impulsus (īsie izaugumi dendrīti uz nervu šūnas ķermeni, garais aksons prom no tā): ◦ jušanas neironi – vada impulsu no receptoriem uz smadzenēm, ◦ starpneironi – vada impulsu no viena neirona uz otru, ◦ kustību neironi – vada impulsu no smadzenēm uz muskuļu šūnām;
  9. 9. ◦ neirona membrāna ir elektriski polarizēta, uzbudinājums izraisa membrānas lādiņa izmaiņas, kas izplatās pa membrānu uz priekšu, ◦ starp diviem neironiem veidojas sinapse (sprauga), kur no viena neirona uz otru tiek nodotas ķīmiskas vielas, ◦ neirona ķermenis veido neirotransmisīvās vielas, kas specifiski ietekmē blakus neirona darbību (uzbudinājums vai kavēšana), ◦ dažādas vielas var mainīt procesus sinapsēs (indes, atsāpinošas vielas, narkotikas); http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/anim/synapse.swf
  10. 10.  receptors,  jušanas nerva šķiedra,  jušanas neirons blakus muguras smadzenēm,  starpneironi muguras smadzenēs,  kustību neironi muguras smadzenēs,  kustību nervu šķiedra,  muskulis (efektors).
  11. 11.  difūzā jeb tīklveida nervu sistēma (zarndobumaiņi),  ganglijveida nervu sistēma – ar daudziem punktveida šūnu sakopojumiem (slieka),  ganglijiem apkopojoties galvas priekšpusē, veidojas cauruļveida centrālā nervu sistēma (CNS) un perifērā nervu sistēma (PNS).
  12. 12. http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.aspx@tabid=9&id=310.html
  13. 13.  reflektorā funkcija – refleksu centri,  vadītājfunkcija – nodrošina sakarus starp dažādām CNS daļām,  uzbūve: ◦ baltā viela – neironu izaugumi, ◦ pelēkā viela – neironu ķermeņi, ◦ priekšējās saknītes – kustību neironi, ◦ mugurējās saknītes – jušanas neironi, ◦ 31 muguras nervu pāris, katrs inervē (vada impulsus) noteiktus ķermeņa muskuļus un ādu.
  14. 14.  iegarenās smadzenes – elpošanas, sirdsdarbības un asinsrites regulācijas, rīšanas, klepošanas, šķaudīšanas, vemšanas centrs,  smadzeņu tilts – reflektorisko kustību centri, muskuļu tonusa regulācijas centri,  smadzenītes – kustību saskaņošana, ķermeņa stāvokļa telpā apzināšanās; ļoti jūtīgas pret alkoholu,  vidussmadzenes – redzes, dzirdes, orientācijas refleksu centri, smalku kustību koordinācija;
  15. 15.  starpsmadzenes ◦ hipotalāms – iekšējo orgānu darbības regulācijas centrs, homeostāzes uzturēšana, miega, bada, slāpju sajūtas, organisma temperatūras, ūdens, līdzsvara, asinsspiediena regulācijas centri; regulācijas centri; regulē hipofīzes darbību, ◦ talāms – pārslēgšanās vieta jušanas vadītājceļiem, sajūtu informācijas pirmējā apstrāde, atkarībā no tā veidojas emocionālais noskaņojums;  gala smadzenes – divas puslodes, ko sedz 2-5 mm biezs pelēkās vielas slānis – smadzeņu garoza. Analizē no sajūtu orgāniem pienākošo informāciju, veido apzināto kustību programmas un realizē tās, funkcionālās zonas veic specifisku informācijas apstrādi un pielietošanu – redzes zona, dzirdes zona, sensorā zona, lasīšanas, runāšanas u.c. zonas.
  16. 16.  somatiskā ◦ ar kustību nervu šķiedrām inervē šķērssvītroto muskulatūru, nodrošinot ķermeņa kustības, ◦ jušanas šķiedras pārvada uztveres kairinātājus, ◦ centrālā daļa galvas un muguras smadzenēs;
  17. 17.  veģetatīvā jeb autonomā nervu sistēma inervē iekšējo orgānu gludo muskulatūru un dziedzerus – regulē organisma iekšienē noritošos procesus, nepakļaujas gribas kontrolei: ◦ simpātiskās nervu sistēmas nervi atiet no muguras smadzeņu krūšu un jostas daļas, darbība vērsta uz organisma aktivāciju un rezervju mobilizāciju, ◦ parasimpātiskās nervu sistēmas nervi atiet no iegarenajām smadzenēm, vidussmadzenēm un muguras smadzeņu krustu daļas. Dominē, ja organisms ir miera stāvoklī, darbība vērsta uz organisma rezervju atjaunošanu, ◦ abas sistēmas darbojas saskaņoti, koordināciju veic centri CNS.
  18. 18.  SAUSIŅA 4.D.: 160-184.lpp.  POROZOVA 3.D.: 23-67. lpp.  http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/index.html

×