Dzīvības izcelšanās teorijas, evolūcijas virzītājspēki un pierādījumi.

1. SAUSIŅA 1.D: 158-182.lpp.
POROZOVA 2.D.: 6-28. lpp.

2. Literatūra
Līga Sausiņa.
Bioloģija vidusskolai 1. daļa.
158-182. lpp.
Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai.
2. daļa (zaļā grāmata)
6-28. lpp.

4. 1640. g. Džeimss Ušers (1581. -1656.)
Īrijas arhibīskaps
– Zeme ir radīta 4004. g. p.m.ē.,
23. oktobrī

5. 1778 - Žoržs Bifons (1707 -1788.), franču
dabas pētnieks
Zeme ir 75 000 gadus veca

6. 1862 - Viljams Kelvins (1824. – 1907.)
– ņemot vērā izkusušu iežu atdzišanas
ātrumu, Zemes vecums ir 98 miljoni
gadu
(1897.g. precizējums – 20 – 40 milj. gadu)

7. 1905. - Ernests Rezerfords (1871. –1937.)
izsaka domu, ka Zemes vecuma noteikšanai
var izmantot radioaktīvo izotopu un to
sabrukšanas rezultātā veidoto stabilo
izotopu masas attiecības.

8. 1921. - Amerikāņu astronoms Henrijs Rasels (1877. –
1957.) izmantojot urāna un svina masas attiecības
iežos, aprēķina, ka Zemes maksimālais vecums var būt
astoņi miljardi gadu.
Ņemot vērā tajā laikā zināmo vecāko iežu vecumu un
aprēķinot vidējo no šī vecuma un iespējamā maksimālā
vecuma Rasels secina: Zemes mantijas vecumam,
aptuveni rēķinot, jābūt apm. četriem miljardiem gadu.
Citi vērtējumi:
3,4 miljardi gadu (Rutherford 1929);
4.6 miljardi gadu (Meyer 1937);
3 līdz 4 miljardi gadu (Starik 1937).

9. 1956. vācu fiziķis Frīdrihs Hotermans (1903. –
1966.) un amerikāņu ģeoķīmiķis Klērs
Patrersons (1922. – 1995.), izmantojot urāna
un svina izotopu daudzuma attiecības
nogulumiežos un meteorītos, aprēķina, ka
Zemes un Saules sistēmas vecums ir
4.5 ± 0.1 miljardi gadu.

10. DZĪVĪBAS IZCELŠANĀS
HIPOTĒZES

11. Dzīvības izcelšanās teorijas
Kreacionisma
Panspermijas
Stacionārā stāvokļa
Spontānās izcelšanās
Bioķīmiskās izcelšanās
noteiktā laika periodā dzīvību
ir radījis Dievs
dzīvība uz Zemes ir ieradusies
no kosmosa
dzīvība ir pastāvējusi vienmēr
dzīvība ir radusies vairākkārt
no nedzīvās vielas;
dzīvība ir radusies ķīmijas un
fizikas likumiem atbilstošos
procesos;

12. Kreacionisms inteliģentā dizaina hipotēze
Bībele
Bens Hobrinks, holandiešu biologs - «Radīšanas
liecības» (oriģinālā – «Evolūcija: ola bez vistas») 1985.
gadā

13. • Neviens nevar atkārtot Zemes rašanās aktu, neviens nav
to novērojis.
• Ja pastāvētu evolūcija, tad jau zemes dzīles glabātu
miljoniem pārejas formu fosiliju veidā. Tomēr tā nav.
Gandrīz visas galvenās dzīvnieku grupas ir parādījušās
pēkšņi un vienlaicīgi Kembrija periodā.
• Kā pirmatnējā okeānā nejauši varēja rasties kaut viena
simt aminoskābju liela olbaltumviela, ja matemātiski tās
rašanās varbūtība ir 1:10130?
• Pēdējos četros piecos gadu tūkstošos kosmiskajos un
globālajos procesos nav bijušas novērotas kaut cik
nozīmīgas pārmaiņas. Tāpēc ir loģiski pieņemt, ka tie
vienmēr bijuši nemainīgi. Neviens nevar apgalvot, ka
Zemes vecums ir 5 miljardi gadu, un tas nav pierādāms.
Nav pierādāms arī, ka Zeme būtu vecāka par 10 000
gadu. Radioaktīvo elementu metodes ir ļoti neprecīzas.
• Miljardu miljardi fosiliju, kas atrodamas Zemes dzīlēs, ir
veidojušās kādas milzīgas un pēkšņas kataklizmas
rezultātā, un tie bija pasaules plūdi. Pēc tam pasaule
pamazām sāka dzīvot no jauna.
• Alu cilvēks garīgā ziņā nebūt nebija mazāk attīstīts par
mums, viņam tikai nebija vajadzīgo darba līdzekļu.
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=55&what=16

14. Panspermija
Anaksagors (dzīvības sēklas), Bercēliuss (1834), Kelvins
(1871), Arēniuss (1903 starojums kā sporu nesējs), Kriks
(1960)
Hoyle, Fred (1915-2001) Wickramasinghe, N.
Chandra
Mikroorganismi un vīrusi atrodami kosmisko putekļu
mākoņos
http://www.youtube.com/watch?v=F4asE2JdSOY&feature=related

15. Spontānās rašanās teorija
Aristotelis, Akvīnas Toms, Īzaks Ņūtons
Dzīvība rodas no organiskām un neorganiskām vielām
– mušas no trūdošas gaļas, peles no netīrumiem.

17. Spontānās rašanās hipotēzes noraidīšana ar
eksperimentu palīdzību:
Redi (1688), Splaciani (1765), Pastērs (1862)
1860. - 1861. g. Pastēra
pētījumi, kas pierāda
mikroorganismu
pašrašanās neiespējamību.
1668 g. Redi eksperiments
– mušas nerodas no
pūstošas gaļas.

18. Bioķīmiskās izcelšanās hipotēze
Millera-Uri (Stanley L. Miller & Harold C. Urey)
eksperiments – organisko vielu rašanās iespēja
agrīnās Zemes atmosfērā un ūdeņos
http://www.youtube.com/watch?v=1prZPo4OCL0

22. Stromatolites

23. Pirmo šūnu veidošanās – parazītisms,
endobioze (plastīdas, mitohondriji)

24. Vēsturiskās attīstības galvenie posmi
1.“Pirmatnējais buljons” ar koacervātiem
2.Heterotrofi prokariotiski vienšūņi
3.Heterotrofi eikariotiski vienšūņi
4.Kolonijveida organismi
5.Fototrofi vienšūņi
6.Aļģes
7.Ūdens bezmugurkaulnieki
9.Zivis
8. Sporaugi
10.Abinieki
11.Kailsēkļi
12.Segsēkļi
13.Kukaiņi
14.Rāpuļi
15.Putni
16.Zīdītāji

25. Dzīvības vēsture
http://science.nationalgeographic.com/science/prehistoric-world/prehistoric-time-line.html

29. Žana Batista Lamarka evolūcijas
teorija
Pirmais atzīst, ka dzīvie
organismi evolucionē, bet
uzskata, ka tiem piemīt
dievišķa griba kļūt labākiem.
Populārs ir piemērs:
žirafēm garš kakls
radās no tā, ka viņas
vēlējās aizsniegt
lapas augstu kokā,
tādēļ tas izauga
ilgstošas trenēšanās
rezultātā.

31. Lamarka evolūcijas teorija
Sugas veidojušās lēni, nemanāmi, pakāpeniski
Indivīdi var izmainīt savas ķermeņa daļas, tās
trenējot, un tas iedzimst pēcnācējos (ja suņiem griezīs
nost astes, piedzims kucēni bez astēm).

32. Čarlzs Darvins 1809-1882
Ceļojis un vācis materiālus, novērojumus ar
kuģi “Bīgls” – ievērojamākie atklājumi Galapagu
salās
Novērojis daudzas sugas un fosīlijas
Pētījumu galvenais jautājums – kāpēc dažas
sugas izdzīvo, bet citas izmirst?
Formulējis dabiskās izlases nozīmi evolūcijā

33. Čārlza Darvina evolūcijas teorijaStudējis medicīnu Edinburgā, teoloģiju Kebridžā, kā 1809-1882
naturālists 5. gados apceļojis pasauli ar kuģi Beagle
Sugu izcelšanās dabiskās
izlases ceļā
Sugu daudzveidība
Pazīmju attālināšanās
Pielāgošanās vides apstākļiem
Dienvid
Amerika
Anglija
Kape
Verde
Rio de
Žaneiro
Galapagu
sala
Falklanda
sala
Austrālija
Jaun
Zēlande
Maurīcija
Eksistences
cīņa
Iedzimstošā
mainība
Vides
mainība
Dabiskā izlase

34. http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
www.darwinday.org/englishL/life/beagle.ht
Used by permission of Darwin Day
Celebration (at DarwinDay.org), 2006
www.darwinday.org/englishL/life/beagle.html
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php

35. http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
http://www.vanderbilt.edu/AnS/english/Clayton/Galapago_finches.gif

36. Labāk pielāgoto
īpatņu izdzīvošana
un sliktāk pielāgoto
īpatņu skaita
samazināšanās
dabiskos apstākļos
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php

37. Orhidejas zieds ievilina
kukaiņus iekšā, kur tie
tiek sagremoti –
orhidejas dzīvo vietās,
kur maz barības vielu
Lapkukainis atgādina
koka lapu
Čūska, kas nav indīga,
izskatās kā indīgā čūska

38. Darvina teorijas kopsavilkums:
Sugas ir mainīgas un cēlušās cita no citas,
Organismu pielāgošanās videi notiek laika gaitā
Jaunas sugas veidojas dabiskās izlases ceļā
Evolūcijas virzītājspēks – cīņa par eksistenci un
dabiskā izlase
Evolūcijas izejmateriāls – iedzimstošā mainība

39. Evolūcijas teorijas: neodarvinisms
Cilvēka un mājas peles ģenētiskā salīdzināšana
Cilvēkam raksturīgo
gēnu izvietojums
peles hromosomās
Cik peles hromosomās
izkārtoti cilvēka 2.
hromosomas gēni? Ko
var secināt par cilvēka
un peles gēnu līdzību?
Hemoglobīnu veidojošo
aminoskābju salīdzināšana
Ar cik aminoskābēm
atšķiras peles
hemoglobīna molekula
no cilvēka? Ko var
secināt no hemoglobīna
molekulu
salīdzināšanas?

40. Modernā sintētiskā evolūcijas
teorija
Nosaka izmirušu un tagad dzīvojošu organismu
saistību
Pēta makroevolūcijas (miljoniem gadu, plašā
teritorijā, veidojas jauni taksoni, piemēram, zivis,
putni) un mikroevolūcijas (ierobežotā teritorijā,
veidojas jaunas sugas) procesus.

42. Fosīlijas - bojā gājušu organismu saglabājušās atliekas
Vecumu nosaka ar radioaktīvo izotopu pussabrukšanas laika metodi
Izmirušas pārejas formas no
viena sistemātiskās grupas
uz citu
Pārakmeņojumi
Pārkaļķojumi
Nospiedumi
Recentā forma
Relikti
Organismi, kuri mazizmainītā
formā saglabājušies līdz
mūsdienām
Bārkšspuru
zivs
Arheopterikss
Latimērija –
bārkšspuru zivs
Amonīts
Trilobīts Zobenaste

43. Fosīlijas

44. Evolūcijas pierādījumi: Filoģenētiskie koki
secīgi sakārtotu organismu grupa kura parāda to savstarpējo vēsturisko
izcelšanos
Zirga

45. Evolūcijas pierādījumi: Salīdzinošā anatomija
1866. gadā E.Hekels un
S.Millers formulēja
bioģenētisko likumu. ”Katrs
īpatnis savā individuālajā
attīstībā (embrioģenēzē)
īsumā atkārto savas sugas
vēsturisko attīstību
(filoģenēzi)”.

46. Evolūcijas pierādījumi: salīdzinošā anatomija;
homologie, analogie orgāni
Homologie orgāni Analogie orgāni
var veikt dažādas funkcijas
tiem ir kopīga izcelsme.
veic līdzīgas funkcijas, bet to
izcelsme ir atšķirīga
Piem. ir spārni putniem un vabolēm,
žaunas vēzim un zivij u.c.
konverģence
diverģence,
Pazīmju attālināšanās radniecīgiem
organismiem
Pazīmju tuvināšanās
neradniecīgiem
organismiem

47. Homologie orgāni var veikt dažādas
funkcijas, tomēr tiem ir kopīga izcelsme.
Piemēram, ekstremitātes cilvēkam,
delfīnam, putnam
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php

48. Analogie orgāni – orgāni, kuri veic
līdzīgas funkcijas, bet to izcelsme ir
atšķirīga, veidojušies līdzīga dzīvesveida
rezultātā (putna un sikspārņa spārni)
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php

49. Diverģence - konverģence Pazīmju attālināšanās notiek radnieciskiem
Pazīmju tuvināšanās-neradnieciski
organismiem pielāgojoties dažādām vidēm
organismi
vienādos vides apstākļos veido
līdzīgus pielāgojumus

50. Evolūcijas pierādījumi: salīdzinošā anatomija;
atavismi, rudimenti
Evolucionāro senču pazīmju parādīšanās
atsevišķiem indivīdiem.
orgāni, kuri zaudējuši savu nozīmi un
ir reducētā formā vai veic citu
funkciju.
Valim gurnu
josla
Cilvēkam apendix
“zosādas” matu cēlējmuskuļi
trešais acs plakstiņš
auss Darvina pauguriņš

51. Evolūcijas ceļi
Progress Regress
Aromorfoze Idioadaptācija Deģenerācija
Fiziomorfoloģiska
uzbūves
sarežģīšanās
vienkāršošanās, indivīdu skaita
samazināšanās, areāla
sašaurināšanās.
uzbūves un funkciju
komplicēšanās, kas izraisa
indivīdu skaita palielināšanās,
areāla paplašināšanos.
Savdabīga pielāgošanās
šauriem vides apstākļiem
Uzbūves vienkāršošanās
galvenokārt pārejot uz
parazītisku vai mazkustīgu
dzīvesveidu
Slēpjoša krāsa
Slēpjoša forma
Brīdinošā krāsa
Mimikrija

52. Evolūcijas ceļi: adaptācija
Aromorfoze Idioadaptācija- pielāgošanās
Slēpjoša
krāsa
Slēpjoša
forma
Brīdinošā
neatkarība krāsa Mimikrija
no ūdens
neatkarība
no vides t0
pielāgotība ir relatīva
Makroevolūcija–rodas
augstāk attīstītas
klases, tipi Mikroevolūcija –rodas sugu
daudzveidība

53. Pielāgošanās
Mīmikrija - parādība, kad viena suga gūst priekšrocības, ārēji līdzinoties
citai, neradniecīgai sugai.
Maskēšanās
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
http://science.howstuffworks.com/animal-camouflage2.htm

54. Izlase
Process, kura rezultātā vienas sugas iet bojā bet citas
saglabājas
Cilvēka
Mainība
Cīņa par
darbība
iedzimtība
eksistenci
Mākslīgā izlase Dabiskā izlase
Šķirnes
Rodas jaunas sugas
Izmirst videi
nepielāgotas sugas

55. http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
Ar katru gadu palielinās rezistento (pret zālēm izturīgo baktēriju) sugu
skaits

56. Citi evolūcijas pierādījumi
Visu organismu bioķīmiskais sastāvs ir līdzīgs:
Līdzīgas organiskās vielas – ogļhidrāti,
olbaltumvielas, tauki, vitamīni, hormoni,
Vienāda DNS uzbūve, ģenētiskais kods utt.
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php

57. Sugu izmiršana
Izmirst videi nepielāgotas sugas Pēdējos 100 gados galvenokārt izmirst saistībā
ar cilvēka darbību
Nozīmīgākās dabiski izmirušās
sugas
bruņu zivs
Nozīmīgākās iznīcinātās sugas
Dodo-dronts Tasmānijas vilks
Jūrasgovs

58. Mācību avoti:
SAUSIŅA 1.D: 158-182.lpp.
POROZOVA 2.D.: 6-28. lpp.
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_10/default.aspx@tabid=9&id=171.html
Krievu valodā:
http://interneturok.ru/ru/school/biology/11-klass
Развитие эволюционного учения. Дарвинизм
История развития жизни на Земле