7. Uzbūves un darbības īpatnības
• Mazi izmēri
• Augsta simetrijas pakāpe
• Kristalizējas
• Vairojas tikai saimnieka organisma šūnās
• Neaug mākslīgās vidēs, barotnēs
Bakteriofāgs Tabakas mozaīkas vīruss
10. Inficēšanās un slimības gaita
Inficēšanās – vīrusa iekļūšana organismā
Latentais periods –
vīrusu piestiprināšanās pie šūnu virsmas,
iekļūšana šūnās,
vairošanās
Slimības pazīmju izpausme, imunitātes
veidošanās
Iznākums – atveseļošanās / kļūšana par
nēsātāju / nāve
17. Cīņa ar vīrusiem
Vīrusu iznīcināšana
ļoti augstas, zemas temperatūras,
liels spiediens,
UV starojums,
ķīmiska dezinfekcija
Vakcīnas (pirmā vakcīna – pret baku vīrusu 1796.g.)
Imunitātes paaugstināšana
Higiēnas pasākumi
18.
19. Kas ir baktērijas?
Mazi vienšūnas organismi
Prokarioti (bez kodola)
Daudzveidīgi vielmaiņas tipi:
Autotrofas
fotosintezējošas
hemosintezējošas
Heterotrofas
Simbiotiskas (gremošanas sistēmā)
Patogēnas (izraisa slimības)
Saprotrofas
20. E. coli palīdz
gremošanā.
E. Coli O157:H7
izraisa slimības.
Streptococcus
izraisa
iekaisumus.
21. Izskats
Trīs pamata formas
nūjiņveida (baciļi)
apaļas (koki)
spirāliskas
Dažas eksistē pa vienai,
dažas apvienojas kolonijās
Baciļi
Spirillas
Koki
Koku kolonijas
26. Helicobacter pylori
šūnas pie kuņģa gļotādas; atklāts 1982. g.,
ureāze izdala amoniju, kas pasārmina vidi
27. Campylobacter
jejuni –
gastroenterīta
izraisītājs
C. jejumi aug pH 4,9-8,0. Neizmanto ogļhidrātus. Veido kapsulas.
Iet bojā +25 °C, bet +4°C var izdzīvot vairākas nedēļas.
Rezervuārs – dzīvnieki, putni. Produktos nevairojas.
Producē divus termolabilus eksotoksīnus. Hemolītiska aktivitāte.
Baktērijas spēj iziet cauri zarnu epitēlijam un vairoties limfmezglos; spēj izraisīt
arī meningītu un urīnceļu infekcijas.
29. Staphylococcus aureus – izraisa
strutojošas infekcijas
Staphylococcus spp. – uz ādas,
aug vidē ar 10 % NaCl, izdala
enterotoksīnus; pienā, gaļā,
konditorejas izstrādājumos.
Enterotoksīni (A, B, C, D, E, F tipi)
inaktivējas 100 °C 0,5-1 h.
Intoksikāciju izraisa ³ 0,2-5 mg enterotoksīna A vai 20-25 g
enterotoksīna B.
Istabas temperatūrā 2-10 h baktērijas spēj savairotos līdz 106/g.
Koagulāzes pozitīvas sugas: S. aureus, S. intermedius, S. hyicus.
32. Baktēriju izmantošana
Biotehnoloģijā (piemēram, pārtikas un dzērienu
ražošanā – jogurts, alus, citronskābe, medikamenti
utt.)
Atkritumu pārstrāde + enerģijas ražošana
Ūdeņu attīrīšana
Gēnu inženierija
33. Cīņa ar patogēnajām baktērijām
Baktēriju iznīcināšana (dezinfekcija, pasterizācija)
augsta temperatūra + spiediens,
UV starojums,
ķīmiskas vielas
Imunitātes stiprināšana (pareizs uzturs, norūdīšanās)
Higiēnas ievērošana
Ārstēšana – antibiotikas (SVARĪGI – KĀ PAREIZI
LIETOT ANTIBIOTIKAS!)
36. Aļģes aug visur – ūdenī, augsnē, uz koku mizas, klintīm.
Pazīstamas apmēram 300000 aļģu sugas.
200 μm
0,2 mm
Kolonijaļģe volvoks
Brūnaļģes (50 – 100m)
Aļģu izmēri var būt no dažiem mikrometriem līdz
vairākiem desmitiem metru.
36
43. Aļģu nozīme
Aļģes ir galvenais organisko
vielu ražotājs ūdenī (vairāk
nekā 80% no kopējas organisko
vielu biomasas, kas ik gadu tiek
ražota uz Zemes);
Aļģes izdala atmosfērā vairāk
nekā pusi no kopēja skābekļa,
ko izdala visi augi gada laikā;
Aļģes ir daudzu ūdens
dzīvnieku pamatbarība.
44.
45. Aļģu nozīme
• Dažas aļģu sugas izmanto
pārtikā;
• kā mēslojumu un lopbarību;
• biodegvielas ražošanā,
ķīmiskā un farmaceitiskā
rūpniecībā;
• notekūdeņu attīrīšanas
procesā.
66. Sēnes
Saprofītiskās sēnes Parazītiskās sēnes
Barojas no dzīvu organismu
audiem
Kļavu melnkreve
Sadala atkritumvielas, augu un
dzīvnieku atliekas
Parastā celmene (Armillaria mellea) (Rhytisma acerinum)
67. Parazītiskās sēnes
Graudzāļu svītru rūsa
(Puccinia graminis)
Melnie graudi
(Claviceps purpurea)
Parazītisko sēņu iznīcināšanai augkopībā izmanto
augu aizsardzības līdzekļus – fungicīdus.
68. Parazītiskās sēnes
Cilvēkiem sēnītes var izraisīt ādas slimības
Pēdu mikoze
(Trichophyton interdigitale)
Daudzkrāsainā jeb klijveida ēde
(Pityriasis versicolor)
69. Mikoriza
Mikoriza – savstarpēji izdevīgas attiecības starp
sēnēm un augu saknēm.
Parastā apšubeka
(Leccinum aurantiacum)
Jauktos un lapu koku mežos,
it īpaši zem apsēm vai to tuvumā.
Baravikas
(Boletus edulis)
Skuju, jauktos un lapkoku
mežos.
70. Mikoriza
Skarbā briežtrifele
(Elaphomyces asperulus)
Parastais lāčpurns
(Morchella esculenta)
Sastopams aprīlī, maijā lapkoku mežos,
parkos, dārzos, zālājos,
visbiežāk kaļķainās, mālainās,
retāk smilšainās vietās, dažkārt lielos
daudzumos degumos.
Veido mikorizu ar skuju (priede,
egle) un lapu kokiem.
71. Ēdamās sēnes
Brūnējošā jeb siļķu
bērzlape
Parastā gailene
Baravika
Ozolu lācītis
Lielā dižsardzene Austersēne
72. Nosacīti ēdamās sēnes
Pelēkā tintene Parastā bisīte
Stingri jāievēro to sagatavošanas un
lietošanas noteikumi!
77. Sēņu izmantošana
Lieto pārtikā;
Lieto pārtikas produktu
pagatavošanai;
Izmanto medicīnā;
Izmanto kukaiņu iznīcināšanai.
B_07_VM_06_Sēnes 77
78. Sēņu nozīme dabā
Piepju sēnes izraisa
koksnes trupēšanu;
Veido mikorīzu ar koku
saknēm, palielinot
sakņu uzsūcējvirsmu;
Ķērpja laponī veido
simbiozi ar aļģēm.
B_07_VM_06_Sēnes 78
79. Sēņu nozīme dabā
Izraisa augu,
dzīvnieku un
cilvēka slimības;
Bojā pārtiku;
Izraisa smagas
saindēšanas;
Izraisa koka
konstrukciju
bojāšanos.
B_07_VM_06_Sēnes 79
Pārtikā izmanto jūras kāpostus jeb laminārijas, ulvas u. c. aļģes. No aļģēm ražo želejveida vielu – agaru. Ķīmiskā rūpniecībā no aļģēm iegūst kālija sāļus, celulozi, spirtu, etiķskābi.
Aļģes eļļa ir interesants ilgtspējīgu izejvielu biodīzeļdegvielas ražošanā. Tā ir alternatīva tautas izejvielām, piemēram, sojas, rapšu un palmu. Ar ultraskaņas palīdzību uzlabo eļļas ekstrakciju no aļģes šūnām un pārvēršanu par biodīzeļdegvielu.
Lielākai daļai sēņu ķermenis ir daudzšūnu struktūra, ko sauc par micēliju. Kātiņš un cepurīte veido augļķermeni. Sēņotne jeb micēlijs ir pavedienu jeb hifu tīkls. Hifas sekmē barības vielu uzsūkšanu sēnes ķermenī.
Pārtikā – cepurīšsēnes, pārtikas produktu pagatavošanai – rauga sēnes, mušmiru uzlējumu var izmantot kukaiņu iznīcināšanai, pelējumsēnes – antibiotiku iegūšanai.
Sēņu izmantošana ārstnieciskos nolūkos zināma jau sen. Ir aprakstītas lapegļu piepes ārstnieciskās īpašības, it sevišķi kuņģa un zarnu slimības gadījumos. Raibās tauriņpiepes vielas uzrādījušas pret audzēju, pret vīrusu. Tautas ārstniecībā pazīstama piepe čaga, ko atrod uz augušiem bērzu stumbriem un, ko lieto vēža ārstēšanai. Tie cilvēki, kuri sistemātiski lieto čagas izvilkumu (arī tējas veidā) reti slimo ar kuņģa un eksperementējot ar dzīvniekiem, atzīmē, ka vēža agrā attīstības stadijās, čaga veicina ļaundabīgā audzēja uzsūkšanos. Farmaceitiskā rūpnīcā no čagas veido bibunginu.
Ārstniecībā lielu popularitāti ieguvusi arī austerzīme , kurai ir arī pretvēža un pretvīrusa aktivitāte, samazina asinīs holesterīnu, palīdz no organisma izvadīt radiaktīvās vielas un smagos metālus, sekmē sklerozes atvairīšanos, trombu veidošanos.
Viena no populārākām un vērtīgākām sēnēm ir baravika. No baravikām atklāta antibiotiskā viela, kas nomāc dažādas zarnu patogēnās baktērijas, atklāts arī, ka profilaktiski aizkavē vēzi. Populāras ir arī rudmieses, kas nomāc tuberkulozes mikrobbaktēriju attīstību.
Mikoriza ir unikāla simbioze starp sēni un auga sakni. Atkarībā no mikorizu veida sēņu hifas ar baktēriju palīdzību ieaug saknes šūnās vai blīvi aptinas ap sakni, veidojot uzmavu, kas palielina barības vielu uzsūkšanas virsmu.
Ādas un nagu sēnīšu infekcijas var skart jebkuru cilvēka orgānu, bet parasti nagus, matus, ādu. Ādas sēnītes ir bīstamas ar to, ka samazina ādas aizsargfunkcijas un var sākt attīstīties dažādas komplikācijas – infekcijas, ādas čūliņas. Visbiežāk sēnīšu infekcijas var nokļūt cilvēka organismā, ja ir vāja imūnsistēma, pastāvīgi iekaisumi, novājinātas ādas barjerfunkcijas, traumēti nagi, traucēta apasiņošana, smēķēšana.
Saindēties var gan ar indīgām sēnēm, gan arī ar vecām, lielām sēnēm un nepareizi apstrādātām un sagatavotām ēdamām sēnēm.
Ķērpja laponim ir raksturīgi trīs slāņi: sēne veido plānu un izturīgu augšējo slāni un irdenāku apakšējo slāni. Tie ietver vidējā slāņa fotosintezējošās šūnas.
Dažas ķērpju sugas sauc par briežu ķērpjiem, ko ziemeļos lieto briežu barībai. No dažām ķērpju sugām, kas aug uz akmeņiem dienvidu jūru piekrastēs, iegūst lakmusu un krāsvielas. No ķērpju cietes iegūst alkoholu. Oficiālajā medicīnā no Īslandes ķērpja ekstrakta gatavo pretklepus līdzekļus. Dažos ķērpjos ir augsts antibiotisko vielu saturs, tos izmanto antibiotiku gatavošanai. Tautas medicīnā ķērpjus izmanto plaušu ārstēšanai, brūču dziedēšanai, ēstgribas veicināšanai. Parfimērijas rūpniecībā ķērpjus lieto kā piedevu dažām slavenām smaržām, piemēram, Chanel Nr.5. Ķērpji ir arī sejas krēmu piedeva. Antibakteriālo īpašību dēļ ķērpju ekstrakta granulas pievieno dažām zobu pastām. Ķērpji ūdeni un barības vielas uzņem tieši no gaisa. Līdz ar to tie ir ļoti jutīgi pret gaisa tīrību. Jo lielāks ir gaisa piesārņojums, jo mazāk ķērpju sugu un mazāka to aizņemtā platība. Gaisa piesārņojumam sasniedzot noteiktu pakāpi, pilnībā atmirst visas ķērpju sugas. Ķērpji ir augu valsts pionieri. Tie spēj apmesties uz smiltīm, akmeņiem, šīfera. Kad ķērpji sairst, to veidotajā augsnē sāk augt sūnas. Augsni ķērpji aizsargā no erozijas.