Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.

B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

14,080 views

Published on

Dzīvības izcelšanās teorijas, evolūcijas virzītājspēki un pierādījumi.

Published in: Education
  • Login to see the comments

  • Be the first to like this

B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija

  1. 1. SAUSIŅA 1.D: 158-182.lpp. POROZOVA 2.D.: 6-28. lpp.
  2. 2. Literatūra Līga Sausiņa. Bioloģija vidusskolai 1. daļa. 158-182. lpp. Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai. 2. daļa (zaļā grāmata) 6-28. lpp.
  3. 3. 1640. g. Džeimss Ušers (1581. -1656.) Īrijas arhibīskaps – Zeme ir radīta 4004. g. p.m.ē., 23. oktobrī
  4. 4. 1778 - Žoržs Bifons (1707 -1788.), franču dabas pētnieks Zeme ir 75 000 gadus veca
  5. 5. 1862 - Viljams Kelvins (1824. – 1907.) – ņemot vērā izkusušu iežu atdzišanas ātrumu, Zemes vecums ir 98 miljoni gadu (1897.g. precizējums – 20 – 40 milj. gadu)
  6. 6. 1905. - Ernests Rezerfords (1871. –1937.) izsaka domu, ka Zemes vecuma noteikšanai var izmantot radioaktīvo izotopu un to sabrukšanas rezultātā veidoto stabilo izotopu masas attiecības.
  7. 7. 1921. - Amerikāņu astronoms Henrijs Rasels (1877. – 1957.) izmantojot urāna un svina masas attiecības iežos, aprēķina, ka Zemes maksimālais vecums var būt astoņi miljardi gadu. Ņemot vērā tajā laikā zināmo vecāko iežu vecumu un aprēķinot vidējo no šī vecuma un iespējamā maksimālā vecuma Rasels secina: Zemes mantijas vecumam, aptuveni rēķinot, jābūt apm. četriem miljardiem gadu. Citi vērtējumi: 3,4 miljardi gadu (Rutherford 1929); 4.6 miljardi gadu (Meyer 1937); 3 līdz 4 miljardi gadu (Starik 1937).
  8. 8. 1956. vācu fiziķis Frīdrihs Hotermans (1903. – 1966.) un amerikāņu ģeoķīmiķis Klērs Patrersons (1922. – 1995.), izmantojot urāna un svina izotopu daudzuma attiecības nogulumiežos un meteorītos, aprēķina, ka Zemes un Saules sistēmas vecums ir 4.5 ± 0.1 miljardi gadu.
  9. 9. DZĪVĪBAS IZCELŠANĀS HIPOTĒZES
  10. 10. Dzīvības izcelšanās teorijas Kreacionisma Panspermijas Stacionārā stāvokļa Spontānās izcelšanās Bioķīmiskās izcelšanās noteiktā laika periodā dzīvību ir radījis Dievs dzīvība uz Zemes ir ieradusies no kosmosa dzīvība ir pastāvējusi vienmēr dzīvība ir radusies vairākkārt no nedzīvās vielas; dzīvība ir radusies ķīmijas un fizikas likumiem atbilstošos procesos;
  11. 11. Kreacionisms inteliģentā dizaina hipotēze Bībele Bens Hobrinks, holandiešu biologs - «Radīšanas liecības» (oriģinālā – «Evolūcija: ola bez vistas») 1985. gadā
  12. 12. • Neviens nevar atkārtot Zemes rašanās aktu, neviens nav to novērojis. • Ja pastāvētu evolūcija, tad jau zemes dzīles glabātu miljoniem pārejas formu fosiliju veidā. Tomēr tā nav. Gandrīz visas galvenās dzīvnieku grupas ir parādījušās pēkšņi un vienlaicīgi Kembrija periodā. • Kā pirmatnējā okeānā nejauši varēja rasties kaut viena simt aminoskābju liela olbaltumviela, ja matemātiski tās rašanās varbūtība ir 1:10130? • Pēdējos četros piecos gadu tūkstošos kosmiskajos un globālajos procesos nav bijušas novērotas kaut cik nozīmīgas pārmaiņas. Tāpēc ir loģiski pieņemt, ka tie vienmēr bijuši nemainīgi. Neviens nevar apgalvot, ka Zemes vecums ir 5 miljardi gadu, un tas nav pierādāms. Nav pierādāms arī, ka Zeme būtu vecāka par 10 000 gadu. Radioaktīvo elementu metodes ir ļoti neprecīzas. • Miljardu miljardi fosiliju, kas atrodamas Zemes dzīlēs, ir veidojušās kādas milzīgas un pēkšņas kataklizmas rezultātā, un tie bija pasaules plūdi. Pēc tam pasaule pamazām sāka dzīvot no jauna. • Alu cilvēks garīgā ziņā nebūt nebija mazāk attīstīts par mums, viņam tikai nebija vajadzīgo darba līdzekļu. http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=55&what=16
  13. 13. Panspermija Anaksagors (dzīvības sēklas), Bercēliuss (1834), Kelvins (1871), Arēniuss (1903 starojums kā sporu nesējs), Kriks (1960) Hoyle, Fred (1915-2001) Wickramasinghe, N. Chandra Mikroorganismi un vīrusi atrodami kosmisko putekļu mākoņos http://www.youtube.com/watch?v=F4asE2JdSOY&feature=related
  14. 14. Spontānās rašanās teorija Aristotelis, Akvīnas Toms, Īzaks Ņūtons Dzīvība rodas no organiskām un neorganiskām vielām – mušas no trūdošas gaļas, peles no netīrumiem.
  15. 15. Spontānās rašanās hipotēzes noraidīšana ar eksperimentu palīdzību: Redi (1688), Splaciani (1765), Pastērs (1862) 1860. - 1861. g. Pastēra pētījumi, kas pierāda mikroorganismu pašrašanās neiespējamību. 1668 g. Redi eksperiments – mušas nerodas no pūstošas gaļas.
  16. 16. Bioķīmiskās izcelšanās hipotēze Millera-Uri (Stanley L. Miller & Harold C. Urey) eksperiments – organisko vielu rašanās iespēja agrīnās Zemes atmosfērā un ūdeņos http://www.youtube.com/watch?v=1prZPo4OCL0
  17. 17. Stromatolites
  18. 18. Pirmo šūnu veidošanās – parazītisms, endobioze (plastīdas, mitohondriji)
  19. 19. Vēsturiskās attīstības galvenie posmi 1.“Pirmatnējais buljons” ar koacervātiem 2.Heterotrofi prokariotiski vienšūņi 3.Heterotrofi eikariotiski vienšūņi 4.Kolonijveida organismi 5.Fototrofi vienšūņi 6.Aļģes 7.Ūdens bezmugurkaulnieki 9.Zivis 8. Sporaugi 10.Abinieki 11.Kailsēkļi 12.Segsēkļi 13.Kukaiņi 14.Rāpuļi 15.Putni 16.Zīdītāji
  20. 20. Dzīvības vēsture http://science.nationalgeographic.com/science/prehistoric-world/prehistoric-time-line.html
  21. 21. Žana Batista Lamarka evolūcijas teorija Pirmais atzīst, ka dzīvie organismi evolucionē, bet uzskata, ka tiem piemīt dievišķa griba kļūt labākiem. Populārs ir piemērs: žirafēm garš kakls radās no tā, ka viņas vēlējās aizsniegt lapas augstu kokā, tādēļ tas izauga ilgstošas trenēšanās rezultātā.
  22. 22. Lamarka evolūcijas teorija Sugas veidojušās lēni, nemanāmi, pakāpeniski Indivīdi var izmainīt savas ķermeņa daļas, tās trenējot, un tas iedzimst pēcnācējos (ja suņiem griezīs nost astes, piedzims kucēni bez astēm).
  23. 23. Čarlzs Darvins 1809-1882 Ceļojis un vācis materiālus, novērojumus ar kuģi “Bīgls” – ievērojamākie atklājumi Galapagu salās Novērojis daudzas sugas un fosīlijas Pētījumu galvenais jautājums – kāpēc dažas sugas izdzīvo, bet citas izmirst? Formulējis dabiskās izlases nozīmi evolūcijā
  24. 24. Čārlza Darvina evolūcijas teorijaStudējis medicīnu Edinburgā, teoloģiju Kebridžā, kā 1809-1882 naturālists 5. gados apceļojis pasauli ar kuģi Beagle Sugu izcelšanās dabiskās izlases ceļā Sugu daudzveidība Pazīmju attālināšanās Pielāgošanās vides apstākļiem Dienvid Amerika Anglija Kape Verde Rio de Žaneiro Galapagu sala Falklanda sala Austrālija Jaun Zēlande Maurīcija Eksistences cīņa Iedzimstošā mainība Vides mainība Dabiskā izlase
  25. 25. http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php www.darwinday.org/englishL/life/beagle.ht Used by permission of Darwin Day Celebration (at DarwinDay.org), 2006 www.darwinday.org/englishL/life/beagle.html http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
  26. 26. http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php http://www.vanderbilt.edu/AnS/english/Clayton/Galapago_finches.gif
  27. 27. Labāk pielāgoto īpatņu izdzīvošana un sliktāk pielāgoto īpatņu skaita samazināšanās dabiskos apstākļos http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
  28. 28. Orhidejas zieds ievilina kukaiņus iekšā, kur tie tiek sagremoti – orhidejas dzīvo vietās, kur maz barības vielu Lapkukainis atgādina koka lapu Čūska, kas nav indīga, izskatās kā indīgā čūska
  29. 29. Darvina teorijas kopsavilkums: Sugas ir mainīgas un cēlušās cita no citas, Organismu pielāgošanās videi notiek laika gaitā Jaunas sugas veidojas dabiskās izlases ceļā Evolūcijas virzītājspēks – cīņa par eksistenci un dabiskā izlase Evolūcijas izejmateriāls – iedzimstošā mainība
  30. 30. Evolūcijas teorijas: neodarvinisms Cilvēka un mājas peles ģenētiskā salīdzināšana Cilvēkam raksturīgo gēnu izvietojums peles hromosomās Cik peles hromosomās izkārtoti cilvēka 2. hromosomas gēni? Ko var secināt par cilvēka un peles gēnu līdzību? Hemoglobīnu veidojošo aminoskābju salīdzināšana Ar cik aminoskābēm atšķiras peles hemoglobīna molekula no cilvēka? Ko var secināt no hemoglobīna molekulu salīdzināšanas?
  31. 31. Modernā sintētiskā evolūcijas teorija Nosaka izmirušu un tagad dzīvojošu organismu saistību Pēta makroevolūcijas (miljoniem gadu, plašā teritorijā, veidojas jauni taksoni, piemēram, zivis, putni) un mikroevolūcijas (ierobežotā teritorijā, veidojas jaunas sugas) procesus.
  32. 32. Fosīlijas - bojā gājušu organismu saglabājušās atliekas Vecumu nosaka ar radioaktīvo izotopu pussabrukšanas laika metodi Izmirušas pārejas formas no viena sistemātiskās grupas uz citu Pārakmeņojumi Pārkaļķojumi Nospiedumi Recentā forma Relikti Organismi, kuri mazizmainītā formā saglabājušies līdz mūsdienām Bārkšspuru zivs Arheopterikss Latimērija – bārkšspuru zivs Amonīts Trilobīts Zobenaste
  33. 33. Fosīlijas
  34. 34. Evolūcijas pierādījumi: Filoģenētiskie koki secīgi sakārtotu organismu grupa kura parāda to savstarpējo vēsturisko izcelšanos Zirga
  35. 35. Evolūcijas pierādījumi: Salīdzinošā anatomija 1866. gadā E.Hekels un S.Millers formulēja bioģenētisko likumu. ”Katrs īpatnis savā individuālajā attīstībā (embrioģenēzē) īsumā atkārto savas sugas vēsturisko attīstību (filoģenēzi)”.
  36. 36. Evolūcijas pierādījumi: salīdzinošā anatomija; homologie, analogie orgāni Homologie orgāni Analogie orgāni var veikt dažādas funkcijas tiem ir kopīga izcelsme. veic līdzīgas funkcijas, bet to izcelsme ir atšķirīga Piem. ir spārni putniem un vabolēm, žaunas vēzim un zivij u.c. konverģence diverģence, Pazīmju attālināšanās radniecīgiem organismiem Pazīmju tuvināšanās neradniecīgiem organismiem
  37. 37. Homologie orgāni var veikt dažādas funkcijas, tomēr tiem ir kopīga izcelsme. Piemēram, ekstremitātes cilvēkam, delfīnam, putnam http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
  38. 38. Analogie orgāni – orgāni, kuri veic līdzīgas funkcijas, bet to izcelsme ir atšķirīga, veidojušies līdzīga dzīvesveida rezultātā (putna un sikspārņa spārni) http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
  39. 39. Diverģence - konverģence Pazīmju attālināšanās notiek radnieciskiem Pazīmju tuvināšanās-neradnieciski organismiem pielāgojoties dažādām vidēm organismi vienādos vides apstākļos veido līdzīgus pielāgojumus
  40. 40. Evolūcijas pierādījumi: salīdzinošā anatomija; atavismi, rudimenti Evolucionāro senču pazīmju parādīšanās atsevišķiem indivīdiem. orgāni, kuri zaudējuši savu nozīmi un ir reducētā formā vai veic citu funkciju. Valim gurnu josla Cilvēkam apendix “zosādas” matu cēlējmuskuļi trešais acs plakstiņš auss Darvina pauguriņš
  41. 41. Evolūcijas ceļi Progress Regress Aromorfoze Idioadaptācija Deģenerācija Fiziomorfoloģiska uzbūves sarežģīšanās vienkāršošanās, indivīdu skaita samazināšanās, areāla sašaurināšanās. uzbūves un funkciju komplicēšanās, kas izraisa indivīdu skaita palielināšanās, areāla paplašināšanos. Savdabīga pielāgošanās šauriem vides apstākļiem Uzbūves vienkāršošanās galvenokārt pārejot uz parazītisku vai mazkustīgu dzīvesveidu Slēpjoša krāsa Slēpjoša forma Brīdinošā krāsa Mimikrija
  42. 42. Evolūcijas ceļi: adaptācija Aromorfoze Idioadaptācija- pielāgošanās Slēpjoša krāsa Slēpjoša forma Brīdinošā neatkarība krāsa Mimikrija no ūdens neatkarība no vides t0 pielāgotība ir relatīva Makroevolūcija–rodas augstāk attīstītas klases, tipi Mikroevolūcija –rodas sugu daudzveidība
  43. 43. Pielāgošanās Mīmikrija - parādība, kad viena suga gūst priekšrocības, ārēji līdzinoties citai, neradniecīgai sugai. Maskēšanās http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php http://science.howstuffworks.com/animal-camouflage2.htm
  44. 44. Izlase Process, kura rezultātā vienas sugas iet bojā bet citas saglabājas Cilvēka Mainība Cīņa par darbība iedzimtība eksistenci Mākslīgā izlase Dabiskā izlase Šķirnes Rodas jaunas sugas Izmirst videi nepielāgotas sugas
  45. 45. http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php Ar katru gadu palielinās rezistento (pret zālēm izturīgo baktēriju) sugu skaits
  46. 46. Citi evolūcijas pierādījumi Visu organismu bioķīmiskais sastāvs ir līdzīgs: Līdzīgas organiskās vielas – ogļhidrāti, olbaltumvielas, tauki, vitamīni, hormoni, Vienāda DNS uzbūve, ģenētiskais kods utt. http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
  47. 47. Sugu izmiršana Izmirst videi nepielāgotas sugas Pēdējos 100 gados galvenokārt izmirst saistībā ar cilvēka darbību Nozīmīgākās dabiski izmirušās sugas bruņu zivs Nozīmīgākās iznīcinātās sugas Dodo-dronts Tasmānijas vilks Jūrasgovs
  48. 48. Mācību avoti: SAUSIŅA 1.D: 158-182.lpp. POROZOVA 2.D.: 6-28. lpp. http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_10/default.aspx@tabid=9&id=171.html Krievu valodā: http://interneturok.ru/ru/school/biology/11-klass Развитие эволюционного учения. Дарвинизм История развития жизни на Земле

×