Augu daudzveidība. Augu noteikšana.

1. SAUSIŅA 1.D: 88-150.lpp.
POROZOVA 2.D.: 56-135. lpp.

2. Literatūra
Līga Sausiņa.
Bioloģija vidusskolai 1. daļa.
88-150. lpp.
Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai.
2. daļa (zaļā grāmata)
56-135. lpp.

3. Vitakera klasifikācija
Valstis

6. Sporaugi bez vadaudiem – sūnas
(мох)
Pirmie sauszemes augi
Nav vadaudu, tāpēc
neizaug garas
aug mitrās vietās
Nav sakņu – ūdeni uzsūc ar visu virsmu
Daļai ir saknēm līdzīgi izaugumi – rizoīdi
Sastāv no stumbra un lapām
Vairojas ar sporām

9. Sūnu dzīves cikls

10. Sūnu lapu īpašības:
Forma palīdz uzkrāt ūdeni
Saglabā un lēni atdod videi ūdens rezerves

11. Sūnu nozīme
Uzkrāj un saglabā ūdeni
Nodrošina ūdeni mežam, strautiem
No apakšas satrūd – nodrošina augsnes veidošanos
Purvos veido kūdru
Bioindikatori – liecina, ka augsne ir skāba
Mājvieta sīkajiem meža dzīvniekiem
Siltuma izolators un mitruma novadītājs guļbaļķu
būvēs
Senatnē – pirmie “pamperi”.

12. Sporaugi ar vadaudiem:
psilofīti
staipekņi
kosas
papardes

13. Psilofīti

14. Staipekņi (плауны)

15. Staipekņi
Ir vadaudi, tāpēc var izaugt garāki par sūnām
Senatnē (karbona periodā) bijuši ļoti gari kokveida
augi, mūsdienās – tikai lakstaugi
Ložņājošs stumbrs ar zvīņveida lapām
Sporaugi – vairojas ar sporām
Attīstība notiek ļoti lēni – 10-15 gadus
Visi Latvijas staipekņi ir aizsargājami

16. Kosas (хвощи)

17. Kosas
Ir divu veidu dzinumi:
auglīgie pavasara dzinumi
 ir stumbrs un lapas,
 veidojas sporas
neauglīgie vasaras dzinumi
 ir zaļš posmots, zarots stumbrs, kas veic fotosintēzi
 uzkrāj barības vielas posmotā saknenī
Šūnas satur silīcija dioksīda kristālus – augi ir ļoti asi,
dzīvnieki tos neēd, var izmantot kā beržamo
materiālu

18. Papardes (папоротник)

19. Papardes
Labi attīstīti visi auga orgāni (saknes, stumbrs, lapas)
un vadaudi
Labi attīstīts saknenis, kurā uzkrājas barības vielas
Daudzām Latvijas papardēm stumbrs ir sarucis, lapas
sakārtotas rozetē
Vairojas ar sporām – papardes nezied!
Virszemes daļa ziemā iet bojā

20. Papardes dzīves cikls

21. Sēklaugi ar vadaudiem
Kailsēkļi (голосеменные
растения)
Segsēkļi jeb ziedaugi
(цветковые растения)

22. Kailsēkļi

23. Kailsēkļi
Vairumam ar vasku klātas adatveida lapas
Dzimumšūnas un sēklas attīstās čiekuros
vīrišķās un sievišķās dzimumšūnas veidojas atsevišķos
čiekuros
vienmājnieki – uz viena auga abu veidu čiekuri
divmājnieki – uz viena auga tikai viena veida čiekuri
(sievišķie un vīrišķie augi)
Pielāgojušies dzīvei nelabvēlīgos laika apstākļos (labi
pacieš aukstumu, sausumu, mazauglīgas augsnes)
Latvijā – egles, priedes, kadiķi, īves.

24. Kailsēkļu dzīves cikls

25. Kailsēkļu nozīme un izmantošana
Plaši meži
Augsnes saglabāšana (piemēram, kāpas jūras krastā)
Izdala ēteriskās eļļas, sveķus
Koksne – papīrs, mēbeles, būvniecība, kurināmais

26. Segsēkļi jeb ziedaugi

27. Segsēkļi jeb ziedaugi
Izplatītākie augi uz zemeslodes
Koki, krūmi, liānas, lakstaugi
Veidojas ziedi un augļi

28. Zieda uzbūve

29. Ziedaugu dzīves cikls

30. Augļu iedalījums

37. Ziedaugu iedalījums (105-107.lpp.)
Viendīgļlapji
Graudzāļu dzimta
Liliju dzimta
Orhideju dzimta
u.c.
Divdīgļlapji
Krustziežu dzimta
Rožu dzimta
Tauriņziežu dzimta
Kurvjziežu (asteru) dzimta
Nakteņu dzimta
Čemurziežu dzimta
u.c.
Vēlams mājās izveidot pierakstu burtnīcā dzimtu pārskatu

38. Ziedaugu
noteikšana

39. Mācību avoti:
SAUSIŅA 1.D: 88-150.lpp.
POROZOVA 2.D.: 56-135. lpp.
www.latvijasdaba.lv – augi
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_10/default.aspx@tabid=9&id=114.html
Krievu valodā:
http://interneturok.ru/ru/school/biology/6-klass/2
Sūnas: http://ru.wikipedia.org/wiki/Мхи
Staipekņi http://ru.wikipedia.org/wiki/Плаун
Kosas http://ru.wikipedia.org/wiki/Хвощ
Papardes http://ru.wikipedia.org/wiki/Папоротниковидныe
Kailsēkļi http://www.ebio.ru/bot16.html
Segsēkļi http://ru.wikipedia.org/wiki/Цветковые_растения
